Nekaitīgu uztura bagātinātāju nodrošināšana ES

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2002/46/EK par uztura bagātinātājiem

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to saskaņo noteikumus par uztura bagātinātājiem*, lai aizsargātu patērētājus pret iespējamiem veselības apdraudējumiem un nodrošinātu, ka viņiem nesniedz maldinošu informāciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Ar direktīvu izveido saskaņotu sarakstu, kurā ietverti vitamīni un minerālvielas, ko drīkst izmantot uztura bagātinātājos.
• Ražotāji iesaka maksimālo un minimālo ikdienas patēriņa daudzumu.
• Uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātāji novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai likt domāt, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nevar nodrošināt nepieciešamo uzturvielu daudzumu.
• Marķējumā sniedz informāciju par:
  • uzturvielām un vielām, kuras satur pārtikas produkti;
  • ikdienas patēriņam ieteicamo daudzumu ar brīdinājumu to nepārsniegt;
  • to, ka produkti būtu jāglabā bērniem nepieejamās vietās.
• Valsts iestādes var noteikt, ka ražotājiem ir pienākums paziņot tām, iesniedzot etiķetes kopiju, kad tie laiž tirgū produktu.
• Valsts iestādes var apturēt vai ierobežot uztura bagātinātāja tirdzniecību, ja tās uzskata, ka tas var apdraudēt cilvēku veselību. Tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju un visas valstis Eiropas Ekonomikas zonā, kurā ietilpst 28 ES valstis, (1) Islande, Lihtenšteina un Norvēģija un kurā notiek brīva personu pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla aprite.
• Direktīva neattiecas uz medicīnas precēm.

Papildus tam:

• ar Regulu (ES) Nr. 609/2013 nosaka sastāva un informācijas prasības attiecībā uz maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtiku, bērnu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei;
• ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 saskaņo noteikumus par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kurus tirgo patērētājiem, t. sk. pārtikas produktiem, kuri ir paredzēti piegādei restorāniem, slimnīcām, skolām, ēdnīcām un citām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm;
• ar Regulu (EK) Nr. 1925/2006 saskaņo noteikumus par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 2002. gada 12. jūlijā. ES valstīm savos tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2003. gada 31. jūlijam.

KONTEKSTS

• Uztura bagātinātāji.
• Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

GALVENIE TERMINI

* Uztura bagātinātāji: koncentrētas uzturvielas vai citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi parastā uztura papildināšanai. Tos pārdod kapsulu, pastilu, tablešu veidā, pulvera maisiņos vai pudelēs.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51.–57. lpp.)

Direktīvas 2002/46/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 609/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35.–56. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 30.12.2006., 9.–25. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (OV L 404, 30.12.2006., 26.–38. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 03.02.2016

---

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).