Lieta C-343/12

Euronics Belgium CVBA

pret

Kamera Express BV

un

Kamera Express Belgium BVBA

(Rechtbank van koophandel te Gent lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Reglamenta 99. pants — Direktīva 2005/29/CE — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru vispārēji aizliedz piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 7. marta rīkojums

1. Prejudiciāli jautājumi – Skaidri no judikatūras izsecināma atbilde – Reglamenta 99. panta piemērošana

   (Tiesas Reglamenta 99. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Piemērošanas joma – Darbības, ar kurām patērētāji tiek mudināti veikt pirkumus – Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. panta d) punkts)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts vispārējs aizliegums piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem – Nepieļaujamība – Nosacījums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 15. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 21. un 22. punktu)

3.  Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, ar kuru ir vispārēji aizliegts piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem, lai arī šīs tiesību normas mērķis ir patērētāju tiesību aizsardzība.

   Tā kā ar Direktīvu 2005/29 tiek veikta pilnīga noteikumu par negodīgu uzņēmumu komercpraksi pret patērētājiem saskaņošana, tad – kā tas ir skaidri paredzēts tās 4. pantā, – dalībvalstis nevar noteikt vairāk ierobežojošus pasākumus nekā minētajā direktīvā paredzētie, pat lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.

   Šīs pašas direktīvas I pielikumā ir ietverts izsmeļošs saraksts ar 31 komercprakses paveidu, kas saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu ir uzskatāmi par negodīgiem “visos apstākļos”. Tādējādi, kā skaidri precizēts minētās direktīvas preambulas septiņpadsmitajā apsvērumā, šie ir vienīgie komercprakses piemēri, ko var uzskatīt par negodīgiem, neizvērtējot katra atsevišķa gadījuma atbilstību direktīvas 5.–9. pantam.

   Prakse piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem nav minēta Direktīvas 2005/29 I pielikumā. Tādējādi to nevar aizliegt visos apstākļos, bet gan tikai tad, ja pēc īpaša novērtējuma veikšanas ir konstatēts šīs prakses negodīgais raksturs.

   (sal. ar 24., 28., 29. un 31. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C-343/12

Euronics Belgium CVBA

pret

Kamera Express BV

un

Kamera Express Belgium BVBA

(Rechtbank van koophandel te Gent lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Reglamenta 99. pants — Direktīva 2005/29/CE — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru vispārēji aizliedz piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 7. marta rīkojums

1. Prejudiciāli jautājumi — Skaidri no judikatūras izsecināma atbilde — Reglamenta 99. panta piemērošana

   (Tiesas Reglamenta 99. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana — Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem — Direktīva 2005/29 — Piemērošanas joma — Darbības, ar kurām patērētāji tiek mudināti veikt pirkumus — Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. panta d) punkts)

3. Tiesību aktu tuvināšana — Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem — Direktīva 2005/29 — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts vispārējs aizliegums piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem — Nepieļaujamība — Nosacījums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 15. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 21. un 22. punktu)

3.  Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, ar kuru ir vispārēji aizliegts piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem, lai arī šīs tiesību normas mērķis ir patērētāju tiesību aizsardzība.

   Tā kā ar Direktīvu 2005/29 tiek veikta pilnīga noteikumu par negodīgu uzņēmumu komercpraksi pret patērētājiem saskaņošana, tad – kā tas ir skaidri paredzēts tās 4. pantā, – dalībvalstis nevar noteikt vairāk ierobežojošus pasākumus nekā minētajā direktīvā paredzētie, pat lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.

   Šīs pašas direktīvas I pielikumā ir ietverts izsmeļošs saraksts ar 31 komercprakses paveidu, kas saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu ir uzskatāmi par negodīgiem “visos apstākļos”. Tādējādi, kā skaidri precizēts minētās direktīvas preambulas septiņpadsmitajā apsvērumā, šie ir vienīgie komercprakses piemēri, ko var uzskatīt par negodīgiem, neizvērtējot katra atsevišķa gadījuma atbilstību direktīvas 5.–9. pantam.

   Prakse piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem nav minēta Direktīvas 2005/29 I pielikumā. Tādējādi to nevar aizliegt visos apstākļos, bet gan tikai tad, ja pēc īpaša novērtējuma veikšanas ir konstatēts šīs prakses negodīgais raksturs.

   (sal. ar 24., 28., 29. un 31. punktu un rezolutīvo daļu)