Sadarbība starp valstu iestādēm, piemērojot tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā

 

KOPSAVILKUMS

Regula (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, piemērojot tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir aizsargāt patērētājus pret ES patērētāju tiesību aktu pārrobežu pārkāpumiem, modernizējot sadarbību starp ES, Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu kompetentajām iestādēm, kā arī to sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Jaunie noteikumi palīdz palielināt patērētāju un uzņēmumu uzticību elektroniskajai tirdzniecībai ES.

Ar to atceļ un aizstāj Regulu (EK) Nr. 2006/2004 no 2020. gada 17. janvāra.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Regula aptver 26 ES tiesību aktus, kuri aizsargā patērētāju tiesības un kuru saraksts ir sniegts regulas pielikumā (nākotnē sarakstu var papildināt ar jauniem aktiem, lai paplašinātu regulas tvērumu jaunās tiesību jomās), un regulu piemēro šo tiesību aktu pārkāpumu gadījumā.

Pārkāpumi var būt:

• ES izdarīti pārkāpumi: gadījumi, kad patērētāji dzīvo ES valstī, kas nav tā pati ES valsts, kurā:
  • notiek pārkāpums;
  • veic uzņēmējdarbību par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs;
  • atrodas pierādījumi vai aktīvi, kas attiecas uz šo pārkāpumu;
• plaši izplatīts pārkāpums: jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu tādu patērētāju kolektīvajām interesēm, kuri dzīvo vismaz divās ES valstīs, no kurām neviena nav tā pati ES valsts, kurā:
  • sācies vai noticis attiecīgais pārkāpums;
  • veic uzņēmējdarbību par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs;
  • atrodas pierādījumi vai tirgotāja aktīvi, kas attiecas uz šo pārkāpumu; vai
• jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, un kam ir kopīgas iezīmes, tostarp:
  • viena un tā pati nelikumīgā prakse;
  • tiek pārkāptas vienas un tās pašas intereses;
  • pārkāpumus izdara vienlaikus;
  • pārkāpumus izdara viens un tas pats tirgotājs vismaz 3 ES valstīs;

• Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums: pārkāpums, kas ietekmē patērētājus vismaz divās trešdaļās ES valstu, kuru kopējais iedzīvotāju skaits veido vismaz divas trešdaļas no ES iedzīvotāju skaita.

Pārkāpums var būt darbība vai bezdarbība, un tas var būt beidzies, pirms tiek sākta vai pabeigta tiesību akta izpilde.

Kompetentās iestādes

Katrai ES valstij ir jānorīko šādas iestādes un jāpiešķir tām resursi:

• vienotais sadarbības birojs, kas atbild par to, lai koordinētu izmeklēšanas un izpildes darbības un nodrošinātu efektīvu sadarbību;
• viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par regulas piemērošanu.

ES valstis var arī vajadzības gadījumā iesaistīt norīkotās struktūras, lai sagatavotu informāciju par pārkāpumu vai īstenotu izpildes pasākumus saskaņā ar regulas noteikumiem.

Regulā ir norādītas kompetento iestāžu minimālās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, ieskaitot pilnvaras panākt no tirgotāja saistības izbeigt pārkāpumu vai piedāvāt korektīvus līdzekļus pārkāpuma skartajiem patērētājiem.

Tāpat iestādēm būs tiesības:

• pieprasīt informāciju no domēnu reģistrētājiem un bankām, lai atklātu atbildīgā tirgotāja identitāti;
• veikt testa pirkumus (“slepenais pircējs”), lai pārbaudītu iespējamu ģeogrāfisku diskrimināciju vai pēcpārdošanas noteikumus (piemēram, atteikuma tiesības);
• dot rīkojumu izņemt tiešsaistes saturu, ja tas ir nepieciešams.

Savstarpējā palīdzība

Attiecībā uz ES izdarītiem pārkāpumiem regula paredz procedūru, saskaņā ar kuru ES valstis nosūta citām ES valstīm informācijas lūgumus un lūgumus veikt izpildes pasākumus.

Iestādēm ir jāatbild uz informācijas lūgumiem 30 dienu laikā, ja vien nav citas vienošanās, un tām ir jāpiemēro atbilstīgi izpildes pasākumi nekavējoties un parasti 6 mēnešu laikā. Regula arī paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem lūgumu var atteikt.

Koordinēta rīcība

Ja pastāv pamatotas aizdomas par plaši izplatītu pārkāpumu, attiecīgajām iestādēm ir pienākums nekavējoties brīdināt Komisiju, citas kompetentās iestādes un sadarbības birojus un uzsākt koordinētu rīcību, kuras pamatā ir to savstarpēja vienošanās. Šim mērķim tiek norīkots koordinators.

Ja Komisijai ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, tai ir pienākums paziņot par to valstu iestādēm. Ja pastāv aizdomas par ES mēroga plaši izplatītu pārkāpumu, valstu iestādes veic pienācīgu izmeklēšanu un uzsāk koordinētu rīcību, ja izmeklēšana apstiprina, ka, iespējams, notiek pārkāpums. Koordinētās rīcības sākšanu ES mēroga plaši izplatītu pārkāpumu novēršanai vienmēr koordinē Komisija.

ES valstis var atteikties piedalīties koordinētā darbībā, piemēram, ja jau ir sākta tiesvedība vai ja izmeklēšanā ir konstatēts, ka iespējamā pārkāpuma faktiskā vai potenciālā ietekme attiecīgajā valstī ir nenozīmīga.

ES mēroga pasākumi

Ar regulu arī ievieš jaunu ES mēroga tirgus brīdināšanas sistēmu, lai ātrāk atklātu potenciālus draudus. Šī jaunā brīdināšanas sistēma apvieno jau esošo sistēmu saskaņā ar regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula (EK) Nr. 2006/2004) un plašāku attiecīgas un nepieciešamas informācijas apmaiņu.

Tāpat arī noteiktas ārējas struktūras (piemēram, patērētāju organizācijas, tirgotāju apvienības, Eiropas patērētāju centri un norīkotās struktūras, kurām šādas pilnvaras piešķīrušas ES valstis vai Komisija) varēs nosūtīt brīdinājumus (“ārēji brīdinājumi”). Tas palielina ieinteresēto personu nozīmi tiesību aktu izpildē patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Iestādes var arī nolemt veikt kontrolreidus*, lai atklātu pārkāpumus, bet parasti tos koordinē Komisija.

Datu aizsardzība

Iestādes var tieši lūgt attiecīgos datus no trešām personām saskaņā ar Direktīvu 2000/31/EK (par elektronisko tirdzniecību), ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus (Regula (EK) Nr. 45/2001 par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Regula (ES) 2016/679 — Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un Direktīva (ES) 2016/680 — Personas datu aizsardzība, kad datus izmanto policijas un tiesībaizsardzības iestādes).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2020. gada 17. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Koordinēta patērētāju tiesību aizsardzība (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp.)

Regulas (ES) 2016/680 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”) (OV L 364, 9.12.2004., 1.–11. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1.–22. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 14.05.2018