Lieta C‑527/13

Lourdes Cachaldora Fernández

pret

Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)

un

Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

(Tribunal Superior de Justicia de Galicia lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji — Vienlīdzīga attieksme sociālā nodrošinājuma jautājumos — Direktīva 79/7/EEK — 4. pants — Direktīva 97/81/EK — UNICE, CEEP un EAK pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu — Pabalstu aprēķināšana — Iemaksu nepilnību integrācijas sistēma — Nepilna darba laika darba ņēmēji un pilna darba laika darba ņēmēji”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2015. gada 14. aprīļa spriedums

1. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā – Direktīva 79/7 – Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz uz iemaksām balstītas invaliditātes pensijas aprēķinam attiecībā uz iemaksu pārtraukšanas laikposmiem pēc nepilna darba laika darba veikšanas piemērot samazinošo koeficientu par šo darbu – Atbilstoša samazinājuma neesamība attiecībā uz pārtraukumiem pēc pilna darba laika darba – Diskriminācijas neesamība – Šāda tiesiskā regulējums pieņemamība

   (Padomes Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkts)

2. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu – Direktīva 97/81 – Piemērošanas joma – Nodarbinātības nosacījumi – Jēdziens – Nosacījumi saistībā ar pensijām, kuri izriet no sociālā nodrošinājuma tiesiskā regulējuma – Izslēgšana – Juridiska rakstura apstākļi, kas var ierobežot iespējas strādāt nepilnu darba laiku – Jēdziens

   (Padomes Direktīvas 97/81, kas grozīta ar Direktīvu 98/23, pielikuma 4. punkta 1. apakšpunkts un 5. punkta 1. apakšpunkta a) daļa)

1.  Direktīvas 79/7 par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iemaksu veikšanas pārtraukumi, kas ir iekļauti atskaites laikposmā uz iemaksām balstītas invaliditātes pensijas aprēķināšanai un kas ir sekojuši pēc nepilna darba laika darba veikšanas, tiek nosegti, ņemot vērā attiecīgajā laikposmā spēkā esošās minimālās iemaksu bāzes, kas ir samazinātas par koeficientu par šo nepilna darba laika darbu, lai gan, ja šie pārtraukumi ir pēc pilna darba laika darba, šāds samazinājums nav paredzēts.

   Proti, šāds tiesiskais regulējums nevar tikt uzskatīts par nelabvēlīgu pārsvarā noteiktai darba ņēmēju kategorijai, šajā gadījumā tiem, kuri ir strādājuši nepilnu darba laiku, un, a fortiori, sievietēm. Šī norma tādējādi nevar tikt kvalificēta kā netieši diskriminējošs pasākums Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta izpratnē.

   (sal. ar 33. un 34. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, kas ir Direktīvas 97/81 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, kas grozīta ar Direktīvu 98/23, pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas jomā neietilpst dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iemaksu veikšanas pārtraukumi, kas ir iekļauti atskaites laikposmā uz iemaksām balstītas invaliditātes pensijas aprēķināšanai un kas ir sekojuši pēc nepilna darba laika darba veikšanas, tiek nosegti, ņemot vērā attiecīgajā laikposmā spēkā esošās minimālās iemaksu bāzes, kas ir samazinātas par koeficientu par nepilna darba laika darbu, savukārt, ja šie pārtraukumi ir pēc pilna darba laika darba, šāds samazinājums nav paredzēts.

   Proti, šāda pensija ir likumā noteikta sociālā nodrošinājuma pensija, kas nebūtu uzskatāma par nodarbinātības nosacījumu. Tātad tā neietilpst pamatnolīguma piemērošanas jomā.

   Turklāt, ja vārdi “juridiski [..] šķēršļi” pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunktā tiktu interpretēti tādējādi, ka ārpus nodarbinātības nosacījumu jomas dalībvalstīm būtu jānosaka pasākumi saistībā ar šādu pensiju, dalībvalstīm tiktu noteikti pienākumi vispārējās sociālās politikas jomā attiecībā uz pasākumiem, kuri neietilpst šī pamatnolīguma piemērošanas jomā.

   Turklāt šāds valsts tiesiskais regulējums nebūtu jāuzskata par juridiska rakstura šķērsli, ņemot vērā to, ka tai ir nejauša iedarbība uz nepilna darba laika darba ņēmējiem. Proti, pirmkārt, šis tiesiskais regulējums neskar visus nepilna darba laika darba ņēmējus, bet tikai tos, kuri ir pārtraukuši veikt iemaksas uzreiz pēc nepilna darba laika darba laikposma. Otrkārt, tas ir labvēlīgs arī tiem darba ņēmējiem, kuri, lai gan viņi lielu daļu savas profesionālās dzīves ir tikuši nodarbināti uz nepilnu laiku, tikuši nodarbināti uz pilnu laiku tieši pirms iemaksu pārtraukšanas.

   (sal. ar 38. –41. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)