(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu par dažu Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums 12,3–25,7 % robežās, ko noteica importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem Ukrainā, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem Ukrainā noteica atlikušo maksājuma likmi 25,7 % apmērā. Galīgais antidempinga maksājums, ko noteica ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas šī pārskatīšanas izmeklēšana, proti, CJSC Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube and OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant, ko tagad sauc par LLC Interpipe Niko Tube and OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “Interpipe”), ir 25,1 %.

(2)

Pēc Interpipe pieprasījuma atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006 Eiropas Savienības Vispārējā tiesa atcēla Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu tiktāl, ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts attiecībā uz Interpipe, pārsniedza to maksājumu, kurš būtu bijis piemērojams, ja eksporta cena nebūtu koriģēta, ņemot vērā komisijas maksu tajos gadījumos, kad pārdošana notika, izmantojot saistītu tirdzniecības starpnieku Sepco SA (3). Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 16. februārī atstāja spēkā Vispārējās tiesas spriedumu (4).

(3)

Pēc šiem spriedumiem Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2012 (5) grozīja Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006, lai uzņēmumam Interpipe noteikto antidempinga maksājumu labotu tiktāl, ciktāl tas bija noteikts kļūdaini. Tādēļ uzņēmumam Interpipe piemērojamo maksājumu grozīja un noteica 17,7 % apmērā.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012 (6) saglabāja pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 bija noteikti Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(5)

Pēc Interpipe pieprasījuma Padome, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 795/2012 (7) grozīja galīgos pasākumus, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012, ciktāl tie skāra Interpipe (“pēdējā starpposma pārskatīšana”). Tādēļ uzņēmumam Interpipe piemērojamo maksājumu grozīja un noteica 13,8 % apmērā.

(6)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana”) Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1469 (8) saglabāja pasākumus, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 795/2012 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1269/2012 (9), bija noteikti Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(7)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi Krievijas izcelsmes importam ir 35,8–24,1 % robežās un Ukrainas izcelsmes importam – 25,7–12,3 % robežās.

(8)

Komisija 2018. gada 7. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, informēja par tādu antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (10), kuri piemērojami dažu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(9)

Pārskatīšana, kas attiecās vienīgi uz ražotāja eksportētāja Interpipe īstenota dempinga pārbaudi, tika sākta pēc uzņēmuma iesniegta pamatota pieprasījuma. Pieprasījumā Interpipe sniedza pietiekamus pierādījumus, ka apstākļi, uz kuru pamata noteikti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(10)

Izmeklēšana par dempinga apmēru aptvēra periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(11)

Par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(12)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam, kas noteiktajā termiņā sniedza atbildi.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga apmēru. Tika veikti pārbaudes apmeklējumi pieprasījuma iesniedzēja un tā saistīto tirdzniecības uzņēmumu LLC Interpipe Ukraine, Interpipe Europe SA un Interpipe Central Trade GmbH telpās.

(14)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums, kurš definēts Īstenošanas regulā (ES) 2018/1469, ar ko tika noteikti patlaban spēkā esošie pasākumi, proti, dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi un caurules (“BCC”), kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (CEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā Metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi (11), kuru izcelsme ir arī Ukrainā un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (“pārskatāmais ražojums”).

(15)

Sākotnējā izmeklēšanā un vēlāk pārskatīšanas procedūrās konstatēts un arī pašreizējā izmeklēšana apstiprinājusi, ka Ukrainā ražotajam un uz ES eksportētajam ražojumam, Ukrainas iekšzemes tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un Savienības ražotāju ražotajam un ES pārdotajam ražojumam ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai ar dempingu saistīto apstākļu izmaiņas var uzskatīt par ilglaicīgām.

(17)

2006. gadā sākotnējās antidempinga izmeklēšanas laikā, kā arī 2012. gadā jaunākajā Interpipe starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā, kas aptvēra pārskatīšanas izmeklēšanas periodu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim, Interpipe no neatkarīgiem piegādātājiem iepirka galveno izejmateriālu, kas bija paredzēts pārskatāmā ražojuma ražošanai, t. i., apaļas tērauda sagataves.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējs daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, ka 2013. gadā caur LLC Metallurgical Plant“Dnipropsteel” vertikālo integrāciju galvenais izejmateriāls (tērauda sagataves) tika ražots uzņēmumā, tāpēc būtiski saruka izmaksas un mainījās ražojumu klāsts. Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka salīdzinājumā ar ražojuma veidiem, kas ražoti un eksportēti pēdējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., “standarta” tērauda kategorija, tagad tā ražojumu klāstā iekļauti jauni un izsmalcinātāki ražojumi (“augstleģēts tērauds”, “cauruļvadu un mehānisko cauruļu” kategorijas), kas veido krietnu daļu no kopējā eksporta uz ES pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam.

(19)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs ražoja galveno izejmateriālu uzņēmumā un šo izmaiņu dēļ būtiski saruka izmaksas izmaiņas un mainījās ražojumu klāsts. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Interpipe uz ES eksportētie ražojuma veidi ļoti lielā mērā atšķiras no tiem ražojuma veidiem, kuri eksportēti pēdējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to un ņemot vērā šo izmaiņu strukturālo raksturu, tika secināts, ka 17. apsvērumā aprakstītās izmaiņas ir ilglaicīgas un maz ticams, ka tās tuvākajā laikā mainīsies. Līdz ar to tika uzskatīts, ka no jauna jāizvērtē spēkā esošo pasākumu piemērošana pašreizējā apmērā.

(20)

Papildu izmaiņas, proti, Interpipe un Vallourec Tubes kopuzņēmuma pastāvēšana/izveide, uz kurām pieprasījuma iesniedzējs norādīja pēc šīs pārskatīšanas sākšanas, netika ņemtas vērā, jo tās bija notikušas pēc šīs starpposma pārskatīšanas sākšanas.

(21)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmumam Interpipe pilnībā piederēja un tā kontrolē bija divi ražotāji eksportētāji (“ražošanas vienības”): LLC Interpipe Niko Tube (“NIKO”) un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (“NTRP”).

(22)

Tā kā pieprasījuma iesniedzēja grāmatvedības uzskaites sistēmā nebija identificējams attiecīgais ražošanas uzņēmums pēc tā pārdošanas apjoma, sākotnējā izmeklēšanā kopējā dempinga starpība tika aprēķināta, apkopojot visus datus par abu ražošanas vienību ražošanas apjomu, rentabilitāti un pārdošanu Eiropas Savienībā.

(23)

Sākot ar pēdējo starpposma pārskatīšanu, pēc tam, kad grupas uzņēmuma struktūra tika būtiski mainīta, tā ka attiecīgo ražošanas uzņēmumu bija iespējams identificēt pēc tā pārdošanas un ražošanas apjoma, un ievērojot pamatregulas 2. panta 11. punktu un 12. punktu, Komisija ražošanas uzņēmumu datus vairs neapkopoja, bet gan izmantoja standarta metodiku. Pēc šādas standarta metodikas tiek aprēķināta viena kopējā dempinga starpība abiem ražotājiem eksportētājiem, vispirms aprēķinot dempinga summu katram ražotājam eksportētājam atsevišķi un tad vienu vidējo svērto dempinga likmi abiem uzņēmumiem.

(24)

Pašreizējā izmeklēšanā pēc pārdošanas apjoma bija iespējams arī identificēt attiecīgo ražošanas uzņēmumu. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu un saskaņā ar Savienības iestāžu konsekvento praksi tika piemērota tāda pati metodika kā pēdējā starpposma pārskatīšanā.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms Komisija pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem kopējais pārdotais apjoms ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz ES, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no pārskatāmā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz ES. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abiem ražotājiem eksportētājiem iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi.

(26)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai Interpipe iekšzemes pārdošanas apjoms ražojuma veidam, kas ir identisks tam ražojuma veidam, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, vai salīdzināms ar to, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā iekšzemes pārdošanas apjoms ražojuma veidam, kas ir identisks tam ražojuma veidam, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, vai salīdzināms ar to, lielā mērā bija reprezentatīvs, jo tika konstatēts, ka 60–80 % (12) eksportēto modeļu iekšzemes tirgū tika pārdoti reprezentatīvos daudzumos.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu pēc tam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida, kas pārdots reprezentatīvos daudzumos, iekšzemes pārdošana ir uzskatāma par notikušu parastos tirdzniecības apstākļos. To pārbaudīja, katram eksportētā pārskatāmā ražojuma veidam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nosakot rentablo iekšzemes pārdošanas darījumu īpatsvaru ar neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(28)

Minētajiem ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un šā veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana ir bijusi rentabla.

(29)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no minētā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas tika aprēķināta kā minētā ražojuma veida rentablās pārdošanas cena iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(30)

Iekšzemes pārdošanas apjoma izpēte rādīja, ka 35–55 % (13) no visa iekšzemes tirgū pārdotā tāda ražojuma veida apjoma, kurš bija identisks eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidam vai salīdzināms ar to, bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(31)

Normālā vērtība nereprezentatīvajiem ražojuma veidiem (t. i., tiem veidiem, kuru iekšzemes pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 5 % no eksporta pārdevumiem uz ES vai kurus iekšzemes tirgū nemaz nepārdeva) tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Ja pārdošana iekšzemes tirgū bija notikusi, attiecīgajiem ražojuma veidiem tika izmantota peļņa no darījumiem parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pa ražojuma veidiem. Ja ražojums iekšējā tirgū netika pārdots, tika izmantota vidējā peļņa (14).

(32)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja dažus elementus, ko Komisija izmantoja normālās vērtības aprēķināšanā. Apgalvojumi attiecās uz šādiem jautājumiem: i) PVA aprēķināšanu; ii) citu darbības izmaksu iespējamo izslēgšanu; iii) finansiālo izmaksu izmantošanu; iv) dubulto skaitīšanu attiecībā uz PVA izmaksu korekcijām.

(33)

Pārskatījusi lietas elementus, Komisija nolēma pieņemt iepriekš minēto ii) un iv) apgalvojumu un noraidīt i) un iii) apgalvojumu. Ņemot vērā tās darījumdarbības informācijas konfidenciālu raksturu, kuru saturēja Interpipe Group apgalvojumi un minēto argumentu Komisijas veiktā analīze, Komisija grupai Interpipe Group izpauda papildu informāciju, kurā bija ietverts detalizēts pamatojums, par šīs regulas pieņemšanas dienu.

(34)

Pieņēmusi ii) un iv) apgalvojumu, Komisija pārskatīja Interpipe dempinga starpību. Uzņēmumam tika izpausta papildu informācija, kura raksturo ietekmi uz dempinga starpību, un tas tika aicināts izteikt piezīmes. Komisija arī informēja ES nozari par uzņēmuma dempinga starpības izmaiņām.

(35)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Interpipe neatkāpās no apgalvojumiem, kurus Komisija bija noraidījusi un tos nepapildināja ar jauniem elementiem, kas varētu grozīt secinājumus, kurus Komisija bija izpaudusi uzņēmumam.

(36)

Pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjomi eksportam uz ES bija saistīti ar dažādām vienībām Interpipe grupā, proti, ražotnēm, koordinācijas uzņēmumu Ukrainā (“Interpipe Ukraine” jeb “IPU”), saistīto importētāju Vācijā (“Interpipe Central Trade GmbH” jeb “IPCT”) un saistīto tirgotāju Šveicē (“Interpipe Europe SA” jeb “IPE”).

(37)

Eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izņemot darījumiem, ko veic saistītais uzņēmums, IPCT, kas darbojas kā importētājs. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tādējādi cena tika koriģēta, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī samērīgu peļņu. Minētās korekcijas tika aprēķinātas, pamatojoties uz saistītā tirgotāja pārdošanas, vispārējām un administratīvām izmaksām un nosacītu peļņu, ko guva nesaistīts importētājs (2,5 % no apgrozījuma).

(38)

Abu ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, par pamatu ņemot ražotāja cenu (EXW). Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Uz šā pamata tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildizmaksas, importa maksu, muitas nodokļus, komisijas maksu un kredītizmaksas.

(39)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Interpipe pārskatāmo ražojumu uz ES eksportēja, izmantojot divus dažādus pārdošanas kanālus; t. i., ar tā paša saistītā tirgotāja Šveicē starpniecību kā pēdējā starpposma pārskatīšanā un ar ES teritorijā esoša un 2014. gadā dibināta saistīta uzņēmuma starpniecību. Otrs izplatīšanas kanāls pēdējā starpposma pārskatīšanā vairs nepastāvēja. Ņemot vērā tās darījumdarbības informācijas konfidenciālu raksturu, kuru saturēja Komisijas analīze, Komisija grupai Interpipe Group izpauda papildu informāciju, kurā bija ietverts detalizēts pamatojums, par šīs regulas pieņemšanas dienu.

(40)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam izdarītā korekcija bijusi pamatota. Šo korekciju aprēķināja, no pārdošanas cenas pirmajam nesaistītajam pircējam atņemot saistītā tirgotāja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kas netika uzrādītas kā korekcijas, un nosacīto peļņu, ko guva nesaistīts tirgotājs (2,5 % no apgrozījuma).

(41)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe Group apstrīdēja Komisijas secinājumu saistīto tirgotāju IPE kopā ar pārējām vienībām NIKO, NTRP un IPU neuzskatīt par daļu no vienas ekonomiskās vienības. Pārskatījusi lietas elementus, Komisija nolēma šo apgalvojumu noraidīt. Kā minēts 34. apsvērumā, uzņēmumam tika izpausta papildu informācija, kurā raksturota ietekme uz dempinga starpību, un tas tika aicināts izteikt piezīmes. Interpipe savā atbildē neatkāpās no apgalvojumiem, kurus Komisija bija noraidījusi. Papildu piezīmes šajā sakarā netika saņemtas.

(42)

Ņemot vērā tās darījumdarbības informācijas konfidenciālu raksturu, kuru saturēja Interpipe Group apgalvojumi un minēto argumentu Komisijas veiktā analīze, Komisija grupai Interpipe Group izpauda papildu informāciju, kurā bija ietverts detalizēts pamatojums, par šīs regulas pieņemšanas dienu.

(43)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, katram no abiem ražotājiem eksportētājiem katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu (EXW). Pēc tam Interpipe tika noteikta viena kopēja dempinga starpība, aprēķinot vienotu vidējo svērto dempinga likmi abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri ietilpst Interpipe.

(44)

Tādējādi dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 8,1 %.

(45)

Pēc papildu informācijas izpaušanas ESTA sniedza informāciju, ka Interpipe dempinga starpības samazināšana radītu papildu kaitējumu bezšuvju tērauda cauruļu nozarei ES. Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājuma apmērs nevar pārsniegt dempinga starpību, kas šajā gadījumā tika noteikta 8,1 % apmērā.

(46)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,