Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

ES turpmākas paplašināšanās stratēģija (2014.-2015. gads)

Legal status of the document This summary has been archived and will not be updated, because the summarised document is no longer in force or does not reflect the current situation.

ES turpmākas paplašināšanās stratēģija (2014.-2015. gads)

Šajā Eiropas Komisijas paziņojumā ir izskaidrota Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģija 2014.-2015. gadam un sniegta informācija par katras kandidātvalsts un potenciālās kandidātvalsts panākto progresu ceļā uz dalību ES.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.-2015. gads) (COM(2014) 700 final, 2014. gada 8. oktobris).

KOPSAVILKUMS

Šajā Eiropas Komisijas paziņojumā ir izskaidrota Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģija 2014.-2015. gadam un sniegta informācija par katras kandidātvalsts un potenciālās kandidātvalsts panākto progresu ceļā uz dalību ES.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES paplašināšanās stratēģijai ir spēcīga transformējoša ietekme uz attiecīgajām valstīm, kas iesaistītas pievienošanās procesā. Lai (potenciālās) kandidātvalstis sagatavotu dalībai Eiropas Savienībā, ES atbalsta un uzrauga progresu reformu veikšanā, lai nodrošinātu, ka kandidātvalsts tiek uzņemta ES tikai tad, kad tā ir izpildījusi visas vajadzīgās prasības un nosacījumus (jo īpaši Kopenhāgenas kritērijus).

Kas?

  • Kandidātvalstis: Melnkalne, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Albānija Serbija un Turcija.
  • Potenciālās kandidātvalstis: Bosnija un Hercegovina, Kosova*.

NB! 2013. gada maijā Islandes valdība pievienošanās sarunas atlika uz vēlāku laiku.

ES paplašināšanās stratēģijā paredzētās reformas

ES paplašināšanās stratēģijā īpašs uzsvars ir likts uz trim pievienošanās procesa laikā īstenojamo reformu pīlāriem. Reformu īstenošana turpmāk uzskaitītajās jomās ir būtiski svarīga panākumu gūšanai ceļā uz dalību ES:

  • 1.

    tiesiskums, īpaši pievēršoties tiesu sistēmas reformai un cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju;

  • 2.

    ekonomikas pārvaldība, īpaši pievēršoties fiskālajai stabilitātei un strukturālām reformām, lai uzlabotu konkurētspēju un izaugsmi;

  • 3.

    valsts pārvaldes reforma (VPR) valstu administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Progresa ziņojumi

Paziņojums ietver katrai valstij veltītu ziņojumu kopumu, kurā izklāstīts katras (potenciālās) kandidātvalsts sasniegtais progress un vēl veicamās reformas.

  • Melnkalne. Šī valsts ir veikusi papildu pasākumus pievienošanās sarunās. Ir uzsāktas divpadsmit sarunu sadaļas. Tiesiskuma reformu īstenošana ir sākusies. Tagad ir vajadzīgi konkrēti rezultāti, un tie būs nozīmīgi, lai noteiktu pievienošanās sarunu vispārējo tempu.
  • Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Pievienošanās process ES ar šo valsti ir strupceļā. Ir jārīkojas, lai novērstu neseno atkritienu atpakaļ, jo īpaši attiecībā uz vārda un preses brīvību un tiesu varas neatkarību. Steidzami jārīkojas, lai rastu saskaņotu un abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumam par nosaukumu. Valdībai un opozīcijai būtu jāveic pasākumi, lai atjaunotu politisko dialogu parlamentā.
  • Albānija. Šai valstij 2014. gada jūnijā tika piešķirts kandidātvalsts statuss kā atzinība par tās reformu centieniem un progresu, kas panākts nepieciešamo nosacījumu izpildē. Valstij ir jāturpina pilnveidot un konsolidēt reformu tempu un jākoncentrē savi centieni uz savu ar ES integrāciju saistīto problēmu risināšanu ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā. Gan valdībai, gan opozīcijai jānodrošina, ka politiskās debates galvenokārt notiek parlamentā.
  • Serbija. Pievienošanās sarunu sākšana ir pagrieziena punkts ES attiecībās ar Serbiju. Tagad Serbijai ir ilgtspējīgā veidā jāīsteno savas reformu prioritātes, jo sarunu temps būs atkarīgs no progresa tādās svarīgās jomās kā tiesiskums un normalizācijas process ar Kosovu. Jārada jauns impulss dialogā starp abām valstīm, lai risinātu galvenos neatrisinātos jautājumus un sāktu jaunu posmu attiecību normalizācijā.
  • Turcija. Turcija ir turpinājusi dažu reformu saistību, piemēram, 2013. gada demokratizācijas paketes, īstenošanu, un ir veikti pasākumi, lai atrisinātu kurdu minoritātes jautājumu. Tomēr ir bijis pamats nopietnām bažām par tiesu varas neatkarību un pamatbrīvību aizsardzību. Aktīvas un ticamas pievienošanās sarunas nodrošina vispiemērotāko ietvaru tam, lai pilnībā izmantotu ES un Turcijas attiecību potenciālu. Sarunu sākšana par attiecīgajām sadaļām par tiesiskumu un pamattiesībām nodrošinātu ceļvedi reformām šajās galvenajās jomās.
  • Bosnija un Hercegovina. Šīs valsts virzība uz integrāciju Eiropā joprojām ir apstājusies. Būs vitāli svarīgi, lai valsts spētu paust vienotu nostāju, spētu īstenot steidzamas sociālekonomiskās reformas un panākt progresu savas Eiropas darba kārtības īstenošanā.
  • Kosova. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ar Kosovu parafēšana 2014. gada jūlijā ir svarīgs pavērsiens ES un Kosovas attiecībās. Tagad Kosovai jāpanāk rezultāti attiecībā uz galvenajām reformām, jo īpaši tiesiskuma jomā.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes (DP) Rezolūcijai Nr. 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.02.2015

Top