Lieta T-309/02

Acegas-APS SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Valsts atbalsts — Tāda atbalsta shēma, ko Itālijas iestādes piešķīrušas noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgāku procentu likmi formā — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Individuālas skaršanas neesamība — Nepieņemamība”

Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedums   II ‐ 1811

Sprieduma kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru tiek aizliegta atbalsta shēma nozarei – Prasība, ko cēlis uzņēmums, kas nav saņēmis individuālu atbalstu saskaņā ar šo shēmu

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

1.  Fiziska vai juridiska persona, kas nav lēmuma adresāts, apgalvot, ka to individuāli skar šis lēmums, var vienīgi tad, ja tas to skar dažu tās specifisko īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ individuāli izceļ līdzīgi kā šāda lēmuma adresātu.

   Uzņēmums principā nevar celt prasību atcelt tiesību aktu par Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegti atbalsta pasākumi konkrētā nozarē, ja šis lēmums to skar tikai tāpēc, ka tas pieder pie attiecīgās nozares un ir iespējamais atbalsta saņēmējs. Attiecībā uz šādu uzņēmumu šāds lēmums ir vispārēji piemērojams pasākums, kas ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās un kam ir juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.

   Tomēr uzņēmumu, kuru attiecīgais lēmums skāris ne tikai kā uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē un kas būtu potenciālais attiecīgās atbalsta shēmas saņēmējs, bet arī kā faktisku tāda individuālā atbalsta saņēmēju, kurš piešķirts atbilstoši šai atbalsta shēmai un kuru Komisija uzdevusi atgūt, šis lēmums ir skāris individuāli un līdz ar to prasība pret šo lēmumu ir pieņemama.

   Saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu par Komisijas lēmumu, ar kuru tika aizliegta nozares atbalsta shēma, kura ietvēra trīs gadu atbrīvojumu no sabiedrību ienākuma nodokļa, ir jānorāda, ka uzņēmumu, kas attiecībā uz konkrēto laika periodu ir deklarējis negatīvu fiskālu rezultātu un kura samaksātais nodoklis līdz ar to ir bijis nulle, un kas nav sniedzis pārliecinošus pierādījumus, ka tas tomēr bija guvis labumu no attiecīgās shēmas, šis lēmums individuāli neskar. Šāda prasība ir nepieņemama.

   Turklāt tas, ka Komisija var vairāk vai mazāk precīzi noteikt to tiesību subjektu skaitu vai pat identitāti, kuriem piemērojams attiecīgais pasākums, nekādā ziņā nenozīmē, ka šie subjekti būtu jāuzskata par personām, kuras šis pasākums skar individuāli.

   (sal. ar 46.–48., 51., 54. un 55. punktu)