Lieta C‑648/16

Fortunata Silvia Fontana

pret

Agenzia delle Entrate – Direzione provinciale di Reggio Calabria

(Commissione tributaria provinciale di Reggio Calabria lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 273. pants – Nodokļa uzrēķins – Nodokļa bāzes novērtēšanas metode, izmantojot indukciju – Tiesības uz PVN atskaitīšanu – Prezumpcija – Neitralitātes un samērīguma principi – Valsts likums, ar kuru PVN aprēķins tiek balstīts uz prezumēto apgrozījumu

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 21. novembra spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa bāze – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek atļauta nodokļa bāzes novērtēšanas metode, izmantojot indukciju – Pieļaujamība – Nosacījumi – Atspēkojama prezumpcija – Iespēja apstrīdēt ar šādu metodi iegūtos rezultātus – Nodokļu neitralitātes un samērīguma principu, kā arī tiesību uz aizstāvību ievērošana – Tiesību atskaitīt samaksāto priekšnodokli pastāvēšana – Valsts tiesas kompetencē esoša pārbaude

(Padomes Direktīva 2006/112)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kā arī nodokļu neitralitātes un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru nodokļu iestādei ir atļauts gadījumā, ja pastāv būtiskas atšķirības starp deklarētajiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas novērtēti, pamatojoties uz nozares pētījumiem, izmantot uz šādiem nozares pētījumiem balstītu induktīvu metodi, lai noteiktu nodokļu maksātāja sasniegto apgrozījumu un līdz ar to veiktu nodokļu uzrēķinu, ar kuru tiek uzlikts maksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) papildu summu, ar nosacījumu, ka ar šo tiesisko regulējumu un tā piemērošanu nodokļa maksātājam, ievērojot nodokļu neitralitātes un samērīguma principus, kā arī tiesības uz aizstāvību, tiek ļauts apstrīdēt ar šādu metodi iegūtos rezultātus, balstoties uz viņa rīcībā esošajiem pierādījumiem par pretējo, un īstenot savas atskaitīšanas tiesības atbilstoši tiesību normām, kas ietvertas Direktīvas 2006/112 X sadaļā; par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

Kas attiecas uz samērīguma principu, šis princips neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka vienīgi būtiskas atšķirības starp apgrozījumu, ko deklarējis nodokļa maksātājs, un apgrozījumu, kas noteikts, izmantojot induktīvu metodi, kurā ņemts vērā apgrozījums, ko sasniegušas personas, kuras veic tādu pašu darbību kā nodokļa maksātājs, var izraisīt procedūras uzsākšanu, kuras rezultātā tiek veikts uzrēķins. Nozaru pētījumiem, kas izmantoti, lai indukcijas ceļā noteiktu šo apgrozījumu, jābūt precīziem, uzticamiem un aktuāliem. Šādas atšķirības var vienīgi iedarbināt atspēkojamu prezumpciju, kuru nodokļa maksātājs var atspēkot, balstoties uz pierādījumiem par pretējo.

Tādējādi nodokļu maksātājam, pirmkārt, jābūt iespējai apstrīdēt gan attiecīgā nozares pētījuma pareizumu, gan/vai šī pētījuma atbilstību viņa konkrētās situācijas novērtēšanai. Otrkārt, nodokļu maksātājam ir jāspēj izskaidrot apstākļus, kuru dēļ deklarētais apgrozījums, lai arī tas ir mazāks par apgrozījumu, kas noteikts, izmantojot induktīvu metodi, atbilst viņa darbības faktiskajai situācijai attiecīgajā laikposmā. Ciktāl nozaru pētījuma izmantošana paredz, ka šim nodokļu maksātājam vajadzības gadījumā ir jāpierāda negatīvi fakti, samērīguma princips prasa, lai prasītais pierādīšanas standarts nebūtu pārmērīgi augsts.

(skat. 42., 44. un 46. punktu un rezolutīvo daļu)