Lieta C‑327/18 PPU

RO

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Eiropas apcietināšanas orderis – Pamatlēmums 2002/584/TI – Neizpildīšanas pamati – LES 50. pants – Dalībvalsts, kura ir uzsākusi izstāšanas procedūru no Eiropas Savienības, tiesu iestāžu izdotais rīkojums – Neskaidrības par attiecībām starp šo valsti un Savienību piemērojamo kārtību pēc izstāšanās

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 19. septembra spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Notiesātu vai aizdomās turētu personu nodošana izsniegšanas tiesu iestādēm – Pienākums ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus – Dalībvalsts, kura ir uzsākusi izstāšanas procedūru no Eiropas Savienības, tiesu iestāžu izdotais rīkojums – Risks, ka personai, kas ir meklēšanā, varētu tikt liegtas pamattiesības un Pamatlēmumā par apcietināšanas orderi atzītās tiesības – Pārbaude, ko veic izpildes tiesu iestāde – Tvērums

   (LES 2. un 6. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 3. punkts un 15. panta 2. punkts)

2. Dalībvalstis – Izstāšanās no Eiropas Savienības – Sekas – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Dalībvalsts, kas izstājas, izsniegts apcietināšanas orderis – Paziņojuma par izstāšanās ietekme uz izpildes dalībvalsts pienākumiem – Neesamība pirms izsniegšanas dalībvalsts izstāšanās no Savienības

   (LES 50. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību harta; Padomes Pamatlēmums 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 37.–42., 49. un 50. punktu)

2.  LES 50. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai dalībvalsts paziņojums par savu nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar šo pantu nenozīmē, ka šīs dalībvalsts Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas attiecībā uz personu gadījumā izpildes dalībvalstij ir pienākums atteikt šī Eiropas apcietināšanas ordera izpildi vai atlikt tā izpildi, gaidot precizējumu par konkrēto tiesisko regulējumu, kurš tiks piemērots izsniegšanas dalībvalstī pēc tās izstāšanās no Savienības. Gadījumā, ja nepastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka personai, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, varētu tikt liegtas Eiropas Savienības Pamattiesību Hartā un Padomes pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), atzītās tiesības pēc izsniegšanas dalībvalsts izstāšanās no Savienības, izpildes dalībvalsts nevar atteikt šī Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kamēr izsniegšanas dalībvalsts ir Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka šāda paziņojuma sekas nav Savienības tiesību piemērošanas pārtraukšana dalībvalstī, kura paziņoja par savu nodomu izstāties no Savienības, un ka līdz ar to šīs tiesības, kuras ietilpst Pamatlēmuma tiesību normās, kā arī savstarpējās uzticēšanās un atzīšanas principi, kas ir minētā pamatlēmuma neatņemama sastāvdaļa, pilnībā paliek spēkā šajā valstī, līdz tā faktiski izstājas no Savienības. Līdz ar to, kā tas arī norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 70. punktā, ka tādā lietā, kāda ir pamatlieta, lai izlemtu jautājumu par to, vai Eiropas apcietināšanas orderis ir jāizpilda, ir svarīgi, ka šī lēmuma pieņemšanas brīdī izpildes dalībvalsts tiesu iestāde var sagaidīt, ka izdevēja dalībvalsts attiecībā uz personu, kas tiek faktiski nodota, ievēro Pamatlēmuma materiāltiesisko saturu, tai skaitā par situāciju pēc nodošanas pēc tam, kad šī dalībvalsts ir izstājusies no Eiropas Savienības. Šāda prezumpcija ir pieļaujama, ja dalībvalsts, kas izstājas no Eiropas Savienības, valsts tiesībās ir būtībā ieviests šo tiesību saturs, jo īpaši turpinot piemērot pārējos starptautiskos nolīgumus, tādus kā 1957. gada 13. decembra Eiropas konvencija par izdošanu un ECPAK, arī pēc attiecīgās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības. Tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas par pretējo, dalībvalsts tiesu iestādes var nolemt neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi.

   (skat. 45., 61., 62. punktu un rezolutīvo daļu)