Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Šķēršļi ES tirdzniecībai un ieguldījumiem

Legal status of the document This summary has been archived and will not be updated, because the summarised document is no longer in force or does not reflect the current situation.

Šķēršļi ES tirdzniecībai un ieguldījumiem

Katru gadu Eiropas Komisija publicē ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem, ar kādiem Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem nākas saskarties tās svarīgāko ekonomikas partneru tirgos. 2015. gada ziņojumā ir secināts, ka, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos pasaulē, šie šķēršļi joprojām saglabājas.

AKTS

Komisijas ziņojums Eiropadomei. 2015. gada ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (COM(2015) 127 final, 17.3.2015.)

KOPSAVILKUMS

Katru gadu Eiropas Komisija publicē ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem, ar kādiem Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem nākas saskarties tās svarīgāko ekonomikas partneru tirgos. 2015. gada ziņojumā ir secināts, ka, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos pasaulē, šie šķēršļi joprojām saglabājas.

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Šis ziņojums ir daļa no ES tirdzniecības īstenošanas stratēģijas, kas tika noteikta 2010. gadā, lai papildinātu stratēģiju“Eiropa 2020” .

Šajā ziņojumā:

  • ir sniegts pārskats par ES tirdzniecības un ieguldījumu sarunām;
  • ir pētīti šķēršļi tirdzniecībai un ieguldījumiem, ar kuriem ES uzņēmumi saskaras Argentīnā, Brazīlijā, Ķīnā, Indijā, Japānā, Krievijā un ASV;
  • ir izklāstītas Komisijas veiktās darbības, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi globālajiem tirgiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pašreizējās sarunas

2014. gada starpmērķi ietver:

Būtiskāko konstatēto tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu piemēri

Argentīna un Brazīlija

  • Argentīnā būtiska problēma joprojām ir prasība aizpildīt “notariāli apstiprinātu iepriekšēju importētāja deklarāciju” attiecībā uz visu importu.
  • Argentīnas noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu valūtas, dividenžu* un honorāru* pārvedumiem.
  • Ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumi Brazīlijā, piemēram, plašsaziņas līdzekļu, aviācijas un ieguves nozarēs.
  • Diskriminējoši nodokļi un vietējo ražotāju subsidēšana Brazīlijā.
  • Brazīlijas veikti pasākumi, kas kropļo nosacījumus dalībai publiskā iepirkuma konkursos.

Ķīna

  • Ievērojami ierobežojumi ārvalstu ieguldījumiem.
  • Problēmas saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.
  • Viedoklis, ka tikai Ķīnā izstrādātās informācijas aizsardzības tehnoloģijas uzskatāmas par “drošām”.
  • Tirgus piekļuves šķēršļi veselības aprūpes un kosmētikas nozarēs.
  • Šķēršļi, kas saistīti ar sanitārām un fitosanitārām prasībām.

Indija

  • Tirgus piekļuves šķēršļi IT un elektronikas nozarēs.
  • Ierobežojoša pieeja uzlīmju izmantošanai uz iepakojuma, kas radīja nopietnu traucējumu pārtikas tirdzniecībā.

Japāna

  • Publiskā iepirkuma joma (tostarp dzelzceļa nozare).

Krievija

  • PTO saistošo tarifu nepareiza piemērošana attiecībā uz daudziem produktiem.
  • Jauns likums par personas datu lokalizāciju prasa, lai visi Krievijas iedzīvotāju personas dati tiktu glabāti un apstrādāti Krievijā, neparedzot izņēmumus attiecībā uz komerciāliem datiem. Tas nepārprotami ietekmē ES uzņēmumus, kuri, apstrādājot Krievijas pilsoņu datus, varēs izmantot tikai Krievijā esošus datu centrus.
  • Šķēršļi, kas saistīti ar sanitārām un fitosanitārām prasībām.
  • Lauksaimniecības produktu un pārtikas importa aizliegums no ES pret Krieviju noteikto sankciju dēļ saistībā ar situāciju Ukrainā.
  • Noteikumi, kuri nereti paredz pārmērīgas sertifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības.
  • Subsīdijas lauksaimniecības tehnikas ražotājiem un pircējiem, ievērojot konkrētus vietējā satura nosacījumus.

ASV

  • Ierobežojumi ar saukli “pērciet amerikāņu preci” , ko piemēro ASV publiskajā iepirkumā.
  • Šķēršļi, kas saistīti ar sanitārām un fitosanitārām prasībām.
  • Ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saistītās grūtības, piemēram, ES pārtikas un dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Komisijas centieni nodrošināt piekļuvi tirgiem

Komisija izmanto dažādus instrumentus, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem:

  • pašreizējās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) (ES risina sarunas ar četriem no sešiem partneriem);
  • spēkā esošo BTN īstenošana un izpilde;
  • PTO strīdu izšķiršanas procedūras;
  • PTO komitejas;
  • starptautiskās augstākā līmeņa sanāksmes (bieži vien G20 formātā, t. i., sanāksmes, kurās piedalās pasaules 20 lielākās ekonomikas).

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta piekļuvei tirgiem.

GALVENIE TERMINI

* Dividendes: nauda, ko uzņēmums izmaksā saviem akcionāriem.

* Honorāri: summas, kas tiek maksātas intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem par to lietošanu. Piemēram, tā var būt samaksa mūziķim par katru pārdoto ierakstu vai izgudrotājam par patenta izmantošanu.

Pēdējo reizi atjaunots: 07.08.2015

Top