Lieta C‑127/15

Verein für Konsumenteninformation

pret

INKO, Inkasso GmbH

(Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2008/48/EEK – Patērētāju tiesību aizsardzība – Patēriņa kredītlīgumi – 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts – Līgumi par atmaksu pa daļām – Maksājumu atlikšana bez maksas – 3. panta f) punkts – Kredīta starpnieki – Piedziņas sabiedrības, kas rīkojas aizdevēju vārdā

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums

1. Patērētāju tiesību aizsardzība–Patēriņa kredītlīgumi–Direktīva 2008/48–Piemērošanas joma–Līgums par kredīta atmaksu pa daļām, kas noslēgts starp patērētāju un aizdevēju ar starpnieka palīdzību, patērētājam apņemoties maksāt izdevumus, kas nav paredzēti sākotnējā kredītlīgumā–Ietveršana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība–Patēriņa kredītlīgumi–Direktīva 2008/48–Pienākumi pirms līguma noslēgšanas–Nepiemērojamība kredīta starpniekiem, kas rīkojas palīgstarpnieka statusā–Minēto kredīta starpnieku jēdziens–Piedziņas aģentūra, kas aizdevēja vārdā noslēgusi ar patērētāju līgumu par neatmaksātā kredīta atmaksu pa daļām–Ietveršana–Pārbaude, kas jāveic valsts tiesai

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48 3. panta f) punkts un 5.–7. pants)

1.  Direktīvas 2008/48 par patēriņa kredītlīgumiem 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums par kredīta atmaksu pa daļām, kas pēc patērētāja saistību nepildīšanas ir noslēgts starp patērētāju un aizdevēju ar parādu piedziņas aģentūras starpniecību, nav nolīgts “bez maksas” šīs tiesību normas izpratnē, ja ar šo līgumu patērētājs apņemas atmaksāt visu kredīta summu un samaksāt procentus vai izdevumus, kas nav bijuši paredzēti sākotnējā līgumā, saskaņā ar kuru šis kredīts ir ticis piešķirts.

   Šajā ziņā līgums par atmaksu pa daļām, kurā patērētājam ir noteikts pienākums samaksāt parādu piedziņas aģentūras izdevumus, kas nebija paredzēti sākotnējā kredītlīgumā, nav uzskatāms par saistītu ar maksājuma atlikšanu bez maksas Direktīvas 2008/48 2. panta 2. punkta j) apakšpunkta izpratnē.

   (skat. 39. un 41. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 2008/48 par patēriņa kredītlīgumiem 3. panta f) punkts un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka piedziņas aģentūra, kura aizdevēja vārdā noslēdz līgumu par neatmaksātā kredīta atmaksu pa daļām, bet kura šī kredīta starpnieka statusā rīkojas tikai kā palīgstarpnieks, kas ir jāpārbauda valsts tiesai, ir jāuzskata par kredīta starpnieku šī 3. panta f) punkta izpratnē, un tai nav jāpiemēro pienākums darīt zināmu patērētājam informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas šīs direktīvas 5. un 6. panta izpratnē.

   Pirmkārt, saskaņā ar minēto 3. panta f) punktu kredīta starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas nedarbojas kā kreditors un kas, veicot savus darījumus, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību par maksu, kura var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko noslēgta vienošanās, iesniedz vai piedāvā kredītlīgumus patērētājiem, palīdz patērētājiem, uzņemoties sagatavošanas darbus attiecībā uz kredītlīgumiem, vai kreditora vārdā slēdz kredītlīgumus ar patērētājiem. Līdz ar to piedziņas aģentūra, kas aizdevēja vārdā rīkojas, lai noslēgtu līgumu par neatmaksāta kredīta atmaksu pa daļām, saskaņā ar kuru patērētājs apņemas atmaksāt visu kredīta summu un samaksāt procentus un izdevumus, ir jākvalificē kā kredīta starpnieks šīs tiesību normas izpratnē.

   Otrkārt, šādam kredīta starpniekam principā ir šīs direktīvas 5. un 6. pantā paredzētais pienākums darīt zināmu patērētājam informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas. Taču saskaņā ar Direktīvas 2008/48 7. panta pirmo teikumu šāds pienākums nav preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas rīkojas kā kredīta palīgstarpnieki. Šajā ziņā minētās direktīvas preambulas 24. apsvērumā ir noteikts, ka šos preču piegādātājus vai pakalpojumu sniedzējus var, piemēram, uzskatīt par tādiem, kas darbojas kā kredīta palīgstarpnieki, ja viņu kredīta starpnieka darbība nav galvenais viņu darījumu, uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības mērķis. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā visus lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā kredīta starpnieka darbības galveno mērķi, tas var tikt uzskatīts par tādu, kas darbojas kā kredīta palīgstarpnieks šīs direktīvas 7. panta pirmā teikuma izpratnē.

   (skat. 43., 44., 46.–48. un 53. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)