ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību akts

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva 2008/98/EK

• Ar šo direktīvu izveido atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju:
  • atkritumu rašanās novēršana;
  • sagatavošana atkārtotai izmantošanai;
  • pārstrāde;
  • cita veida reģenerācija (piemēram, enerģijas reģenerācija);
  • apglabāšana.
• Tajā ir apstiprināts princips “piesārņotājs maksā”, saskaņā ar kuru sākotnējam atkritumu radītājam ir jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izdevumi.
• Ar šo tiesību aktu ievieš jēdzienu “ražotāja paplašināta atbildība”.
• Direktīvā ir nošķirti atkritumi un blakusprodukti¹.
• Atkritumu apsaimniekošana ir jāveic, neapdraudot ūdeni, gaisu, augsni, augus vai dzīvniekus, neradot neērtības trokšņa vai smaku veidā vai neradot negatīvu ietekmi uz lauku vidi un īpaši aizsargājamām teritorijām.
• Atkritumu radītājiem vai īpašniekiem atkritumi jāapstrādā pašiem vai jānodod oficiāli atzītam operatoram. Apstrādei ir nepieciešama atļauja un darba veicēji tiek regulāri pārbaudīti.
• Valsts kompetentajām iestādēm ir jānosaka atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas.
• Bīstamiem atkritumiem, atkritumeļļām un bioloģiskiem atkritumiem ir piemērojami īpaši nosacījumi.
• Ar šo direktīvu ievieš pārstrādes un reģenerācijas mērķrādītājus sadzīves atkritumiem (50 %) un būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumiem (70 %), kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.
• Šis tiesību akts neattiecas uz noteiktiem atkritumu veidiem, piemēram, radioaktīviem atkritumiem, nederīgām sprāgstvielām, kūtsmēsliem, notekūdeņiem un dzīvnieku līķiem.

Grozījumu direktīva (ES) 2018/851

• Ar Direktīvu (ES) 2018/851, kas ir daļa no pasākumiem aprites ekonomikas veicināšanai, groza Direktīvu 2008/98/EK.
• Ar to nosaka ražotāja paplašinātas atbildības shēmu² vispārējo prasību minimumu. Minētais pienākums var arī ietvert organizatorisku atbildību veicināt atkritumu rašanās novēršanu un produktu atkārtotu izmantojamību, kā arī pārstrādājamību.
• Ar šo direktīvu pastiprina noteikumus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu. Saistībā ar atkritumu rašanos ES dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai:
  • atbalstītu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus;
  • rosinātu izstrādāt, ražot un izmantot resursefektīvus, izturīgus, remontējamus, atkārtoti izmantojamus un atjaunināmus produktus;
  • aptvertu produktus, kas satur kritiski svarīgās izejvielas, lai nepieļautu, ka šīs izejvielas kļūst par atkritumiem;
  • veicinātu rezerves daļu, rokasgrāmatu, tehniskās informācijas vai citu instrumentu, iekārtu vai programmatūras pieejamību, kas dod iespēju produktus remontēt un atkārtoti izmantot, nekaitējot to kvalitātei un drošībai;
  • samazinātu pārtikas atkritumu rašanos, lai tādējādi palīdzētu sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi — par 50 % samazināt pārtikas izšķērdēšanu pasaules mērogā uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patēriņa līmenī un samazināt pārtikas zudumus visās ražošanas un piegādes ķēdēs līdz 2030. gadam;
  • veicinātu bīstamo vielu satura samazināšanu materiālos un produktos;
  • apturētu jūras piegružojuma radīšanu.
• Ar šo direktīvu nosaka arī jaunus sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus — līdz 2025. gadam pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55 % pēc masas. Šis mērķrādītājs tiks attiecīgi palielināts līdz 60 % līdz 2030. gadam un līdz 65 % līdz 2035. gadam.
• Dalībvalstīm:
  • līdz 2025. gada 1. janvārim ir jāizveido dalītā savākšana mājsaimniecībās nolietotajiem tekstilmateriāliem un radītajām bīstamo atkritumu frakcijām;
  • jānodrošina, ka līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi tiek savākti vai pārstrādāti to rašanās vietā (piemēram, kompostējot).
• Šajā direktīvā ir arī uzsvērti tādu pasākumu piemēri, kas stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, piemēram, maksa par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, un “maksā, kad izmet” shēmas.