Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52001DC0153

Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības (LRRD) sasaiste

Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības (LRRD) sasaiste

KOPSAVILKUMS:

Komisijas paziņojums COM(2001) 153 final. Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes novērtējums

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Neatliekamās palīdzības pasākumi ir saistīti ar neatliekamo vajadzību apmierināšanu, taču būtu jāatrod arī veidi, kā tie varētu palīdzēt palielināt izturētspēju turpmāko krīžu gadījumā, labvēlīgi ietekmējot attīstību ilgtermiņā un uzlabojot riska pārvaldību. Šo pieeju sauc par neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības (LRRD) sasaisti.

Aplūkojot problēmas, kuras starptautiskajai sabiedrībai ir jārisina pēckrīzes situācijās, šajā paziņojumā ir minēti pasākumi ES ieguldījuma palielināšanai, un tā mērķis ir efektīvi sasaistīt tūlītējo palīdzību ar ilgtermiņa attīstības politiku.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Paziņojumā ir minētas trīs krīžu kategorijas.

  • Dabas katastrofas, piemēram, bads, plūdi un zemestrīces. Palīdzība ir nepieciešama nekavējoties, savukārt sagatavotība katastrofām, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmas bada gadījumā un stādījumu veidošana plūdu novēršanas nolūkā, ir sarežģītāka problēma.
  • Vardarbīgi konflikti. Tie var būt īpaši sarežģīti tādēļ, ka pušu starpā valda pretējas intereses, vai arī tādēļ, ka nestabilitāte ir ilgstoša. ES ir jādarbojas plašā kontekstā, jo palīdzības sniegšanas rezultātā var rasties tādas negatīvas sekas kā korupcija vai konflikta paildzināšana.
  • Strukturālas un citu veidu krīzes. Tās ir vērojamas valstīs, kuras cieš no politisko, ekonomisko vai sociālo apstākļu pasliktināšanās, piemēram, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā, kur palīdzības sniegšana varētu atstāt kropļojošas sekas, radot atkarību vai spriedzes palielināšanos. Šajā gadījumā var būt noderīga attīstības palīdzība, uzlabojot institucionālās struktūras un novēršot šķēršļus ražošanai un tirdzniecībai.

Lai efektīvāk reaģētu uz pēckrīzes situācijām, tiek ierosināta šāda pieeja:

  • Eiropas Komisijai ir jāuzņemas agrīnas koordinācijas un sadarbības loma, stiprinot saikni starp humāno palīdzību un attīstību.
  • Valstīs, kuras ir pakļautas katastrofu riskam, gan humānās palīdzības, gan attīstības sadarbības stratēģijās lielāka uzmanība būtu jāpievērš sagatavotībai katastrofām un to novēršanai.
  • Atjaunošanas un rehabilitācijas stratēģijās, ko izmanto situācijās pēc krīzēm vai katastrofām, būtu jācenšas novērst neaizsargātības iemeslus, iekļaujot tajās arī katastrofu riska mazināšanu un sagatavotību katastrofām — to reizēm dēvē par principu “atjaunot labāk, nekā bija iepriekš”.
  • Konfliktu situācijās saikne starp palīdzību un attīstību būtu jāskata plašākā ekonomiskā, sociālā un politiskā kontekstā.
  • Ārkārtas palīdzībai ir jābūt saskaņotai ar ilgtermiņa attīstības mērķiem.
  • Ir jāņem vērā arī tādas ilgtermiņa partnerības starp jaunattīstības valstīm un ES kā Kotonū nolīgums.
  • Starptautiskās iniciatīvas ir labāk jāsaskaņo, tostarp stiprinot “Draugu grupas” pieeju (“Friends of” approach).
  • Komisijai būtu jāsamazina kavēšanās un ātri jāpiesaista pienācīgs resursu apjoms, nodrošinot attiecīgo partneru līdzdalību un vienkāršāku lēmumu pieņemšanas procesu ES un uzņemoties augstāku tehnisko risku.
  • Reaģējot uz krīzes situācijām, ir jāizstrādā darba programmas, kas ietver vajadzīgās darbības un pasākumus, novēršot nepieciešamību pēc atsevišķu projektu apstiprināšanas.
  • Iepirkuma konkursu procedūrām un līgumu piešķiršanai rehabilitācijas, palīdzības bēgļiem, pārtikas atbalsta un nodrošinātības ar pārtiku, kā arī kājnieku mīnu neitralizēšanas jomās, ir jānotiek elastīgāk.
  • Jaunos noteikumus varētu izstrādāt labākā kvalitātē, ietverot rehabilitācijas, palīdzības bēgļiem un kājnieku mīnu jautājumus.
  • Būtu jāorganizē plašas diskusijas par ierosinātajām idejām, kā turpmāk uzlabot ES spēju pozitīvi ietekmēt rezultātus.

Daži no šajā paziņojumā aplūkotajiem jautājumiem ir no jauna aplūkoti un sīkāk izstrādāti Komisijas 2012. gada paziņojumā ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība.

KONTEKSTS

Izturētspēja un neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste

GALVENIE TERMINI

* “Draugu grupas” pieeja: Apvienoto Nāciju Organizācijas stratēģija, kuras mērķis ir panākt pēc iespējas lielāka skaita starptautisko līdzekļu devēju līdzdalību, saskaņojot darbības, ko tie veic kādā konkrētā valstī.

AKTS

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes novērtējums (COM(2001) 153 final, 23.4.2001.)

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība (COM(2012) 586 final, 3.10.2012.)

Pēdējo reizi atjaunots: 26.11.2015

Augša