Keywords
Summary

Keywords

1. Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālie noteikumi – Materiāltiesiskie noteikumi – Nošķiršana

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 217.–232. pants)

2. Eiropas Kopienu pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 221. panta 1. punkts)

3. Eiropas Kopienu pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 221. pants)

Summary

1. Procesuālajiem noteikumiem parasti ir jāattiecas uz visām prāvām, kas ir uzsāktas brīdī, kad tie stājas spēkā, atšķirībā no materiālo tiesību normām, kuras parasti interpretē tā, ka tās principā neattiecas uz situācijām, kas izveidojušās pirms to stāšanās spēkā.

Līdz ar to pirms 1994. gada 1. janvāra (Muitas kodeksa piemērojamības brīža) radīta muitas parāda piedziņai, kas veikta pēc šī datuma, ir piemērojamas vienīgi Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 217.–232. pantā ietvertās procesuālās normas.

221. panta 3. punkts pretēji šī paša panta 1. un 2. punktam ir uzskatāms par materiāltiesisku normu, un tādējādi tā nav piemērojama attiecībā uz muitas parādu, kas radies pirms 1994. gada 1. janvāra. Faktiski pēc šajā pantā noteiktā termiņa izbeigšanās attiecībā uz prasību par muitas parāda piedziņu, ievērojot šajā pašā pantā paredzēto izņēmumu, ir iestājies noilgums, kas nozīmē paša parāda noilgumu un tātad – dzēšanu. Turklāt šī paša kodeksa 233. pants precizē, ka šī panta a)–d) apakšpunktā minētais muitas parāda dzēšanas dažādo iemeslu uzskaitījums neietekmē it īpaši noteikumus attiecībā uz muitas parāda noilgumu.

Ja muitas parāds ir radies pirms 1994. gada 1. janvāra, minētajam parādam var piemērot tikai tajā laikā spēkā esošās noilguma tiesību normas, pat ja parāda piedziņas process ir uzsākts pēc 1994. gada 1. janvāra.

(sal. ar 31., 40., 42. punktu un rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu)

2. Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 221. panta 1. punktā ir noteikts, ka ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summai ir jābūt iegrāmatotai, pirms tā tiek paziņota parādniekam. Faktiski no minētā noteikuma redakcijas izriet, ka nav nekādu šaubu par to, ka iegrāmatošana, kas ietver muitas iestāžu veiktu nodokļa summas ierakstīšanu grāmatvedības vai citos to vietā izmantotos dokumentos, obligāti ir jāpaziņo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas parādniekam.

(sal. ar 46., 49. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3. Dalībvalstīm nav pienākuma pieņemt īpašas procesuālās normas attiecībā uz procedūru, saskaņā ar kuru ir veicama ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas paziņošana parādniekam, kas paredzēta Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 221. pantā, ja attiecībā uz minēto paziņojumu ir piemērojamas vispārpiemērojamas valsts procesuālās tiesību normas, ar kurām tiek nodrošināta atbilstoša parādnieka informētība un ļauj tam, pilnībā apzinoties lietas apstākļus, nodrošināt savu tiesību aizstāvību.

(sal. ar 54. punktu un rezolutīvās daļas 4. punktu)