ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību akts

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva 2008/98/EK

• Ar šo direktīvu:
  • izveido atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kurā ietilpst:
    • atkritumu rašanās novēršana;
    • sagatavošana atkārtotai izmantošanai;
    • pārstrāde;
    • cita tipa reģenerācija (piemēram, enerģijas reģenerācija); un
    • apglabāšana;
  • apstiprina principu “piesārņotājs maksā”, saskaņā ar kuru sākotnējam atkritumu radītājam ir jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izdevumi;
  • ievieš jēdzienu ražotāja paplašinātā atbildība (RPA);
  • nošķir atkritumus un blakusproduktus¹;
  • ievieš pārstrādes un reģenerācijas mērķrādītājus sadzīves atkritumiem (50 %) un būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumiem (70 %), kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.
• Atkritumu apsaimniekošana ir jāveic, neapdraudot ūdeni, gaisu, augsni, augus vai dzīvniekus, neradot neērtības trokšņa vai smaku veidā vai neradot negatīvu ietekmi uz lauku vidi un īpaši aizsargājamām teritorijām.
• Atkritumu radītājiem vai īpašniekiem atkritumi jāapstrādā pašiem vai jānodod oficiāli atzītam operatoram. Apstrādei ir nepieciešama atļauja un darba veicēji tiek regulāri pārbaudīti.
• Valsts kompetentajām iestādēm ir jānosaka atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas.
• Bīstamiem atkritumiem, atkritumeļļām un bioloģiskiem atkritumiem ir piemērojami īpaši nosacījumi.
• Šī direktīva neattiecas uz noteiktiem atkritumu veidiem, piemēram, radioaktīviem atkritumiem, nederīgām sprāgstvielām, kūtsmēsliem, notekūdeņiem un dzīvnieku līķiem.

Grozījumu direktīva (ES) 2018/851

• Ar Direktīvu (ES) 2018/851, kas ir daļa no pasākumiem aprites ekonomikas veicināšanai, groza Direktīvu 2008/98/EK.
• Ar to nosaka ražotāja paplašinātas atbildības shēmu² prasību minimumu. Minētais pienākums var arī ietvert organizatorisku atbildību veicināt atkritumu rašanās novēršanu un produktu atkārtotu izmantojamību, kā arī pārstrādājamību.
• Ar šo direktīvu pastiprina noteikumus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu. Saistībā ar atkritumu rašanos ES dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai:
  • atbalstītu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus;
  • rosinātu izstrādāt, ražot un izmantot resursefektīvus, izturīgus, remontējamus, atkārtoti izmantojamus un atjaunināmus produktus;
  • aptvertu produktus, kas satur kritiski svarīgās izejvielas, lai nepieļautu, ka šīs izejvielas kļūst par atkritumiem;
  • veicinātu rezerves daļu, rokasgrāmatu, tehniskās informācijas vai citu instrumentu, iekārtu vai programmatūras pieejamību, kas dod iespēju produktus remontēt un atkārtoti izmantot, nekaitējot to kvalitātei un drošībai;
  • samazinātu pārtikas atkritumu rašanos, lai tādējādi palīdzētu sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi – par 50 % samazināt pārtikas izšķērdēšanu pasaules mērogā uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patēriņa līmenī un samazināt pārtikas zudumus visās ražošanas un piegādes ķēdēs līdz 2030. gadam;
  • veicinātu bīstamo vielu satura samazināšanu materiālos un produktos;
  • apturētu jūras piegružojuma radīšanu.
• Ar to nosaka arī jaunus sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus – līdz 2025. gadam pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55 % pēc masas. Šis mērķrādītājs tiks attiecīgi palielināts līdz 60 % līdz 2030. gadam un līdz 65 % līdz 2035. gadam.
• Šajā direktīvā ir arī uzsvērti tādu pasākumu piemēri, kas stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, piemēram, maksa par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, un “maksā, kad izmet” shēmas.
• Dalībvalstīm:
  • līdz 2025. gada 1. janvārim ir jāizveido dalītā savākšana mājsaimniecībās nolietotajiem tekstilmateriāliem un radītajām bīstamo atkritumu frakcijām;
  • jānodrošina, ka līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi tiek savākti atsevišķi vai pārstrādāti to rašanās vietā (piemēram, kompostējot).

Grozījumu direktīva (ES) 2025/1892

Direktīva (ES) 2025/1892 turklāt groza Direktīvu 2008/98/EK, lai stiprinātu atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz pārtikas atkritumiem un tekstilizstrādājumiem. Tā:

• ievieš juridiski saistošus pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītājus līdz 2030. gadam:
  • 10 % pārtikas atkritumu samazinājums no pārstrādes un ražošanas, un
  • 30 % samazinājums uz vienu iedzīvotāju pārtikas atkritumiem mazumtirdzniecībā, restorānos, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumos un mājsaimniecībās, abi rādītāji salīdzināti ar 2021.–2023. gada vidējo rādītāju;
• pieprasa Eiropas Komisijai līdz 2027. gada 31. decembrim pārskatīt šos mērķrādītājus, ar iespēju noteikt papildu mērķrādītājus 2035. gadam;
• ievieš RPA tekstilizstrādājumiem un apaviem, nosakot, ka ražotāji ir atbildīgi par izmaksu segšanu, kas saistītas ar savākšanu, šķirošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, informācijas kampaņām, datu ziņošanu un atbalstu pētniecībai un attīstībai;
• pieprasa dalībvalstīm līdz 2028. gada 17. aprīlim izveidot RPA sistēmu tekstilizstrādājumiem un apaviem (mikrouzņēmumiem – no 2029. gada 17. aprīļa);
• norāda, ka atsevišķi savāktie tekstilizstrādājumi un apavi tiek uzskatīti par atkritumiem savākšanas brīdī;
• precizē, ka lietotie tekstilizstrādājumi un apavi, kurus savākšanas punktā atkalizmantošanas operators vai sociālās ekonomikas struktūras ir tieši profesionāli atzinušas par derīgiem atkārtotai izmantošanai, nav uzskatāmi par atkritumiem;
• uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka ražotāju atbildības organizācijas ik gadu ziņo kompetentajām iestādēm, un prasa Komisijai grozīt Īstenošanas lēmumus (ES) 2019/1004 un (ES) 2021/19, lai tajos noteiktu vienotus ziņošanas grafikus un saskaņotus datu formātus šiem ziņojumiem.