Apvienotās lietas C-439/14 un C-488/14

SC Star Storage SA

pret

Institutul Naţional de Cercetare-Dezvoltare în Informatică (ICI)

un

SC Max Boegl România SRL u.c.

pret

RA Aeroportul Oradea u.c.

(Curtea de Apel Bucureşti un Curtea de Apel Oradea lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK — Publisks līgums — Pārbaudes procedūras — Valsts tiesību akti, kuros tiek prasīta “labticīgas rīcības drošības nauda” līgumslēdzējas iestādes aktu pārbaudes procedūru pieejamībai — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību”

Saturs – Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras – Direktīvas 89/665 un 92/13 – Dalībvalstu pienākums noteikt pārbaudes procedūru – Pieeja pārbaudes procedūrām – Procesuālie noteikumi – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Pienākums nodrošināt tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu ievērošanu

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Direktīvas 89/665, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66. 1. panta 1. un 3. punkts, un Direktīvas 92/13, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66. 1. panta 1. un 3 punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras – Direktīvas 89/665 un 92/13 – Dalībvalstu pienākums noteikt pārbaudes procedūru – Pieeja pārbaudes procedūrām – Valsts tiesību akti, kuros tiek prasīta labticīgas rīcības drošības nauda pārbaudes procedūru pieejamībai, lai atturētu no ļaunprātīgām prasībām – Pieļaujamība – Nosacījumi – Samērīguma principa ievērošana

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 89/665, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts, un Direktīvas 92/13, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts)

1.  Direktīvas 89/665 par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [publiskos piegādes un būvdarbu līgumus], kas grozīta ar Direktīvu 2007/66,1. panta 1. un 3. punkts un Direktīvas 92/13, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kas grozīta ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1. un 3. punkts, kuru mērķis ir komersantu aizsardzība pret līgumslēdzējas iestādes patvaļu, ir vērsti uz to, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai garantētu Savienības noteikumu publiskā iepirkuma jomā efektīvu piemērošanu, it īpaši stadijā, kad pārkāpumi vēl var tikt laboti. Tomēr ne Direktīvā 89/665, ne Direktīvā 92/13 nav ietvertas tiesību normas, kas īpaši regulētu nosacījumus, kuros var izmantot šos tiesību aizsardzības līdzekļus. Tajās ir paredzēti tikai minimālie nosacījumi, kas jāievēro valstu tiesību sistēmās ieviestajās pārsūdzības procedūrās nolūkā garantēt Savienības tiesību normu ievērošanu publiskā iepirkuma jomā.

   Tomēr pārsūdzēšanas tiesā procesuālie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt Savienības tiesībās paredzētās to kandidātu un pretendentu tiesības, kuri ir aizskarti ar līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem, nedrīkst ietekmēt Direktīvu 89/665 un 92/13 lietderīgo iedarbību, kuru mērķis ir nodrošināt, ka līgumslēdzēju iestāžu nelikumīgi lēmumi var tikt efektīvi un tik ātri, cik vien iespējams, pārsūdzēti. It īpaši ir jārūpējas par to, lai netiktu aizskarta ne Direktīvu 89/665 un 92/13 efektivitāte, ne arī Savienības tiesībās indivīdiem piešķirtās tiesības. Turklāt, kā izriet no Direktīvas 2007/66 preambulas 36. apsvēruma, ar ko ir izdarīti grozījumi Direktīvā 89/665 un Direktīvā 92/13 attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts [publisku] līgumu piešķiršanas jomā, un tātad Direktīvas 89/665, kā arī Direktīvas 92/13, kuras tā groza un papildina, mērķis ir nodrošināt tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesību uz objektīvu tiesu pilnīgu aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta pirmajai un otrajai daļai. Līdz ar to, ja dalībvalstis nosaka pārbaudes tiesā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt Direktīvās 89/665 un 92/13 paredzētās to kandidātu un pretendentu tiesības, kurus aizskar līgumslēdzēju iestāžu lēmumi, dalībvalstīm ir jāgarantē tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un objektīvu tiesu aizsardzību, kas ir paredzētas Hartas 47. pantā, ievērošana.

   (sal. ar 41.–46. punktu)

2.  Direktīvas 89/665 par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegāžu un būvdarbu publisko līgumu slēgšanas tiesības], kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts un Direktīvas 92/13, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts, skatīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā, lai būtu pieņemama jebkura līgumslēdzējas iestādes aktu pārsūdzība, ir noteikts pienākums prasītājam iesniegt tajā paredzēto labticīgas rīcības garantiju par labu līgumslēdzējai iestādei, jo šī garantija ir jāatmaksā prasītājam neatkarīgi no prasības iznākuma.

   Lai gan minētā labticīgas rīcības drošības nauda kā iepriekšējs nosacījums ikvienas pārsūdzības pieņemamībai, ir tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā Hartas 47. panta izpratnē ierobežojums, tā ir skaidri un precīzi noteikta likumā un neietekmē tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo katrā ziņā līgumslēdzēja iestāde to nevar paturēt, neatkarīgi no prasības iznākuma. Turklāt tai ir leģitīms mērķis, jo tā ir pasākums, kas var atturēt no ļaunprātīgas apstrīdēšanas un pareizas tiesvedības interesēs garantēt visām personām, ka viņu pārsūdzības tiks izskatītas tik īsos termiņos, cik iespējams, atbilstoši Hartas 47. panta pirmajai un otrajai daļai.

   Visbeidzot tā nodrošina saprātīgu samēru starp izmantotajiem līdzekļiem un mērķi. Pienākums iesniegt labticīgas rīcības drošības naudu ir piemērots, lai īstenotu iecerēto mērķi cīnīties ar ļaunprātīgām pārsūdzībām, jo tā ir finanšu slogs ieinteresētajai personai, pēdējam minētajam veicot bankas pārskaitījumu vai iesniedzot bankas garantiju. Šāda apmēra summas nodrošināšana ar bankas pārskaitījumu, kā arī vajadzība veikt vajadzīgās darbības, lai iesniegtu bankas garantiju un samaksātu šīs iesniegšanas izdevumus, var rosināt prasītājus būt zināmā mērā prātīgiem, iesniedzot savas prasības. Turklāt, tā kā labticīgas rīcības drošības nauda samazina resursus vai vismaz ieinteresēto personu kredīta iespējas līdz brīdim, kad tā tiek atbrīvota, tā var mudināt izrādīt rūpību procedūrās, ko tie uzsāk, saskaņā ar pārbaudes ātruma prasību, kas noteikta Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā un Direktīvas 92/13 1. panta 1. punktā. Turklāt. tā kā vairs nav iespējams tas, ka līgumslēdzēja iestāde automātiski un bez nosacījumiem ietur labticīgas rīcības drošības naudu, un ka tā tiek pārskaitīta pēc pirmā pieprasījuma, nevar uzskatīt, ka tikai pienākums iesniegt šo drošības naudu kā ikvienas sūdzības pieņemamības nosacījums pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķi cīnīties ar ļaunprātīgām pārsūdzībām. Labticīgas rīcības drošības nauda, kas ir 1 % no publiskā iepirkuma vērtības un kuras maksimums ir noteikts atkarībā no iepirkuma rakstura, ir pieticīga, it īpaši pretendentiem, kam parasti ir jāpierāda noteikta finansiāla kapacitāte. Turklāt un katrā ziņā šī garantija var tikt iesniegta bankas garantijas formā. Visbeidzot, tā ir jāiesniedz tikai attiecībā uz laikposmu starp pārsūdzības iesniegšanu un tās galīgu izlemšanu.

   (sal. ar 49., 50., 54.–57., 59.–61. un 63. punktu un rezolutīvo daļu)