ES kosmosa programma (2021.–2027. gadam) – Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/696, ar ko izveido ES kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru

Lēmums (KĀDP) 2021/698 par tādu sistēmu un pakalpojumu drošību, kurus ievieš, darbina un izmanto ES kosmosa programmas ietvaros un kuri var ietekmēt ES drošību

KĀDS IR ŠĪS REGULAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• Ar Regulu (ES) 2021/696 izveido Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmu 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru (EUSPA). Programmas mērķis ir saglabāt ES vadošo lomu kosmosā, lai nodrošinātu, ka ES spēj konkurēt jaunajā kosmosa ekonomikā, un lai risinātu dažas no šībrīža visaktuālākajām problēmām, piemēram, nodrošinot klimata pārmaiņu apkarošanu un tehnoloģiskās inovācijas veicināšanu.
• Lēmumā (KĀDP) 2021/698 ir izklāstīti pienākumi, kas jāveic Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz ES drošības apdraudējumiem, kas izriet no sistēmām un pakalpojumiem, kas izveidoti ES kosmosa programmas un ES drošas savienojamības programmas (2023.–2027. gadam) (skatīt kopsavilkumu) ietvaros.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

ES kosmosa programmas galvenie mērķi ir:

• sniegt tādus nepārtrauktus, ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu, kas spēj apmierināt pašreizējās un nākotnes vajadzības un atbalstīt ES politiskās prioritātes;
• maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, lai dodu iespēju izaugsmei un darbvietu radīšanai un sekmētu pēc iespējas plašāku programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu apgūšanu un izmantošanu gan ES, gan ārpus tās, vienlaikus nodrošinot sinerģiju un papildināmību ar programmu “Apvārsnis Eiropa” (Regula (ES) 2021/695 – skatīt kopsavilkumu);
• palielināt ES un tās dalībvalstu drošumu un drošību un stiprināt ES autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;
• veicināt ES lomu globālajā kosmosa nozarē, veicināt starptautisko sadarbību, stiprināt ES kosmosa diplomātiju, stiprināt tās lomu globālu problēmu risināšanā un globālu iniciatīvu atbalstā un padziļināt izpratni par kosmosu kā cilvēces kopīgu mantojumu;
• stiprināt visu to kosmosa darbību drošumu, drošību un ilgtspēju, kas attiecas uz kosmiskajiem objektiem un kosmisko atlūzu izplatīšanos, kā arī kosmosa vidi.

Regulā ir izklāstīti arī vairāki konkrētie mērķi, tostarp šādi:

• izmantojot Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu, sniegt ilgtermiņa, modernus un drošus pozicionēšanas, navigācijas un precīzā laika noteikšanas pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību un noturību;
• izmantojot Copernicus, ilgtermiņā un ilgtspējīgi sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus, informāciju un pakalpojumus, integrējot citus datu avotus, lai palīdzētu formulēt, īstenot un pārraudzīt ES un tās dalībvalstu politiku un darbību, kas balstīta uz lietotāju prasībām;
• uzlabot spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskās atlūzas, izmantojot kosmosa uzraudzības un situācijas apzināšanās pasākumus, kas ietver trīs apakškomponentus:
  • kosmisko objektu novērošanu un uzraudzību;
  • kosmosa laikapstākļu parādības;
  • Zemei tuvus objektus;
• nodrošināt ES valstu valdību satelītsakaru programmas lietotājiem uzticamu, drošu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību;
• atbalstīt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam, ņemot vērā ES būtiskās drošības intereses;
• veicināt spēcīgas ES kosmosa ekonomikas attīstību, cita starpā stiprinot konkurētspēju, inovāciju, uzņēmējdarbību, prasmes un spēju veidošanu visās dalībvalstīs un ES reģionos, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Pārvaldība

Ar regulu izveido EUSPA, ar kuru aizstāj un paplašina Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūru. Ar to arī pilnveido pārvaldības procesu, uzticot skaidrus uzdevumus dažādām iesaistītajām iestādēm un aģentūrām:

• Eiropas Komisija – iestāde, kas galvenokārt atbild par programmas īstenošanu;
• EUSPA – Galileo un Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta darbības pārvaldītāja un visiem kosmosa programmas komponentiem nepieciešamo lejupējo lietojumu drošības un izstrādes nodrošinātāja;
• Eiropas Kosmosa aģentūra – pētniecība un izstrāde.

Finansējums

• Programma tiek īstenota daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam laikā.
• Tās budžets ir 14,8 miljardi EUR.
• Regulā ir noteikti ES finansējuma veidi, finansējuma piešķiršanas noteikumi un programmas īstenošanas noteikumi.

Dalība Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) partnerībā

Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/1245 ir izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz dalībvalstu dalību SST partnerībā. Regulas (ES) 2021/696 58. panta 2. punktā minētajai SST partnerībai būtu jāpārņem SST konsorcija veiktās darbības, kas attiecas uz SST pakalpojumu sniegšanu ES līmenī, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu pāreju un SST pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

SST sistēma ir tādu uz zemes un kosmosā izvietotu sensoru tīkls, kuri spēj novērot un izsekot kosmiskos objektus, kā arī veikt apstrādes darbības, lai nodrošinātu datus, informāciju un pakalpojumus kosmiskajiem objektiem, kas riņķo ap Zemi.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA UN LĒMUMS IR PIEMĒROJAMI?

Regula un lēmums ir piemērojami kopš 2021. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Savienības kosmosa politika (Eiropas Komisija);
• ES kosmosa programma (Eiropas Komisija);
• Copernicus (tīmekļa vietne);
• Copernicus (Eiropas Komisija);
• Galileo (kopsavilkums);
• Galileo (Eiropas Komisija);
• Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (Eiropas Komisija);
• ES valstu valdību satelītsakaru programma (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69.–148. lpp.).

Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/698 (2021. gada 30. aprīlis) par tādu sistēmu un pakalpojumu drošību, kurus ievieš, darbina un izmanto Savienības kosmosa programmas un Savienības drošas savienojamības programmas ietvaros un kuri var ietekmēt Savienības drošību, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/496/KĀDP (OV L 170, 12.5.2021., 178.–182. lpp.).

Lēmuma (KĀDP) 2021/698 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/588 (2023. gada 15. marts), ar ko izveido Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam (OV L 79, 17.3.2023., 1.–39. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1245 (2022. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka noteikumus un procedūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/696 piemērošanai attiecībā uz dalībvalstu dalību SST apakškomponentā, SST partnerības izveidi un sākotnējo galveno veiktspējas rādītāju izstrādi (OV L 190, 19.7.2022., 166.–190. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1.–68. lpp.).

Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11.–22. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 22.03.2023