Lieta C‑234/21

Défense Active des Amateurs d’Armes ASBL u.c.

pret

Conseil des ministres

(Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2024. gada 5. marta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 91/477/EEK – Ieroču iegādes un glabāšanas kontrole – Aizliegti šaujamieroči vai tādi, par kuriem jāsaņem atļauja – Pusautomātiskie šaujamieroči – Direktīva 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2017/853 – 7. panta 4.a punkts – Dalībvalstu pilnvaras apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas – Prezumēta neiespējamība šīs tiesības izmantot attiecībā uz pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas pārveidoti tukšu patronu izšaušanai vai par salūta un akustiskajiem ieročiem – Spēkā esamība – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un 20. un 21. pants – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

Tiesību aktu tuvināšana – Ieroču iegāde un glabāšana – Direktīva 91/477 – Dalībvalstu pilnvaras apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas – Piemērošanas joma – Pārejas noteikumi – Pusautomātiskie šaujamieroči, kas pārveidoti tukšu patronu izšaušanai, un tādi, kuri nav pārveidoti, bet likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā – Iekļaušana – Spēkā esamība no tiesību uz īpašumu, kā arī vienlīdzības likuma priekšā, diskriminācijas aizlieguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu viedokļa

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts, 20. un 21. pants; Padomes Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4. punkts)

(skat. 42.–54., 57.– 68. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Izskatījusi Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa virspalātas sastāvā apstiprina Direktīvas 91/477 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli ( 1 ), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkta spēkā esamību, no tiesību uz īpašumu ( 2 ), kā arī vienlīdzības likuma priekšā ( 3 ), diskriminācijas aizlieguma ( 4 ) un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu viedokļa. Tiesa uzskata, ka šī tiesību norma, pretēji iesniedzējtiesas izmantotajai interpretācijas premisai, ļauj dalībvalstīm īstenot iespēju paredzēt pārejas noteikumus, kas attiecas uz visiem pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kuri likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā 2017. gada 13. jūnijā, neatkarīgi no tā, vai tie ir pusautomātiski šaujamieroči, kas ir piemēroti lodes raidīšanai ( 5 ), vai šādi ieroči, kuri pārveidoti tukšu patronu, kairinošu līdzekļu, citu aktīvu vielu vai pirotehnikas priekšmetu šaušanai vai par ieročiem izmantošanai izrādēs (turpmāk tekstā – “pārveidoti pusautomātiski šaujamieroči”) ( 6 ).

Défense Active des Amateurs d’Armes ASBL, NG un WL vērsās Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) ar atcelšanas prasību pret Beļģijas likuma normu, kurā – pretēji pusautomātiskajiem ieročiem, no kā var izšaut lodes, – kā pārejas noteikums nebija paredzēta iespēja turpināt paturēt īpašumā pusautomātiskos pārveidotos ieročus, kuri iegādāti pirms 2017. gada 13. jūnija ( 7 ). Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) uzskata, ka ar 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 5. punktu, lasot to kopsakarā ar šī likuma 163. pantu, ir ieviesta atšķirīga attieksme pret, no vienas puses, personām, kas pirms 2017. gada 13. jūnija bija likumīgi iegādājušās un reģistrējušas pusautomātisku šaujamieroci, no kura var izšaut lodes, un, no otras puses, personām, kas pirms šī paša datuma bija likumīgi iegādājušās un reģistrējušas pārveidotu pusautomātisko šaujamieroci, lai to izmantotu vienīgi tukšu patronu izšaušanai, jo tikai pirmās no šīm personām var izmantot pārejas noteikumus, kuri ļauj pie noteiktiem nosacījumiem turpināt saglabāt īpašumā pašreiz aizliegtu pusautomātisko šaujamieroci. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs atšķirīgās attieksmes pamatā ir Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punkts, jo šī tiesību norma neesot ļāvusi dalībvalstij attiecināt šādu pārejas kārtību uz šo otro pusautomātisko šaujamieroču kategoriju. Tāpēc tā nolēma uzdot Tiesai jautājumu par šī panta spēkā esamību.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa pārbauda, vai pieņēmums, uz kuru balstīts tai iesniegtais jautājums un saskaņā ar kuru Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punktā dalībvalstīm esot atļauts paredzēt pārejas noteikumus tikai pusautomātiskajiem šaujamieročiem, ar ko var izšaut lodes un ko ir A.6.–A.8. kategorijā, un nevis tiem pārveidotiem pusautomātiskiem šaujamieročiem, kuri ir A.9 kategorijā, ir pareizs.

Šajā ziņā, pirmām kārtām, tā konstatē, ka, ņemot vērā šīs tiesību normas formulējumu, dalībvalstīm sniegtā iespēja apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas attiecas tikai uz pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas ietilpst A.6–A.8 kategorijā un kas pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā bija klasificēti B kategorijā “šaujamieroči, par kuriem jāsaņem atļauja” ( 8 ) un kuri bija likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija ( 9 ), ievērojot pārējos Direktīvā 91/477 paredzētos nosacījumus.

Otrām kārtām, runājot par Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punkta kontekstu, Tiesa pārbauda, pirmkārt, vai pārveidotie pusautomātiskie šaujamieroči, kas ietilpst A.9 kategorijā un ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, tika klasificēti “B kategorijā – Šaujamieroči, par kuriem jāsaņem atļauja”. Šajā ziņā tā uzsver, ka šie ieroči, neskatoties uz to, ka tie ir pārveidoti, atbilst kritērijiem, kas definē Direktīvā 91/477 paredzēto jēdzienu “šaujamierocis” ( 10 ). Turklāt, kā norādīts Direktīvas 2017/853 20. apsvērumā ( 11 ), pastāv būtisks risks, ka šādi pusautomātiskie šaujamieroči, kas pārveidoti tukšu patronu šaušanai, var atgūt savu iepriekšējo bīstamības pakāpi, ja tie tiek no jauna pārveidot, lai raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu šaujampulvera iedarbības rezultātā.

Tādējādi attiecībā uz šiem pārveidotajiem pusautomātiskajiem šaujamieročiem Tiesa norāda, no vienas puses, ka Savienības likumdevējs tos nav skaidri izslēdzis no šaujamieroču definīcijas. No otras puses, Direktīvā 2017/853 ietvertais precizējums, saskaņā ar kuru ir būtiski risināt problēmu, ko rada šādi ieroči, tos iekļaujot Direktīvas 91/477 piemērošanas jomā ( 12 ), nevar tikt saprasts tādējādi, ka šie ieroči ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā tikai kopš minētās Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā. Tā mērķis drīzāk ir apstiprināt, ka pārveidotie pusautomātiski šaujamieroči ietilpst Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, piemērošanas jomā. Līdz ar to A.9 kategorijas pusautomātiskie šaujamieroči, kas likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, jāuzskata par klasificētiem Direktīvas 91/477, kas bija piemērojama pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā, B kategorijā.

Otrkārt, Tiesa pārbauda, vai pārveidotie šaujamieroči var tikt iekļauti vienlaicīgi A.9 kategorijā un vienā no A.6 līdz A.8 kategorijām. Šajā ziņā atbilstoši A.9. kategorijas tekstam, tajā ir ietverams “jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis”, kas ir pārveidots. Līdz ar to, lai šaujamierocis varētu ietilpt šajā kategorijā, tam jābūt ne tikai pārveidotam tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai vai par ieroci izmantošanai izrādēs, bet tam jāatbilst arī “A kategorijas – Aizliegtie šaujamieroči” 2., 3., 6., 7. vai 8. punktā minētajiem kritērijiem ( 13 ). Tādējādi šī formulējuma mērķis ir norādīt: tas, ka ierocis ir šādi pārveidots, nozīmē tā iekļaušanu A.9 kategorijā, bet neizslēdz no klasifikācijas A.2, A.3, A.6, A.7 vai A.8 kategorijā. Proti, no vienas puses, A.9 kategorijā iekļautie ieroči atbilst jēdzienu “šaujamierocis” definējošiem kritērijiem, un, no otras puses, A.2, A.3, A.6, A.7 vai A.8 kategorijas nekādā veidā netiek nošķirtas atkarībā no tā, vai šaujamierocis, uz kuru tās attiecas, ir ticis pārveidots vai nē.

Trešām kārtām, attiecībā uz Direktīvu 91/477 un 2017/853 mērķiem Tiesa konstatē, pirmkārt, ka A.9 kategorijas pievienošanas likumdošanas procesa, kura noslēgumā pieņemta Direktīva 2017/853, mērķis bija precizēt, ka pārveidotie šaujamieroči ietilpst Direktīvas 91/477 piemērošanas jomā. Savukārt neviens no šiem elementiem nenorāda, ka Eiropas Savienības likumdevējs ar šo pievienošanu būtu vēlējies šaujamieročus, kas ir šādi pārveidoti, izslēgt no A.2, A.3, A.6, A.7, A.8 kategorijas vai no Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punkta piemērošanas jomas.

Otrkārt, tā kā Direktīvā 2017/853 tiek ievērotas pamattiesības un atzīti principi, it īpaši Hartā ( 14 ) atzītie principi, Tiesa konstatē, ka Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punkta mērķis ir nodrošināt iegūto tiesību – un it īpaši tiesību uz īpašumu – ievērošanu ( 15 ). Šajā nozīmē šis pants būtībā ļauj dalībvalstīm saglabāt jau piešķirtās atļaujas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas ietilpst A.6 līdz A.8 kategorijā, kas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā bija klasificēti B kategorijā un kas arī bija iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija. Līdz ar to Direktīva 91/477 nevar tikt saprasta tādējādi, ka ar to ir noteikta šādu ieroču turētāju ekspropriācija. Taču, ievērojot šo mērķi garantēt iegūtā īpašuma tiesību ievērošanu, tā kā 7. panta 4.a punktā ir paredzēts izņēmums no A.6 līdz A.8 kategorijām piederošo šaujamieroču uzglabāšanas aizlieguma principa, tas var tikt interpretēts tikai tādējādi, ka tā dēļ no tā piemērošanas jomas tādi ieroči tiek izslēgti, jo tie atbilst arī attiecībā uz A.9 kategoriju noteiktajiem papildus kritērijiem.

Treškārt, Tiesa atgādina, ka Direktīvas 91/477 mērķis ir stiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos personu drošības aizsardzības jomā un nodrošināt Savienības pilsoņu sabiedrisko drošību. Neviens no šiem mērķiem neliedz tādu šaujamieroču glabātājiem, kas ietilpst gan vienā no A.6 līdz A.8 kategorijām, gan A.9 kategorijā, izmantot Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punktā paredzētos pārejas noteikumus.

Proti, no vienas puses, ar šādu interpretāciju var sasniegt mērķi veicināt iekšējā tirgus darbību. No otras puses, attiecībā uz mērķi nodrošināt Savienības pilsoņu sabiedrisko drošību vispirms jānorāda: šķiet, ka šaujamieroči, kas atbilst A.9 kategorijas kritērijiem, ir mazāk tieši bīstami nekā tie, kuri ietilpst tikai A.6 līdz A.8 kategorijā. Turpinājumā – no Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punkta formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā paredzētā iespēja attiecas tikai uz šaujamieročiem, kas ir arī likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija. Tas it īpaši nozīmē, ka prasības, it īpaši tās, kas attiecas uz drošību, kuras šajā ziņā paredzētas Direktīvas 91/477 redakcijā, kas bija piemērojama pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā, ir tikušas ievērotas. Visbeidzot šis formulējums nozīmē, ka brīdī, kad dalībvalsts, piemērojot minēto tiesību normu, plāno apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļauju pusautomātiskam šaujamierocim, kas ietilpst A.6–A.8 kategorijā, ir izpildīti pārējie Direktīvā 91/477 paredzētie nosacījumi, it īpaši attiecībā uz drošību.

Līdz ar to Tiesa secina, ka mērķis nodrošināt Savienības pilsoņu sabiedrisko drošību nevarētu tikt apdraudēts tādēļ, ka šaujamieroču glabātāji, kas ietilpst gan vienā no A.6 līdz A.8. kategorijām, gan A.9 kategorijā, saskaņā ar Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punktu var saglabāt atļaujas, kas jau piešķirtas attiecībā uz A.6–A.8 kategorijas šaujamieročiem.

Ceturtām kārtām, šāda 7. panta 4.a punkta interpretācija, kas atbilst šīs tiesību normas formulējumam un kontekstam, kādā tā iekļaujas, kā arī tiesiskā regulējuma, kurā tā ietilpst, sistēmai un mērķiem, arī neatņem minētajai tiesību normai lietderīgo iedarbību, ne arī ar Direktīvu 2017/853 pievieno A.9 kategoriju.

Gluži pretēji, šī interpretācija nodrošina minētā 7. panta 4.a punkta lietderīgo iedarbību, jo tā mērķis ir nodrošināt iegūto tiesību, it īpaši tiesību uz īpašumu, ievērošanu. Turklāt tā nekādā veidā neietekmē paskaidrošanas mērķi, kuru Savienības likumdevējs cenšas sasniegt, pievienojot A.9 kategoriju. Turklāt šajā kategorijā tiek sagrupēti ne tikai tie šaujamieroči, kuri ietilpst vienlaikus A.6–A.8 kategorijā un A.9 kategorijā, bet arī tie, kas pieder pie A.2 un A.3 kategorijas un ir pārveidoti tādējādi, ka uz tiem pašiem neattiecas dalībvalstīm ar Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punktu piešķirtā iespēja.

Ievērojot šādu Direktīvas 91/477 7. panta 4.a punkta interpretāciju, Tiesa secina, ka pieņēmums, uz kuru balstīts Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) jautājums, ir kļūdains un ka šādos apstākļos, izskatot šo jautājumu, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt minētā panta spēkā esamību, ņemot vērā tiesības uz īpašumu, kā arī vienlīdzības likuma priekšā, diskriminācijas aizlieguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus.

( 1 ) Saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV 1991, L 256, 51. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/853 (OV 2017, L 137, 22. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 91/477”), 7. panta 4.a punktu “dalībvalstis var izlemt apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas pusautomātiskiem šaujamieročiem, kuri klasificēti A kategorijas 6., 7. vai 8. punktā, attiecībā uz šaujamieroci, kas bija klasificēts B kategorijā un likumīgi iegādāts un reģistrēts pirms 2017. gada 13. jūnija, ievērojot pārējos šīs direktīvas nosacījumus. Dalībvalstis turklāt var atļaut šādus šaujamieročus iegādāties citām personām, kurām dalībvalstis ir piešķīrušas atļauju saskaņā ar šo direktīvu [..]”.

( 2 ) Paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 17. panta 1. punktā.

( 3 ) Paredzēts Hartas 20. pantā.

( 4 ) Paredzēts Hartas 21. pantā.

( 5 ) Noteikts Direktīvas 91/477 I pielikuma II daļas “A kategorijas – Aizliegtie šaujamieroči” 6.–8. punktā (turpmāk tekstā – “A.6.–A.8. kategorija”).

( 6 ) Noteikts Direktīvas 91/477 I pielikuma II daļas “A kategorijas – Aizliegtie šaujamieroči” 9. punktā (turpmāk tekstā – “A.9 kategorija”).

( 7 ) 2019. gada 5. maijaLoi portant des dispositions diverses en matière pénale et en matière de cultes (Likums par dažādiem noteikumiem krimināltiesību jomā un reliģiskajos jautājumos; 2019. gada 24. maijaMoniteur belge, 50023. lpp.; turpmāk tekstā – “2019. gada 5. maija likums”). Ar šī likuma 151.–163. pantu Beļģijas tiesību sistēmā daļēji ir transponēta Direktīva 2017/853.

( 8 ) Ietverts Direktīvas 91/477 I pielikuma II daļas A daļā, redakcijā, kas bija piemērojama pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā.

( 9 ) Ietverts Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/51, I pielikuma II daļas A daļas “B kategorij[ā] – Šaujamieroči, par kuriem jāsaņem atļauja” (turpmāk tekstā – “B kategorija”).

( 10 ) Skat. Direktīvas 91/477 1. panta 1. punktu, redakcijā pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā un Direktīvas 91/477, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktu.

( 11 ) Skat. it īpaši Direktīvas 2017/853 20. apsvērumu.

( 12 ) Skat. Direktīvas 2017/853 20. apsvērumu.

( 13 ) Ietvertas Direktīvas 91/477 I pielikuma II daļas A daļā (turpmāk tekstā – “A.2., A.3., A.6., A.7. vai A.8. kategorija”).

( 14 ) Skat. Direktīvas 2017/853 31. apsvērumu.

( 15 ) Paredzēts Hartas 17. panta 1. punktā.