Ārvalstu ieguldītāju un ES valstu valdību strīdi

Ar šo regulu precizē Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finansiālo atbildību, ja ieguldītājs no kādas ārpussavienības valsts ceļ prasību par tādu starptautisku nolīgumu pārkāpšanu, kuros ES ir puse.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2014 (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse.

KOPSAVILKUMS

Ar šo regulu precizē Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finansiālo atbildību, ja ieguldītājs no kādas ārpussavienības valsts ceļ prasību par tādu starptautisku nolīgumu pārkāpšanu, kuros ES ir puse.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Saskaņā ar Lisabonas līgumu tiešie ārvalstu ieguldījumi kļuva par ES tirdzniecības politikas daļu, kas ir ekskluzīvā ES kompetencē. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija ES valstu vārdā risina sarunas par tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgti ar ārpussavienības valstīm, ieguldījumu daļu. Šajos nolīgumos var būt iekļauts ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms (ISDS). Tas ir aizsargpasākums, kas attiecīgajiem ieguldītājiem no ārpussavienības valstīm piešķir tiesības ierosināt tiesvedību pret ES valsti, kurā tie ieguldījuši naudu. To prasības ir saistītas ar starptautisko nolīgumu iespējamu pārkāpumu.

Jaunajos noteikumos ir paredzēts, vai strīdos radušās izmaksas (tai skaitā kompensācija) ir jāsedz ES, ko pārstāv Komisija, vai Eiropas valstu valdībām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kritēriji finansiālās atbildības sadalījuma precizēšanai

• 1.

  ES uzņemas finansiālās izmaksas, ja ieguldītāja prasība ir saistīta ar pasākumu, ko īstenojusi ES iestāde, struktūra vai aģentūra.

• 2.

  Attiecīgā ES valsts uzņemas finansiālās izmaksas, ja ieguldītāja prasība ir saistīta ar tās īstenotu pasākumu.

• 3.

  Ja pasākumu īstenojusi ES valsts, taču tas ir paredzēts ES tiesību aktos, finansiālo atbildību uzņemas ES.

Procedūra

Sadarbība un apspriešanās: Komisijai un strīdā iesaistītajai ES valstij ir jāsadarbojas, jārīko apspriešanās un jāapmainās ar informāciju. Regulā ir arī norādīti rīcības noteikumi, ja ES un attiecīgā ES valsts uzsāk šķīrējtiesas procesu (procesu strīda atrisināšanai).

Nesaskaņas finansiālās atbildības jautājumos: ja strīdā atbildētāja ir ES, bet Komisija uzskata, ka šķīrējtiesas procesa izmaksas patiesībā jāsedz attiecīgajai ES valstij, tām jāpanāk savstarpēja vienošanās.

Ja ES valsts tam nepiekrīt, Komisija var pieņemt lēmumu, kas liek attiecīgajai valstij kompensēt samaksāto summu.

KAD REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Šo regulu piemēro no 2014. gada 17. septembra.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

Pēdējo reizi atjaunots: 03.12.2014