Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotne

 

KOPSAVILKUMS

Paziņojums (COM(2017) 713 final) — Pārtikas un lauksaimniecības nākotne

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 40. pants

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA UN LESD 39. UN 40. PANTA MĒRĶIS?

Paziņojums:

• tā mērķis ir sekmēt plaša spektra debates par to, kā vienkāršot un modernizēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada.
• tajā ir uzsvērts, ka, strādājot līdztekus citām ES politikas jomām, ir nepieciešami vienkāršāki noteikumi, lielāks elastīgums un lielāks ieguldījums to sociāli ekonomisko problēmu risināšanā, ko izraisa klimata pārmaiņas, vides aizsardzībā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

LESD 39. pantā ir izklāstīti KLP mērķi, proti:

• celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu;
• nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem;
• stabilizēt tirgus;
• nodrošināt produktu pieejamību tirgū;
• panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.

Lai sasniegtu KLP mērķus, ar LESD 40. pantu tiek izveidota lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija. Atkarībā no produkta, uz kuru tā attiecas, šai organizācijai var būt vairākas formas:

• kopīgi konkurences noteikumi;
• dažādo valstu tirgus organizāciju obligāta koordinācija;
• Eiropas tirgus organizācija.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Paziņojumā ir izklāstītas idejas attiecībā uz pārtikas un lauksaimniecības nākotni, piemēram:

• ES pakāpeniski attālinās no pašreizējās “universālās” pieejas. Tās vietā ES nosaka vispārējus ES politikas mērķus, savukārt atsevišķas ES valstis nolemj, kādiem jābūt konkrētajiem mērķiem un kā tos sasniegt;
• lielāka uzmanība tiks pievērsta nevis atbilstībai, bet gan tam, lai finansējums būtu vērsts uz rezultātiem;
• katra valsts izstrādā KLP stratēģisko plānu, kuru apstiprina Eiropas Komisija, lai nodrošinātu politikas saskaņotību visā ES.
• esošie noteikumi ir jāvienkāršo un jāsamazina birokrātija;
• atbalsts lauksaimniekiem arī turpmāk tiks sniegts ar tiešo maksājumu sistēmas starpniecību — maksājumi tiks sadalīti godīgāk un būs orientēti uz konkrētu mērķi.

Turpmākajai KLP būtu:

• jāsekmē viedāka*, un noturīga* lauksaimniecība, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu, plašāk izmantojot modernās tehnoloģijas;
• jāstiprina un jāsniedz ieguldījums ES plašo vides, resursu efektīvas izmantošanas un klimata jomas mērķu sasniegšanā;
• jāatbalsta lauku apvidu sociālā un ekonomiskā dzīve, nodrošinot darbvietas, piesaistot šai profesijai jaunus lauksaimniekus un mudinot vietējās iestādes un aģentūras pilnībā attīstīt attiecīgā apvidus potenciālu;
• jānodrošina, ka Eiropas iedzīvotāji arī turpmāk var piekļūt nekaitīgai, kvalitatīvai, cenas ziņā pieejamai un uzturvielām bagātai pārtikai.

Citas idejas ir šādas:

• atbalstīt viedos ciematus, lai izveidotu platjoslas savienojumus un ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;
• sniegt ES mēroga finansiālu atbalstu, lai palīdzētu jaunajiem lauksaimniekiem segt sākumkapitāla izmaksas un novērst ar grūti prognozējamiem ienākumiem saistītās problēmas;
• uzlabot konsultāciju pakalpojumus un sekmēt zināšanas un inovāciju lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos;
• uzņemties saistības nodrošināt, ka modernizētā KLP palīdzēs sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, turpināt tirdzniecības liberalizāciju un censties novērst migrācijas pamatcēloņus, jo īpaši no Āfrikas.

KONTEKSTS

KLP ir vecākā ES kopējā politika. Kopš 1962. gada tā vairākkārt ir reformēta, lai to pielāgotu jauniem izaicinājumiem un mainīgajiem apstākļiem Eiropā un pasaulē.

Komisija 2017. gada februārī uzsāka sabiedrisko apspriešanu par KLP nākotni. Trīs mēnešus ilgās apspriešanas laikā tā saņēma vairāk nekā 320 000 atbilžu. Tajās bija pausts spēcīgs atbalsts šai politikai, kā arī aicinājums to padarīt vienkāršāku, elastīgāku un vairāk vērstu uz to, lai lauksaimniekiem nodrošinātu taisnīgus ienākumus un risinātu ar vidi un klimatu saistītās problēmas.

Komisija 2018. gada pirmajā pusgadā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu KLP modernizēšanai pēc tam, kad bija iesniegusi priekšlikumus daudzgadu budžetam, kurā atspoguļoti ES izdevumi pēc 2020. gada.

Plašāka informācija:

• Pārtikas un lauksaimniecības nākotne — elastīga, taisnīga un ilgtspējīga kopējā lauksaimniecības politika. Paziņojums presei (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Pārtikas un lauksaimniecības nākotne (COM(2017) 713 final, 29.11.2017.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa — Savienības iekšpolitika un rīcība, III sadaļa — lauksaimniecība un zivsaimniecība, 39. pants (bijušais EKL 33. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 62.–63. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa — Savienības iekšpolitika un rīcība, III sadaļa — lauksaimniecība un zivsaimniecība, 40. pants (bijušais EKL 34. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 63.–64. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Baltā grāmata par Eiropas nākotni: Pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam (COM(2017) 2025 final, 1.3.2017.)

Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni (COM(2017) 358 final, 28.6.2017.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487.–548. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549.–607. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608.–670. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 14.03.2018