Lieta C‑312/14

Banif Plus Bank Zrt

pret

Márton Lantos

un

Mártonné Lantos

(Ráckevei Járásbíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2004/39/EK — 4. panta 1. punkts un 19. panta 4., 5. un 9. punkts — Finanšu instrumentu tirgi — Jēdziens “ieguldījumu pakalpojumi un darbības” — Tiesību normas ieguldītāju aizsardzības garantēšanai — Profesionālās ētikas normas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus klientiem — Pienākums novērtēt sniedzamā pakalpojuma piemērotību vai tā atbilstību klientiem — Šī pienākuma neievērošanas līgumiskās sekas — Patēriņa kredīta līgums — Ārvalstu valūtā izteikts aizdevums — Aizdevuma izmaksa un atmaksāšana valsts valūtā — Valūtas kursu reglamentējoši noteikumi”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 3. decembrī spriedums

1. Tiesvedība — Mutvārdu process — Atsākšana — Nosacījumi

   (LESD 252. panta 2. daļa; Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Valsts tiesas kompetence — Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana — Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība — Valsts tiesas vērtējums — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kurš neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

   (LESD 267. pants)

3. Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Finanšu instrumentu tirgi — Direktīva 2004/39 — Ieguldījumu pakalpojumi vai darbības — Jēdziens — Maiņas darījumi, ko veic kredītiestāde saskaņā ar ārvalstu valūtā izteikta aizdevuma līgumu — Aizdevuma summas noteikšana, pamatojoties uz ārvalsts valūtas pirkuma kursu, kas piemērojams aizdevuma izmaksas dienā — Ikmēneša maksājumu summas noteikšana, pamatojoties uz šīs ārvalsts valūtas pārdošanas kursu, kas piemērojams katra ikmēneša maksājuma aprēķina dienā — Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts)

4. Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Finanšu instrumentu tirgi — Direktīva 2004/39 — Profesionālās ētikas normas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus klientiem — Ieguldījumu sabiedrības pienākums novērtēt sniedzamā pakalpojuma piemērotību un tā atbilstību klientiem — Minētā pienākuma neievērošana — Līgumiskās sekas — Valsts tiesību piemērošana — Robežas — Līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39 19. panta 4. un 5. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 29. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 35., 51. un 52. punktu)

3.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot atrunu par iesniedzējtiesai veicamo pārbaudi, par ieguldījuma pakalpojumu vai darbību šīs normas izpratnē nav kvalificējami konkrēti maiņas darījumi, kurus veic kredītiestāde atbilstoši tāda ārvalsts valūtā izteikta aizdevuma līguma klauzulām, kāds ir pamatlietā, kurā noteikts, ka aizdevuma summa tiek noteikta pēc ārvalsts valūtas pirkuma kursa, kas piemērojams aizdevuma izmaksas dienā, bet ikmēneša maksājumi tiek noteikti pēc šīs ārvalsts valūtas pārdošanas kursa, kas piemērojams katra ikmēneša maksājuma aprēķina dienā.

   Faktiski, saskaņā ar šo normu ieguldījumu pakalpojumi un darbības ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēti Direktīvas 2003/39 I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu no šī paša pielikuma C iedaļā minētajiem instrumentiem. Taču uz aplūkojamajiem darījumiem, tā kā tie ir maiņas darījumi, kam ir tikai palīgraksturs salīdzinājumā ar ārvalsts valūtā izteikta patēriņa kredīta piešķiršanu un atmaksu, minētā A iedaļa neattiecas, jo tie ir tikai aizdevuma summas un ikmēneša maksājumu, kas izteikti šajā valūtā (norēķina vienība) un valsts valūtā (samaksas līdzeklis), aprēķināšana, pamatojoties uz attiecīgās ārvalsts valūtas pirkuma vai pārdevuma maiņas kursu. Šādiem darījumiem nav cita mērķa kā tikai būt par aizdevuma līguma būtisko samaksas pienākumu izpildi, proti, ka aizdevējs nodod kapitālu un aizdevuma saņēmējs atmaksā šo kapitālu ar procentiem. Šo darījumu mērķis nav veikt ieguldījumu, jo patērētājs vēlas tikai iegūt līdzekļus patēriņa preces pirkumam vai pakalpojumu saņemšanai, nevis, piemēram, lai pārvaldītu valūtas maiņas risku vai spekulētu ar ārvalsts valūtas maiņas likmēm.

   Turklāt, no direktīvas izriet, ka [ārvalstu valūtas] maiņas pakalpojumi paši par sevi nav ieguldījuma pakalpojumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas I pielikuma A iedaļa.

   Taču aplūkojamie [ārvalstu valūtas] maiņas pakalpojumi ir saistīti nevis ar ieguldījumu pakalpojumu Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta izpratnē, bet ar darījumu, kurš pati par sevi nav finanšu instruments šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 17. apakšpunkta izpratnē.

   Faktiski nešķiet, ka maiņas darījumi, kurus veic kredītiestāde, izpildot tādu aizdevuma līgumu, attiektos uz kādu no šīs direktīvas I pielikuma C iedaļā minētajiem finanšu instrumentiem, tostarp uz nākotnes līgumu, tiktāl, ciktāl patēriņa kredītlīguma mērķis nav pārdot finanšu līdzekļus par cenu, kas tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī.

   Atbilstoši aplūkotajam aizdevuma līgumam ārvalsts valūtas cena, kas būtu jāņem vērā ikmēneša maksājumu aprēķinā, nav noteikta iepriekš, jo tā tiek noteikta, pamatojoties uz šīs valūtas pārdošanas kursu katra ikmēneša maksājuma samaksas dienā.

   (sal. ar 54.–57., 66.–68., 70., 74., 76. punktu un rezolutīvo daļu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 79. punktu)