Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstu valdībām ir jāveic šādi pasākumi.

• Jāpārvalda valsts grāmatvedības sistēmas, kas visaptveroši un konsekventi aptver visus vispārējās valdības apakšsektorus un ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu uzkrājumu datus, lai sagatavotu datus, pamatojoties uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu. Attiecībā uz šīm sistēmām ir jāveic iekšējā kontrole un neatkarīgas revīzijas.
• Jānodrošina publiska piekļuve fiskālajiem datiem un tie jāpublicē līdz nākamā ceturkšņa beigām vai pēc tam, kad attiecīgos datus publicējis ES statistikas birojs Eurostat.
• Jānodrošina, ka to gada un daudzgadu fiskālā plānošana balstās uz reālistiskām makroekonomikas un budžeta prognozēm, izmantojot jaunākos datus. Budžeta plānošanai jābalstās uz visticamāko makrofiskālo scenāriju vai uz piesardzīgāku scenāriju. Makroekonomiskās un budžeta prognozes jāsalīdzina ar jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm un, ja nepieciešams, ar citu neatkarīgu iestāžu prognozēm. Ja starp dalībvalsts un Komisijas prognozēm ir būtiskas atšķirības, tās ir jāpaskaidro.
• Jānodrošina, ka to makroekonomiskās un budžeta prognozes gada un daudzgadu fiskālajai plānošanai regulāri, objektīvi un visaptveroši ex post izvērtē neatkarīga struktūra vai citas struktūras, kas ir funkcionāli autonomas attiecībā pret dalībvalstu nodokļu iestādēm, kuras nav tās, kas sagatavojušas prognozi. Šā novērtējuma rezultāti ir jāpublisko un pienācīgi jāņem vērā turpmākajās makroekonomiskajās un budžeta prognozēs.
• Jāizveido viena vai vairākas NFI – valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgas valsts finanses, neatkarīgi uzraugot, kā valdības ievēro fiskālos noteikumus, un kuru sastāvā ir locekļi, kas izvirzīti un iecelti, pamatojoties uz viņu pieredzi un kompetenci valsts finanšu, makroekonomikas vai budžeta pārvaldības jomā, kā arī izmantojot pārredzamas procedūras. NFI jābūt spējīgām publiski sazināties; atbilstošiem, stabiliem un pietiekamiem resursiem; kā arī atbilstošai un savlaicīgai piekļuvei informācijai. To uzdevumos būs:
  • sagatavot, novērtēt vai apstiprināt gada un daudzgadu makroekonomiskās prognozes;
  • uzraudzīt, kā tiek ievēroti katrai valstij specifiski skaitliskie fiskālie noteikumi;
  • novērtēt valsts budžeta sistēmas konsekvenci, saskaņotību un efektivitāti;
  • pēc uzaicinājuma piedalīties regulārās uzklausīšanās un diskusijās valstu parlamentos;
  • vispirms pēc uzaicinājuma un vēlāk, sākot no 2032. gada 1. maija, obligāti sniegt atzinumus par makroekonomiskajām prognozēm un pieņēmumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 – skatīt kopsavilkumu; un
  • pēc uzaicinājuma pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā sagatavot ziņojumus par veikto un plānoto pasākumu pietiekamību attiecībā uz valdības izdevumu mērķiem.
• Jāizveido uzticama un efektīva vidēja termiņa budžeta sistēma², kas ietver vismaz trīs gadu fiskālo plānošanas periodu. Šajās sistēmās jāietver visaptveroši daudzgadu budžeta mērķi, galveno izdevumu un ieņēmumu posteņu prognozes, vidēja termiņa politikas, tostarp reformu un ieguldījumu, apraksts un valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējas novērtējums.
• Ikgadējā budžeta un vidēja termiņa plānošanas dokumentos iespēju robežās jāpublicē informācija par iespējamām saistībām un fiskālajām izmaksām saistībā ar dabas katastrofām un ar klimatu saistītiem satricinājumiem. Turklāt, novērtējot paredzētās politikas ietekmi uz publisko finanšu ilgtspēju, pēc iespējas jāņem vērā makrofiskālie riski, ko rada klimata pārmaiņas. Makrofiskālie riski attiecas uz iespējamu lielu noviržu avotiem no makroekonomiskajām prognozēm, fiskālajām prognozēm vai budžetiem. Ar katastrofām un klimatu saistītie fiskālie riski ir novirzes, ko izraisa katastrofas un ar klimatu saistīti satricinājumi.
• Jānodrošina visu grāmatvedības noteikumu un procedūru konsekvence un koordinācija visās valdības darbības jomās, kā arī to pamatā esošo datu vākšanas un apstrādes sistēmu integritāti.