(1)

Krāpšana un viltošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem apdraud drošību, jo tie ir organizētās noziedzības ienākumu avoti un tādējādi palīdz īstenot citas noziedzīgas darbības, piemēram, terorismu, narkotiku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību.

(2)

Krāpšana un viltošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem ir šķēršļi arī digitālā vienotā tirgus izveidei, jo tie grauj patērētāju uzticību un rada tiešus ekonomiskus zaudējumus.

(3)

Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI (3) ir jāatjaunina un jāpapildina, lai iekļautu papildu noteikumus attiecībā uz nodarījumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar datorkrāpšanu, un uz sodiem, preventīviem pasākumiem, palīdzību cietušajiem, kā arī pārrobežu sadarbību.

(4)

Ievērojami trūkumi un atšķirības dalībvalstu tiesību aktos krāpšanas un viltošanas attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem apkarošanas jomā var kavēt minētā veida noziegumu novēršanu, atklāšanu un sankciju noteikšanu pret tiem un citiem ar to saistītiem un no tās izrietošiem smagiem un organizētiem noziegumiem un padara policijas un tiesu iestāžu sadarbību sarežģītāku un tādējādi mazāk efektīvu, negatīvi ietekmējot drošību.

(5)

Krāpšanai un viltošanai attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem ir nozīmīga pārrobežu dimensija, kuru pastiprina arvien lielākais digitālais komponents, kas uzsver nepieciešamību vēl vairāk tuvināt krimināltiesību aktus krāpšanas un viltošanas attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem jomā.

(6)

Pēdējos gados strauji pieaug ne tikai digitālā ekonomika, bet attīstās arī inovācijas daudzās jomās, tostarp maksājumu tehnoloģiju jomā. Jaunās maksāšanas tehnoloģijas ir saistītas ar jauna veida maksāšanas līdzekļu izmantošanu, kas, radot jaunas iespējas patērētājiem un uzņēmumiem, vienlaikus palielina arī krāpšanas iespējas. Attiecīgi, ņemot vērā minēto tehnoloģiju attīstību, tiesiskajam regulējumam ir jābūt aktuālam un atjauninātam, pamatojoties uz tehnoloģiski neitrālu pieeju.

(7)

Krāpšanu izmanto ne vien noziedzīgu grupējumu finansēšanai, bet tā arī ierobežo digitālā vienotā tirgus attīstību un dara iedzīvotājus atturīgākus pret iepirkšanos tiešsaistē.

(8)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju šīs direktīvas piemērošanai dalībvalstīs un veicinātu apmaiņu ar informāciju un sadarbību starp kompetentajām iestādēm, svarīgi, lai krāpšanas un viltošanas attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem jomā ir vienotas definīcijas. Definīcijās būtu jāietver jauna veida bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļi, kas ļauj pārskaitīt elektronisko naudu un virtuālās valūtas. Bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu definīcijā būtu jāatzīst, ka bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis var sastāvēt no dažādiem elementiem, kas darbojas kopā, piemēram, mobilo maksājumu lietojumprogramma un attiecīga autorizācija (piemēram, parole). Ja šajā direktīvā tiek lietots jēdziens “bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis”, būtu jāuzskata, ka minētais līdzeklis rada līdzekļa turētājam vai lietotājam situāciju, kurā tas faktiski var pārskaitīt naudu vai monetāru vērtību vai iniciēt maksājuma uzdevumu. Piemēram, nelikumīgu mobilo maksājumu lietojumprogrammas iegūšanu bez vajadzīgās autorizācijas nebūtu jāuzskata par nelikumīgu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļa iegūšanu, jo tā faktiski nedod lietotājam iespēju pārskaitīt naudu vai monetāru vērtību.

(9)

Šī direktīva attiecas uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem tikai tiktāl, ciktāl runa ir par konkrētā līdzekļa maksāšanas funkciju.

(10)

Šai direktīvai uz virtuālajām valūtām būtu jāattiecas tikai tiktāl, ciktāl tās parasti var izmantot maksājumu veikšanai. Dalībvalstis būtu jāmudina valsts tiesību aktos nodrošināt, lai turpmākām virtuāla rakstura valūtām, ko izdod to centrālās bankas vai citas publiskas iestādes, tiktu garantēta tāda paša līmeņa aizsardzība pret krāpnieciskiem nodarījumiem, kāda ir noteikta bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem kopumā. Šī direktīva būtu jāattiecina uz e-makiem, kas ļauj pārskaitīt virtuālās valūtas, tādā pašā mērā kā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Termina “digitālais maiņas līdzeklis” definīcijai būtu jāatzīst, ka virtuālo valūtu pārskaitīšanai paredzētiem e-makiem var būt, bet ne vienmēr ir, maksāšanas līdzekļa iezīmes, un maksāšanas līdzekļa definīcija nebūtu jāpaplašina.

(11)

Viltotu rēķinu nosūtīšana, lai iegūtu maksājumu datus, šīs direktīvas tvērumā būtu jāuzskata par nelikumīgas piesavināšanās mēģinājumu.

(12)

Izmantojot krimināltiesības tiesiskajai aizsardzībai galvenokārt tiem maksāšanas līdzekļiem, kas izmanto speciālu aizsardzību pret imitāciju vai ļaunprātīgu izmantošanu, nodoms ir mudināt uzņēmējus nodrošināt šādu speciālu aizsardzību pašu emitētiem maksāšanas līdzekļiem.

(13)

Ir vajadzīgi efektīvi un iedarbīgi krimināltiesiski pasākumi, lai aizsargātu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus pret krāpšanu un viltošanu. Vienota krimināltiesiska pieeja it īpaši ir vajadzīga attiecībā uz tādas noziedzīgas rīcības sastāva elementiem, kas palīdz sagatavoties, lai bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus patiešām krāpnieciski izmantotu. Tāda rīcība kā maksāšanas līdzekļu vākšana un valdījums ar nodomu veikt krāpnieciskas darbības, izmantojot, piemēram, pikšķerēšanu, datsmelšanu, vai virzot vai novirzot maksājumu pakalpojumu lietotājus uz neīstām tīmekļa vietnēm, un to izplatīšana, piemēram, pārdodot kredītkaršu informāciju internetā, būtu pati par sevi jāatzīst par noziedzīgu nodarījumu, kam nav nepieciešama faktiska krāpnieciska bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izmantošana. Tādējādi šādai noziedzīgai rīcībai būtu jāaptver arī gadījumi, kad valdījums, iegāde vai izplatīšana obligāti nenoved pie krāpnieciskas šādu maksāšanas līdzekļu izmantošanas. Tomēr, ja šajā direktīvā nosaka kriminālatbildību par valdījumu vai turējumu, tajā kriminālatbildība nebūtu jānosaka tikai par bezdarbība. Šai direktīvai nebūtu jāparedz sankcijas par likumīgu maksāšanas līdzekļa izmantošanu, tostarp attiecībā uz inovatīvu maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, tādu pakalpojumu, ko kopīgi izstrādājuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

(14)

Attiecībā uz šajā direktīvā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodoma jēdzienu attiecina uz visiem elementiem, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem veido minētos noziedzīgos nodarījumus. Rīcības tīšumu, kā arī jebkādas zināšanas vai nolūku, kas vajadzīgs kā nodarījuma elements, ir iespējams izsecināt no objektīviem, faktiskiem apstākļiem. Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izdarīšanai nav vajadzīgs nodoms.

(15)

Šī direktīva atsaucas uz tādiem klasiskiem rīcības veidiem kā krāpšana, viltošana, zādzība un nelikumīga piesavināšanās, kuru sastāvs valsts tiesību aktos noteikts jau pirms digitalizācijas laikmeta. Tādēļ šīs direktīvas paplašinātā darbības joma attiecībā uz nemateriāliem maksāšanas līdzekļiem prasa definēt līdzvērtīgus rīcības veidus digitālajā sfērā, ar ko papildina un stiprina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/40/ES (4). Nelikumīgai nemateriāla bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļa iegūšanai vajadzētu būt noziedzīgam nodarījumam vismaz tad, ja tā ietver kādu no Direktīvas 2013/40/ES 3.–6. pantā minēto nodarījumu izdarīšanu vai nemateriāla bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļa piesavināšanos. “Piesavināšanās” būtu jāsaprot kā darbība, ko persona, kurai ir uzticēts nemateriāls bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis, veic, lai minēto instrumentu apzināti izmantotu bez tiesībām to darīt savā labā vai kādas citas personas labā. Šāda nelikumīgi iegūta līdzekļa iegādei krāpnieciskas izmantošanas nolūkā vajadzētu būt sodāmai, neprasot noteikt visus faktiskos nelikumīgās iegūšanas elementus un neprasot iepriekšēju vai vienlaicīgu notiesāšanu par predikatīvu nodarījumu, kas ir novedis līdz nelikumīgai iegūšanai.

(16)

Šī direktīva arī atsaucas uz rīkiem, ko var izmantot, lai izdarītu tajā minētos nodarījumus. Ņemot vērā, ka ir jāizvairās no kriminālatbildības noteikšanas, ja šādi rīki tiek ražoti un laisti tirgū likumīgiem nolūkiem un tādēļ – lai gan tos varētu izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai – paši par sevi nerada apdraudējumu, kriminālatbildības noteikšanai būtu jāattiecas tikai uz tiem rīkiem, kas ir galvenokārt izstrādāti vai speciāli pielāgoti nolūkā izdarīt šajā direktīvā minētos nodarījumus.

(17)

Sankcijām un sodiem par krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem visā Savienībā. Šī direktīva neskar individuālo pieeju sodiem un to piemērošanu un spriedumu izpildi saskaņā ar lietas apstākļiem, un valsts krimināltiesību jomas tiesību aktu vispārējās normas.

(18)

Tā kā šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, dalībvalstis var brīvi pieņemt vai paturēt spēkā stingrākas krimināltiesību normas attiecībā uz krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, tostarp plašāku definīciju nodarījumiem.

(19)

Ir lietderīgi paredzēt smagākus sodus, ja noziegums ir izdarīts, darbojoties noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI (5). Dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam paredzēt īpašus atbildību pastiprinošus apstākļus, ja valsts tiesību akti paredz atsevišķus noziedzīgus nodarījumus un ja tā rezultātā var tikt noteikti smagāki sodi. Ja šajā direktīvā minētu nodarījumu ir izdarījusi viena un tā pati persona saistībā ar citu šajā direktīvā minētu nodarījumu, un viens no minētajiem nodarījumiem de facto ir nepieciešams otra nodarījuma elements, dalībvalsts var saskaņā ar valsts tiesību vispārīgajiem principiem paredzēt, ka šādu rīcību uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz galveno nodarījumu.

(20)

Noteikumiem par jurisdikciju būtu jānodrošina, lai kriminālvajāšana par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem notiktu efektīvi. Kopumā nodarījumus vislabāk ir izskatīt tās valsts krimināltiesību sistēmā, kurā tie ir izdarīti. Tādēļ katrai dalībvalstij būtu jānosaka jurisdikcija attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti tās teritorijā, un nodarījumiem, ko izdarījuši tās valstspiederīgie. Dalībvalstis var arī noteikt jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, kas radījuši kaitējumu to teritorijā. Tās tiek stingri mudinātas to darīt.

(21)

Atgādinot par pienākumiem, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā 2009/948/TI (6) un Padomes Lēmumā 2002/187/TI (7), kompetentās iestādes tiek mudinātas jurisdikcijas kolīziju gadījumos izmantot iespēju ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) palīdzību rīkot tiešas konsultācijas.

(22)

Ņemot vērā, ka efektīvai krāpšanas un viltošanas izmeklēšanai attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem ir vajadzīgi īpaši līdzekļi, un to nozīmi efektīvai starptautiskai sadarbībai starp valstu iestādēm, izmeklēšanas līdzekļiem, ko parasti izmanto gadījumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību vai citiem smagiem noziegumiem, vajadzētu būt pieejamiem kompetentajām iestādēm visās dalībvalstīs, ja un tādā mērā, kādā minēto līdzekļu izmantošana ir atbilstīga un samērīga ar nodarījumu raksturu un smagumu, kā noteikts valsts tiesību aktos. Turklāt tiesībaizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve būtiskai informācijai, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem. Dalībvalstis tiek mudinātas piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai pienācīgi veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem.

(23)

Valsts iestādēm, kas veic izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem, vajadzētu būt pilnvarotām sadarboties ar citām valsts iestādēm tajā pašā dalībvalstī un to partneriem citās dalībvalstīs.

(24)

Daudzos gadījumos noziedzīgās darbības ir tādu incidentu pamatā, par kuriem būtu jāziņo attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 (8). Var būt aizdomas, ka šādi incidenti ir noziedzīgi, pat ja minētajā brīdī pierādījumi par noziedzīgu nodarījumu ir nepietiekami. Šādā kontekstā attiecīgie pamatpakalpojumu sniedzēji un digitālo pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina ziņot tiesībaizsardzības iestādēm, kā tas prasīts Direktīvā (ES) 2016/1148, lai radītu efektīvu un plašu pretestību noziedzīgiem nodarījumiem, atvieglotu vainīgo identificēšanu un to, ka tie atbild par savu rīcību. Konkrētāk, drošas un noturīgākas drošības vides veicināšanai ir nepieciešama sistemātiska ziņošana tiesībaizsardzības iestādēm par tādiem incidentiem, par kuru noziedzīguma smagumu ir radušās aizdomas. Turklāt attiecīgā gadījumā tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanās būtu jāiesaista datordrošības incidentu reaģēšanas vienības, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/1148, ar mērķi sniegt informāciju, kā to uzskata par piemērotu valsts līmenī, un arī nodrošināt speciālās zināšanas par informācijas sistēmām.

(25)

Būtisku drošības incidentu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366 (9), izcelsme var būt noziedzīga. Attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina dalīties ar tiesībaizsardzības iestādēm ziņojumos, kas tiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 jāiesniedz to piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(26)

Savienības līmenī pastāv vairāki instrumenti un mehānismi, kas ļauj apmainīties ar informāciju starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziegumiem. Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošinātu, ka minētie instrumenti un mehānismi tiek izmantoti pēc iespējas pilnīgāk, šai direktīvai būtu jāstiprina ar Pamatlēmumu 2001/413/TI ieviesto operatīvo kontaktpunktu nozīme. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt izmantot pastāvošos operatīvo kontaktpunktu tīklus, piemēram, to, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2013/40/ES. Kontaktpunktiem būtu jāsniedz efektīva palīdzība, piemēram, veicinot apmaiņu ar attiecīgo informāciju, kā arī tehnisku konsultāciju vai juridiskas informācijas sniegšanu. Lai nodrošinātu sekmīgu tīkla darbību, katram kontaktpunktam būtu jāspēj ātri sazināties ar kontaktpunktu citā dalībvalstī. Ņemot vērā to noziegumu būtisko pārrobežu dimensiju, uz kuriem attiecas šī direktīva, un jo īpaši elektronisko pierādījumu nepastāvīgo raksturu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nekavējoties risināt steidzamus pieprasījumus no tīkla un sniegt atbildi astoņu stundu laikā. Ļoti steidzamos un nopietnos gadījumos dalībvalstīm būtu jāinformē Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols).

(27)

Lai apkarotu krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ļoti svarīgi ir bez liekas kavēšanās ziņot par noziegumu publiskām iestādēm, jo tas bieži vien ir kriminālizmeklēšanas sākumpunkts. Būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu to, ka fiziskas un juridiskas personas, it īpaši finanšu iestādes, ziņo tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm. Minētie pasākumi var būt balstīti uz dažāda veida darbībām, tostarp leģislatīviem aktiem, kuri satur pienākumu ziņot par aizdomām par krāpšanu, vai neleģislatīvām darbībām, piemēram, tādu organizāciju vai mehānismu izveide vai atbalstīšana, kas veicina informācijas apmaiņu vai izpratnes veicināšanas kampaņas. Visi pasākumi, kuros ir ietverta personas datu apstrāde fiziskām personām, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10). Jo īpaši, pārsūtot jebkādu informāciju tādu nodarījumu novēršanai un apkarošanai, kas attiecas uz krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, būtu jāievēro minētajā regulā noteiktās prasības, jo īpaši attiecībā uz likumīgu apstrādes pamatojumu.

(28)

Lai atvieglotu ātru un tiešu ziņošanu par noziegumiem, Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē efektīvu tiešsaistes sistēmu izveide dalībvalstīs ziņošanai par krāpšanu un standartizētu ziņošanas veidņu izmantošana Savienības līmenī. Šādas sistēmas varētu atvieglot ziņošanu par krāpšanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, kas bieži vien notiek tiešsaistē, tādējādi stiprinot cietušajiem sniegto atbalstu, kibernoziedzības apdraudējuma identificēšanu un analīzi un valstu kompetento iestāžu darbu un pārrobežu sadarbību.

(29)

Šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem bieži ir pārrobežu raksturs. Tādēļ šo nodarījumu apkarošana balstās uz ciešu sadarbību starp dalībvalstīm. Dalībvalstis tiek mudinātas attiecīgajā mērā nodrošināt, lai savstarpējas atzīšanas un tiesiskās palīdzības instrumenti tiktu efektīvi piemēroti nodarījumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(30)

Visu veidu krāpšanas un viltošanas attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, tostarp tiem, kas saistīti ar nelielām naudas summām, izmeklēšana un kriminālvajāšana ir ļoti svarīga, lai tos efektīvi apkarotu. Ziņošanas pienākumi, informācijas apmaiņa un statistikas ziņojumi ir efektīvi paņēmieni krāpniecisku darbību, jo īpaši līdzīgu darbību, kas saistītas ar nelielām naudas summām, atklāšanai ja tās izskata atsevišķi.

(31)

Krāpšana un viltošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem cietušajām personām var radīt nopietnas ekonomiskas un neekonomiskas sekas. Ja šādā krāpšanā ir ietverta, piemēram, identitātes zādzība, tās sekas bieži vien ir vēl nopietnākas, jo rada kaitējumu reputācijai un profesionālu kaitējumu, kaitējumu personas kredītnovērtējumam, kā arī ievērojamu emocionālo kaitējumu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem palīdzības, atbalsta un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir mazināt minētās sekas.

(32)

Bieži vien var paiet ilgs laiks, pirms cietušie konstatē, ka viņi ir cietuši zaudējumus krāpšanas un viltošanas nodarījumu rezultātā. Minētajā laikposmā var izvērsties virkne savstarpēji saistītu noziegumu, tādējādi palielinot cietušajiem radītās negatīvās sekas.

(33)

Fiziskām personām, kuras ir cietušas no krāpšanas, kas saistīta ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ir tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES (11). Dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, ar kuriem sniedz palīdzību un atbalstu šādām cietušajām personām un kuru pamatā ir pasākumi, kas ir pieprasīti minētajā direktīvā, bet kuri labāk atbilst tādu personu īpašajām vajadzībām, kuras cietušas no krāpšanas, kas saistīta ar identitātes zādzību. Šādos pasākumos būtu jāietver jo īpaši tāda saraksta izveide, kurā iekļautas speciālās institūcijas, kas nodarbojas ar dažādiem ar identitāti saistītu noziegumu un cietušo atbalsta aspektiem, un specializēts psiholoģiskais atbalsts un konsultācijas attiecībā uz finanšu, praktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem, kā arī palīdzība pieejamās kompensācijas saņemšanā. Dalībvalstis būtu jāmudina izveidot vienotu valsts informācijas rīku tiešsaistē, lai sekmētu cietušo piekļuvi palīdzībai un atbalstam. Konkrēta informācija un konsultācijas par aizsardzību pret šādu noziegumu negatīvajām sekām būtu jāpiedāvā arī juridiskām personām.

(34)

Šajā direktīvā būtu jāparedz tiesības juridiskām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem piekļūt informācijai par sūdzību iesniegšanas procedūrām. Šādas tiesības ir jo īpaši vajadzīgas maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tām būtu jāsekmē labvēlīgākas darījumdarbības vides radīšana maziem un vidējiem uzņēmumiem. Fiziskām personām jau ir šādas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2012/29/ES.

(35)

Dalībvalstīm ar Komisijas palīdzību būtu jāizveido vai jāstiprina politika krāpšanas un viltošanas attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem novēršanai un pasākumi, kuru mērķis ir mazināt risku šādu nodarījumu notikšanai, izmantojot informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Šajā kontekstā dalībvalstis varētu izstrādāt un regulāri atjaunināt pastāvīgu tiešsaistes izpratnes veicināšanas rīku ar praktiskiem piemēriem par krāpniecisku praksi – tādā formātā, ko būtu viegli saprast. Minētais rīks varētu būt saistīts ar vienoto valsts informācijas rīku tiešsaistē cietušajiem, vai būt tā daļa. Dalībvalstis varētu arī ieviest pētniecības un izglītības programmas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargāto personu vajadzībām un interesēm. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, lai šādām kampaņām būtu pieejams pietiekams finansējums.

(36)

Ir jāvāc statistikas dati par krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam nodrošināt tādas adekvātas sistēmas izveidi, kas reģistrē, apkopo un sniedz esošos statistikas datus par nodarījumiem, kas minēti šajā direktīvā.

(37)

Šīs direktīvas mērķis ir grozīt un paplašināt Pamatlēmuma 2001/413/TI noteikumus. Tā kā veicamie grozījumi ir būtiski un to skaits ir ievērojams, skaidrības labad attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām ir saistoša šī direktīva, Pamatlēmums 2001/413/TI būtu jāaizstāj pilnībā.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tām šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(40)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, krāpšanai un viltošanai attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus un uzlabot un veicināt gan kompetento iestāžu, gan fizisko un juridisko personu un kompetento iestāžu pārrobežu sadarbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet paredzētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(41)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, personas datu aizsardzība, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Nodrošināt minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas mērķis, un tā būtu attiecīgi jāīsteno,