Ar Lēmumu 2006/313/KĀDP ES vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Starptautisko krimināltiesu un ES par sadarbību un palīdzības sniegšanu.
Nolīgumā ir definēti ES un Starptautiskās Krimināltiesas sadarbības un palīdzības sniegšanas noteikumi. Nolīgums ir saistošs ES, nevis ES dalībvalstīm.
Lēmuma 2011/168/KĀDP mērķis ir sekmēt vispārēju atbalstu Romas Statūtiem, kas ir SKT dibināšanas līgums, lai saglabātu Romas Statūtu nedalāmību, atbalstītu SKT neatkarību un tās efektīvu un produktīvu darbību, atbalstītu sadarbību ar SKT un papildināmības¹ principa īstenošanu.
Ar Lēmumu 2011/168/KĀDP tiek atcelta Kopējā nostāja 2003/444/KĀDP.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES Padome un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir atbildīgi par to pasākumu koordinēšanu, ko ES un ES dalībvalstis ir veikušas, lai īstenotu Lēmuma 2011/168/KĀDP 2.–5. panta nosacījumus, jo īpaši saistībā ar trīs jautājumiem, kas izklāstīti zemāk:

Vispārēja atbalsta sekmēšana

ES un ES dalībvalstīm jāsniedz ieguldījums, lai veicinātu pēc iespējas lielāku līdzdalību Romas statūtos, apspriežot šo jautājumu sarunās un politiskos dialogos ar trešajām valstīm vai reģionālajām organizācijām un/vai pieņemot iniciatīvas, kas veicina Romas statūtos paredzētās vērtības, principus un noteikumus.
ES un ES dalībvalstīm jāsadarbojas ar ieinteresētajām valstīm, starptautiskajām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, lai sekmētu vispārēju atbalstu.
ES dalībvalstīm jādalās pieredzē jautājumos par Statūtu īstenošanu ar ieinteresētajām valstīm. Tāpat ES un ES dalībvalstīm jāsniedz ieguldījums likumdošanas darbā, kas vajadzīgs, lai trešās valstis varētu piedalīties Romas Statūtos un īstenot tos.

SKT neatkarības garantēšana

Lai garantētu SKT neatkarību, ES un ES dalībvalstīm:

jāmudina Statūtu dalībvalstis iemaksāt tām aprēķinātos ieguldījumus SKT budžetā;
jāveicina pievienošanās Nolīgumam par SKT privilēģijām un imunitāti un tā ratifikāciju;
jāsekmē apmācība un jāsniedz atbalsts tiesnešiem, prokuroriem, amatpersonām un juristiem ar SKT saistītajā darbā.

Atbalsts efektīvai darbībai

ES un tās ES dalībvalstīm uzmanīgi jāseko norisēm attiecībā uz sadarbību ar SKT. Tās var paredzēt ad hoc pasākumus vai nolīgumus, lai nodrošinātu efektīvu SKT darbību. Tas attiecas uz ES un Starptautiskās Krimināltiesas nolīgumu par sadarbību un palīdzību.
ES un tās ES dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu trešo valstu pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu, tostarp apcietināšanas orderu ātru izpildi.
ES 2013. gada atbildes pasākumi uz trešo valstu nesadarbošanos ar SKT ir vērsti uz to, kā ES un ES dalībvalstīm būtu jārīkojas nesadarbošanās gadījumos.

Rīcības plāns

Rīcības plānā turpmākajai rīcībai saistībā ar Lēmumu 2011/168/KĀDP galvenā uzmanība ir pievērsta:

es pasākumu koordinēšanai, lai īstenotu lēmuma mērķus;
Romas Statūtu universālumam un integritātei;
SKT neatkarībai;
sadarbībai ar SKT un
papildināmības principa īstenošanai.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 2006. gada 1. maijā.

KONTEKSTS

SKT ir pasaulē pirmā un vienīgā neatkarīgā Starptautiskā Krimināltiesa, un tā atrodas Hāgā Nīderlandē. SKT izmeklē lietas, kas rada bažas starptautiskajai sabiedrībai, un tiesā par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētas personas: genocīds², kara noziegumi³, noziegumi pret cilvēci⁴ un agresijas noziegumi⁵. To izveido un tās darbību reglamentē Romas Statūti, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā un kurus ir ratificējušas visas ES dalībvalstis.

Eiropas Savienības vārdā sniegta Augstās pārstāves Federikas Mogerīni (Federica Mogherini) deklarācija saistībā ar Starptautisko krimināltiesību dienu (2019. gada 17. jūlijs) – paziņojums presei (Eiropas Savienības Padome).

GALVENIE TERMINI

Papildināmība: šajā kontekstā ir princips, saskaņā ar kuru SKT ir paredzēta kā pēdējās instances tiesa, proti, tai ir jāveic izmeklēšana un notiesāšana tikai gadījumos, kad to nav spējušas valsts tiesas.
Genocīds: noziegumi, kas pastrādāti ar nodomu pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu rasi, etnisko, nacionālo vai reliģisko grupu.
Kara noziegumi: kara tiesību aktu (piemēram, Ženēvas Konvencijas) un bruņotiem konfliktiem piemērojamu paražu pārkāpumi. Šādu noziegumu piemēri ir necilvēcīga izturēšanās pret kara gūstekņiem, ķīlnieku nogalināšana un tīša pilsētu vai apdzīvotu vietu iznīcināšana.
Noziegumi pret cilvēci: darbības, kas veiktas kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem, kuriem ir zināšanas par uzbrukumu.
Agresijas noziegums: tāda agresijas akta plānošana, sagatavošana, uzsākšana vai izpilde, kas pēc savas būtības, smaguma pakāpes un mēroga ir klajš Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, ja minētās darbības veikusi persona, kura spēj efektīvi kontrolēt vai virzīt valsts politisko vai militāro darbību.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 2006/313/KĀDP (2006. gada 10. aprīlis), lai noslēgtu Nolīgumu starp Starptautisko krimināltiesu un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu (OV L 115, 28.4.2006., 49. lpp.)

Nolīgums starp Starptautisko krimināltiesu un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu (OV L 115, 28.4.2006., 50.–56. lpp.)

Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56.–58. lpp.)

pēdējās izmaiņas 15.5.2020

Top