Pieeja informācijai, sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un iespēja vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs konvencijas, kura ir spēkā no 2001. gada 30. oktobra, pamatā ir premisa, ka labāka sabiedrības izpratne vides jautājumos un tās līdzdalība uzlabo vides aizsardzību. Konvencijas mērķis ir palīdzēt aizsargāt visu pašreizējo un turpmāko paaudžu cilvēku tiesības dzīvot vidē, kas atbilst šo personu veselības stāvoklim un labklājībai. Tādēļ konvencijā ir paredzēta darbība trīs jomās:

• nodrošināt valsts iestāžu rīcībā esošās vides informācijas publisku pieejamību;
• sekmēt sabiedrības dalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz vidi;
• nodrošināt arī iespējas griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

Jēdziena “valsts iestāde” definīcija konvencijas nozīmē uz ES iestādēm attiecas tādā pašā mērā kā valsts vai vietējām iestādēm.

Konvenciju parakstījušās puses vienojas piemērot šādas tiesības un pienākumus:

• veikt vajadzīgos likumdošanas, reglamentējošus un citus pasākumus;
• nodrošināt to, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai, lai ļautu tai piekļūt informācijai, piedalīties lēmumu pieņemšanā un griezties tiesu iestādēs;
• veicināt sabiedrības izglītību vides jomā un padziļināt sabiedrības zināšanas par vides problēmām;
• atzīt un atbalstīt apvienības, organizācijas vai grupas, kas veicina vides aizsardzību.

Vides informācijas pieejamība sabiedrībai

Konvencijā ir noteiktas konkrētas tiesības un pienākumi attiecībā uz pieeju vides informācijai, tostarp termiņi informācijas sniegšanai un iemesli, saskaņā ar kuriem valsts iestādes var atteikt lūgumu piekļūt noteikta veida informācijai.

Lūgumu piekļūt informācijai var atteikt trīs gadījumos:

• valsts iestādes rīcībā nav prasītās informācijas;
• lūgums ir acīmredzami nepamatots vai formulēts pārāk vispārīgi;
• lūgums attiecas uz dokumentiem, kas ir sagatavošanas stadijā.

Lūgumu sniegt vides informāciju var arī noraidīt, ja tās izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt valsts iestāžu procedūru konfidencialitāti, valsts aizsardzību un sabiedrisko drošību, tiesvedību un šādas informācijas konfidencialitāti:

• komercnoslēpums un rūpnieciskais noslēpums;
• intelektuālā īpašuma tiesības;
• personas dati;
• tādas trešās personas intereses, kura sniegusi lūgto informāciju.

Tā kā informācijas izpaušana var būt saistīta ar sabiedrības interesēm, visi šie noraidījuma iemesli ir jāinterpretē sašaurināti.

Paziņojumā par noraidījumu ir jānorāda šāda noraidījuma iemesli un jāinformē lūguma iesniedzējs par lietas pārsūdzēšanas iespējām.

Valsts iestādēs glabātajai informācijai ir jābūt aktuālai, un šajā nolūkā tās izveido publiski pieejamus sarakstus, reģistrus un lietas. Šajā saistībā šīs iestādes tiek rosinātas arvien plašāk izmantot elektroniskās datu bāzes, kas satur ziņojumus par vides stāvokli, tiesību aktus, nacionālos plānus un politiku, kā arī starptautiskās konvencijas.

2003. gadā ES pieņēma Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai. Valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2005. gada 14. februārim.

2006. gadā ES pieņēma Regulu (EK) Nr. 1367/2006, kas paredz, ka ES iestādēm un struktūrām ir jāīsteno Orhūsas Konvencijā ietvertās saistības.

Sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā saistībā ar vidi

Konvencijas otrā daļa attiecas uz sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā. Tā ir jānodrošina ar atļaujas piešķiršanas procedūru noteiktām īpašām darbībām (galvenokārt rūpnieciskām), kas uzskaitītas konvencijas I pielikumā. Galīgais lēmums par darbības atļaušanu jāpieņem, pienācīgi ievērojot sabiedrības dalības procedūras rezultātus.

Sabiedrība lēmumu pieņemšanas procedūrā ir savlaicīgi jāinformē par šādiem aspektiem:

• jautājums, par kuru ir jāpieņem lēmums;
• lēmuma būtība;
• atbildīgā iestāde;
• paredzētā procedūra, tostarp norādot praktisku informāciju par apspriešanas procedūru;
• procedūra ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanai (ja piemērojams).

Procedūru termiņiem jābūt tādiem, kas nodrošina iespēju reālai sabiedrības dalībai.

Ir izstrādāta racionalizēta procedūra vides plānu un programmu izstrādei.

Konvencijā tās parakstītājas puses tiek arī aicinātas veicināt sabiedrības dalību vides politikas izstrādē, kā arī tādu standartu un tiesību aktu izstrādē, kas var būtiski ietekmēt vidi.

2003. gadā ES pieņēma Direktīvu 2003/35/EK par sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē.

2006. gadā ar Padomes Lēmumu 2006/957/EK tika ņemti vērā konvencijas grozījumi, ar kuriem palielināja sabiedrības dalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē. ES līmenī šo prasību jau nodrošina ar vairākiem Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē pantiem un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību pantiem.

Vairākas citas ES vides jomas direktīvas satur noteikumus par sabiedrība dalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas procesos. Tās ir Direktīva 2001/42/EK un Ūdens pamatdirektīva (Direktīva 2000/60/EK).

Iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem

Visām personām, kuras uzskata, ka ir aizskartas to tiesības piekļūt informācijai (piemēram, lūgums sniegt informāciju ir ignorēts, nepamatoti noraidīts vai nepietiekami atbildēts), attiecīgajos apstākļos jāspēj izmantot pārskatīšanas procedūra, kas noteikta valsts tiesību aktos.

Iespēja griezties tiesu iestādēs tiek arī nodrošināta gadījumos, ja ir pārkāpta konvencijā noteiktā dalības procedūra. Iespēja griezties tiesu iestādēs tiek arī atļauta, lai izšķirtu domstarpības saistībā ar fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj attiecīgās valsts noteikumus vides jomā.

Noteikumus par iespēju vērsties tiesu iestādēs satur gan Direktīva 2003/4/EK, gan Direktīva 2003/35/EK. 2003. gada priekšlikumu direktīvai par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Eiropas Komisija saskaņā ar normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) 2014. gadā atsauca.

2017. gada aprīlī Komisija pieņēma vadlīnijas par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Tajās precizēts, kā fiziskas personas un apvienības savas valsts tiesās var apstrīdēt valsts iestāžu lēmumus, darbību vai bezdarbību saistībā ar ES vides tiesību aktiem.