Keywords
Summary

Keywords

1. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms

(EKL 253. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)

3. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1 punkta a) apakšpunkts)

4. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkts)

5. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)

6. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

7. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

Summary

1. Iestādes pienākuma pamatot lēmuma par atteikumu ļaut iepazīties ar dokumentu mērķis ir, pirmkārt, sniegt attiecīgajai personai pietiekamas norādes, lai konstatētu, vai lēmums ir labi pamatots vai arī tā spēkā esamību ir iespējams apstrīdēt tajā pieļauto trūkumu dēļ, un, otrkārt, ļaut Kopienu tiesai veikt lēmuma likumības kontroli. Šī pienākuma apmērs ir atkarīgs no attiecīgā akta rakstura un konteksta, kādā tas ir pieņemts.

(sal. ar 36. punktu)

2. Publiska piekļuve iestāžu dokumentiem ir princips un piekļuves atteikums ir izņēmums no šī principa. Līdz ar to atteikums, ko paredz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pants, ir tulkojams un piemērojams šauri, netraucējot principa piemērošanai. Iestādei turklāt ir jāpārbauda ikviens dokuments, kuram tiek lūgta piekļuve, lai noteiktu, vai ievērojot šīs iestādes rīcībā esošās ziņas, iepazīšanās ar šo dokumentu faktiski var jebkādi traucēt sabiedrības interesēm, ko aizsargā izņēmumi, ļaujot atteikt piekļuvi. Lai piemērotu šos izņēmumus, sabiedrības interešu traucējuma riskam tādēļ ir jābūt nevis tikai iespējamam, bet gan saprātīgi paredzamam.

(sal. ar 39. punktu)

3. Iestādēm, pārbaudot, vai piekļuve dokumentam var apdraudēt sabiedrības intereses, ko aizsargā Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ir liela rīcības brīvība, un līdz ar to Pirmās instances tiesas veiktā iestāžu tādu lēmumu, ar ko pamatojoties uz izņēmumiem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm, ir atteikta piekļuve dokumentiem, likumības kontrole attiecas tikai uz procesuālo un pamatojuma normu ievērošanas, faktu materiālās precizitātes, kā arī acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā neesamības un pilnvaru nepareizas izmantošanas pārbaudi.

(sal. ar 40. punktu)

4. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punktā paredzētie izņēmumi ir formulēti kā imperatīvi un tādēļ iestāžu pienākums ir atteikt piekļuvi dokumentiem, uz kuriem šie obligātie izņēmumi attiecas, ja ir pierādīta šo izņēmumu piemērošanai noteikto apstākļu esamība. Šie izņēmumi tādējādi atšķiras no Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem, kas ir saistīti ar iestāžu interesi aizsargāt savu sēžu noslēpumu, kuru piemērošanai iestādēm ir rīcības brīvība, kas tām ļauj samērot, no vienas puses, savu interesi aizsargāt sēžu noslēpumu un, no otras puses, pilsoņa interesi saņemt atļauju piekļūt dokumentiem.

(sal. ar 44. punktu)

5. No Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 6. punkta teksta izriet, ka iestādei ir jāpārbauda iespēja atļaut daļēji iepazīties ar pieteikumā par piekļuvi minētajiem dokumentiem, iespējamo atteikumu attiecinot tikai uz ziņām, uz kurām attiecas minētie izņēmumi. Iestādei ir jāpiešķir daļēja piekļuve, ja šīs iestādes mērķi, atsakot piekļuvi dokumentam, var sasniegt šai iestādei neizpaužot tikai tos fragmentus, kas var apdraudēt aizsargājamās sabiedrības intereses.

(sal. ar 50. punktu)

6. Tas, ka iestādes izmantotu dokumentu neesamību, lai izvairītos no šī reglamenta piemērošanas, būtu pretrunā Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ietvertajam pārskatāmības pienākumam. Tiesību iepazīties ar dokumentiem faktiska esamība nozīmē to, ka attiecīgās iestādes cik vien tas ir iespējams un turklāt ne patvaļīgi, bet paredzami sagatavo un saglabā ar to darbību saistītos dokumentus.

Nevar uzskatīt, ka, nesagatavojot protokolu par šo vienas savas komitejas dienas kārtībā esošo sanāksmes punktu, Padome ir rīkojusies patvaļīgi vai neparedzami, ņemot vērā tikai informatīvo šī punkta raksturu un īstenošanas pasākumu neesamību tajā. Tādēļ nevar secināt, ka Padome, norādot uz šāda protokola neesamību, ir pārkāpusi Regulā Nr. 1049/2001 atzītās prasītājas tiesības iepazīties ar dokumentiem.

(sal. ar 61.–63. punktu)

7. Lai piemērotu Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, dokumenta jēdziens ir jānodala no informācijas jēdziena. Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentam attiecas tikai uz dokumentiem, bet ne informāciju vispārīgā nozīmē un neuzliek pienākumu iestādēm sniegt atbildi uz ikvienu privātpersonu informācijas pieprasījumu.

(sal. ar 75. un 76. punktu)