Lieta C‑700/20

London Steam‑Ship Owners’ Mutual Insurance Association Limited

pret

Kingdom of Spain

(High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Commercial Court) (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Karaļnama kompetences lietu departaments (Komerctiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 20. jūnija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšana – Neatzīšanas pamati – 34. panta 3. punkts – Nolēmums, kas ir nesavienojams ar dalībvalstī, kurā tiek lūgta atzīšana, agrāk pieņemtu nolēmumu strīdā starp tām pašām pusēm – Nosacījumi – Regulas (EK) Nr. 44/2001 tiesību normu un pamatmērķu ievērošana agrāk pieņemtajā nolēmumā, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu – 34. panta 1. punkts – Atzīšana, kas ir acīmredzami pretrunā dalībvalsts, kurā tiek lūgta atzīšana, sabiedriskajai kārtībai – Nosacījumi

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Piemērošanas joma – Izslēgtie jautājumi – Šķīrējtiesa – Šķīrējtiesas nolēmuma atzīšana un izpilde valsts tiesā – Nolēmums, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu – Jautājums, uz ko attiecas valsts tiesību normas un piemērojamās starptautiskās tiesības – Izslēgšana no piemērošanas jomas

   (1968. gada 27. septembra Konvencijas 1. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 44/2001 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

   (skat. 43.–45. un 47. punktu)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Nolēmuma jēdziens – Nolēmums, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu – Iekļaušana – Nosacījumi – Regulas Nr. 44/2001 tiesību normu un pamatmērķu ievērošanas pārbaude – Neesamība – Nolēmums, kas nevar radīt šķērsli citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanai

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 16. apsvērums, 27. un 32. pants un 34. panta 3. punkts)

   (skat. 48.–50., 53.–57. un 71.–73. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcija apdrošināšanas jomā – Mērķi – Vājākās puses aizsardzība

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 3. punkts)

   (skat. 59.–62. punktu)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – “Lis pendens” – Prasības, kuras attiecas uz tām pašām pusēm un kurām ir viens un tas pats pamats un priekšmets – Tiesas, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, pienākums atteikties no jurisdikcijas – Nosacījumi

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 27. pants)

   (skat. 64., 68. un 69. punktu)

5. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Atteikuma pamati – Valsts, kurā atzīšana prasīta, sabiedriskās kārtības pārkāpums – Jēdziens – Agrāk pieņemta nolēmuma “res judicata” spēks – Nolēmums, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu – Regulas Nr. 44/2001 34. panta 3. punkta nepiemērojamība šim nolēmumam – Izslēgšana

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 1. un 3. punkts)

   (skat. 77.–80. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Rezumējums

Pēc tankkuģa Prestige nogrimšanas pie Spānijas krastiem 2002. gadā, kas radīja būtisku kaitējumu videi, Spānijā tika sākta kriminālizmeklēšana, tostarp pret šī kuģa kapteini.

Vairākas juridiskas personas, tostarp Spānijas valsts, saistībā ar šo procedūru cēla civilprasības pret Prestige kapteini un kuģa īpašniekiem, kā arī pret London P&I Club – kuģa un tā īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju. Spānijas tiesas visus šos atbildētājus atzina par civiltiesiski atbildīgiem. Ar 2019. gada 1. marta izpildes rīkojumu Audiencia Provincial de A Coruña (Akoruņas provinces tiesa, Spānija) noteica summas, kuras katram prasītājam, tostarp Spānijas valstij, bija tiesības pieprasīt no attiecīgajiem atbildētājiem.

Tomēr pēc minēto civilprasību celšanas Spānijas tiesās London P&I Club sāka šķīrējtiesas procesu Apvienotajā Karalistē, lūdzot konstatēt, ka saskaņā ar šķīrējklauzulu, kas iekļauta ar Prestige īpašniekiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, Spānijas Karalistei bija jāiesniedz prasījumi šajā šķīrējtiesā, nevis Spānijā un ka jebkurā gadījumā tā apdrošinātāja atbildība pret Spānijas Karalisti nevarēja iestāties. Proti, apdrošināšanas līgumā bija noteikts, ka saskaņā ar pay to be paid (“priekšapmaksas”) klauzulu apdrošinātajam vispirms jāsamaksā atlīdzība cietušajam, pirms tas var atgūt samaksāto summu no apdrošinātāja. Šķīrējtiesa apmierināja šo pieteikumu, uzskatot, ka līgumam piemērojamas Anglijas tiesības. London P&I Club cēla prasību saskaņā ar valsts Šķīrējtiesas likumu ( 1 )High Court of Justice ( 2 ), kas 2013. gada 22. oktobrī atļāva izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu valsts teritorijā un tajā pašā dienā pasludināja spriedumu, kurā bija ietverts šis nolēmums. Spānijas Karalistes iesniegtā apelācijas sūdzība par šo atļauju tika noraidīta.

Vēlāk Spānijas Karaliste, pamatojoties uz Regulas Nr. 44/2001 ( 3 ) 33. pantu, lūdza un saņēma Akoruņas provinces tiesas 2019. gada 1. marta izpildes rīkojuma atzīšanu Apvienotajā Karalistē. Tomēr London P&I Club iesniedza apelācijas sūdzību par šo atzīšanu High Court of Justice.

Izskatot pēdējās minētās tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa it īpaši ir precizējusi nosacījumus, ar kādiem dalībvalsts tiesas pasludināts spriedums, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu, var būt spriedums Regulas Nr. 44/2001 34. panta 3. punkta izpratnē ( 4 ) un radīt šķērsli citas dalībvalsts tiesas pieņemta nolēmuma atzīšanai šajā dalībvalstī.

Tiesas vērtējums

Tiesa nospriež, ka uz spriedumu, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu, attiecas Regulā Nr. 44/2001 ( 5 ) paredzētā šķīrējtiesas izslēgšana un uz to nevar attiecināt savstarpējo atzīšanu starp dalībvalstīm, un tas nevar būt brīvā apritē Savienības tiesiskajā telpā saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

Tādējādi šādu spriedumu var uzskatīt par nolēmumu šīs regulas 34. panta 3. punkta izpratnē, kas var radīt šķērsli citas dalībvalsts tiesas pieņemta nolēmuma atzīšanai dalībvalstī, kurā tas ir pieņemts, ja tas ir nesavienojams ar šo spriedumu. Jēdziens “nolēmums” Regulā Nr. 44/2001 definēts plaši. Turklāt šīs regulas 34. panta 3. punktam ir īpašs mērķis, proti, aizsargāt dalībvalsts tiesību sistēmas integritāti un garantēt, ka tās sabiedriskā kārtība netiek apdraudēta, pildot pienākumu atzīt citā dalībvalstī pasludinātu spriedumu, kas ir nesavienojams ar nolēmumu, ko tās tiesas ir pieņēmušas strīdā starp tām pašām pusēm.

Tomēr citādi ir gadījumā, ja šķīrējtiesas nolēmums, kas ietverts šajā spriedumā, ir pieņemts apstākļos, kas saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 tiesību normām un pamatmērķiem liedz pieņemt tiesas nolēmumu, kurš ietilpst tās piemērošanas jomā.

Proti, minētajā regulā izvirzīto mērķu kopums atspoguļo principus, kas ir tiesu iestāžu sadarbības civillietās Savienībā pamatā; no tiem it īpaši jāmin tiesiskā drošība attiecīgajām personām, pareiza tiesvedība, paralēlu tiesvedību iespēju maksimāla samazināšana un savstarpējā uzticēšanās tiesvedībai. Turklāt savstarpējā uzticēšanās tiesvedībai Savienībā, uz ko ir balstīti šajā regulā paredzētie noteikumi par tiesu nolēmumu atzīšanu, nav attiecināma nedz uz šķīrējtiesu nolēmumiem, nedz uz tiem tiesu nolēmumiem, kas tos ietver.

Tiesa konstatē, ka pamatlietā aplūkotā šķīrējtiesas nolēmuma saturs nevarēja būt tāda tiesas nolēmuma priekšmets, kas ietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, ievērojot divus tās pamatnoteikumus par apdrošināšanas līgumā iekļautas šķīrējklauzulas relatīvo iedarbību un lis pendens.

Runājot par apdrošināšanas līgumā iekļautas šķīrējklauzulas relatīvo iedarbību, klauzulu par jurisdikcijas piešķiršanu, par kuru ir vienojies apdrošinātājs un apdrošināšanas ņēmējs, nevar attiecināt uz apdrošināto cietušo pusi, kura vēlas celt tiešu prasību par atbildību par neatļautu darbību vai kvazideliktu pret apdrošinātāju tās vietas tiesā, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, vai tās vietas tiesā, kurā tai ir dzīvesvieta. Tādējādi, lai garantētu Regulā Nr. 44/2001 izvirzītā mērķa sasniegšanu, proti, cietušā, kam nodarīts kaitējums, aizsardzību pret attiecīgo apdrošinātāju, tiesai, kurā nav celta tieša prasība, nebūtu jāatzīst sava jurisdikcija saskaņā ar šādu šķīrējklauzulu. Šis mērķis būtu apdraudēts, ja spriedumu, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu, kurā šķīrējtiesa saskaņā ar šo šķīrējklauzulu ir atzinusi savu jurisdikciju, varētu uzskatīt par “spriedumu, kas dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu, pieņemts strīdā starp tām pašām pusēm”, minētās regulas 34. panta 3. punkta izpratnē.

Runājot par lis pendens, apstākļi, kuri raksturo abas pamatlietas Spānijā un Apvienotajā Karalistē, tieši atbilst situācijai, kad tiesai, kurā kā otrajā ir celta prasība, pēc savas ierosmes ir jāaptur tiesvedība līdz brīdim, kad tiks noskaidrota tiesas, kurā pirmajā tika celta prasība, jurisdikcija, un vēlāk, ja šī jurisdikcija ir noteikta, tai ir jāatsakās no lietas izskatīšanas par labu šai tiesai ( 6 ). Proti, šķīrējtiesas procesa ierosināšanas dienā lieta jau tika izskatīta Spānijas tiesās. Šajā tiesvedībā bija iesaistītas tās pašas puses, tostarp Spānijas valsts un London P&I Club, un Spānijas tiesās celtās civilprasības jau bija paziņotas London P&I Club. Turklāt šīm tiesvedībām bija tas pats priekšmets un pamats, proti, iespējamas London P&I Club atbildības pret Spānijas valsti atzīšana. Tāpēc Tiesa nosprieda, ka tiesai, kurā celta prasība ar mērķi pasludināt spriedumu, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu, ir jāpārbauda, vai ir ievērotas Regulas Nr. 44/2001 tiesību normas un pamatmērķi, lai novērstu to apiešanu. Šķīrējtiesas procesa īstenošana, neievērojot apdrošināšanas līgumā iekļautas šķīrējklauzulas relatīvo iedarbību un noteikumus par lis pendens, nozīmē šādu apiešanu. Tomēr, tā kā attiecīgās Apvienotās Karalistes tiesas šādu pārbaudi nebija veikušas, spriedums, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu, pamatlietā nevar radīt šķērsli citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanai.

Tiesai arī tika uzdots jautājums, vai alternatīvi tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie šķērslis Akoruņas provinces tiesas 2019. gada 1. marta izpildes rīkojuma atzīšanai Apvienotajā Karalistē var izrietēt no Regulas Nr. 44/2001 34. panta 1. punkta ( 7 ). Tiesa nospriež, ka ar šo tiesību normu nav atļauts atteikt citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanu vai izpildi tā neatbilstības sabiedriskajai kārtībai dēļ, pamatojoties uz to, ka šajā nolēmumā nav ievērots sprieduma, kas ietver šķīrējtiesas nolēmumu, res judicata spēks. Proti, jautājumu par agrāk pieņemta nolēmuma res judicata spēku Savienības likumdevējs ir izsmeļoši reglamentējis šīs regulas 34. panta 3. un 4. punktā.

( 1 ) Arbitration Act 1996 (1996. gada Šķīrējtiesas likums).

( 2 ) High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Commercial Court) (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Karaļnama kompetences lietu departaments (Komerctiesa); turpmāk tekstā – “High Court of Justice”).

( 3 ) Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

( 4 ) Atbilstoši Regulas Nr. 44/2001 34. panta 3. punktam spriedumu neatzīst, ja šāda atzīšana acīmredzami ir pretrunā nolēmumam, kas pieņemts strīdā starp tām pašām pusēm dalībvalstī, kurā tiek prasīta atzīšana.

( 5 ) Regulas Nr. 44/2001 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

( 6 ) Saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 27. pantu.

( 7 ) Saskaņā ar šo tiesību normu spriedumu neatzīst, ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā prasa atzīšanu.