Lieta C‑559/12 P

Francijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Valsts atbalsts — Atbalsts, kas netieša neierobežota galvojuma veidā piešķirts La Poste tās publiskas iestādes statusa dēļ — Galvojuma esamība — Valsts līdzekļu piešķīruma esamība — Priekšrocība — Pierādīšanas pienākums un apjoms”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 3. aprīļa spriedums

1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasītāja prasījumu nepārprotams formulējums

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas konsekventi un saprotami izriet no prasības pieteikuma formulējuma – Jauna pamata neesamība – Pamata kļūdainas atzīšanas par jaunu pamatu sekas

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

3. Valsts atbalsts – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Rūpīga un objektīva izskatīšana – Iespējami pilnīgāko un ticamāko pierādījumu ņemšana vērā – Pienākuma apjoms

   (LESD 108. panta 2. punkts)

4. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu – Pierādīšanas pienākums – Komisijas izmantots būtisku, precīzu un saskanīgu norāžu kopums, lai izvērtētu, vai pastāv pietiekami konkrēts tādu izdevumu ekonomiskais risks, kuri būtu jāsedz no valsts budžeta – Pieļaujamība

   (LESD 107. panta 1. punkts)

5. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

6. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

7. Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts valsts galvojums – Šī galvojuma esamības pierādīšana, izmantojot prezumpciju par šī uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos

   (LESD 107. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2008/C 155/02 1.2., 2.1. un 2.2. punkts)

8. Apelācija – Pamati – Pretrunīgs pamatojums – Pamats, kas nevar izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu citu juridisku apsvērumu dēļ pamatotas rezolutīvās daļas pastāvēšanas gadījumā

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38. un 39. punktu)

2.  Par jaunu pamatu, kurš ir ticis izvirzīts replikas stadijā, nav atzīstams arguments, kura pamatelementi, kā arī šī argumenta kopsavilkums konsekventi un saprotami izriet no paša pieteikuma par lietas ierosināšanu formulējuma, kaut arī tajā nav ticis ietverts formāls pamats šajā ziņā.

   Tomēr pamata kļūdaina atzīšana par jaunu pamatu nevar būt pamats sprieduma atcelšanai, ciktāl Vispārējā tiesa ir veikusi pilnīgu un izsmeļošu tā argumenta pamatotības izvērtējumu, kurš izriet no pieteikuma par lietas ierosināšanu.

   (sal. ar 40., 45. un 46. punktu)

3.  Saskaņā ar pierādījumu sniegšanas valsts atbalsta nozarē principiem Komisijai attiecīgo pasākumu izmeklēšanas procedūra ir jāveic rūpīgi un objektīvi, lai galīgā lēmuma, ar kuru tiek konstatēta atbalsta esamība un attiecīgā gadījumā – atbalsta nesaderība vai nelikumība, pieņemšanas brīdī tās rīcībā būtu cik vien iespējams vispilnīgākie un visticamākie pierādījumi šāda lēmuma pieņemšanai.

   (sal. ar 63. punktu)

4.  Valsts atbalsta pārbaudes procedūrā, lai pierādītu netieša un neierobežota valsts galvojuma – kurš tieši neizriet ne no viena leģislatīva vai līgumiska akta – par labu kādai publisko tiesību iestādei pastāvēšanu un lai tādējādi pierādītu, ka ir ticis izpildīts nosacījums par valsts līdzekļu klātbūtni, Komisija var pamatoties uz būtisku, precīzu un saskanīgu norāžu kopuma metodi, lai izvērtētu, vai valsts tiesībās pastāv faktisks valsts pienākums izmantot pašai savus līdzekļus šādas saistības neizpildījušas iestādes radīto zaudējumu segšanai un tādējādi pietiekami konkrēts tādu izdevumu ekonomiskais risks, kuri būtu jāsedz no valsts budžeta.

   (sal. ar 64. un 65. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 78.–80. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 85. un 86. punktu)

7.  Pastāv vienkārša prezumpcija, saskaņā ar kuru uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts netiešs un neierobežots valsts galvojums uzlabo tā finansiālo situāciju, samazinot izmaksas, kas parastā gadījumā rastos tā budžetam. Līdz ar to, lai procedūrā, kas attiecas uz pastāvoša atbalsta shēmām, pierādītu priekšrocību, kas ar šādu galvojumu piešķirta saņēmējam uzņēmumam, Komisijai pietiek vien pierādīt šī galvojuma esamību, nepastāvot pienākumam pierādīt tā no tā piešķiršanas brīža radītās faktiskās sekas.

   (sal. ar 98. un 99. punktu)

8.  Ja Vispārējā tiesa ir pamatoti secinājusi, ka Komisija valsts atbalsta pārbaudes procedūrā ir ievērojusi pierādīšanas pienākumu un apjomu, kas tai pastāv, nosakot, vai netiešs un neierobežots valsts galvojums var tikt atzīts par priekšrocību, tas, ka Vispārējā tiesa ir sniegusi pretrunīgu un nepietiekamu pamatojumu nevar būt pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai.

   (sal. ar 103. un 104. punktu)

Lieta C‑559/12 P

Francijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Valsts atbalsts — Atbalsts, kas netieša neierobežota galvojuma veidā piešķirts La Poste tās publiskas iestādes statusa dēļ — Galvojuma esamība — Valsts līdzekļu piešķīruma esamība — Priekšrocība — Pierādīšanas pienākums un apjoms”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 3. aprīļa spriedums

1. Tiesvedība — Pieteikums par lietas ierosināšanu — Formas prasības — Strīda priekšmeta noteikšana — Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem — Prasītāja prasījumu nepārprotams formulējums

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2. Tiesvedība — Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā — Pamats, kas konsekventi un saprotami izriet no prasības pieteikuma formulējuma — Jauna pamata neesamība — Pamata kļūdainas atzīšanas par jaunu pamatu sekas

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

3. Valsts atbalsts — Administratīvais process — Komisijas pienākumi — Rūpīga un objektīva izskatīšana — Iespējami pilnīgāko un ticamāko pierādījumu ņemšana vērā — Pienākuma apjoms

   (LESD 108. panta 2. punkts)

4. Valsts atbalsts — Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu — Pierādīšanas pienākums — Komisijas izmantots būtisku, precīzu un saskanīgu norāžu kopums, lai izvērtētu, vai pastāv pietiekami konkrēts tādu izdevumu ekonomiskais risks, kuri būtu jāsedz no valsts budžeta — Pieļaujamība

   (LESD 107. panta 1. punkts)

5. Apelācija — Pamati — Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums — Pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā — Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

6. Apelācija — Pamati — Nepietiekams pamatojums — Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums — Pieļaujamība — Nosacījumi

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

7. Valsts atbalsts — Jēdziens — Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība — Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts valsts galvojums — Šī galvojuma esamības pierādīšana, izmantojot prezumpciju par šī uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos

   (LESD 107. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2008/C 155/02 1.2., 2.1. un 2.2. punkts)

8. Apelācija — Pamati — Pretrunīgs pamatojums — Pamats, kas nevar izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu citu juridisku apsvērumu dēļ pamatotas rezolutīvās daļas pastāvēšanas gadījumā

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38. un 39. punktu)

2.  Par jaunu pamatu, kurš ir ticis izvirzīts replikas stadijā, nav atzīstams arguments, kura pamatelementi, kā arī šī argumenta kopsavilkums konsekventi un saprotami izriet no paša pieteikuma par lietas ierosināšanu formulējuma, kaut arī tajā nav ticis ietverts formāls pamats šajā ziņā.

   Tomēr pamata kļūdaina atzīšana par jaunu pamatu nevar būt pamats sprieduma atcelšanai, ciktāl Vispārējā tiesa ir veikusi pilnīgu un izsmeļošu tā argumenta pamatotības izvērtējumu, kurš izriet no pieteikuma par lietas ierosināšanu.

   (sal. ar 40., 45. un 46. punktu)

3.  Saskaņā ar pierādījumu sniegšanas valsts atbalsta nozarē principiem Komisijai attiecīgo pasākumu izmeklēšanas procedūra ir jāveic rūpīgi un objektīvi, lai galīgā lēmuma, ar kuru tiek konstatēta atbalsta esamība un attiecīgā gadījumā – atbalsta nesaderība vai nelikumība, pieņemšanas brīdī tās rīcībā būtu cik vien iespējams vispilnīgākie un visticamākie pierādījumi šāda lēmuma pieņemšanai.

   (sal. ar 63. punktu)

4.  Valsts atbalsta pārbaudes procedūrā, lai pierādītu netieša un neierobežota valsts galvojuma – kurš tieši neizriet ne no viena leģislatīva vai līgumiska akta – par labu kādai publisko tiesību iestādei pastāvēšanu un lai tādējādi pierādītu, ka ir ticis izpildīts nosacījums par valsts līdzekļu klātbūtni, Komisija var pamatoties uz būtisku, precīzu un saskanīgu norāžu kopuma metodi, lai izvērtētu, vai valsts tiesībās pastāv faktisks valsts pienākums izmantot pašai savus līdzekļus šādas saistības neizpildījušas iestādes radīto zaudējumu segšanai un tādējādi pietiekami konkrēts tādu izdevumu ekonomiskais risks, kuri būtu jāsedz no valsts budžeta.

   (sal. ar 64. un 65. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 78.–80. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 85. un 86. punktu)

7.  Pastāv vienkārša prezumpcija, saskaņā ar kuru uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts netiešs un neierobežots valsts galvojums uzlabo tā finansiālo situāciju, samazinot izmaksas, kas parastā gadījumā rastos tā budžetam. Līdz ar to, lai procedūrā, kas attiecas uz pastāvoša atbalsta shēmām, pierādītu priekšrocību, kas ar šādu galvojumu piešķirta saņēmējam uzņēmumam, Komisijai pietiek vien pierādīt šī galvojuma esamību, nepastāvot pienākumam pierādīt tā no tā piešķiršanas brīža radītās faktiskās sekas.

   (sal. ar 98. un 99. punktu)

8.  Ja Vispārējā tiesa ir pamatoti secinājusi, ka Komisija valsts atbalsta pārbaudes procedūrā ir ievērojusi pierādīšanas pienākumu un apjomu, kas tai pastāv, nosakot, vai netiešs un neierobežots valsts galvojums var tikt atzīts par priekšrocību, tas, ka Vispārējā tiesa ir sniegusi pretrunīgu un nepietiekamu pamatojumu nevar būt pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai.

   (sal. ar 103. un 104. punktu)