(1)

Komisija 2013. gada 9. decembrī un 2014. gada 10. aprīlī saņēma divas anonīmas sūdzības pret Spānijas valsti attiecībā uz iespējamu nelikumīgi piešķirtu un nesaderīgu atbalstu Sociedad Estatal Correos y Telégrafos, S.A. (turpmāk tekstā – Correos). Abās sūdzībās norādīts uz šādām problēmām attiecībā uz Correos: i) iespējama pārmērīga kompensācija, kas Correos piešķirta par UPP nodrošināšanu kopš 1998. gada; ii) iespējami nesaderīgi atbrīvojumi no nodokļa, kas piešķirti Correos; un iii) iespējamas neveiktas sociālā nodrošinājuma iemaksas par Correos nodarbinātiem civildienesta ierēdņiem.

(2)

Komisija 2014. gada 14. februārī, 2014. gada 26. februārī un 2014. gada 15. jūlijā Spānijas iestādēm pārsūtīja abu sūdzību nekonfidenciālās versijas.

(3)

Spānijas iestādes 2014. gada 11. aprīlī un 2014. gada 18. septembrī atbildēja uz minētajām sūdzībām.

(4)

Komisija 2014. gada 10. jūlijā, 2014. gada 22. oktobrī un 2015. gada 4. decembrī prasīja Spānijas iestādēm sniegt sīkāku informāciju.

(5)

Spānijas iestādes uz minētajām prasībām atbildēja attiecīgi 2014. gada 7. augustā, 2014. gada 19. decembrī, 2015. gada 19. janvārī un 2015. gada 21. decembrī.

(6)

Komisija vēstulē, kas datēta ar 2016. gada 11. februāri, informēja Spāniju par to, ka ir nolēmusi attiecībā uz vairākiem Correos piešķirtajiem pasākumiem sākt Līguma 108. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (turpmāk tekstā – “2016. gada lēmums sākt procedūru”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(7)

Pirmos komentārus par lēmumu sākt procedūru Komisija no Spānijas saņēma vēstulē, kas datēta ar 2016. gada 21. aprīli.

(8)

Correos komentārus par lēmumu sākt procedūru Komisija saņēma vēstulē, kas datēta ar 2016. gada 11. maiju.

(9)

Komisija saņēma trešās personas komentārus vēstulē, kas datēta ar 2016. gada 12. maiju.

(10)

Komisija 2016. gada 8. jūnijā pārsūtīja saņemtos komentārus Spānijai.

(11)

Spānija sniedza savus komentārus par trešo personu komentāriem vēstulē, kas datēta ar 2016. gada 6. jūliju.

(12)

Procesa laikā Komisija 2017. gada 24. oktobrī un 2018. gada 23. maijā saņēma papildu komentārus no Spānijas.

(13)

Komisija vēstulē, kas datēta ar 2018. gada 20. martu, saņēma papildu piezīmes no Correos kādreizējā konkurenta Unipost.

(14)

Pirms Spānija 1986. gadā pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai (EEK), pasta pakalpojumus Spānijā nodrošināja Vispārīgā administrācija. Ar 1960. gada 9. maija Dekrētu Nr. 1113/1960 par pasta kārtību, kas īstenots ar Pasta pakalpojumu regulu, ko pieņēma ar 1964. gada 14. maija Dekrētu Nr. 1653/1964, tika noteikti pasta pakalpojumi un to sniegšana uzticēta Correos y Telégrafos ģenerāldirektorātam. Ar Pasta kārtības un tās īstenošanas regulas pieņemšanu tika sākta Spānijas pasta tirgus liberalizācija. Lai arī Correos y Telégrafos monopols tika ierobežots līdz starppilsētu un starptautiskajām vēstulēm un pastkartēm, pilsētas sūtījumu un paku pakalpojumi tika pilnībā liberalizēti. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados Spānijas pasta tirgū ienāca pirmie lielie privātie operatori.

(15)

Pēc Spānijas pievienošanās EEK pasta pakalpojumi laika posmā no 1998. līdz 2010. gadam tika pakāpeniski liberalizēti, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pasta direktīvām. Konkrētāk, 1998. gadā ar 1998. gada 13. jūlija Likumu Nr. 24/1998 par vispārējo pasta pakalpojumu un par pasta pakalpojumu liberalizāciju (1998. gada Pasta likums) valsts tiesību aktos tika transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (3), pirmo reizi uzticot Correos universālā pakalpojuma pienākumu (4) (“UPP”). Likumā tika paredzēts īsāks to UPP pakalpojumu saraksts (5), kuri bija rezervēti Correos kā UPP sniedzējam (“rezervētā joma”), savukārt visi pārējie pasta pakalpojumi tika liberalizēti (“nerezervētā joma”).

(16)

Pasta pakalpojumu liberalizācija Spānijā turpinājās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/39/EK (6) transponēšanu Spānijas tiesību aktos, izmantojot 2002. gada 30. decembra Likumu Nr. 53/2002 par nodokļu, administratīvajiem un sociālajiem pasākumiem, ar kuru tika grozīts iepriekš minētais 1998. gada Pasta likums un vēl vairāk ierobežota rezervētā darbības joma.

(17)

2010. gadā pasta nozare tika pilnībā liberalizēta ar 2010. gada 30. decembra Likumu Nr. 43/2010 par universālo pasta pakalpojumu, lietotāju tiesībām un pasta tirgu (2010. gada Pasta likums), ar kuru Spānijas tiesību aktos tika transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/6/EK (7). Ar 2010. gada Pasta likumu no jauna tika noteikta UPP darbības joma (piem., no UPP tika izslēgti naudas pārvedumu pakalpojumi) un atcelta rezervētā joma.

(18)

Correos ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir Grupo Correos mātesuzņēmums un kura vienīgais akcionārs ir Sociedad Estatal (“SEPI”). SEPI ir pārvaldītājsabiedrība valsts līdzdalībai uzņēmumos.

(19)

Correos sniedz pasta pakalpojumus, tostarp universālos pakalpojumus, kurjera pakalpojumus un citus pakalpojumus (piem., ar pasta pakalpojumiem saistītus pakalpojumus un saistītās darbības, tostarp naudas pārvedumu operācijas, filatēliju u. c.). 2016. gadā Correos apgrozījums bija aptuveni 1 761 miljons EUR, Correos nosūtīja 2 774 miljonus pasta vienību (tostarp pakas) un nodarbināja 49 785 darbiniekus.

(20)

Correos ir lielākais pasta pakalpojumu sniedzējs Spānijā, un 2016. gadā tam bija 8 787 pasta nodaļas. Tas ir tirgus līderis Spānijas pasta nozarē ar lielāko tirgus daļu Spānijas pasta pakalpojumu tirgū, izņemot paku pakalpojumus. Līdz 2017. gadam galvenais Correos konkurents Spānijas pasta tirgū bija Unipost S.A., taču uzņēmumam radās finanšu grūtības, un 2018. gada 19. februārī tas sāka likvidāciju. Citiem Eiropas pasta operatoriem (piem., Deutsche Post, TNT, La Poste, UPS, CTT Correios Portugal un Royal Mail) ir nozīmīgas tirgus daļas pasta pakalpojumos.

(21)

Spānijā valsts ir tieši pārvaldījusi pasta pakalpojumu kopš 1716. gada. Correos, būdams integrēts dažādās ministrijās, piemēram, Iekšlietu ministrijā un vēlāk Transporta un sakaru ministrijā, bija daļa no valsts pārvaldes.

(22)

Ar 1990. gada 27. decembra valsts Vispārējā budžeta likumu Nr. 31/1990 tika radīta autonomā struktūra Correos y Telégrafos. Autonomā struktūra Correos y Telégrafos tika izveidota 1992. gadā un piesaistīta Transporta, tūrisma un sakaru ministrijai.

(23)

Correos y Telégrafos kļuva par publisku uzņēmējdarbības vienību, kas piesaistīta Fomento ministrijai saskaņā ar 1997. gada 14. aprīļa Likumu Nr. 6/1997 par valsts vispārīgās administrācijas organizāciju un darbību.

(24)

Ar 2000. gada 29. decembra Likumu Nr. 14/2000 par fiskālajiem, administratīvajiem un sociālajiem pasākumiem tika pieņemts tiesiskais regulējums attiecībā uz Sociedad Estatal Correos y Telégrafos, S.A., un uzņēmums tika izveidots 2001. gada jūnijā. 2012. gada 5. jūnijā visi Correos Group piederošie uzņēmumi (t. i., Correos un tā apakšuzņēmumi Correos Express, Nexea un Correos Telecom) tika iekļauti SEPI pārvaldītājsabiedrībā, kas kļuva par to vienīgo akcionāru.

(25)

1998. gadā ar 1998. gada Pasta likumu Correos tika uzticēts UPP. Kā kompensāciju par UPP sniegšanu Correos no 1998. līdz 2010. gadam saņēma publisko finansējumu. Pēc tam ar 2010. gadā pieņemto Pasta likumu Correos tika atkārtoti uzticēts UPP uz 15 gadus ilgu laikposmu, sākot no 2011. gada 1. janvāra.

(26)

1998. gada Pasta likums no 2000. gada 11. marta tika papildināts ar Plan de Prestación (“2000. gada Plan de Prestación”), kurā noteikts kompensācijas mehānisms, lai aplēstu Correos neto izmaksas, kas radušās saistībā ar tā pienākumu izpildi kā universālā pakalpojuma sniedzējam (“UPS”), un kvalitātes kritēriji UPP izpildei.

(27)

No 2000. līdz 2010. gadam UPP kompensācija Correos tika piešķirta, pamatojoties uz Spānijas iestāžu izstrādātu metodoloģiju (“Spānijas metodoloģija”), kas ir sīki izklāstīta 2000. gada Plan de Prestación. Turklāt 2000. gada Plan de Prestación ir noteikts, ka Correos būtu jāīsteno analītiska grāmatvedība, nošķirot kontus, kā paredzēts 1998. gada Pasta likuma 29. pantā.

(28)

Spānijas metodoloģiju UPP netaisnīgā sloga neto izmaksu aplēsei veidoja tālāk minētās darbības.

(29)

1. tabulā norādītas kompensācijas, kas Correos piešķirtas par UPP veikšanu laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam un kas aprēķinātas, izmantojot Spānijas metodoloģiju.

1. tabula

Correos piešķirtās UPP kompensācijas

(30)

1998. gada Pasta likums tika aizstāts ar 2010. gada Pasta likumu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī. Ar 2010. gadā pieņemto Pasta likumu Correos tika uzticēts UPP uz 15 gadus ilgu laikposmu, sākot no Likuma stāšanās spēkā (t. i., līdz 2026. gada 1. janvārim).

(31)

2010. gada Pasta likuma 27. un 28. pantā noteikts, ka UPP veicējs drīkst saņemt kompensāciju apmērā līdz neto izmaksām, kas radušās, tam veicot savus pienākumus. Neto izmaksas būtu jāaprēķina saskaņā ar novērsto neto izmaksu metodi (turpmāk tekstā – “NNI metodoloģija”) kā atšķirība starp UPS neto izmaksām, veicot UPP darbību, un UPS neto izmaksām, veicot darbību bez UPP. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos nozīmīgos elementus, tostarp jebkādus nemateriālus un tirgus ieguvumus, kas uzkrāti universālā pakalpojuma sniegšanai norīkotajam pasta pakalpojuma sniedzējam, tiesības uz saprātīgu peļņu un stimulus izmaksu lietderībai, ņemot vērā Direktīvas 2008/6/EK 1. pielikumu.

(32)

Kā noteikts 2010. gada Pasta likuma 22. panta 3. punktā un 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 31. apsvērumā minētā NNI metodoloģija būtu jāizstrādā jaunā Plan de Prestación. Taču līdz šim šāds jauns Plan de Prestación vēl nav pieņemts. Tāpēc kopš 2011. gada nav bijis metodoloģijas, lai aplēstu UPP neto izmaksas.

(33)

Saskaņā ar Spānijas iestādēm Correos šajā posmā nav oficiāli saņēmis nekādas UPP kompensācijas kopš 2011. gada, lai gan tas provizoriski ir saņēmis avansa maksājumus par 2011.–2017. gadu. Šiem gadiem atbilstošās faktiskās neto izmaksas vēl ir jāaprēķina, kad tiks pieņemts jaunais Plan de Prestación un noteikta NNI metodoloģija. Komisija izvērtēs saskaņā ar 2010. gada Pasta likumu piešķirtās UPP kompensācijas citā lēmumā.

(34)

Saskaņā ar 1998. gada Pasta likuma 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu UPS saņemtu “atbrīvojumu no visiem nodokļiem, kas uzlikti tā pakalpojumiem rezervētajā jomā, izņemot uzņēmuma nodokli”. 2010. gada Pasta likuma 22. panta 2. punktā šis atbrīvojums no nodokļiem ir saglabāts un paplašināts līdz visam UPP.

(35)

Saskaņā ar Spānijas iestādēm vienīgais nodoklis, kas papildus PVN varētu būt šī atbrīvojuma darbības jomā, būtu nodoklis par saimniecisko darbību (Impuesto de Actividades Económicas, turpmāk tekstā – “IAE”), jo tas ir nodoklis, ko piemēro atbilstoši saimnieciskās darbības rezultātiem un kas ir saistīts ar UPP veikšanu. Citi nodokļi, piemēram, īpašuma nodošanas nodoklis, būvniecības nodoklis, nodoklis par pilsētas zemes vērtības pieaugumu un nodoklis par mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav šī atbrīvojuma darbības jomā, jo tie nav saistīti ar UPP veikšanas saimniecisko darbību.

(36)

Spānijas iestādes ir paskaidrojušas, ka Correos ir bijis daļēji atbrīvots no IAE nodokļa, jo tas maksā tikai 50 % no nodokļa parastās summas.

(37)

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli (Impuesto sobre Bienes Inmuebles, turpmāk tekstā – “IBI”) Spānijas iestādes paskaidroja, ka tas ir nodoklis, ko neuzliek atbilstoši UPP vai citu pasta pakalpojumu veikšanai, bet uzliek nekustamā īpašuma vērtībai. Tāpēc tas būtu ārpus abu Pasta likumu darbības jomas. Taču laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam Correos iesniedza vairākas prasības, pamatojoties uz savu interpretāciju par 1998. gada Pasta likuma 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2010. gada Pasta likuma 22. panta 2. punktu, apgalvojot, ka tas būtu jāatbrīvo no IBI attiecībā uz vairākiem birojiem dažādās pašvaldībās. Pēc Correos pieprasījuma par atbrīvojumu no IBI vairākas vietējās administrācijas un tiesas lēma par labu Correos, piešķirot tam iepriekš samaksāto nodokļu atmaksu.

(38)

IBI ir vietējs nodoklis Spānijas nodokļu sistēmā, ko regulē ar 2004. gada 5. marta Karalisko likumdošanas dekrētu Nr. 2/2004. Saskaņā ar minētā Karaliskā likumdošanas dekrēta 60. pantu šis nodoklis ir “objektīvs tiešais nodoklis, ko piemēro īpašuma vērtībai saskaņā ar šajā Karaliskajā likumdošanas dekrētā minētajiem noteikumiem”. IBI apliekamais gadījums ir tiesības izmantot jebkuras Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 61. pantā minētās tiesības uz lauku un pilsētas īpašumu un uz īpašumu ar īpašām iezīmēm. IBI neuzliek kādai darbībai, bet gan īpašuma vērtībai.

(39)

Laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam, pamatojoties uz savu interpretāciju par 1998. gada Pasta likuma 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2010. gada Pasta likuma 22. panta 2. punktu, Correos iesniedza vairākas prasības, kurās tas apgalvoja, ka saskaņā ar Pasta likumiem tas būtu jāatbrīvo no IBI attiecībā uz vairākiem birojiem dažādās pašvaldībās. Pēc Correos pieprasījuma par atbrīvojumu no IBI vairākas administrācijas un vietējās tiesas lēma par labu Correos. Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju atmaksātie nodokļi, kas faktiski piešķirti Correos, sasniedz 752 840,50 EUR.

(40)

Šīs tiesu interpretācijas gan par 1998., gan 2010. gada Pasta likumiem, kuras ļāva atbrīvot UPS no IBI, 2013. gadā pēc Veskas provinces vietējo pašvaldību kasācijas sūdzības noraidīja Spānijas Augstākā tiesa. Augstākā tiesa savā spriedumā uzskatīja, ka 2010. gada Pasta likuma 22. panta 2. punkts būtu jāinterpretē ierobežojoši. Kā uzskatīja Augstākā tiesa, minētajā pantā paredzētos nodokļu atbrīvojumus var piemērot tikai nodokļiem, kas uzlikti ar UPP veikšanu tieši saistītām darbībām, tāpēc tos nevar piemērot IBI, kas ir tiešs nodoklis, ko uzliek īpašuma vērtībai.

(41)

Atbrīvojumi no IBI, kas Correos piešķirti laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam, nekad netika atgūti. Faktiski saskaņā ar Spānijas valsts tiesību aktu sistēmu kasācijas sūdzībai likuma labā (recurso de casación en interés de ley) ir ārkārtas un subsidiārs raksturs ar mērķi tikai vienot tiesību doktrīnu, tāpēc tas nevar ietekmēt sūdzībā minēto jautājumu (t. i., šajā gadījumā tas nevar atcelt nolēmumus un lēmumus par atbrīvojumiem no nodokļiem).

(42)

IAE tika noteikts 1988. gada 28. decembra Likumā Nr. 39/1988, ko aizstāj 2004. gada 5. marta Karaliskais likumdošanas dekrēts Nr. 2/2004. No minētā Karaliskā likumdošanas dekrēta 78. panta izriet, ka uzņēmumiem, kuri veic saimnieciskas, uzņēmējdarbības, profesionālas vai mākslinieciskas darbības, būtu jāpiemēro nodoklis.

(43)

Saskaņā ar Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 78. pantu IAE ir “objektīvs tiešais nodoklis, kuram apliekamais gadījums ir saimniecisku, uzņēmējdarbības, profesionālu vai māksliniecisku darbību veikšana valsts teritorijā neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav veiktas konkrētā vietā un vai tās ir vai nav norādītas nodokļu likmēs”.

(44)

IAE tarifi tika noteikti 28. septembra Karaliskajā likumdošanas dekrētā Nr. 1175/1990. Kopš 1999. gada pasta darbība tajos ir klasificēta 847. grupā “Pasta pakalpojumi un telesakari”. Šajā grupā ietverta pasta pakalpojumu sniegšana, ko veido jebkāda veida pasta sūtījumu savākšana, pieņemšana, klasifikācija, apstrāde, pārvadāšana, izplatīšana un piegāde. Taču 847. tarifu grupas 3. piezīmē ir minēts, ka publiskā uzņēmējdarbības vienība Correos ir tiesīga maksāt tikai 50 % no šai grupai noteiktās nodokļu summas. Saskaņā ar Spānijas iestāžu ziņoto tas nozīmē, ka Correos kopš 2004. gada ir saņēmis atbrīvojumu 8 113,66 EUR gadā. Spānijas iestādes ir apstiprinājušas, ka Correos joprojām ir daļēji atbrīvots no nodokļiem, kas noteikts 847. tarifu grupas 3. piezīmē.

(45)

Analīzē aplūkotā perioda laikā Correos saņēma trīs kapitāla palielinājumus par kopējo summu 48 081 000 EUR:

(46)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu ziņoto šie kapitāla palielinājumi bija daļa no Correos stratēģiskā uzņēmējdarbības plāna laika posmam no 2004. gada līdz 2006. gadam, lai kompensētu pasta tirgus samazināšanos. Šāda uzņēmējdarbības plāna pamata stratēģiskās nostādnes bija:

(47)

Ar 1985. gada 19. jūnija Konstitutīvo likumu Nr. 5/1985 par vispārējo vēlēšanu sistēmu (“LOREG”) un tā īstenošanas tiesību aktiem tiek regulēta vēlēšanu procedūra Spānijā, atzīstot tiesības balsot vai nu personīgi, vai pa pastu.

(48)

1998. gada Pasta likuma 22. pantā un 2010. gada Pasta likuma 22. panta 5. punktā paredzēts, ka vēlēšanu procesu ietvaros valsts var noteikt atsevišķus pienākumus norīkotajiem UPS. Tajā pašā 2010. gada Pasta likuma 22. panta 5. punktā paredzēts, ka “papildu sabiedriskā pakalpojuma pienākumu noteikšana tiek kompensēta”.

(49)

Saskaņā ar 2010. gada Pasta likuma Pirmo papildu noteikumu Correos ir norīkotais UPS un tam ir uzticēts pienākums sniegt vairākus pakalpojumus dažādo Spānijas vēlēšanu (t. i., valsts, reģionālo, Eiropas Parlamenta un pašvaldības vēlēšanu) kontekstā.

(50)

Correos sabiedriskā pakalpojuma pienākumi saistībā ar vēlēšanu procesu organizāciju Spānijā ir šādi:

(51)

Spānijas iestādes paskaidroja, ka, ņemot vērā laika ierobežojumus saistībā ar vēlēšanu procesu, Correos ir pienākums dot 50. apsvērumā minētajām darbībām priekšroku salīdzinājumā ar citām pasta darbībām. Izplatāmo vienību lielais skaits, to augstā koncentrācija dažu dienu periodā, kā arī prasība piegādāt lielāko daļu dokumentu personīgi (sertificēta pasta, piemēram, pasta balsošanas gadījumā) liek veikt nozīmīgus papildu centienus. Tā rezultātā Correos ir īslaicīgi jāpalielina savs personāls un citi resursi (piem., transports, drošība u. c.).

(52)

Correos ir saņēmis kompensācijas (sk. 2. tabulu) par tā dažādajiem pienākumiem vēlēšanu organizēšanā kopš 2004. gada.

2. tabula

Correos piešķirtās kompensācijas summas par vēlēšanu organizēšanu

(53)

Komisija nolēma ierosināt formālu izmeklēšanas procedūru, jo tai bija spēcīgas bažas par vairāku šādu pasākumu, kas Correos piešķirti kopš 2004. gada, atbilstību:

(54)

Komisija jo īpaši pauda bažas par:

(55)

Komisija saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām, proti, no atbalsta pasākumu iespējamā saņēmēja Correos un no citas trešās personas (turpmāk tekstā – “anonīmā trešā persona”), kas lūdza saglabāt savas identitātes konfidencialitāti.

(56)

Kā apgalvo Correos, UPP kompensācija, kas uzņēmumam piešķirta par laika posmu no 2004. gada līdz 2010. gadam, nav valsts atbalsts. Konkrēti, Correos uzskata, ka kompensācija nerada priekšrocības, jo tā atbilst visiem četriem Lietā C-280/00 minētajiem kritērijiem (“Altmark kritēriji”) (8). Correos apstrīd lēmumā sākt procedūru izdarīto secinājumu, ka UPP kompensācija neatbilst trešajam un ceturtajam Altmark kritērijam.

(57)

Attiecībā uz trešo Altmark kritēriju Correos apgalvo, ka tas paredz, ka par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu saņemtajai kompensācijai nevajadzētu pārsniegt neto izmaksas, kas ir atšķirība starp izmaksām un ieņēmumiem, pieskaitot saprātīgu peļņu. Correos uzskata, ka trešais Altmark kritērijs ir nenošķirami saistīts ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu saderības analīzi, kā paredzēts Komisijas paziņojumā (“2012. gada VTNP nostādnes”) (9). Konkrēti, Correos apgalvo, ka kompensācija, ko tas saņēma par UPP sniegšanu, atbilst 2012. gada VTNP nostādņu 27. punktā minētajai novērsto neto izmaksu (NNI) metodoloģijai un tāpēc būtu jāuzskata par atbilstīgu trešajam Altmark kritērijam.

(58)

Correos skaidro, ka Spānijas metodoloģijas, kas izmantota, lai noteiktu Correos kompensāciju, pamatā ir ziņojums, ko Komisija pasūtīja konsultantu uzņēmumam National Economic Research Associates (“NERA ziņojums”) (10). Kā apgalvo Correos, NERA ziņojumā iekļautā kompensācijas metodoloģija ir NNI metodoloģijas derīga īstenošana.

(59)

Turklāt Correos uzskata, ka trešā Altmark kritērija izpildi aptver tiesiskā paļāvība. Saskaņā ar Correos Komisija radīja tiesisko paļāvību, publicējot NERA ziņojumu, kurā NNI metodoloģija atzīta par derīgu metodi kompensācijas aprēķināšanai par UPP sniegšanu.

(60)

Saskaņā ar Correos uzskatiem atbilstību trešajam Altmark kritērijam neietekmē tas, ka NNI metodoloģija nebija ieviesta, līdz stājās spēkā 2012. gada VTNP nostādnes.

(61)

Correos arī uzskata, ka Correos piešķirtās kompensācijas atbilst ceturtajam Altmark kritērijam. Publiskā iepirkuma procedūras neesības gadījumā saņemtās kompensācijas līmenis būtu adekvāts, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kas rastos tipiskam un labi pārvaldītam uzņēmumam tajā pašā nozarē, ņemot vērā ieņēmumus un saprātīgu peļņu no sabiedriskā pakalpojuma pienākuma veikšanas.

(62)

Kā apgalvo Correos, Spānijas iesniegtais Frontier Economics pētījums apliecina, ka izmaksas, kas radušās Correos, ir zemākas par izmaksām, kas rodas tipiskam uzņēmumam pasta nozarē. Correos apstrīd Komisijas paustās bažas attiecībā uz secinājumiem, kas izdarīti Frontier Economics ziņojumā:

(63)

Correos arī norāda, ka gadījumā, ja Komisija secinātu, ka pasākums ir valsts atbalsts, tas būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu.

(64)

Correos atkārtoti pauž, ka Spānijas iestāžu izmantotā kompensācijas metodoloģija, kas iekļauta NERA ziņojumā, ir NNI metodoloģijas derīga īstenošana un Komisijai tā būtu jāpieņem. Turklāt Correos uzskata, ka nav saņēmis pārmērīgu kompensāciju par UPP veikšanu laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam, jo kompensācija tika aprēķināta saskaņā ar NNI metodoloģiju, neiekļaujot nekādu saprātīgu peļņu.

(65)

Ja Komisija secinātu, ka pasākums var būt saistīts ar neatbilstīgu valsts atbalstu, Correos uzsver, ka Komisijai būtu jāņem vērā dividendes, kas laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam izmaksātas valstij kā Correos piešķirtās kompensācijas samazinājums.

(66)

Attiecībā uz atbrīvojumu no IBI Correos vispirms paskaidro, ka šie pasākumi nebūtu jāvērtē saistībā ar 1998. gada Pasta likumu vai 2010. gada Pasta likumu, bet gan tieši atsaucoties uz tiesību aktiem, kas reglamentē katru nodokli.

(67)

Turklāt Correos uzskata, ka pasākums nav valsts atbalsts, jo par to nav atbildīga valsts. Atbrīvojums no nodokļa nav noteikts nevienā tiesību aktu noteikumā. Dažas vietējās nodokļu iestādes, kā arī dažas vietējās tiesas piemēroja atbrīvojumu no nodokļa 94 no 13 000Correos telpām. Spānijas Augstākā tiesa savā 2013. gada 7. oktobra spriedumā secināja, ka 2010. gada Pasta likuma 22. panta 2. punkts neietver atbrīvojumu no IBI.

(68)

Turklāt Correos uzskata, ka atbrīvojumu no IBI nevar atgūt, jo tas ir res judicata. Saskaņā ar ES tiesu judikatūru (11), ja galīgajā tiesas lēmumā ir izvērtēta valsts atbalsta esība, ir jāievēro res judicata princips. Correos uzskata, ka Spānijas Augstākās tiesas spriedums ir piemērojams ES tiesību aktiem un norāda uz valsts atbalsta esību. Tāpēc ir jāievēro res judicata princips un šajā gadījumā jānovērš atgūšana.

(69)

Turklāt Correos uzskata, ka res judicata princips būtu jāuzskata par ES tiesību aktu vispārīgu principu un ka šis princips būtu jāievēro, ja atgūšana nav iespējama, jo pastāv galīgs spriedums, kurā atbalsta esība jau ir noteikta.

(70)

Attiecībā uz atbrīvojumu no IAE Correos apgalvo, ka daļējais atbrīvojums no IAE nav valsts atbalsts. Konkrēti, Correos apgalvo, ka daļējais atbrīvojums no nodokļa nav selektīvs, jo to pamato IAE nodokļu sistēmas loģika. Saskaņā ar Correos IAE būtība jeb iekšējā loģika ir piemērot nodokli saimnieciskajām darbībām, lai iejauktos preču un pakalpojumu ražošanā vai izplatīšanā. Correos ir iesaistīts saimnieciskajās darbībās, ko veido preču un pakalpojumu nodrošināšana, taču ir iesaistīts arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, piemēram, UPP, kas neatbilst tā ekonomiskajam mērķim. Tāpēc tas būtu pamatojums daļējam atbrīvojumam no IAE.

(71)

Turklāt Correos uzskata, ka daļējs atbrīvojums no IAE ir pastāvošs atbalsts. Atbrīvojums no IAE ir pastāvējis pirms Spānijas pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tā dēvētā licences kvota, kas bija darbību un komerciālo un rūpniecisko ieguvumu nodokļa paveids, tika pieņemta ar 1966. gada 29. decembra Dekrētu Nr. 3313/1966. 1988. gada 28. decembra Likums Nr. 39/1988 aizstātu ekonomikas un komerciālo un rūpniecisko ieguvumu nodokļa licences kvotas paveidu ar IAE. Saskaņā ar Correos ar nodokli apliekamajā gadījumā kopš 1966. gada nav bijis nekādu būtisku izmaiņu.

(72)

Correos apgalvo, ka 2004., 2005. un 2006. gadā veiktā kapitāla iepludināšana atbilst ieguldītāja principam tirgus ekonomikā un nerada priekšrocības Correos.

(73)

Kā uzskata Correos, ieguldījumu, kas veikti kapitāla iepludināšanas dēļ laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam, analīze apliecina, ka Spānijas valsts veica kapitāla iepludināšanu kā akcionārs un ka šādu ieguldījumu būtu varējis veikt jebkurš privāts ieguldītājs.

(74)

Correos apgalvo, ka kapitāla iepludināšana reaģē uz Correos vajadzību veikt ieguldījumus virs uzņēmuma vidējā ieguldījumu līmeņa. Kapitāla iepludināšanas mērķis ir minēts ziņojumā par Correos ierašanos Deputātu kongresā (el Congreso de los Diputados) 2005. gada 4. oktobrī. Ziņojumā radīta saikne starp kapitāla iepludināšanu un vajadzību veikt jaunus ieguldījumus uzņēmumā. Kapitāla iepludināšanas mērķis bija veikt modernizācijas procesu Correos, palielinot uzņēmuma sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti.

(75)

Correos apgalvo, ka ieguldījuma rentabilitāte apliecina, ka jebkurš privāts ieguldītājs būtu veicis līdzīgu ieguldījumu, jo kapitāla iepludināšanas iekšējās atdeves koeficients pārsniedza Correos kapitāla izmaksas.

(76)

Turklāt Correos apgalvo, ka atbilstība ieguldītāja principam tirgus ekonomikā, ja tā tiek piemērota VTNP sniedzēja akcionāra situācijai, piemēram, UPP, ne vienmēr liek veikt precīzu ex ante rentabilitātes izvērtējumu. Šādam akcionāram savos apsvērumos par to, vai veikt vai neveikt ieguldījumu, noteikti būtu jāņem vērā pienākums nodrošināt uzņēmuma VTNP.

(77)

Šādos apstākļos būtu pietiekami uz objektīvu un pārbaudāmu faktu pamata parādīt, ka privāts ieguldītājs, saskaroties ar to pašu sabiedriskā pakalpojuma pienākumu, būtu rīkojies tāpat.

(78)

Kā uzskata Correos, pie šāda secinājuma Tiesa nonāca Chronopost I (12) un Chronopost II (13) lietā, kurās tika pieņemts, ka ex post aprēķinātais iekšējās atdeves koeficients bija piemērots veids, lai noteiktu, vai kapitāla iepludināšana atbilst ieguldītāja principam tirgus ekonomikā.

(79)

Correos apgalvo, ka politisko kandidātu vēlēšanu materiālu izplatīšana vēlēšanu organizēšanas kontekstā būtu uzskatāma par daļu no valsts prerogatīvām.

(80)

Konkrēti Correos apgalvo, ka vēlēšanu materiālu izplatīšana ir būtiska valsts funkcija, jo tā ir daļa no vispārējās vēlēšanu sistēmas un ir saistīta ar politisko partiju konstitucionālo lomu, kā arī tāpēc, ka Correos darbinieki, veicot šo darbu, rīkojas kā civildienesta ierēdņi.

(81)

Kā uzskata Correos, politisko kandidātu vēlēšanu materiālu izplatīšana, ņemot vērā tās mērķi, raksturu un regulējumu, tāpēc ir nesaraujami saistīta ar valsts sabiedrisko pilnvaru izmantošanu. Tāpēc tā nav saimnieciska darbība un Correos nebūtu jāuzskata par uzņēmumu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(82)

Pat ja Komisija uzskatītu, ka politisko kandidātu vēlēšanu materiālu izplatīšana ir saimnieciska darbība, Correos uzskata, ka tā nerada Correos piešķirtu selektīvu priekšrocību. Šo darbību valsts ir uzticējusi Correos, jo tas ir vienīgais pasta operators, kas spēj sniegt pakalpojumu ar nepieciešamajām iezīmēm un pakalpojuma kvalitāti. Tāpēc attiecībā uz politisko kandidātu vēlēšanu materiālu izplatīšanu Correos nav salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā ar jebkuru citu pasta nozares uzņēmumu.

(83)

Pat ja Komisija secinātu, ka pasākums ir valsts atbalsts, Correos apgalvo, ka pasākums būtu jāuzskata par pastāvošu atbalstu. Samazināts tarifs politiskajiem kandidātiem vēlēšanu materiālu sūtīšanai ir pastāvējis kopš 1977. gada, kad notika 1977. gada 15. jūnija vēlēšanas. 1977. gada 15. jūnija vēlēšanas tika organizētas ar 1977. gada 18. marta Karalisko dekrētu Nr. 20/1997, kurā pirmo reizi tika noteikts īpašs tarifs vēlēšanu materiālu izplatīšanai.

(84)

Correos skaidro, ka samazinātā tarifa konkrētā summa (viena peseta, kas atbilst 0,006 EUR) tika tālāk regulēta ar 1977. gada ministrijas rīkojumu. Saskaņā ar Correos sniegto informāciju kopš tā laika ir pastāvējis šis samazinātais tarifs. Spānijas Augstākā tiesa savā 2006. gada 2. oktobra spriedumā (14) secināja, ka esošais samazinātais tarifs vēlēšanu materiālu izplatīšanai saistībā ar politiskajiem kandidātiem joprojām ir viena peseta (0,006 EUR).

(85)

Karaliskais dekrēts Nr. 20/1977 vēlāk tika aizstāts ar 1985. gada 19. jūnija konstitutīvo likumu Nr. 5/1985 par vispārējo vēlēšanu sistēmu (“LOREG”), kas ietvēra tādu pašu formulējumu saistībā ar samazinātajiem tarifiem par politisko kandidātu vēlēšanu materiālu izplatīšanu attiecībā.

(86)

Ja Komisija secinās, ka pasākums ir valsts atbalsts, Correos arī uzskata, ka tas būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(87)

Pirmkārt, attiecīgais pasākums ir patiess tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums. Gan 1998. gada Pasta likumā, gan 2010. gada Pasta likuma 22. panta 5. punktā atzīts, ka UPP veicējam var uzticēt pienākumus saistībā ar vēlēšanu materiālu izplatīšanu ar mērķi aizsargāt vēlēšanu procesu pareizu norisi. Turklāt 2010. gada likuma 22. panta 5. punktā atzīts, ka par šādu uzticēšanu būtu jāpiemēro kompensācija.

(88)

Correos uzskata, ka pasākums ir atbilstīgs saskaņā ar 2012. gada VTNP lēmumu (15). Correos skaidro, ka 2012. gada VTNP lēmums būtu piemērojams, jo Correos piešķirtā vidējā kompensācija gadā būtu mazāka par 15 miljoniem EUR.

(89)

Anonīmā trešā persona piekrīt sākotnējiem secinājumiem, ko Komisija lēmumā sākt procedūru izdarījusi attiecībā uz šādiem pasākumiem:

(90)

Anonīmā trešā persona arī skaidri piekrīt, ka notiekošajai izmeklēšanai būtu jākoncentrējas uz 89. apsvērumā minētajiem pasākumiem.

(91)

Taču tā vērš Komisijas uzmanību uz atsevišķiem pasākumiem, kas nav minēti Komisijas 2016. gada lēmumā sākt procedūru un kurus pēc tās ieskatiem arī ir jāizvērtē.

(92)

Saskaņā ar anonīmās trešās personas teikto (16):

(93)

Spānija uzskata, ka pasākums nav valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu. Konkrēti Spānijas iestādes apgalvo, ka pasākums nesniedz Correos ekonomisku priekšrocību, jo UPP kompensācijas atbilst Altmark spriedumā noteiktajiem kritērijiem (19). Spānijas iestādes arī skaidro, ka konkrētais pasākums netika paziņots, jo tās uzskatīja, ka tas atbilst Altmark spriedumā noteiktajiem kritērijiem.

(94)

Spānijas iestādes apgalvo, ka pasākums atbilst trešajam Altmark nosacījumam, kas paredz, ka UPP kompensācija nepārsniedz sabiedriskā pakalpojuma pienākuma neto izmaksas (t. i., izmaksas, atņemot attiecīgos ieņēmumus un pieskaitot saprātīgu peļņu). Spānija apgalvo, ka tā ir īstenojusi derīgu kompensācijas metodoloģiju, kas būtu atbilstoša Direktīvā 2008/6/EK noteiktajai novērsto neto izmaksu metodoloģijai. Spānijas iestādes apgalvo, ka to izmantotā metodoloģija izrietēja no NERA ziņojuma, ko Komisija pasūtīja konsultantu uzņēmumam National Economic Research Associates. Kā apgalvo Spānija, NERA ziņojumā iekļautā kompensācijas metodoloģija ir NNI metodoloģijas derīga īstenošana. Komisija kļūdās, pieņemot, ka pārmērīgu kompensāciju, tostarp Altmark kontekstā, var aprēķināt tikai ar izmaksu uzskaites metodoloģiju, kas liek secināt, ka laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam Correos pārsniedza to, ko var uzskatīt par nepieciešamu, lai pilnībā vai daļēji segtu izmaksas, kas radušās, pildot UPP.

(95)

Spānijas iestādes arī apgalvo, ka pasākums atbilst ceturtajam Altmark kritērijam. Ceturtais Altmark kritērijs paredz, ka publiskā iepirkuma procedūras neesības gadījumā saņemtās kompensācijas līmenim jābūt adekvātam, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kas rastos tipiskam un labi pārvaldītam uzņēmumam tajā pašā nozarē, ņemot vērā ieņēmumus un saprātīgu peļņu no sabiedriskā pakalpojuma pienākuma veikšanas. Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto salīdzinājumu var veikt tikai ar tās pašas nozares uzņēmumiem, kas šajā gadījumā ir pasta nozares uzņēmumi. Spānija apstrīd Komisijas paustās šaubas attiecībā uz Frontier Economics ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, kurā apgalvots, ka pasākums bija atbilstošs ceturtajam Altmark kritērijam. Kā uzskata Spānija, Komisija nevienā savā lēmumā neapliecināja, ka Grieķijas un Itālijas pasta operatori bija neefektīvi. Turklāt Spānija uzskata, ka atbilstībai ceturtajam Altmark kritērijam nav nozīmīgi tas, ka pētījums veikts ex post. Iepriekšējos lēmumos Komisija neuzskatīja, ka ex post pētījums būtu šķērslis ceturtā Altmark kritērija pieņemšanai. Konkrēti Spānija atsaucas uz Komisijas 2008. gada 21. oktobra lēmumu attiecībā uz Itālijas pastu (20). Turklāt, kā uzskata Spānija, iedibinātā judikatūra ir pieņēmusi ex post veiktus ziņojumus. Konkrēti Spānija atsaucas uz Chronopost-La Poste lietu (21), kurā Vispārējā tiesa pieņēma ex post sagatavotu ziņojumu.

(96)

Spānijas iestādes uzskata, ka gadījumā, ja pasākums tiktu kvalificēts kā valsts atbalsts, tas būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu. Konkrēti Spānija uzskata, ka pasākums atbilst 2012. gada VTNP nostādņu atbilstības kritērijiem.

(97)

Spānijas iestādes apstrīdēja Komisijas paustās šaubas saistībā ar pilnvarojuma akta, kurā precizēti sabiedriskā pakalpojuma pienākumi un kompensācijas aprēķināšanas metodes, pilnīgumu. Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto pilnvarojuma aktu var veidot viens vai dažādi saistoši tiesību akti. Dalībvalsts var brīvi izvēlēties attiecīgā pilnvarojuma akta konkrēto formu. Turklāt nebūtu nepieciešams, lai tajā būtu īpaša norāde uz apzīmējumu “pilnvarojuma akts”. Konkrēti Spānijas iestādes uzskata, ka pasākums atbilst 2012. gada VTNP nostādņu 16. punkta e) apakšpunkta prasībai, saskaņā ar kuru pilnvarojuma aktam būtu jāietver kārtība jebkādas pārmērīgas kompensācijas novēršanai un atgūšanai. To apliecināja fakts, ka 2005. gadā piešķirtā pārmērīgā kompensācija turpmākajos gados tika atgūta.

(98)

Attiecībā uz iespēju izmantot novērstās neto izmaksas kā metodoloģiju kompensācijas aprēķināšanai, Spānijas iestādes apgalvo, ka 2012. gada VTNP nostādņu 69. punktā nav noteikts nekāds pienākums piemērot novērsto neto izmaksu metodoloģiju; tas neaizliedz dalībvalstīm šo metodoloģiju izmantot. Turklāt Rokasgrāmatas par Eiropas Savienības valsts atbalsta, publiskā iepirkuma un iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un jo īpaši vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem (22) 184. punktā precizēts, ka NNI metodoloģijas, kas noteikta 2012. gada VTNP nostādņu 69. punktā, nepiemērojamības mērķis nav radīt dalībvalstij papildu slogu par tiem pasākumiem, kas pastāvēja pirms pienākuma izmantot NNI metodoloģiju. Tāpēc Spānijas iestādes uzskata, ka NNI metodoloģija, kā to īstenojusi Spānija, ir derīga un to likumīgi var izmantot pirms 2012. gada piešķirtās kompensācijas aprēķināšanai.

(99)

Kā paskaidrots 94. apsvērumā, Spānijas iestādes uzskata, ka Spānijas metodoloģija kompensācijas par UPP veikšanu aprēķināšanai, kuras pamatā ir NERA ziņojums, ir vienāda ar novērsto neto izmaksu metodoloģiju. Spānijas iestādes uzskata, ka šajā ziņā nav nozīmes tam, ka Spānijas metodoloģija neietver efektivitātes stimulus un nemateriālus ieguvumus, jo šie abi kritēriji nepastāvēja laikā, kurā Spānija metodoloģiju īstenoja. Šie kritēriji tika ieviesti vēlāk ar Direktīvu 2008/6/EK un 2012. gada VTNP nostādnēm.

(100)

Spānijas iestādes apstrīd metodoloģiju un kritērijus attiecībā uz saprātīgu peļņu, ko Komisija piemēroja 2016. gada lēmumā sākt procedūru. Spānijas iestādes apgalvo, ka nebūtu jābūt nekādam saprātīgas peļņas kritērijam, kas būtu piemērojams visiem pasta operatoriem, un ka tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Saprātīgās peļņas kritērijs, ko Komisija piemēroja 2012. gada 25. janvāra lēmumā par bpost (23), nebūtu jānosaka kā atsauce citiem pasta operatoriem. Pirmkārt, bpost lieta ievērojami atšķiras no Correos situācijas, ciktāl bpost lieta nebija saistīta ar UPP veikšanu, bet gan ar citiem VTNP. Otrkārt, Komisija nav konsekventi piemērojusi saprātīgās peļņas kritēriju, kas noteikts lēmumā par bpost, jo citos savos lēmumos tā ir atļāvusi augstākus kritērijus (24).

(101)

Attiecībā uz atbrīvojumu no IBI Spānijas iestādes skaidro, ka 1998. gada Pasta likums un 2010. gada Pasta likums neatbrīvoja Correos no IBI. Taču dažas Spānijas tiesas, interpretējot 1998. gada Pasta likuma un 2010. gada Pasta likuma noteikumus, uzskatīja, ka Correos ir piemērojams atbrīvojums no IBI. Spānijas iestādes skaidro, ka atbrīvojums no nodokļa tika piemērots ļoti ierobežotā skaitā gadījumu. Faktiski, tas tika efektīvi piemērots 94 telpām no 13 000Correos telpu.

(102)

Spānijas iestādes uzskata, ka atbrīvojumus no nodokļiem nevar piedēvēt valstij, jo tos radījušas Spānijas tiesas, kas lēma par Correos iepriekš samaksāto IBI nodokļu atmaksu uzņēmumam.

(103)

Attiecībā uz atbrīvojumu no IAE Spānijas iestādes uzskata, ka atbrīvojums no IAE būtu jāuzskata par pastāvošu atbalstu. Atbrīvojums no IAE būtu pastāvējis pirms Spānijas pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai. Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto atbrīvojums no IAE ir sācies jau 1966. gadā, kad ar 1966. gada 29. decembra Dekrētu Nr. 3313/1966 tika pieņemts nodoklis par darbībām un komerciālajiem un rūpnieciskajiem ieguvumiem. 1988. gada 28. decembra Likums Nr. 39/1988 aizstāja ekonomikas un komerciālo un rūpniecisko ieguvumu nodokļa licences kvotas paveidu ar nodokli par ekonomisko darbību (IAE). Kā apgalvo Spānija, šo nodokli kopš 1966. gada nav skārušas būtiskas izmaiņas, neskatoties uz to, ka Correos no tā bija pilnībā atbrīvots, kad tas pēc savas būtības bija administratīva struktūra.

(104)

Spānijas iestādes uzskata, ka 2004., 2005. un 2006. gadā veiktā kapitāla iepludināšana nav saistīta ar valsts atbalstu, jo atbilst ieguldītāja principam tirgus ekonomikā.

(105)

Tās uzsver, ka pirms kapitāla iepludināšanas tika veikti ex ante ekonomiskie novērtējumi, kas salīdzināmi ar tiem, ko būtu veicis jebkurš privāts ieguldītājs. Kapitāla iepludināšana bija paredzēta daudzgadu rīcības plānos, ko apstiprināja valsts, kas rīkojās kā akcionārs, un iekļauta valsts vispārējos budžetos, kas savukārt atspoguļoja uzņēmuma stratēģiskos plānus, kuri sagatavoti, lai paplašinātu tā darbību perspektīvākās jomās un uzlabotu tā efektivitāti pasta tirgus izteiktas palēnināšanās apstākļos.

(106)

Konkrēti ar stratēģiskajiem plāniem laikposmam no 2001. gada līdz 2006. gadam tika ieviestas darbības, lai pabeigtu uzņēmuma modernizācijas procesu, tiecoties uz šādiem mērķiem:

(107)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto šo mērķu sasniegšanai uzņēmumam vajadzēja piešķirt papildu resursus, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus. Pēc uzņēmuma stratēģijas analīzes veikšanas akcionārs nolēma piešķirt trīs kapitāla palielinājumus par kopējo summu 48,08 miljoni EUR un katram atsevišķi – 16,027 EUR, kas piemērojami 2004., 2005. un 2006. finanšu gadā. Šāds kapitāla palielinājums tika uzskatīts par būtisku elementu, lai sasniegtu uzņēmuma rīcības plānos prognozētos rentabilitātes rādītājus, kas arī atspoguļoti vienīgā akcionāra veiktajos novērtējumos. Kapitāla palielinājumus faktiski noteica vajadzība veikt papildu ieguldījumus uzņēmuma parasti veiktajiem ieguldījumiem.

(108)

Spānijas iestādes arī apgalvo, ka novērtējums tika veikts uzņēmuma izredžu un ar kapitāla palielinājumu saistīto rezultātu kontekstā un sagatavots piecu gadu perspektīvā, kas ir samērīgs periods, lai izvērtētu, vai darījumdarbības ieguldījumu lēmumi bija apmierinoši. Šīs prognozes tika atspoguļotas daudzgadu rīcības plānos (DRP), kas savukārt tika iekļauti valsts vispārējos budžetos. 2004. finanšu gadā apstiprinātais DRP uzrādīja gada apgrozījuma izaugsmi par 3,6 % un neto peļņas uzlabojumu ar vidējo peļņu aptuveni 5 % apmērā gadā, salīdzinot ar statisku scenāriju bez kapitāla pieauguma. Šie rezultāti tika iegūti, pamatojoties uz tādu pašu skaitu kapitāla izmaksu 2004., 2005. un 2006. gadā, tādējādi ļaujot īstenot stratēģiskajos plānos paredzētās rīcības jomas, ciktāl tas attiecas uz ieguldījumu.

(109)

DRP iekļautās prognozes, kas integrētas valsts vispārējā budžetā, būtu pilnībā salīdzināmas ar tām, ko tirgus ekonomikā būtu veicis privāts ieguldītājs. Uz to pamata valsts, rīkojoties kā akcionārs, nolēma veikt trīs palielinājumus uzņēmuma akciju kapitālā, kuru kopējā summa bija 48 081 000 EUR.

(110)

Šīs prognozes, kas veiktas ex ante, ir norādītas 3. tabulā.

3. tabula

2004. gada DRP

(111)

Spānijas iestādes skaidro, ka DRP ir labas ex ante analīzes par ekonomiskajām un finanšu prognozēm. Tajos ietvertās prognozes uzrāda līdzvērtīgus atdeves līmeņus tiem, kurus būtu prasījis privāts ieguldītājs, kā rezultātā lēmums palielināt akciju kapitālu un ļaut uzņēmumam veikt nepieciešamo ieguldījumu, lai sasniegtu prognozēto peļņu, ir pilnībā pamatots. Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto atdeves ienesīgums būtu licis jebkuram privātam ieguldītājam pieņemt līdzīgu lēmumu.

(112)

Spānija norāda, ka 2004. gada 13. decembrī tā pieņēma rezolūciju, lai palielinātu akciju kapitālu un izmaksātu 16,027 miljonus EUR, pamatojoties uz DRP 2004. finanšu gadam ar labvēlīgām finanšu prognozēm, kas norādītas 1. tabulā. Līdzīgi, pamatojoties uz attiecīgajiem DRP, akcionārs attiecīgi 2005. gada 5. decembrī un 2006. gada 29. decembrī pieņēma lēmumus par turpmākiem palielinājumiem. Spānija arī norāda, ka DRP izmantoto parametru faktiskā attīstība attiecībā uz finanšu prognozēm nepārprotami uzlabojās, kā ir redzams 4. tabulā.

4. tabula

Faktiskie rezultāti

(113)

Lai papildinātu iepriekš minēto, Spānijas iestādes arī iesniedza privātā ieguldītāja testu, ko ex post veica Ernst & Young un kurā secināts, ka pārbaudīto kapitāla palielinājumu iekšējās atdeves koeficients (“IAK”) bija 9,29 % un šī ieguldījuma kapitāla tirgus maksa ieguldījuma laikā bija 7,87 %.

(114)

Šajā ziņā Spānijas iestādes uzskata, ka piezīmēs, ko Komisija, pamatojoties uz lietu “Komisija pret EDF” (25), 2016. gada lēmumā sākt procedūru pauda attiecībā uz vajadzību veikt rentabilitātes analīzi pirms attiecīgā ieguldījuma, nav ņemts vērā, ka tika veikts ex ante ekonomisks novērtējums un ziņojumā iekļautais privātā ieguldītāja tests kalpo kā papildu apliecinājums izmantotā ieguldītāja principa tirgus ekonomikā derīguma apstiprināšanai.

(115)

Spānijas iestādes vēl vairāk apstrīd Komisijas pret EDF sprieduma nozīmīgumu šajā gadījumā, jo EDF darbojās parastos tirgus apstākļos, savukārt Correos tika uzticēts UPP. Spānijas iestādes apgalvo, ka, analizējot pieņemtos pasākumus saistībā ar publisku uzņēmumu, kas darbojas nozarē ar UPP, ex post rentabilitātes analīzi nevar uzskatīt par nederīgu, jo vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma veikšana netiek pārvaldīta ar izteikti komerciāliem apsvērumiem un minētajā gadījumā ir jāņem vērā visi pieejamie objektīvie un pārbaudāmie dati.

(116)

Pamatojoties uz šo loģiku, Spānijas iestādes uzskata, ka piemērotāka judikatūra būtu Chronopost I (26) un Chronopost II (27) lietas, kurās ES Tiesa apstiprināja Komisijas Lēmumā 98/365 (28) veikto analīzi divos spriedumos, ko tā pieņēma pēc attiecīgajām minētā lēmuma pārsūdzībām. Lēmumā Komisija izvērtēja, vai Francijas pasta operatora (La Poste) rīcība kā SFMI-Chronopost akcionāram bija komerciāli pamatota saskaņā ar privāta ieguldītāja kritēriju tirgus ekonomikā, un salīdzināja kapitāla iepludināšanas, ko valsts veica La Poste labā, IAK un tā kapitāla izmaksas uz ex post pamata.

(117)

Visbeidzot, Spānijas iestādes skaidro, ka gadījumā, ja Komisija nepiekristu, ka kapitāla iepludināšanas atbilst ieguldītāja principam tirgus ekonomikā, tās būtu jāskata, ņemot vērā Līguma 106. panta 2. punktu, jo tās ir resursi, kas veltīti sabiedriska pakalpojuma nodrošināšanai un nekādā gadījumā nebija darbības atbalsts ne pēc līdzekļu mērķa, ne pēc to rakstura.

(118)

Spānijas iestādes uzskata, ka Correos veiktā vēlēšanu materiālu izplatīšana nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Nekādas darbības, ko Correos veic vēlēšanu organizēšanas kontekstā, jo īpaši vēlēšanu aģitācijas materiālu par politiskajiem kandidātiem izplatīšana, nav saimnieciskas darbības, jo tās ir valsts prerogatīva.

(119)

Konkrēti attiecībā uz politisko kandidātu vēlēšanu aģitācijas materiālu izplatīšanu Spānijas iestādes apstrīd lēmumā sākt procedūru izdarītos secinājumus par to, ka pasākums ir saimnieciska darbība. Spānijas iestādes apgalvo, ka valsts nav ieviesusi tirgus instrumentus, lai nodrošinātu, ka visi balsotāji saņem politisko kandidātu vēlēšanu aģitācijas materiālus. Vēlēšanu procedūru veido vairākas darbības, kuras visas ir nepieciešamas un savstarpēji saistītas, ar mērķi nodrošināt pamattiesības balsot. Tāpēc šī darbība būtu jāuzskata par valsts prerogatīvu.

(120)

Spānijas iestādes uzskata, ka gadījumā, ja šis pasākums būtu atbalsts, tas būtu pastāvošs atbalsts, jo tas eksistēja pirms Spānijas pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai 1986. gadā. Kompensācija, kas piešķirta vēlēšanu kandidātiem par vēlēšanu materiālu izplatīšanu, bez kādām būtiskām izmaiņām ir pastāvējusi kopš 1977. gada. 1977. gada 18. marta Karaliskā Dekrētlikuma Nr. 20/1977 par vēlēšanu noteikumiem 44. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ar ministrijas rīkojumu tiek noteikti īpaši pasta tarifi, kas piemērojami politisko kandidātu sūtītajiem vēlēšanu materiāliem. Ar 1977. gada 3. marta ministrijas rīkojumu un 1977. gada 4. maija ministrijas rīkojumu vēstulēm ar svaru līdz 50 gramiem tika noteikts fiksēts tarifs vienas pesetas apmērā, kurš kopš tā laika nav mainīts.

(121)

1985. gada 19. jūnija konstitutīvā likuma Nr. 5/1985 par vispārējo vēlēšanu sistēmu 53. pantā atkārtoti pausts pienākums ar ministrijas rīkojumu noteikt īpašo tarifu, kas politiskajiem kandidātiem piemērojams par vēlēšanu materiālu sūtīšanu. 1985. gada 30. oktobra ministrijas rīkojuma 1. pantā paziņots, ka 1977. gada 3. maija ministrijas rīkojumā noteiktie īpašie tarifi joprojām ir piemērojami. Vēlāk 1986. gada 30. aprīļa ministrijas rīkojuma 1. pantā tika noteikts, ka joprojām ir piemērojami 1985. gada 30. oktobra ministrijas rīkojuma 1. pantā noteiktie tarifi, t. i., 1977. gada 3. maija ministrijas rīkojuma īpašie tarifi. 1999. gada 6. aprīļa Karaliskā dekrēta 605/1999 12. pants un 1998. un 2010. gada Pasta likumi nemainīja politiskajiem kandidātiem piemērojamo īpašo tarifu, kas pašlaik ir noteikts 1985. gada 19. jūnija konstitutīvā likuma 5/1985 par vispārējo vēlēšanu sistēmu 59. pantā un atsaucas uz 1977. gada 3. marta ministrijas rīkojumā noteiktajiem īpašajiem tarifiem.

(122)

Turklāt Spānijas iestādes apgalvo, ka gadījumā, ja pasākums tiktu uzskatīts par valsts atbalstu, tas būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu.

(123)

Ņemot vērā lēmumā sākt procedūru aplūkoto 10 gadu ierobežojuma periodu (no 2004. gada 14. februāra līdz 2014. gada 14. februārim), Spānijas iestādes apgalvo, ka pārbaudītajam periodam būtu jābūt no 2004. gada līdz 2012. gadam, jo 2013. gadā vēlēšanas nenotika.

(124)

Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma uzticēšana laikposmā no 2004. gada līdz 2011. gadam tika noteikta ministrijas rīkojumos, kas ietvēra sabiedriskā pakalpojuma pienākuma saturu, darbības jomu un ilgumu. Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma uzticēšana Correos 2011. un 2012. gadā tika noteikta ar Ministru padomes līgumu attiecībā uz katrām vēlēšanām. Minētajos līgumos norādīts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma raksturs, saturs, darbības joma un ilgums. Turklāt tālāk sniegtajā 5. tabulā redzams, ka kopējā kompensācija, ko Correos saņēma par vēlēšanu materiālu piegādi vēlēšanās, kas notika periodā no 2004. gada līdz 2012. gadam, jebkurā gadījumā nepārsniedza radītās izmaksas.

5. tabula

Nepietiekama kompensācija Correos par vēlēšanu materiālu piegādi

(125)

Vispirms Spānijas iestādes norāda, ka sūdzības iesniedzējs, kura vēstule izraisīja šī procesa sākšanu, nav iesniedzis piezīmes par 2016. gada lēmumu sākt procedūru. Spānijas iestādes ņem vērā, ka vienīgās trešās personas, kuras iesniedza piezīmes, ir Correos y Telégrafos, S.A. un anonīma persona, kura, kā var secināt no pausto komentāru satura, pārstāv paku piegādes nozari.

(126)

Spānijas iestādes atsaucas uz saviem 2016. gada lēmumā sākt procedūru paustajiem komentāriem par vairākiem jautājumiem, kuros anonīmā trešā persona nesniedz nekādus konkrētus papildu argumentus.

(127)

Turklāt Spānijas iestādes sniedz dažus papildu komentārus par tālāk minētajiem jautājumiem.

(128)

Spānijas iestādes uzskata, ka prasība paplašināt izmeklēšanu, iekļaujot laikā ierobežoto periodu, ir nepieņemama un nekonsekventa, jo saskaņā ar iedibināto Tiesas judikatūru Komisija formālai izmeklēšanas procedūrai saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu pakļauj tikai pasākumus, kas rada ievērojamas šaubas, ar nosacījumu, ka attiecīgie pasākumi ir veikti ārpus 10 gadu ierobežojuma perioda. Spānijas iestādes arī norāda, ka anonīmā ieinteresētā persona ir atzinusi šo juridisko aspektu pati savos komentāros, kuros minēts, ka “ir skaidrs, ka šīm summām nevar piemērot izmeklēšanas procedūru, jo laika ierobežojuma periods pārskatīšanai ir beidzies”.

(129)

Spānijas iestādes arī uzskata, ka prasība paplašināt izmeklēšanu, iekļaujot periodu pēc 2010. gada, ir nepamatota, jo Spānijas valsts aprobežojās ar avansa maksājumiem no valsts vispārējā budžeta, kas tiks pielāgots, tiklīdz būs noteiktas neto izmaksas, paziņots jaunais Plan de Prestación un Eiropas Komisija būs par to sniegusi atzinumu.

(130)

Spānijas iestādes uzskata, ka trešā persona netieši atzīst, ka neto izmaksas nevar noteikt, kamēr nav pieņemts jaunais Plan de Prestación, jo savos komentāros tā atsaucas uz piezīmēm par Correos 2014. gada pārskatiem, kur minēts: “CNMC (29) rezolūcija par UPP neto izmaksu 2011., 2012. un 2013. gadā aprēķinu, kas atšķiras no aprēķina valsts vispārējā budžetā, iespējams, var ietekmēt iegrāmatotās summas. Šo galīgo ietekmi nebūtu iespējams aprēķināt, kamēr nav stājies spēkā jaunais Plan de Prestación, ar ko tiks noteikta metodoloģija un komponenti neto izmaksu aprēķināšanai.”

(131)

Attiecībā uz atbrīvojumu no PVN Spānijas iestādes skaidro, ka tas ir noteikts Spānijas tiesību aktos un pilnībā atbilst ES direktīvas noteikumiem šajā jomā. Spānijas iestādes arī skaidro, ka attiecināmības nosacījums nav ievērots, ja valsts pasākums transponē Kopienas aktu, kam nav piemērojama nekāda rīcības brīvība, kā Tiesa nolēma 2009. gada 23. aprīļa spriedumā lietā Nr. C-460/07 (Puffer) (30).

(132)

Spānijas iestādes noliedz, ka Correos būtu saņēmis atbalstu, lai finansētu savas publicitātes un komunikācijas kampaņas.

(133)

Konkrēti Spānijas iestādes precizē, ka saistītie institucionālie publicitātes un komunikācijas plāni, ko anonīmā trešā persona minēja kā norādi uz šādu atbalstu, ietver visas darbības, ko statistikas nolūkos šajā jomā veikušas vispārīgās valsts administrācijas struktūras, kā arī publiskie uzņēmumi, taču plānos minētās Correos publicitātes izmaksas vienmēr ir segtas ar uzņēmuma resursiem.

(134)

Spānijas iestādes skaidro, ka, kā norādīts pašā Plānā, Institucionālā publicitātes un komunikācijas komisija, kas ir administratīva koleģiāla struktūra, ietver Plānā visas institucionālās kampaņas, kas jārīko valsts vispārīgajai administrācijai un saistītajām struktūrām. Correos y Telégrafos, S.A. kā jebkurš cits publisks uzņēmums sagatavo pats savus publicitātes plānus, kas finansēti no paša resursiem, un iekļauj tos Plānā vienīgi statistikas nolūkos.

(135)

Spānijas iestādes piekrīt Correos y Telégrafos, S.A. paustajām piezīmēm.

(136)

Spānijas iestādes reaģē uz pieprasījumu, ko Correos pauda savās rakstiskajās piezīmēs, piešķirt izmaksātās dividendes, lai samazinātu pārmērīgo kompensāciju, kas norādīta 2016. gada lēmumā sākt procedūru, atkārtoti paužot, ka līdz šim nav sniegts nekāds pierādījums šādas pārmērīgas kompensācijas esībai.

(137)

Taču Spānija arī atkārto savus komentārus, uzsverot vajadzību ņemt vērā dividenžu maksājumu jebkāda potenciāla atbalsta, ko varētu konstatēt formālas izmeklēšanas procedūras beigās, samazināšanai. Šādas īpašas un vienreizējas dividendes, ko Correos piešķīris valstij, Spānijas iestāžu skatījumā būtu jāņem vērā, lai aprēķinātu Correos pieejamos publiskos resursus saskaņā ar Komisijas lēmumu par Statsbaner (31).

(138)

Atkārtojot, ka UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam, nerada valsts atbalstu un, ja arī radītu, šāds atbalsts būtu jāuzskata par saderīgu, Spānijas iestādes arī uzskata, ka, pat pieņemot Komisijas 2016. gada lēmumā sākt procedūru izmantoto pieeju izmantot izmaksu sadalījuma metodoloģiju (32), iespējamu pārmērīgu kompensāciju varētu aprēķināt tikai saskaņā ar tālāk minētajām premisām.

(139)

Vispirms, rezervētā joma un nerezervētā joma būtu jāskata nošķirti – rezervētā joma atbilst UPP pasta pakalpojumiem, kas sniegti monopola situācijā; nerezervēto jomu veido UPP pasta pakalpojumi. Turklāt kompensācija rezervētajā jomā tika aprēķināta pēc metodes, kuras rezultāti pilnībā atbilda izmaksu sadalījuma metodei, savukārt nerezervētajā jomā tika piemērota NNI pieeja, kompensāciju aprēķinot un nosakot katrā jomā atsevišķi. Tādējādi šīs jomas būtu jāuzskata par diviem atsevišķiem VTNP, kam piemērojami atsevišķi izvērtējumi un atšķirīgas kompensācijas metodoloģijas. Saskaņā ar Spānijas metodoloģiju kompensācija rezervētajā jomā atbilst tās grāmatvedības neto izmaksām (kopējās izmaksas mīnus ieņēmumi), savukārt kompensāciju nerezervētajā jomā aprēķina saskaņā ar NNI pieeju, aptverot nerezervētās jomas zaudējumus nesošo segmentu zaudējumu rezultātus un pieņemot, ka sabiedriska pakalpojuma pienākumu neesības gadījumā jebkurš privāts operators tos pārtrauktu.

(140)

Saskaņā ar šo loģiku no kopējās UPP kompensācijas, kas laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam Correos piešķirta aptuveni 955,237 miljonu EUR apmērā, aptuveni 637,850 miljoni EUR (rezervētās jomas grāmatvedības zaudējums) tiktu piešķirti rezervētajai jomai un 317,387 miljoni EUR (atlikusī daļa) – nerezervētajai jomai (sk. 6. tabulu).

6. tabula

UPP kompensācijas rezervētajai un nerezervētajai jomai

(141)

Spānijas iestādes uzskata, ka abas kompensācijas tad būtu jāizvērtē atsevišķi, iegūstot atšķirīgu rezultātu no tā, ko Komisija guva 2016. gada lēmumā sākt procedūru.

(142)

Spānijas iestādes ierosina izvērtēt kompensācijas UPP rezervētajai jomai, izmantojot izmaksu sadalījuma metodoloģiju un apgrozījuma rentabilitātes (33) (“AR”) kritēriju 4,8 % AR (zema riska pilnvarojumiem piemērotais kritērijs bpost gadījumā).

(143)

Šāda pieeja izraisa nepārprotamu nepietiekamu kompensāciju Correos par šo VTNP, jo piešķirtais atbalsts UPP rezervētajā jomā atbilst tieši tā neto grāmatvedības izmaksām, kā norādīts 7. tabulā, nepietiekamai kompensācijai sasniedzot saprātīgo peļņu, kas nav ņemta vērā.

7. tabula

Nepietiekama kompensācija UPP rezervētajā jomā

(144)

Spānijas iestādes skaidro, ka, ņemot vērā, ka Correos saņem nepietiekamu kompensāciju par UPP rezervēto pakalpojumu sniegšanu un ka citi 2012. gada VTNP nostādņu nosacījumi ir ievēroti, UPP rezervētajai jomai piešķirtā kompensācija būtu jāuzskata par saderīgu.

(145)

Spānijas iestādes uzskata, ka attiecībā uz UPP nerezervētajiem pakalpojumiem var piemērot kritēriju, kas bpost gadījumā izmantots augsta riska pilnvarojumiem.

(146)

Taču šāda pieņēmuma gadījumā Spānijas iestādes atzīst, ka UPP nerezervētā joma katru gadu uzrādītu negatīvas neto izmaksas, t. i., neto peļņu, kas neļautu saņemt nekādu kompensāciju, kā norādīts 8. tabulā.

8. tabula

Pārmērīga kompensācija UPP nerezervētajā jomā

(147)

Saskaņā ar šo pieeju UPP nerezervētajai jomai piešķirto kompensāciju varētu uzskatīt par nesaderīgu tādā mērā, kādā tā ir pārmērīgi kompensējusi Correos. Taču Spānijas iestādes arī uzsver, ka būtu jāņem vērā dividendes, kas faktiski ir samazinājušas Correos piešķirto kompensācijas summu, kā paskaidrots 148.–152. apsvērumā.

(148)

Spānijas iestādes skaidro, ka Correos ir izmaksājis dividendes laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam (sk. 9. tabulu).

9. tabula

Correos izmaksātās dividendes

(149)

Spānijas iestādes skaidro, ka šīs dividendes nebūtu jāskata galvenokārt kā atlīdzība akcionāriem, jo tās drīzāk ir darbojušās kā netiešs atgūšanas mehānisms, kas Spānijas iestādēm šajā konkrētajā gadījumā ļauj samazināt iespējamu pārmērīgu finansējumu, atgūstot resursus no uzņēmuma. Valsts, rīkojoties kā budžeta iestāde, nolēma iekļaut šādas dividendes katrā valsts vispārējā budžetā, kas pieņemts laikposmā no 2005. gada līdz 2008. gadam, lai mazinātu iespējamu pārmērīgu finansējumu, kas konstatēts iepriekšējā gadā pirms šādu budžeta lēmumu pieņemšanas. Nekādi šādi noteikumi netika pieņemti 2009. un 2010. gadā, jo prognozes minētajos gados norādīja uz uzņēmuma zaudējumiem.

(150)

Pirmkārt, Spānijas iestādes skaidro, ka lēmums izmaksāt dividendes ir attiecināms uz Spānijas valsti kā publiskā sektora struktūru, nevis uz Correos vadību. Šajā ziņā Spānijas iestādes skaidro, ka:

(151)

Otrkārt, Spānijas iestādes skaidro, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ attiecīgajos apstākļos dividendes bija vienīgais praktiskais veids, kā modulēt potenciāli pārmērīgu finansējumu dažos gados:

(152)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Spānijas iestādes skaidro, ka dividendes, kas izmaksātas gadā N, tika nolemtas gadā N – 1, balstoties uz pieejamajiem grāmatvedības rezultātiem par gadu N – 2. Tāpēc šādu dividenžu mērķis bija samazināt no gada N – 2 izrietošo pārmērīgo kompensāciju, kā apkopots 10. tabulā.

10. tabula

Dividendes un pārmērīgā kompensācija

(153)

2018. gada 20. martāUnipost informēja Komisiju par to, ka tas 2018. gada 19. februārī ir sācis likvidāciju un uzskata, ka Correos piešķirtais nesaderīgais valsts atbalsts ir būtiski ietekmējis tā bankrotu.

(154)

Saskaņā ar Unipost teikto šāds nesaderīgs atbalsts ir ļāvis Correos piemērot zemākas cenas nerezervētajos tirgos, izmantojot cenu noteikšanas politiku, kas nebija saistīta ar tā izmaksām šādos nerezervētos tirgos.

(155)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(156)

No tā izriet, ka, lai finansiāls pasākums tiktu kvalificēts kā valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jāievēro šādi kopējie nosacījumi: i) pasākumam jābūt saistāmam ar dalībvalsti un piešķirtam no valsts līdzekļiem, ii) tam jāsniedz ekonomiska priekšrocība uzņēmumiem, iii) šai priekšrocībai jābūt selektīvai un iv) pasākumam ir jākropļo konkurence vai jārada konkurences izkropļojuma risks un jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(157)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, tam jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam no valsts līdzekļiem. Valsts līdzekļi ir visi publiskā sektora līdzekļi (34), tostarp valsts iekšējo (decentralizēto, apvienoto, reģionālo un citu) struktūru līdzekļi (35).

(158)

Kompensācijas par UPP sniegšanu saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu tiek izmaksātas tieši no valsts vispārējā budžeta un tādējādi ir nepārprotami saistāmas ar valsti un piešķirtas no valsts līdzekļiem.

(159)

Lai uz valsts pasākumu attiektos Līguma 107. panta 1. punkts, tam ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tādēļ atbalsta jēdziens attiecas vienīgi uz tiem pasākumiem, kas rada labvēlīgus apstākļus uzņēmumiem, piešķirot tiem selektīvas priekšrocības.

(160)

UPP kompensācijas nepārprotami ir selektīvas, jo tās sniedz labumu tikai vienam uzņēmumam – Correos.

(161)

Valsts līdzekļu piešķiršanu kādai struktūrai var klasificēt kā valsts atbalstu tikai tad, ja šī struktūra ir “uzņēmums” Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) ir konsekventi definējusi uzņēmumus kā struktūras, kas veic saimniecisku darbību (36). Tādējādi kādas struktūras klasificēšana par uzņēmumu ir atkarīga no tās darbības rakstura, bet nav atkarīga no šīs struktūras juridiskā statusa vai finansēšanas veida (37). Darbība parasti jāatzīst par saimnieciska rakstura darbību, ja tās ietvaros tirgū tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi (38). Subjekts, kas veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, ir uzskatāms par uzņēmumu vienīgi attiecībā uz tā saimniecisko darbību (39). Tikai tas vien, ka struktūra ir bezpeļņas struktūra, obligāti nenozīmē, ka tās darbībai nav saimnieciska rakstura (40).

(162)

Šajā gadījumā Correos par atlīdzību sniedz pasta pakalpojumus Spānijas tirgū, konkurējot ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Pasta pakalpojumu sniegšana šajā tirgū attiecīgi ir saimnieciska darbība. UPP kompensācijas kompensē Correos dažu šādu pasta pakalpojumu sniegšanu un attiecīgi kompensē saimniecisku darbību. Tādēļ attiecībā uz konkrēto pasākumu finansētajām darbībām Correos ir jākvalificē kā uzņēmums.

(163)

Priekšrocība Līguma 107. panta 1. punkta nolūkos ir ikviens saimniecisks labums, ko uzņēmums nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (41). Svarīga ir tikai pasākuma ietekme uz uzņēmumu, bet ne valsts iejaukšanās iemesls vai mērķis (42). Priekšrocība pastāv, ja valsts iejaukšanās rezultātā uzlabojas uzņēmuma finanšu stāvoklis.

(164)

UPP kompensācijas ir veidotas tā, lai pilnībā vai daļēji nosegtu neto izmaksas, kas Correos radušās, veicot UPP. Bez valsts iejaukšanās Correos šādas izmaksas būtu jāsedz pašam. Izvērtētais pasākums atbrīvo Correos no dažām saimniecisko darbību izmaksām un tādējādi uzlabo Correos finanšu stāvokli. Tādējādi un neskarot jautājumu par to, vai pasākums atbilst Altmark sprieduma nosacījumiem, izvērtētais pasākums pirmšķietami sniedz Correos priekšrocību.

(165)

Uzņēmumam piešķirtu kompensāciju par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu, kas atbilst visiem četriem Tiesas noteiktajiem kritērijiem tās Altmark spriedumā, neuzskata par ekonomiskas priekšrocības sniedzošu, tāpēc tā nav valsts atbalsts (43). Minētie četri kopējie kritēriji ir šādi:

(166)

Attiecībā uz kompensāciju, kas Correos piešķirta izskatītajā periodā, Komisija apstiprina 2016. gada lēmumā sākt procedūru (44) paustos uzskatus, ka nav ievērots trešais un ceturtais Altmark kritērijs.

(167)

Savā 2012. gada 25. janvāra lēmumā par bpost (45) Komisija noteica saprātīgas peļņas diapazona kritēriju, kas piemērojams visiem pasta operatoriem Eiropas Savienībā. Komisija noteica attiecīgo standarta peļņas līmeni, pamatojoties uz trijiem ekspertu pētījumiem (ko attiecīgi veica WIK Consult, Deloitte un Charles River Associates). Šāds standarta peļņas līmenis, kas piemērojams visiem ES pasta operatoriem (izteikts kā AR), ir balstīts uz novēroto salīdzināmu uzņēmumu kopuma rentabilitāti pasta un paku nozarē vairākās valstīs. Konkrēti gadījumos, kad pasta operators ir pakļauts augstam riskam, ir piemērojams kritērija diapazons [5,4–7,4 % AR], savukārt gadījumos, kad risks ir neliels, izmanto kritērija diapazonu [3,6–4,8 % AR] (46).

(168)

Komisija 2016. gada lēmumā sākt procedūru pauda šaubas saistībā ar to, ka Correos varētu būt saņēmis pārmērīgu kompensāciju, pamatojoties uz tālāk minētajiem aprēķiniem (sk. 11. tabulu), kuros izmantots augstākais bpost gadījumā noteiktais AR kritērijs.

11. tabula

Iespējama pārmērīga kompensācija Correos

(169)

Spānijas iestādes un/vai Correos (47) ir paudušas dažus komentārus attiecībā uz Komisijas izteiktajām šaubām (sk. 4.1.1. un 5.1.1. iedaļu):

(170)

Atšķirīgie argumenti ir apspriesti tālāk tekstā.

(171)

Spānijas iestādes un/vai Correos uzskata, ka 3. Altmark kritēriju var pārbaudīt, izmantojot NNI metodoloģiju (t. i., ka 3. Altmark kritērijā paredzēto pārmērīgas kompensācijas neesību var pārbaudīt, salīdzinot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma NNI un VTNP sniedzējam piešķirto kompensāciju).

(172)

Komisija atgādina, ka Altmark spriedums tika pieņemts 2003. gada 29. jūlijā. Nav šaubu, ka sprieduma pieņemšanas laikā vienīgā piemērojamā metode VTNP neto izmaksu aprēķināšanai bija izmaksu sadalījuma metodoloģija. Pats Altmark spriedums ietver atsauci uz radītajām izmaksām un ieņēmumiem, kas nepārprotami norāda uz izmaksu sadalījuma metodoloģiju, savukārt NNI galvenokārt balstās uz novērsto izmaksu jēdzienu (kas pēc definīcijas nav radušās).

(173)

Izmaksu sadalījuma metodoloģija bija iekļauta 2005. gada VTNP nostādnēs (48), kas bija piemērojamas no 2005. gada 29. novembra līdz 2012. gada 31. janvārim un kalpoja par pamatu vairākiem Komisijas lēmumiem par pārmērīgu UPP kompensāciju attiecīgajā periodā (49). Tā ir arī metodoloģija, kas izmantojama saskaņā ar 2012. gada VTNP nostādnēm, ja NNI metodoloģiju nevar piemērot (50). Komisija oficiāli ieviesa NNI metodoloģiju kā derīgu veidu UPP neto izmaksu aprēķināšanai tikai Direktīvā 2008/6/EK (kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī) un 2012. gada VTNP nostādnēs (kas stājās spēkā 2012. gada 31. janvārī).

(174)

Eiropas Savienības Tiesa ir precizējusi, ka valsts atbalsta jēdziens ir objektīvs un juridisks koncepts, kas tieši definēts Līgumā (51). Tāpēc būtu nepareizi laika gaitā mainīt metodoloģiju, kas izmantota atbalsta esības novērtēšanai saskaņā ar Altmark spriedumu, lai saskaņotu to ar Komisijas izvēlētajām iespējām 2012. gada VTNP nostādnēs, kurās raksturoti nosacījumi atsevišķu VTNP kompensāciju saderībai. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots 172. apsvērumā, šāda interpretācija ir pretēja sprieduma tekstam.

(175)

Tāpēc Komisija nepiekrīt, ka NNI metodoloģiju varētu izmantot, lai pārbaudītu atbilstību Altmark sprieduma 3. kritērijam.

(176)

Spānijas iestādes un/vai Correos apgalvo, ka Spānijas metodoloģija ir derīga NNI metodoloģijas, kas Direktīvā 2008/6/EK un 2012. gada VTNP nostādnēs ir atzīta kā piemērota metode UPP neto izmaksu aprēķināšanai, īstenošana.

(177)

Komisija uzskata, ka, pat ja NNI metodoloģiju varētu izmantot, lai pārbaudītu atbilstību Altmark sprieduma 3. kritērijam, kas nav šis gadījums, Spānijas metodoloģiju noteikti nevar uzskatīt par NNI metodoloģijas derīgu īstenošanu.

(178)

Vispirms var konstatēt, ka, kā atzinušas pašas Spānijas iestādes, Spānijas metode piemēro izmaksu sadalījuma metodoloģiju UPP rezervētajai jomai (sk. 139. apsvērumu). Kā apgalvo Spānijas iestādes, NNI potenciāli varētu pielīdzināt tikai pieejai, kas piemērota UPP nerezervētajā jomā (kur neto izmaksas ir vienādas ar UPP nerezervētās jomas zaudējumus nesošo segmentu zaudējumu summu) (sk. 139. apsvērumu). Šāda divējāda pieeja pati par sevi šķiet pretrunā NNI metodoloģijai, kā Komisija to raksturojusi (52) un īstenojusi savā lēmumu pieņemšanas praksē (53), kas paredz salīdzināt visa uzņēmuma situāciju gan ar sabiedriskā pakalpojuma pienākumu (šajā gadījumā UPP), gan bez tā.

(179)

Pat ņemot vērā tikai UPP nerezervēto jomu, Spānijas metodoloģija arī ietver vairākas atšķirības ar NNI metodoloģiju, kā Komisija to raksturojusi un īstenojusi savā lēmumu pieņemšanas praksē.

(180)

Vispirms, Spānijas metodoloģija nešķiet pamatota ar reālistisku hipotētisku scenāriju, kas ir nozīmīgs elements novērsto neto izmaksu metodoloģijā. Faktiski tā vienkārši apsver zaudējumus radošo izmaksu centru zaudējumus ex post. Spānijas iestādes apgalvo, ka tā ir balstīta uz netiešu hipotētisku scenāriju – jebkurš privāts operators likvidētu šos zaudējumus radošos centrus, ja nebūtu sabiedrisko pakalpojumu saistību (sk. 139. apsvērums). Taču šāda pieeja nešķiet raksturīga reālai uzņēmējdarbības stratēģijai, kas liktu ex ante noteikt likvidējamos izmaksu centrus, jo nevarētu gaidīt, lai operators iepriekš zinātu, tieši kuri izmaksu centri radīs zaudējumus. Turklāt šķiet, ka saskaņā ar Spānijas metodoloģiju izmaksu centrus izvērtējuma perioda laikā varētu brīvi likvidēt un atjaunot vienā gadā vai citā, kas nav reālistisks hipotētiskais scenārijs.

(181)

Spānijas metodoloģijā arī nav koriģēta šādu nerentablu satiksmes plūsmu izbeigšanas ietekme uz citu produktu un pakalpojumu (UPP vai citu) rentabilitāti, ko nosaka arī NNI metodoloģija.

(182)

Visbeidzot, Spānijas metodoloģijā nav ņemti vērā nemateriāli un tirgus ieguvumi, ne arī ietverti stimuli izmaksu efektivitātei, kā nosaka NNI metodoloģija.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neuzskata, ka Spānijas metodoloģija ir derīga NNI metodoloģijas īstenošana.

(184)

Kā paskaidrots 172.–175. apsvērumā, Komisija neuzskata, ka NNI metodoloģija ir piemērota, lai pārbaudītu 3. Altmark kritēriju, turklāt, kā paskaidrots 176.–183. apsvērumā, Komisija neuzskata Spānijas metodoloģiju par NNI metodoloģijas derīgu īstenošanu.

(185)

Tā rezultātā Komisija uzskata, ka kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar Spānijas metodoloģiju, neatbilst UPP NNI un, pat ja tās atbilstu, ar to vien nepietiktu, lai nodrošinātu atbilstību 3. Altmark kritērijam.

(186)

Spānijas iestādes un/vai Correos apgalvo, ka Spānijai varētu būt tiesiskā paļāvība attiecībā uz 3. Altmark kritērija izpildi, izmantojot NNI metodoloģiju un Spānijas metodoloģiju.

(187)

Attiecībā uz valsts atbalstu Tiesa ir atzinusi (54), ka gadījumā, ja atbalsts nav paziņots Komisijai un tādējādi ir nelikumīgs atbalsts, tiesisko paļāvību izmantot nevar. Attiecīgi, izņemot ārkārtējus apstākļus, nevar apsvērt tiesisku paļāvību, ka piešķirtais atbalsts ir likumīgs, ja vien konkrētais atbalsts nebija paziņots Komisijai.

(188)

Neskatoties uz Komisijas publicēto informāciju par tās lēmumu pieņemšanas praksi attiecībā uz valsts atbalstu pasta nozarē (55), Spānija Komisijai nekad nav paziņojusi UPP kompensācijas. Konkrēti, vairākos publiski pieejamos Komisijas lēmumos par valsts atbalstu pasta nozarē ir izvērtēta atbilstība Altmark nosacījumiem, un nevienā no tiem nav pieņemta NNI metodoloģija kā piemērots veids 3. Altmark kritērija pārbaudei. Turklāt vairākos lēmumos sniegti norādījumi par Komisijas pieeju attiecībā uz NNI metodoloģiju (56), un uz šī pamata ir skaidrs, ka Spānijas metodoloģija neatbilst NNI metodoloģijai, kā to ir īstenojusi Komisija (kā paskaidrots 177.–183. apsvērumā).

(189)

Komisija uzskata, ka 1998. gadā sniegtais NERA ziņojums (kuram nebija nekādas saistošas ietekmes) nevar radīt tiesisko paļāvību attiecībā uz izvērtējumu par atbalsta esību sabiedriskā pakalpojuma kompensācijās, kas ir skaidri noteikts ar 2003. gada Altmark spriedumu un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi kopš minētā sprieduma.

(190)

Spānijas iestādes ierosina atšķirīgas pieejas pārmērīgas UPP kompensācijas aprēķināšanai (st. 5.3.1. iedaļu).

(191)

Pašlaik nepaužot attieksmi par šādām alternatīvām pieejām, Komisija norāda, ka tās arī liek secināt, ka Correos ir saņēmis pārmērīgu kompensāciju par UPP nerezervēto pakalpojumu sniegšanu. Uz šī pamata 3. Altmark kritērijs nebūtu izpildīts.

(192)

Attiecībā uz ceturto Altmark kritēriju nav apstrīdami tas, ka UPP netika piešķirts atklātas publiskā iepirkuma procedūras rezultātā un Spānijas iestādes to tieši uzticēja Correos.

(193)

Tomēr Spānijas iestādes apgalvoja, ka Correos saņem kompensāciju atbilstoši tipiska labi vadīta uzņēmuma izmaksām. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Spānijas iestādes iesniedza Komisijai Frontier Economics pētījumu.

(194)

Pētījuma mērķis ir sniegt salīdzinošu analīzi par Correos izmaksām salīdzinājumā ar citu Eiropas pasta operatoru, kas atbildīgi par UPP sniegšanu, izmaksām, lai pierādītu, ka Correos piešķirtās UPP kompensācijas atbilst ceturtajam Altmark kritērijam. Pētījumā izmantots ekonometrisks modelis, lai aplēstu hipotētiska tipiska un labi vadīta uzņēmuma izmaksas, pamatojoties uz vairāku Eiropas pasta UPP sniedzēju informāciju. Correos faktiskās izmaksas tiek salīdzinātas ar izmaksām, kas būtu radušās šādam hipotētiskam tipiskam un labi vadītam uzņēmumam, ja tas būtu bijis Correos situācijai līdzīgā situācijā (piem., attiecībā uz tīkla blīvumu). Pētījuma rezultāti liecina, ka Correos izmaksas laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam bija zemākas nekā hipotētiskajam tipiskajam un labi vadītajam uzņēmumam, kā aplēsts ar ekonometrisko modeli.

(195)

Komisija 2016. gada lēmumā sākt procedūru pauda šaubas par to, vai pētījumā definētais hipotētiskais tipiskais un labi vadītais uzņēmums reāli būtu efektīvs pasta operators. Faktiski nav apliecināts, ka šī kritērija noteikšanai izmantotie UPP sniedzēji paši ir efektīvi operatori. Tā vietā pētījumā vienkārši minēts, ka šādi pasta operatori tiek uzskatīti par “labi vadītiem un pienācīgi nodrošinātiem, jo nekas neliecina par to, ka tie varētu būt neefektīvi, vai norādītu, ka tiem ir stimuli darboties neefektīvi”. Taču šo argumentu pieņemt ir jo grūtāk, ņemot vērā, ka attiecīgajā kopumā ir iekļauti UPP sniedzēji (57), kuri ir saņēmuši UPP kompensāciju un par kuriem Komisija jau ir pieņēmusi lēmumus, secinot, ka to izmaksas nevar uzskatīt par efektīvām izmaksām (58).

(196)

Spānijas iestādes un/vai Correos apgalvo, ka lēmumos par Hellenic Post un Poste Italiane piešķirtajām UPP kompensācijām Komisija nav oficiāli paudusi, ka operators nebija efektīvs (sk. 62. un 95. apsvērumu). Var norādīt, ka Komisija ir noraidījusi līdzīgu pieeju 2012. gada lēmumā par Poste Italiane (59), pamatojoties uz salīdzinājumu ar pasta operatoru kopumu uz vietas un uzskatot, ka no pieejamās informācijas nevar secināt, ka attiecīgie operatori bija efektīvi. Komisija paliek pie uzskata, ka nav iespējams vienkārši pieņemt, ka pasta operatori kopumā ir izmaksu ziņā efektīvi, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgo pārstrukturēšanu, kas ietekmē šo nozari.

(197)

Turklāt Correos UPP kompensācija ir noteikta, pamatojoties uz Spānijas metodoloģiju, kas saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto ir NNI metodoloģijas īstenošana. Šķiet, ka tas ir pretrunā ceturtā Altmark kritērija tekstam, kurā norādīts uz labi vadītam uzņēmumam radītajām izmaksām.

(198)

Visbeidzot, kā paskaidrots 167. un 168. apsvērumā, Komisija uzskata, ka 3. Altmark kritērijs nav izpildīts, jo šķiet, ka Spānijas iestāžu izmantotā metodoloģija ir radījusi kompensācijas summas, kas pārsniedz Correos UPP neto izmaksas (iekļaujot saprātīgu peļņu). Tas nozīmē, ka, pat pieņemot, ka Correos izmaksas atbilst labi vadīta uzņēmuma izmaksām, joprojām nevarētu uzskatīt, ka Correos piešķirtā kompensācija ir noteikta, pamatojoties uz šādām izmaksām.

(199)

Attiecīgi nevar secināt, ka Correos piešķirtais kompensācijas līmenis bija noteikts, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kas rastos tipiskam un labi vadītam uzņēmumam tajā pašā nozarē, ņemot vērā ieņēmumus un saprātīgu peļņu no saistību izpildes.

(200)

Komisija secina, ka divi no četriem kopējiem Altmark nosacījumiem šajā gadījumā nav izpildīti, tāpēc kompensācijas ir jāuzskata par tādām, kas Correos sniedz priekšrocību.

(201)

Valsts atbalsts uzņēmumam ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tādā gadījumā, ja tas “rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus”, un tikai tādā mērā, kādā tas “iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(202)

Saskaņā ar konkurences izkropļojuma principu uzskata, ka valsts piešķirts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus tad, ja tā dēļ uzlabojas saņēmēja konkurētspējas stāvoklis, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē (60). Tādējādi jebkādu praktisku apsvērumu dēļ uzskata, ka pastāv konkurences kropļojums, tiklīdz valsts piešķir finansiālu priekšrocību liberalizētā nozarē, kur ir vai varētu būt konkurence.

(203)

Attiecībā uz principu par ietekmi uz tirgu Tiesas judikatūrā ir iedibināts, ka jebkāda atbalsta piešķiršana uzņēmumam, kas veic darbības iekšējā tirgū, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (61). Valsts atbalsta noteikumu jomā ietekme uz tirdzniecību nav a priori izslēgta sniegtā pakalpojuma vietējā vai reģionālā rakstura dēļ. Lai arī nepastāv stingrs slieksnis vai procentuālā daļa, līdz kurai var uzskatīt, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta, saimnieciskās darbības ierobežotā joma, kā var apliecināt ļoti zems apgrozījums, padara ietekmi uz tirdzniecību mazāk ticamu.

(204)

Šajā gadījumā Komisija konstatē, ka Correos ir bijis aktīvs pasta vienību un paku tirgos, kuriem raksturīga spēcīga konkurence ar citiem pakalpojumu sniedzējiem no dažādām dalībvalstīm (piem., Deutsche Post, TNT, La Poste, UPS, CTT Correios Portugal un Royal Mail). Attiecīgi nav nekādu šaubu par to, ka jebkāds Correos labvēlīgs pasākums var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(205)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, izpilda Līguma 107. panta 1. punkta kopējos kritērijus un tāpēc pasākums ir valsts atbalsts attiecīgā noteikuma izpratnē.

(206)

Padomes Regulas (ES) 2015/1589 1. panta b) punktā (62) noteikts, ka pastāvošs atbalsts ir “jebkāds atbalsts, kas pastāvējis pirms LESD stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs”. No tā izriet, ka jebkāda atbalsta shēma, kas Spānijā pastāvēja pirms tās pievienošanās Savienībai 1986. gada 1. janvārī, būtu jāuzskata par pastāvošu atbalstu.

(207)

Atbilstoši minētās regulas 1. panta c) punktam: ““jauns atbalsts” ir atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi.” Kā uzskata Tiesa, lai noteiktu, vai atbalsts ir grozīts, ir izšķiroši pārbaudīt, vai ir grozīti to paredzošie noteikumi (63). Turpmākajos spriedumos Tiesa un Vispārējā tiesa sīkāk precizēja, kāda veida grozījumi atbalsta noteikumos pārveido pastāvošu atbalstu jaunā atbalstā. Kā norāda Vispārējā tiesa, “tikai tad, ja izmaiņas ietekmē sākotnējās shēmas faktisko būtību, šī shēma tiek pārveidota jaunā atbalsta shēmā. Tomēr par šādām būtiskām izmaiņām nevar runāt tad, ja jaunais elements ir skaidri nošķirams no sākotnējās shēmas”. (64)

(208)

Šajā ziņā ir vērts norādīt, ka pirms 1998. gada Pasta likuma stāšanās spēkā Correos kopējie neto zaudējumi (neatkarīgi no tā, vai zaudējumus izraisīja UPP vai ar UPP nesaistītas darbības) tika tieši kompensēti no Spānijas valsts budžeta. Pēc 1998. gada Pasta likuma pieņemšanas valsts ierobežoja Correos publisko finansējumu līdz kompensācijai par jaunnoteiktās un ierobežotās UPP darbības veikšanu un ne vairs līdz uzņēmuma kopējiem neto zaudējumiem.

(209)

Tāpēc Komisija uzskata, ka UPP kompensācijas raksturs tika būtiski mainīts divējādi. Pirmkārt, 1998. gada Pasta likums samazināja kompensācijas darbības jomu, ierobežojot to līdz UPP darbībām, savukārt pirms tam kompensāciju varēja sniegt par visām Correos darbībām (t. i., iekļaujot ar UPP nesaistītās darbības). Ir vērts norādīt, ka šāda darbības jomas ierobežošana tiek uzskatīta par būtiskām izmaiņām, nevis par vienkāršu kompensācijas samazināšanu (65). Faktiski atkarībā no UPP un ar UPP nesaistīto pakalpojumu finanšu situācijas izmaiņas varētu kompensāciju palielināt vai samazināt (66). Otrkārt, tika mainīta arī kompensācijas summas noteikšanas metode, izmantojot 2000. gada Plan de Prestación (sk. 26. apsvērumu). Faktiski, ja sākotnēji UPP kompensācija bija balstīta uz Correos radītajiem neto zaudējumiem, Plan de Prestación lika izmantot īpašu metodoloģiju (sk. 27. un 28. apsvērumu), lai noteiktu kompensācijas summu.

(210)

Tāpēc Komisija uzskata, ka kopš Spānijas pievienošanās Eiropas Savienībai 1986. gadā shēma ir būtiski mainīta. Tāpēc Komisija secina, ka UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, nevar kvalificēt kā pastāvošu atbalstu valsts atbalsta nolūkiem un tāpēc ir jāuzskata par jaunu atbalstu vismaz kopš 1998. gada Pasta likuma stāšanās spēkā 1998. gadā.

(211)

Komisija norāda, ka uz šajā lēmumā aptvertajām UPP kompensācijām, ciktāl tās ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, nav bijis attiecināms paziņojums saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Tāpēc UPP kompensācijas ir nelikumīgs atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta f) punkta izpratnē.

(212)

Ciktāl Correos saņemtās UPP kompensācijas veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, to saderība ar iekšējo tirgu ir jāizvērtē. Iemesli, kādēļ valsts atbalsta pasākumu var vai vajag atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ir minēti Līguma 106. panta 2. punktā un 107. panta 2. un 3. punktā.

(213)

Tā kā Spānijas iestādes ir pastāvīgi apgalvojušas, ka UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, ir kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) veikšanu, šādu kompensāciju saderība ar iekšējo tirgu ir jāizvērtē, pamatojoties uz Līguma 106. panta 2. punktu. Minētajā pantā ir paredzēts, ka:

“uz uzņēmumiem, kam uzticēti sabiedriski pakalpojumi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm”.

(214)

Komisija ir noteikusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā piemēro Līguma 106. panta 2. punktu vairākos instrumentos, tostarp visnesenāk 2012. gada VTNP nostādnēs un 2012. gada lēmumā par VTNP (67) (turpmāk kopīgi apzīmēti kā “2012. gada VTNP tiesību aktu kopums”). Iepriekš Komisija bija sniegusi un piemērojusi nosacījumus saderības izvērtēšanai saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu, kas noteikti 2005. gada VTNP nostādnēs (68) un 2005. gada VTNP lēmumā (69).

(215)

Attiecībā uz 2012. gada VTNP lēmumu, tā kā UPP kompensāciju summa, kas Correos piešķirta laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam, pārsniedz 15 miljonus EUR gadā, šādas kompensācijas neiekļaujas 2012. gada VTNP lēmuma darbības jomā, kā noteikts tā 2. pantā. Tās arī neiekļaujas 2005. gada VTNP lēmuma darbības jomā, kā noteikts tā 2. pantā.

(216)

Šajā iekšējā tirgus attīstības posmā valsts atbalsts, kas neiekļaujas 2012. gada VTNP lēmuma darbības jomā, var tikt atzīts par saderīgu ar Līguma 106. panta 2. punktu, ja tas ir vajadzīgs attiecīgā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu ES interesēm (70).

(217)

2012. gada VTNP nostādnēs raksturoti nosacījumi, kādos šāds līdzsvars ir sasniegts. Taču saskaņā ar 2012. gada VTNP nostādņu 69. punktu, tā kā UPP kompensācijas laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam ir nelikumīgs valsts atbalsts, nostādņu turpmākajos punktos minētie nosacījumi nav piemērojami Komisijas saderības izvērtējumam saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu:

(218)

Tāpēc turpmākajā iedaļā Komisija izvērtēs UPP kompensācijas saskaņā ar 2012. gada VTNP nostādnēm, izņemot iepriekš minētos punktus, un noteiks, vai šādas kompensācijas atbilst pārējiem nostādnēs paredzētajiem nosacījumiem.

(219)

Pakalpojums, ko Spānijas valsts uzticēja Correos, ir vispārējs pasta pakalpojums, kā paredzēts Direktīvas 2008/6/EK 3. panta 1. punktā, kura teksts ir šāds: “Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina to, ka lietotājiem ir tiesības uz vispārējiem pakalpojumiem, kas saistīti ar noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās.” Kā minēts Direktīvas 2008/6/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK, 4.–8. apsvērumā, ES atzīst universālus pasta pakalpojuma pienākumus, kā definēts Pasta pakalpojumu direktīvā, par reāliem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma 106. panta 2. punkta izpratnē.

(220)

Kā norādīts 2012. gada VTNP nostādņu 2.3. iedaļā, VTNP koncepcija Līguma 106. panta izpratnē nozīmē, ka attiecīgajam uzņēmumam ar vienu vai vairākiem oficiāliem aktiem ir uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma nodrošināšana.

(221)

Šādos aktos jo īpaši ir jānorāda:

(222)

1998. gada Pasta likumā un 2000. gada Plan de Prestación, kas bija attiecīgie pilnvarojuma akti laikposmam no 2004. gada līdz 2010. gadam, ir skaidri noteikts UPP un tas uzticēts Correos. Attiecīgā teritorija ir visa Spānijas valsts teritorija.

(223)

1998. gada Pasta likuma 19. pantā arī norādītas Correos piešķirtās ekskluzīvās tiesības. Šīs tiesības ietver, piemēram, zīmola España, vārda Correos un attiecīgo simbolu izmantošanu.

(224)

2000. gada Plan de Prestación sniedz mehānismu UPP neto izmaksu aprēķināšanai (Spānijas metodoloģija), ko izmanto kā pamatu kompensācijas summas noteikšanai (71). Tāpēc kompensācijas mehānismu un kompensācijas aprēķināšanas parametrus var uzskatīt par noteiktiem.

(225)

Tā kā Spānijas metodoloģijā tika prognozēts, ka UPP kompensāciju summai būtu jāatbilst neto izmaksu ex post aprēķinam, var pieņemt, ka sistēma bija veidota, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju tādā mērā, kas ļauj uzskatīt aprēķināšanas metodoloģiju par uzticamu. Lai arī Komisija apstrīd Spānijas metodoloģijas piemērojamību, tas šķietami neietekmē atbilstību nosacījumam par mehānismu paredzēšanu pārmērīgas kompensācijas novēršanai.

(226)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Correos pilnvarošanu var uzskatīt par atbilstīgu 2012. gada VTNP nostādnēm.

(227)

Kā norādīts 2012. gada VTNP nostādņu 2.4. iedaļā, “pilnvarojuma termiņš jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, vajadzību amortizēt pamatlīdzekļus, kas nav pārnesami. Principā pilnvarojuma termiņš nedrīkst pārsniegt periodu, kāds vajadzīgs to līdzekļu amortizācijai, kuri VTNP sniegšanas nolūkā ir visbūtiskākie”.

(228)

1998. gada Spānijas Pasta likumā nebija precizēts Correos UPP pilnvarojuma termiņš. Taču pilnvarojums beidzās 2011. gadā, kad stājās spēkā jaunais 2010. gada Spānijas Pasta likums, tādējādi faktiskais pilnvarojuma termiņš bija 12 gadi.

(229)

Vispirms, Komisija neuzskata, ka šī 2012. gada VTNP nostādņu prasība var izraisīt atbalsta nesaderību, kas pastāv pirms šo nostādņu stāšanās spēkā. Faktiski 2012. gada VTNP nostādnēs iekļautā noteikuma par ierobežoto termiņu mērķi ir nodrošināt, ka valsts regulāri pārskata tirgus situāciju, lai pārbaudītu, vai sabiedriska pakalpojuma saglabāšana joprojām ir pamatota, un atļaut konkurenci attiecībā uz šī sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, piemērojot publiskā iepirkuma noteikumus. Uz šādiem mērķiem nevar tiekties pasākumā, kas ir pabeigts iepriekš, un tāpēc nevar izraisīt līdz 2010. gadam piešķirto UPP kompensāciju nesaderību (72).

(230)

Turklāt Komisija norāda, ka pilnvarojuma ilgums 12 gadus nešķiet pārmērīgs un ir līdzīgs pilnvarojuma periodiem, kas ir piemērojami citiem UPP sniedzējiem Eiropas Savienībā (73).

(231)

Tāpēc var pieņemt, ka 12 gadu ilgums nepārsniegtu amortizācijas periodu būtiskākajiem līdzekļiem, kurus Correos izmantoja UPP sniegšanai, kā paredzēts 2012. gada VTNP nostādnēs.

(232)

Saskaņā ar 2012. gada VTNP nostādņu 18. punktu “atbalsts tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 106. panta 2. punktu, tikai tad, ja uzņēmums attiecīgā gadījumā atbilst Direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību noteikumiem”.

(233)

1998. gada Spānijas Pasta likuma 29. pantā noteikts, ka universālā pakalpojuma sniedzēja iekšējā grāmatvedības sistēmā kontiem ir jābūt nošķirtiem.

(234)

Šis pienākums jo īpaši ir īstenots ar 12. jūlija Rīkojumu FOM/2447/2004 par analītisku grāmatvedību un kontu nošķiršanu. Komisija ir pārbaudījusi, ka regulā noteiktie principi tiešo un netiešo izmaksu sadalījuma ziņā atbilst 2012. gada VTNP nostādnēs noteiktajiem principiem (75).

(235)

Turklāt pēc Komisijas pieprasījuma 2016. gada lēmumā sākt procedūru Spānijas iestādes iesniedza Komisijai detalizētu Correos analītiskās grāmatvedības sistēmas aprakstu, kā kopsavilkums sniegts attēlā.

Correos izmaksu sadalījuma sistēma

Uz IC attiecināmo izmaksu attiecināšana uz darbībām

Darbību izmak-su attiecināšana uz produktiem

Izmaksas par katru darbību

Strukturālo izmaksu novērtēšana

Tieša attiecināšana

Izmaksas par produktu/pakalpojumu

Darbības IC

Izmaksu attiecināšan a us IC

Netiešās izmaksas

Tiešās izmaksas

Izmaksu attiecināšan a us IC

Finanšu grāmatvedība

Apjoms

Laiks

IC strktūra

(236)

Kā minēts 235. apsvērumā, Correos izmaksu grāmatvedības sistēmas pamatā ir izmaksu uzskaites metodoloģija, ko dēvē par darbību izmaksu kalkulācijas metodi. Darbību izmaksu kalkulācijas sistēma ir īpašs pilnībā sadalīto izmaksu sadalījuma metodes paveids, kas atbilst piemērojamajiem 2012. gada VTNP nostādņu noteikumiem (76) un ir arī saskaņā ar nozarei specifiskajām prasībām par atsevišķu grāmatvedību, kas noteiktas Pasta pakalpojumu direktīvas 14. pantā.

(237)

Correos analītiskais modelis galvenokārt ietver šādus posmus:

(238)

Komisija secina, ka Correos ieviestā analītiskā grāmatvedības sistēma ir piemērota, lai nošķirtu UPP darbības no citām darbībām, kā arī UPP rezervētās un nerezervētās jomas darbības.

(239)

Komisija secina, ka Correos ir ievērojis Direktīvu 2006/111/EK.

(240)

2012. gada VTNP nostādņu 21. punktā norādīts, ka “(..) kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas ir vajadzīga, lai segtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildes neto izmaksas, ieskaitot saprātīgu peļņu”. Tajā arī minēts, ka “(..) ja uzņēmums arī veic darbības ārpus VTNP jomas, vērā ņemamās izmaksas var ietvert visas tiešās izmaksas, kas nepieciešamas, lai izpildītu sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, un piemērotu iemaksu netiešajās izmaksās, kas ir kopējas gan VTNP, gan citām darbībām. Izmaksām, kas saistītas ar jebkādām darbībām ārpus VTNP jomas, ir jāietver visas tiešās izmaksas un piemērota iemaksa kopējās izmaksās”.

(241)

2012. gada VTNP nostādņu 24. punktā minēts, ka “neto izmaksas, kas nepieciešamas vai kurām vajadzētu būt nepieciešamām, lai izpildītu sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, būtu jāaprēķina, izmantojot novērsto neto izmaksu metodoloģiju, ja attiecīgi ir paredzēts ES vai valsts tiesību aktos, un citos gadījumos, ja tas ir iespējams”.

(242)

Komisija 2016. gada lēmumā sākt procedūru ir aplēsusi, ka, tā kā UPP kompensācijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, tika piešķirtas kā nelikumīgs atbalsts pirms 2012. gada VTNP nostādņu stāšanās spēkā 2012. gada 31. janvārī, minēto nostādņu 69. punktā tika īpaši izslēgta nostādņu 24. punkta piemērošana un attiecīgi NNI metodoloģijas piemērošana nelikumīgam atbalstam.

(243)

Faktiski 2012. gada VTNP nostādņu 21. apsvēruma 2. zemsvītras piezīmē precizēts, ka, ja NNI metodoloģiju nevar piemērot (vai, kā šajā gadījumā, tā nav piemērojama), neto izmaksas ir jānosaka kā izmaksas, atņemot ieņēmumus par sabiedriskā pakalpojuma pienākumu veikšanu. Šī “izmaksu sadalījuma metodoloģija” ir aprakstīta 2012. gada VTNP nostādņu 28. punktā un turpmākajos punktos. Tā tika uzskatīta par piemērotu metodoloģiju VTNP kompensācijas aprēķināšanai saskaņā ar 2005. gada VTNP nostādnēm, kas bija piemērojamas no 2005. gada 29. novembra līdz 2012. gada 31. janvārim un kalpoja par pamatu vairākiem Komisijas lēmumiem par pārmērīgu UPP kompensāciju attiecīgajā periodā (77).

(244)

Spānijas iestādes un/vai Correos savos komentāros īpaši apstrīdēja šo argumentu, apgalvojot, ka 2012. gada VTNP nostādnes neliedza izmantot NNI, bet vienkārši ļāva to neizmantot pirms stāšanās spēkā (sk. 98. apsvērumu).

(245)

Komisija uzskata, ka NNI metodoloģijas izmantošanas nelikumīgam atbalstam, kas piešķirts pirms 2012. gada VTNP nostādņu stāšanās spēkā, pieņemšana ļautu dalībvalstīm gūt priekšrocību no šāda nelikumīga atbalsta pasākuma nepaziņošanas, jo tās varētu izvēlēties starp izmaksu sadalījuma un NNI metodoloģiju, savukārt dalībvalstīm, kuras paziņojušas savas VTNP kompensācijas, kā paredzēts valsts atbalsta noteikumos, bija pienākums izmantot tikai vienu metodi, t. i., izmaksu sadalījuma metodi. Tādējādi šāda pieeja gan ļautu Spānijai gūt priekšrocību no paziņošanas pienākumu pārkāpšanas, gan izraisītu vienlīdzīgas attieksmes principa iespējamu pārkāpumu. Tāpēc Komisija paliek pie uzskata, ka šajā gadījumā var izmantot tikai grāmatvedības metodi.

(246)

Jebkurā gadījumā, pat ja tiktu pieņemts, ka NNI metodoloģiju, kā paredzēts 2012. gada VTNP nostādnēs un Direktīvā 2008/6/EK, šajā gadījumā var izmantot, kā paskaidrots 176.–183. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Spānijas metodoloģiju nevar uzskatīt par NNI metodoloģijas derīgu īstenošanu pretēji tam, ko apgalvo Spānijas iestādes un/vai Correos.

(247)

Tāpēc Spānijas metodoloģija neatkarīgi no tās iespējamajiem nopelniem nav metode, ko Komisija jebkad būtu atzinusi – ne pirms 2012. gada VTNP nostādņu stāšanās spēkā, ne pēc tam.

(248)

Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka vienīgā metode, ko var izmantot, ir grāmatvedības metode, kas bija vienīgā atsauces metode UPP kompensāciju piešķiršanas laikā un uz kuras pamata Komisija pieņēma vairākus lēmumus par UPP kompensācijām attiecīgajā periodā.

(249)

Kā paskaidrots 167. apsvērumā, Komisija savā 2012. gada 25. janvāra lēmumā par bpost noteica saprātīgas peļņas diapazona kritēriju, kas piemērojams visiem pasta operatoriem Eiropas Savienībā.

(250)

Spānijas iestādes ir apstrīdējušas šo kritēriju piemērojamību Correos, apgalvojot, ka katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi. Komisija ir aicinājusi Spānijas iestādes sniegt detalizētu informāciju par Spānijas pasta tirgu, kas ļautu izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgus kritērijus Correos. Taču šāda informācija nav sniegta. Tāpēc Komisija šajā gadījumā piemēros saprātīgas peļņas diapazona kritēriju, kas noteikts bpost lietā.

(251)

Gadījumā, ja Komisija piemērotu grāmatvedības metodi UPP kompensācijām, kas Correos piešķirtas ar 1998. gada Pasta likumu, Spānijas iestādes ir apgalvojušas, ka būtu jāapsver šādi elementi (sk. 5.3.1. iedaļu):

(252)

Šie ierosinājumi ir analizēti 253.–263. apsvērumā.

(253)

Spānijas iestādes ir apgalvojušas, ka UPP kompensācijas, ko Correos saņēma par rezervēto un nerezervēto pakalpojumu sniegšanu, būtu jāizvērtē atsevišķi.

(254)

Pēc argumentu, ko Spānijas iestādes sniedza formālās izmeklēšanas procedūras laikā, analīzes Komisija uzskata, ka nošķīrumu starp rezervēto un nerezervēto jomu var pieņemt, jo:

(255)

Komisija vēlas uzsvērt, ka šī nošķīruma pieņemšana nozīmē, ka UPP kompensācijas rezervētajā jomā un UPP kompensācijas nerezervētajā jomā ir jāizvērtē atsevišķi bez jebkādas abu izvērtējumu vēlākas saskaņošanas.

Ievērojot nošķīrumu, Komisija apstiprina, ka 5.3.1. iedaļā norādītie rezultāti ir pareizi:

(256)

Tāpēc Correos pārmērīgā kompensācija par nerezervēto pakalpojumu sniegšanu ir 317,387 miljoni EUR (nominālā izteiksmē).

(257)

Spānijas iestādes ir apgalvojušas, ka Correos pārmērīgā kompensācija būtu jāsamazina ar dividendēm, ko Correos izmaksāja laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam (aptuveni 151 miljons EUR).

(258)

Principā Komisija neuzskata, ka dividendes ir piemērots veids pārmērīgas kompensācijas samazināšanai, kā minēts Dansk Statsbaner lietā (78). Taču šajā gadījumā Komisija saprot, ka lietas konkrētie apstākļi, iespējams, padarīja dividenžu izmaksu par vienīgo praktisko veidu, kā ierobežot Correos pārmērīgas kompensēšanas ietekmi, kas izriet no Correos augstās peļņas nerezervētajā jomā.

(259)

Vispirms, Komisija piekrīt, ka Spānija ir sniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka lēmumu izmaksāt dividendes drīzāk pieņēma Spānijas valsts (izmantojot savu stāvokli kā vienīgais Correos akcionārs), nevis pati Correos vadība.

(260)

Papildus šo dividenžu iekļaušanai valsts budžetā labu laiku pirms to faktiskās izmaksas, kas varētu liecināt, ka valsts kontrolēja lēmuma pieņemšanu, ir arī grūti noteikt Correos kā uzņēmuma ekonomisko ieinteresētību attiecīgajā periodā maksāt valstij dividendes. Parastie uzņēmumu stimuli atlīdzināt saviem akcionāriem (ieguldītāju piesaiste, turpmāka finansējuma nodrošināšana, uzņēmuma labās finansiālās situācijas apliecināšana) nešķiet nozīmīgi šajā situācijā, kurā valsts ir vienīgais akcionārs un uzņēmumam līdz 2010. gadam bija nodrošināts pastāvīgs finansējums no valsts. Šo iemeslu dēļ, ņemot vērā tolaik pastāvošo īpašo tiesisko regulējumu, var pieņemt, ka lēmumu izmaksāt dividendes būtībā pieņēma valsts, kura izmantoja šo instrumentu, lai iegūtu līdzekļus no uzņēmuma.

(261)

Attiecībā uz Spānijas valsti nozīmīgu UPP kompensāciju maksāšana, vienlaikus saņemot dividendes, varētu šķist nekonsekventa, taču to var saprast situācijā, kurā dividendes faktiski bija veids, kā samazināt iespējamu pārmērīgu finansējumu, kas saskaņā ar 2000. gada Plan de Prestación jebkurā gadījumā bija jāizmaksā Correos. Faktiski, tā kā Spānija bija parakstījusi sabiedriska pakalpojuma līgumu, kurā automātiski ir noteikta Correos izmaksājamā kompensācijas summa neatkarīgi no uzņēmuma faktiskā peļņas līmeņa, var saprast, ka dividendēm šādā situācijā reāli varētu būt atgūšanas mehānisma funkcija.

(262)

Komisija arī ņem vērā, ka šīs dividendes būtībā ir iegūtas no pārmērīgi kompensētajiem UPP nerezervētajiem pakalpojumiem, kas bija Correos peļņas avots. Turklāt nešķiet, ka Correos, kas attiecīgajos gados bija ļoti rentabls, būtu guvis kādu īpašu labumu no īslaicīgi turētajiem līdzekļiem – konkrēti, tas nesaņēma bankas aizdevumus, kurus labvēlīgi būtu ietekmējusi labāka kredītspēja, un neveica nekādas īpašas iegādes.

(263)

Šādos apstākļos Komisija pieņem Correos pārmērīgās kompensācijas samazināšanu ar dividendēm, ko Correos izmaksāja laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam.

(264)

12. tabulā sniegts pārskats par nominālās atgūšanas summas aprēķināšanu.

12. tabula

Pārmērīgās kompensācijas aprēķināšana

(265)

Komisija vispirms secina, ka UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, ir nelikumīgs valsts atbalsts.

(266)

Turklāt šādas UPP kompensācijas ir nesaderīgs atbalsts saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu, ciktāl tās sniegušas Correos pārmērīgu kompensāciju.

(267)

Pēc dividenžu atskaitīšanas pārmērīgā kompensācija ir 166,112 miljoni EUR.

(268)

Faktiskajā atgūstamajā summā varētu ņemt vērā nodokļa pielāgojumu (79), kā paredzēts paziņojumā par atgūšanu (80), kura 50. punktā minēts, ka “Valsts iestādes drīkst ņemt vērā nodokļu sistēmas izpausmes, lai noteiktu atlīdzināmo summu. Ja nelikumīga un nesaderīga atbalsta saņēmējs ir maksājis nodokli par saņemto atbalstu, valsts iestādes atbilstoši valsts noteikumiem par nodokļiem var ņemt vērā agrāko nodokļa maksājumu, atgūstot tikai tā saņemto tīro summu. Komisija uzskata, ka tādos gadījumos valsts iestādēm būs jānodrošina, lai saņēmējs nevarētu izmantot papildu nodokļa atskaitījumu, apgalvojot, ka atmaksa ir samazinājusi viņa apliekamos ieņēmumus, jo tas nozīmētu, ka atgūtā tīrā summa bija mazāka nekā sākotnēji saņemtā tīrā summa.”

(269)

Tāpēc faktiskajā atgūstamajā summā varētu ņemt vērā nodokļu pielāgojumu, pieņemot, ka Spānija ievēros paziņojuma par atgūšanu 50. punktā minētos nosacījumus. Tā arī ietvers procentu maksājumus no datuma, kurā katra UPP kompensācija kļuva pieejama Correos, līdz atgūšanai.

(270)

Līguma 107. panta 1. punktā noteikts, ka pasākums ir jāpiešķir dalībvalstij vai ar valsts resursiem jebkādā veidā. Nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu veidā.

(271)

Kā Tiesa konstatēja Banco Exterior de España lietā, pasākums, ar kuru valsts iestādes piešķir konkrētiem uzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļa, kurš, kaut arī neietver valsts līdzekļu naudas pārskaitījumu, rada personām, uz kurām attiecas atbrīvojums no nodokļa, labvēlīgāku finansiālo situāciju nekā citiem nodokļu maksātājiem, piešķir atbalstu “no valsts līdzekļiem” Līguma 107. panta 1. punktā paredzētajā nozīmē (81).

(272)

Atbrīvojot Correos no nekustamā īpašuma nodokļa un no nodokļa par saimniecisko darbību, Spānijas iestādes atsakās no ieņēmumiem, kas veido valsts resursus.

(273)

Tāpēc Komisija uzskata, ka šādi atbrīvojumi no nodokļiem ir saistīti ar valsts resursu zaudējumu un attiecīgi tos piešķir valsts, izmantojot valsts resursus.

(274)

Spānijas iestādes un/vai Correos savos komentāros ir apgalvojušas, ka atbrīvojums no IBI nav attiecināms uz valsti, jo tas izriet no valsts tiesas lēmumiem un nevis no pašas valsts (sk. 67. un 102. apsvērumu).

(275)

Komisija šim argumentam nepiekrīt. Principā, gadījumos, kad publiskā sektora struktūra sniedz kādam saņēmējam priekšrocību, pasākums pēc definīcijas ir attiecināms uz valsti, pat ja attiecīgā struktūra ir juridiski autonoma no citām publiskā sektora struktūrām (82). Tāpēc atbalsts, kas piešķirts ar valsts tiesu lēmumiem, ir attiecināms uz valsti un tādējādi kvalificējas kā valsts atbalsts.

(276)

Kā norādīts 162. apsvērumā, Correos ir jākvalificē kā uzņēmums UPP pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas atbrīvojums no nodokļa.

(277)

Nosakot, vai pasākums uzņēmumam rada ekonomisku priekšrocību, nav svarīgi tas, kāda tieši ir pasākuma forma (83). Ar priekšrocību saprot ne vien pozitīvu priekšrocību, bet arī intervenci, kas dažādos veidos samazina izdevumus, kuri parasti tiek segti no uzņēmuma budžeta (84). Tāpēc arī atbrīvojums no ekonomiska sloga (piem., nodokļu saistībām) var būt priekšrocība.

(278)

Correos ir bijis pilnībā vai daļēji atbrīvots no dažiem nodokļiem, piemēram, IBI un IAE, savukārt citiem uzņēmumiem, kas arī veic saimnieciskās darbības, tostarp pasta pakalpojumu sniegšanu, šie nodokļi principā ir piemērojami pilnā apmērā. Tādējādi Līguma 107. panta 1. punkta nolūkos Correos gūst ekonomisku priekšrocību.

(279)

Correos piešķirtie atbrīvojumi no nodokļiem samazina izdevumus, kas parasti ir iekļauti tā pamatdarbības izmaksās. Attiecīgi tas sniedz Correos labumu salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuriem ir piemērojams IBI vai IAE un kuri nevar izmantot šādus atbrīvojumus no nodokļiem.

(280)

Pasākums ir selektīvs, ciktāl tas Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu izstrādājumu ražošanai.

(281)

Ir jāpārbauda diferencēta nodokļu uzlikšana, ņemot vērā judikatūru attiecībā uz selektivitāti (85). Nodokļu pasākums prima facie ir selektīvs, ja tas rada novirzi no vispārējās (vai atsauces) nodokļu sistēmas. Šajā ziņā ir nepieciešams izvērtēt, vai pasākums atsevišķiem uzņēmumiem dod priekšroku salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir salīdzināmā juridiskajā un faktiskajā situācijā, ņemot vērā atsauces nodokļu sistēmas mērķi. Saskaņā ar Tiesas judikatūru selektīvu prima facie pasākumu var pamatot ar nodokļu sistēmas loģiku. Taču šajā ziņā var ņemt vērā tikai pašai nodokļu sistēmai raksturīgus iemeslus, nevis ārējus politiskus iemeslus. Ja selektīvo prima facie pasākumu nevar pamatot ar nodokļu sistēmas loģiku, tas radītu selektīvu priekšrocību un, ja tiek izpildīti visi pārējie Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi, attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts minētā noteikuma izpratnē (86).

(282)

Nodokļu atsauces sistēmas (jeb atsauces sistēmas) noteikšanai ir būtiska nozīme nodokļu pasākumu gadījumā, jo pašu priekšrocību var konstatēt tikai salīdzinājumā ar parasto nodokļu sistēmu (87).

(283)

Šajā gadījumā kā atsauces sistēma būtu jānosaka IBI, kā tas ir noteikts 2004. gada 5. marta Karaliskajā likumdošanas dekrētā Nr. 2/2004. No minētā likuma izriet, ka saskaņā ar parastajiem noteikumiem uzņēmumiem, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām ir piemērojams IBI par Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 61. pantā noteiktajām īpašuma tiesībām uz īpašumiem laukos un pilsētās un uz īpašumiem ar īpašām iezīmēm.

(284)

Saskaņā ar Karaliskā likumdošanas dekrēta 60. pantu IBI ir “objektīvs tiešais nodoklis, ko piemēro īpašuma vērtībai saskaņā ar šajā Karaliskajā likumdošanas dekrētā minētajiem noteikumiem”. IBI apliekamais gadījums ir tiesības izmantot jebkuras Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 61. pantā minētās tiesības (88) uz lauku un pilsētas īpašumu un uz īpašumu ar īpašām iezīmēm. IBI neuzliek kādai darbībai, bet gan īpašuma vērtībai.

(285)

Saskaņā ar 1998. gada Pasta likuma 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2010. gada Pasta likuma 22. panta 2. punktu Correos principā ir tiesīgs saņemt atbrīvojumu no nodokļiem par saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar tā pakalpojumiem rezervētajā jomā (saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu) vai UPP (saskaņā ar 2010. gada Pasta likumu). Lai arī Spānijas iestādes apgalvo, ka IBI nav tieši saistīts ar kādu konkrētu saimniecisku darbību un tāpēc Correos nevarētu saņemt atbrīvojumu, praksē Correos iesniedza sūdzības vietējās tiesās, jo uzskatīja, ka tam ir tiesības uz atbrīvojumu no IBI par pasta birojiem atsevišķās pašvaldībās.

(286)

Correos piemērojamais atbrīvojums no IBI ir atkāpe no vispārējās Spānijā piemērojamās IBI nodokļu sistēmas un sniedz Correos selektīvu priekšrocību. Faktiski piemērojot atbrīvojumu no nodokļa, Correos, kas tāpat kā citi uzņēmumi ir iesaistīts nekustamā īpašuma darījumos, izmanto nodokļa atvieglojumu, uz ko citi uzņēmumi nav tiesīgi. Tāpēc pasākums atkāpjas no parastā IBI nodokļa režīma, ciktāl tas diferencē ekonomikas dalībniekus, kuri, ņemot vērā IBI nodokļu sistēmas mērķi (t. i., piemērot nodokli par Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 61. pantā minētajām tiesībām uz lauku un pilsētas nekustamo īpašumu), ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā (89).

(287)

Komisija provizoriski secina, ka Correos piemērojamais atbrīvojums no IBI prima facie ir selektīvs. Taču vēl ir jānosaka (kā minēts 281. apsvērumā), vai atbrīvojumu no IBI var pamatot ar IBI nodokļa sistēmas raksturu vai vispārējo shēmu, apliecinot, ka pasākums tieši izriet no nodokļa sistēmas pamatprincipa vai vadošā principa.

(288)

Spānijas iestādes un/vai Correos pirms 2016. gada lēmuma sākt procedūru pieņemšanas vai formālās izmeklēšanas laikā nav sniegušas nekādus argumentus, kas apliecinātu, ka atbrīvojumu no IBI izraisītu IBI nodokļa sistēmas vadošā principa piemērošana. Komisija arī nav varējusi konstatēt šādu pamatojumu. IBI nodokļa sistēmas iekšējā loģika ir piemērot nodokli Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 61. pantā minētajām īpašuma tiesībām uz lauku un pilsētas īpašumu un uz īpašumu ar īpašām iezīmēm. Pilnīga atbrīvojuma no IBI piemērošana tikai Correos neatbilst IBI nodokļa sistēmas loģikai.

(289)

Tā kā Spānijas iestādes formālās izmeklēšanas procedūras laikā nav sniegušas nekādus argumentus, kas būtu pretrunā Komisijas izvērtējumam, Komisija apstiprina 2016. gada lēmumā sākt procedūru izdarīto provizorisko secinājumu par to, ka Correos piešķirtais atbrīvojums no IBI ir selektīva priekšrocība, ko nevar pamatot ar IBI nodokļa sistēmas būtību un apsvērumiem.

(290)

No Karaliskā likumdošanas dekrēta Nr. 2/2004 78. panta izriet, ka uzņēmumiem, kuri veic saimnieciskas, uzņēmējdarbības, profesionālas vai mākslinieciskas darbības, ir piemērojams IAE. IAE par pasta pakalpojumiem un telesakariem ir noteikts 1990. gada 28. septembra Karaliskajā likumdošanas dekrētā Nr. 1175/1990 tarifu grupā “Pasta pakalpojumi un telesakari” (847. tarifu grupa). Attiecīgi atsauces sistēma ir IAE, kā noteikts 2004. gada 5. marta Karaliskajā likumdošanas dekrētā Nr. 2/2004.

(291)

Karaliskajā likumdošanas dekrētā Nr. 1175/1990 iekļautajā 847. tarifu grupas 3. piezīmē paredzēts, ka Correos publiskā uzņēmējdarbības vienība ir tiesīga maksāt tikai 50 % no nodokļu summas, kas uzņēmumiem noteikta 847. tarifu grupā “Pasta pakalpojumi un telesakari”.

(292)

Correos piemērojamais daļējais atbrīvojums no IAE ir atkāpe no IAE nodokļu sistēmas, kas piemērojama saimnieciskām, uzņēmējdarbības, profesionālām un mākslinieciskām darbībām kopumā un konkrēti pasta pakalpojumiem un telesakariem. Tāpēc var uzskatīt, ka atbrīvojums sniedz Correos selektīvu priekšrocību. Faktiski, piemērojot 50 % atbrīvojumu, Correos, kas ir iesaistīts saimnieciskās darbībās kopumā un konkrēti pasta pakalpojumos, izmanto nodokļa atvieglojumu, uz kādu nav tiesīgi ne citi uzņēmumi kopumā, ne pasta operatori konkrēti. Tāpēc pasākums atkāpjas no parastā IAE režīma, kas piemērojams visiem uzņēmumiem kopumā un pasta pakalpojumiem un telesakaru operatoriem konkrēti, ciktāl tas diferencē ekonomikas dalībniekus, kuri, ņemot vērā IAE mērķi (t. i., piemērot nodokli par saimniecisko darbību), ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā (90). Tāpēc Komisija secina, ka Correos piemērojamais daļējais atbrīvojums no IAE prima facie ir selektīvs.

(293)

Tāpēc saskaņā ar Tiesas judikatūru ir jānosaka, vai Correos piešķirto atbrīvojumu no IAE var pamatot ar IAE nodokļa sistēmas raksturu vai vispārējo shēmu, apliecinot, ka pasākums tieši izriet no nodokļa sistēmas pamatprincipa vai vadošā principa.

(294)

Correos apgalvo, ka atbrīvojumu no IAE pamatotu IAE nodokļa sistēmas loģika, jo IAE iekšējā loģika būtu piemērot nodokli saimnieciskām darbībām, lai iejauktos preču un pakalpojumu ražošanā vai izplatīšanā, un Correos ir iesaistīts ne tikai saimnieciskās darbībās, ko veido preču un pakalpojumu ražošana, bet arī sabiedrisku pakalpojumu, piemēram, UPP sniegšanā, kam nav ekonomiska mērķa (sk. 70. apsvērumu).

(295)

Komisija nevar piekrist šim argumentam. UPP veikšana ir saimnieciska darbība, un uz UPP vērsts atbrīvojums no nodokļa būtu jāuzskata par valsts atbalstu, kas, iespējams, varētu būt saderīgs, ja tas atbilstu VTNP noteikumiem par saderību. Šis arguments šķiet pretrunā Correos prasībai nevērtēt atbrīvojumus no IAE un IBI 1998. vai 2010. gada Pasta likuma kontekstā, ar ko Correos tiek uzticēts UPP, bet gan tieši atsaucoties uz katru nodokli regulējošajiem tiesību aktiem (sk. 66. apsvērumu). Šajā saistībā Komisija norāda, ka Correos nav apgalvojis, ka atbrīvojumi no IAE varētu būt UPP kompensācijas.

(296)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka nav apliecināts, ka atbrīvojumu no IAE varētu pamatot ar IAE nodokļu sistēmas loģiku.

(297)

Komisija apstiprina 2016. gada lēmumā sākt procedūru izdarīto provizorisko secinājumu, ka Correos piešķirtais daļējais atbrīvojums no IAE ir selektīva priekšrocība, ko nevar pamatot ar IAE nodokļa sistēmas būtību un loģiku.

(298)

Kā paskaidrots 204. apsvērumā, jebkāds Correos labvēlīgs pasākums var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(299)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija apstiprina savu provizorisko vērtējumu, ka Correos piešķirtie atbrīvojumi no IBI un no IAE atbilst kopējiem valsts atbalsta kritērijiem un attiecīgi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(300)

Attiecībā uz IBI Correos saņēma atbrīvojumus no nodokļa laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam, tātad pēc Spānijas pievienošanās Savienībai 1986. gadā. Tāpēc atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa nevar uzskatīt par pastāvošu atbalstu.

(301)

Kas attiecas uz atbrīvojumu no IAE, nodoklis tika ieviests ar 1988. gada 28. decembra Likuma Nr. 39/1988, ar ko regulē vietējās finanses, 79.–92. pantu. Nodoklis tika ieviests pēc Spānijas pievienošanās Savienībai. Tāpēc atbrīvojumu no IAE parasti nevar kvalificēt kā pastāvošu atbalstu.

(302)

Var norādīt, ka Spānijas iestādes un/vai Correos apgalvo, ka atbrīvojums no IAE ir pastāvošs atbalsts, jo atbrīvojums izrietētu no tā dēvētās licences kvotas, kas bija 1966. gada 29. decembrī ar Dekrētu Nr. 3313/1966 pieņemtā nodokļa par darbībām un komerciālajiem un rūpnieciskajiem ieguvumiem paveids (sk. 71. un 103. apsvērumu).

(303)

Spānijas iestādes nav sniegušas Komisijai informāciju, kas apliecinātu nepārtrauktību starp 1966. gada nodokli par darbībām un komerciālajiem un rūpnieciskajiem ieguvumiem un 1988. gada IAE nodokli, kas radīja ļoti konkrētu sistēmu (sk. 42.–44. apsvērumu). Turklāt, pat pieņemot, ka 1988. gadā ieviestais IAE nodoklis varētu izrietēt no 1966. gada nodokļa par darbībām un komerciālajiem un rūpnieciskajiem ieguvumiem, Komisija norāda, ka Spānijas iestādes arī atzīst, ka Correos bija pilnībā atbrīvots no 1966. gada nodokļa par darbībām un komerciālajiem un rūpnieciskajiem ieguvumiem, kad Correos sava rakstura dēļ bija administratīva struktūra (sk. 103. apsvērumu). Correos bija administratīva struktūra līdz 1990. gadam (sk. 22. apsvērumu), tāpēc tam a priori nekad nav bijis piemērojams 1966. gada nodoklis par darbībām un komerciālajiem un rūpnieciskajiem ieguvumiem, savukārt IAE nodokļa sistēmā Correos ir skaidri klasificēts īpašā ar nodokli apliekamā kategorijā un ir saņēmis 50 % atlaidi no attiecīgajā kategorijā maksājamās summas.

(304)

Tāpēc Komisija paliek pie uzskata, ka atbrīvojums no IAE nav pastāvošs atbalsts.

(305)

Komisija norāda, ka atbrīvojumi no IBI un IAE nodokļiem nav bijuši pakļauti paziņojumam saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

(306)

Tāpēc Correos piešķirtie atbrīvojumi no nodokļiem ir nelikumīgs atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta f) punkta izpratnē.

(307)

Valsts atbalstu uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst kādai no Līguma 107. panta 2. punktā nosauktajām kategorijām (91), un to var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja Komisija uzskata, ka tas atbilst kādai no Līguma 107. panta 3. punktā nosauktajām kategorijām (92). Tomēr tieši dalībvalstij, kura piešķir atbalstu, ir pienākums pierādīt, ka piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu.

(308)

Komisija konstatē, ka atbrīvojumi no IBI un IAE nodokļiem atbrīvo Correos no izmaksām, kuras tam parasti būtu jāsedz savā ikdienas pārvaldībā vai parastajās darbībās. Citiem vārdiem – šādi atbrīvojumi ir darbības atbalsts bez jebkāda ierobežojuma laikā. Principā darbības atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu.

(309)

Turklāt Spānijas iestādes ne pirms 2016. gada lēmuma sākt procedūru pieņemšanas, ne formālās izmeklēšanas procedūras laikā nav paudušas nekādus argumentus, kas apliecinātu, ka Correos piešķirtie atbrīvojumi no IBI un IAE varētu iekļauties jebkurā no Līguma 107. panta 2. vai 3. punktā minētajiem atbrīvojumiem.

(310)

Ne pirms 2016. gada lēmuma sākt procedūru pieņemšanas, ne arī formālās izmeklēšanas procedūras laikā Spānijas iestādes nav sniegušas nekādu pamatojumu, saskaņā ar kuru atbrīvojumi no IBI un IAE (kas jebkurā gadījumā ir piemērojami ne tikai VTNP, bet arī izteikti komerciālām darbībām) varētu būt saderīgi saskaņā ar 106. panta 2. punktu.

(311)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka atbrīvojumi no IBI un no IAE ir nesaderīgs valsts atbalsts un attiecīgās summas būtu jāatgūst.

(312)

Correos šajā saistībā apgalvo, ka, pat ja Komisija uzskatītu atbrīvojumus no IBI par nesaderīgiem, tos nevarētu atgūt res judicata principa dēļ, kas saskaņā ar Correos nozīmētu, ka Spānijas Augstākās tiesas spriedumu vairs nevar apšaubīt (sk. 69. apsvērumu).

(313)

Komisija nepiekrīt Correos uzskatiem šajā jautājumā.

(314)

Pirmkārt, Spānijas Augstākā tiesa nav lēmusi par atbalsta esību vai neesību vietējo tiesu piešķirtajos atbrīvojumos no IBI (sk. 40. un 41. apsvērumu). Vienīgais Augstākās tiesas secinājums bija tāds, ka atbrīvojumi no IBI nav pamatoti. Kā paskaidroja Spānijas iestādes, minētajai tiesai arī nebija pilnvaru prasīt atgūšanu. Tāpēc šajā situācijā nevar atsaukties uz res judicata, jo nav tāda sprieduma, kurā būtu secināts, ka Correos nevajadzētu atmaksāt attiecīgās summas.

(315)

Otrkārt, atbalsta saderības izvērtējums ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē, un, ciktāl pastāv valsts atbalsts, valsts tiesas nevar izteikties par saderību un atgūšanu.

(316)

Atgūstamā summa par atbrīvojumu no IBI nominālā izteiksmē atbilst atbrīvojumu summai, kurus vietējās tiesas piešķīra Correos laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam, un ir vienāda ar 752 840,50 EUR. Faktiskā atgūstamā summa ietvers procentu maksājumus no datuma, kurā Correos veikta katra nodokļa atmaksa, līdz to faktiskajai atgūšanai.

(317)

Atgūstamā summa par daļēju atbrīvojumu no IAE nominālā izteiksmē atbilst kopējai IAE samazinājuma summai, kas Correos piešķirts no 2004. gada līdz 2017. gadam, – 113 591,24 EUR. Faktiskā atgūstamā summa ietvers procentu maksājumus no datuma, kurā Correos veica samazinātā IAE maksājumus, līdz to faktiskajai atgūšanai.

(318)

Spānijas iestādes ir apgalvojušas, ka visi trīs kapitāla palielinājumi, kas Correos piešķirti 2004. gadā (16 miljoni EUR), 2005. gadā (16 miljoni EUR) un 2006. gadā (16 miljoni EUR), bija atbilstīgi ieguldītāja principam tirgus ekonomikā un tāpēc tie nebija valsts atbalsts.

(319)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu ziņoto šie kapitāla palielinājumi bija daļa no Correos stratēģiskā uzņēmējdarbības plāna laika posmam no 2001. gada līdz 2006. gadam, lai kompensētu pasta tirgus samazināšanos. Tas ietvēra ieguldījumus Correos infrastruktūrā, organizatoriskajā struktūrā un automatizācijas procesā.

(320)

Pēc Komisijas paustajām šaubām 2016. gada lēmumā sākt procedūru Spānijas iestādes sniedza Komisijai papildu argumentus par labu atbilstībai ieguldītāja principam tirgus ekonomikā (sk. 4.1.3. iedaļu), proti:

(321)

Komisija piekrīt, ka ieguldījumi Correos, ko daļēji finansēja Spānijas valsts, ir tipiski modernizācijas pasākumi, kas veikti pasta nozarē, reaģējot uz pasta vēstuļu tirgus samazināšanos. Valsts lēmumu pamatā bija daudzgadu plāni, kuros skaidri prognozēta Correos rentabilitātes uzlabošanās, ko vēlāk apliecināja fakti. Ernst-Young pētījums arī apliecina, ka ieguldījums bija racionāls ekonomisks lēmums laikā, kad tas tika pieņemts.

(322)

Komisija uzskata, ka 2004.–2006. gadā veiktās kapitāla iepludināšanas var uzskatīt par atbilstīgām tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principam un ka tās nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(323)

Kompensācija tiek izmaksāta tieši no valsts vispārējā budžeta, ir attiecināma uz valsti un tiek piešķirta no valsts resursiem.

(324)

Saskaņā ar judikatūru Līguma 107. pants nav piemērojams, ja valsts rīkojas, “īstenojot valsts varu” (93), vai ja publiskas struktūras rīkojas “kā publiskas iestādes” (94). Var uzskatīt, ka struktūra rīkojas, īstenojot valsts varu, situācijā, kad attiecīgā darbība ir uzdevums, kas ir daļa no valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tam piemērojamajiem noteikumiem ar šīm funkcijām ir saistīts (95). Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama daļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismus.

(325)

Šajā gadījumā Correos sniegtie pakalpojumi ir daļa no valsts pienākuma regulēt un organizēt vēlēšanu procedūru, kurā atzītas tiesības balsot vai nu personīgi, vai pa pastu. Spānijas iestādes un/vai Correos apgalvo, ka visas darbības, ko Correos veica vēlēšanu organizēšanas kontekstā, būtu jāuzskata par daļu no valsts prerogatīvām un tāpēc Correos nebūtu jāuzskata par uzņēmumu, kad tas veic attiecīgās darbības (sk. 79.–81. apsvērumu, 118. un 119. apsvērumu).

(326)

Komisija uzskata, ka darbības, kas ir tieši saistītas ar balsošanas procedūru, piemēram, pasta balsojumu apstrāde, Vēlēšanu komisijas materiālu (piem., vēlētāju reģistrācijas karšu) sūtīšana un vēlēšanu dokumentācijas savākšana pēc balsu skaitīšanas beigām, ir daļa no būtiski svarīgajām valsts funkcijām. Tāpēc Komisija piekrīt Spānijas iestādēm, ka minētās darbības nevar uzskatīt par saimnieciskām darbībām un to finansējums nav valsts atbalsts, jo attiecībā uz šādām darbībām Correos nevar uzskatīt par uzņēmumu.

(327)

Taču attiecībā uz politisko kandidātu izsūtīto vēlēšanu materiālu pasta apstrādi situācija ir citāda. Savā lēmumā par Poste Italiane (96) Komisija uzskatīja, ka Poste Italiane veiktā vēlēšanu materiālu izplatīšana par samazinātu subsidētu tarifu ir saimnieciska darbība un tāpēc kompensācija par šādu pakalpojumu ir valsts atbalsts. Šis pasākums ir ļoti līdzīgs Itālijas sistēmai (t. i., vēlēšanu kandidāti, ievērojot dažus nosacījumus, var sūtīt vēlētājiem brošūras par samazinātiem tarifiem, un valsts kompensē pasta operatoram atlikušo summu) un ir skaidri nošķirams no tām Correos veiktajām darbībām, kas nav saimnieciskās darbības, kuras ir tieši saistītas ar balsošanas procedūru. Attiecīgi saistībā ar politisko kandidātu sūtīto vēlēšanu materiālu pasta apstrādi Correos Līguma 107. panta 1. punkta nolūkos būtu jāuzskata par uzņēmumu.

(328)

Ņemot vērā pakalpojuma saturu, arī citi pasta operatori varētu sniegt šo pakalpojumu, saņemot valsts kompensāciju (97). To apliecina fakts, ka vēlēšanu kandidāti pašlaik izmanto valsts izveidotu sistēmu (un attiecīgi izvēlas Correos) savu brošūru sūtīšanai, jo viņiem ir jāmaksā tikai neliela cena par vienību. Taču, ja viņi vēlas nosūtīt vairāk nekā vienu vienību uz iedzīvotāju, viņiem ir jāmaksā pilna cena un tādā gadījumā tie brīvi izvēlas Correos vai citus operatorus (jo īpaši pilsētu rajonos).

(329)

Ar Correos piešķirto kompensāciju par politisko kandidātu sūtītu vēlēšanu materiālu pasta apstrādi ir paredzēts pilnībā vai daļēji segt neto izmaksas, kas Correos radušās, sniedzot attiecīgo pakalpojumu. Bez šādas kompensācijas Correos attiecīgās izmaksas būtu jāsedz pašam. Tāpēc kompensācija sniedz Correos priekšrocību, jo tā atbrīvo uzņēmumu no sloga, kas tam būtu jāuzņemas, ja kompensācija netiktu piešķirta.

(330)

Pasākums nepārprotami ir selektīvs, jo tas sniedz labumu tikai vienam uzņēmumam – Correos.

(331)

Kā paskaidrots 204. apsvērumā, jebkāds Correos labvēlīgs pasākums var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(332)

Komisija uzskata, ka finansējums vēlēšanu materiālu izplatīšanai vēlēšanu kandidātu uzdevumā ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(333)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu un Correos teikto (sk. 83.–85. un 121. apsvērumu), ja finansējums vēlēšanu materiālu izplatīšanai vēlēšanu kandidātu uzdevumā būtu valsts atbalsts, tas būtu pastāvošs atbalsts, jo tas ir senāks par Spānijas pievienošanos Eiropas Ekonomikas kopienai 1986. gadā.

(334)

Spānijas iestādes īpaši paskaidro, ka kompensācija, kas piešķirta vēlēšanu kandidātiem par vēlēšanu materiālu izplatīšanu, bez kādām būtiskām izmaiņām ir pastāvējusi kopš 1977. gada.

(335)

Pamatojoties uz Spānijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija norāda, ka shēma, kas pastāv kopš 1977. gada, paredzēja zemus fiksētus tarifus, kas bija piemērojami visām vēlēšanām (vietējām, reģionālām, valsts un EP). Correos par katrām vēlēšanām arī saņēma daļēju finansējumu kopējām piegādes izmaksām visa perioda laikā.

(336)

Komisija secina, ka finansējums vēlēšanu materiālu izplatīšanai vēlēšanu kandidātu uzdevumā kvalificējas kā pastāvošs atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta b) punkta izpratnē.

(337)

Kompensācija, kas Correos piešķirta par politisko kandidātu sūtīto vēlēšanu materiālu izplatīšanu, ir pastāvošs atbalsts un tiks skatīta atsevišķi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (98) 17., 18. un 19. pantu.

(338)

UPP kompensācijas, kas piešķirtas Correos saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, atbrīvojumi no nekustamā īpašuma nodokļa (IBI) un no nodokļa par saimniecisko darbību (IAE), kā arī Correos piešķirtā kompensācija par vēlēšanu materiālu izplatīšanu ir atbalsta pasākumi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, jo tie atbrīvoja Correos no izmaksām, kuras parasti sedz privāti uzņēmumi.

(339)

Trīs kapitāla palielinājumi, kas piešķirti 2004., 2005. un 2006. gadā, nav atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, jo valsts rīkojās saskaņā ar ieguldītāja principu tirgus ekonomikā.

(340)

Komisija uzskata, ka Spānija nelikumīgi īstenoja 338. apsvērumā minētos atbalsta pasākumus, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, izņemot kompensāciju, kas Correos piešķirta par politisko kandidātu sūtīto vēlēšanu materiālu izplatīšanu, kas ir pastāvošs atbalsts.

(341)

UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu, ir nesaderīgs atbalsts saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu, ciktāl tās sniegušas Correos pārmērīgu kompensāciju.

(342)

Atbrīvojumi no nekustamā īpašuma nodokļa (IBI) un no nodokļa par saimniecisko darbību (IAE) ir nesaderīgs atbalsts.

(343)

Kompensācija, kas Correos piešķirta par politisko kandidātu sūtīto vēlēšanu materiālu izplatīšanu, ir pastāvošs atbalsts un tiks skatīta atsevišķi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 17., 18. un 19. pantu.

(344)

Atbilstīgi Līgumam un Tiesas iedibinātajai judikatūrai, ja Komisija ir konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij šā atbalsta atcelšanu vai pārveidošanu (99). Arī Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalstij pienākumu atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, nosaka, lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli (100).

(345)

Šajā saistībā Tiesa ir noteikusi, ka minētais mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bijusi tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bijis pirms atbalsta piešķiršanas (101).

(346)

Saskaņā ar judikatūru Regulas (ES) 2015/1589 16. panta 1. punktā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (..)”.

(347)

Tāpēc, ņemot vērā, ka UPP kompensācijas, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu (ciktāl tās sniedza Correos pārmērīgu kompensāciju), atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa (IBI) un atbrīvojums no nodokļa par saimniecisko darbību (IAE) tika īstenoti, pārkāpjot Līguma 108. pantu, un ir uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tie ir jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kas tirgū pastāvēja pirms to piešķiršanas.

(348)

Nominālās atgūšanas summas, kas atbilst dažādajiem nesaderīgajiem atbalsta pasākumiem, ir 166,112 miljoni EUR par UPP kompensācijām, kas Correos piešķirtas saskaņā ar 1998. gada Pasta likumu (sk. 267. apsvērumu), 752 840,50 EUR par atbrīvojumiem no IBI (sk. 316. apsvērumu) un 113 591,24 EUR par daļējiem atbrīvojumiem no IAE (sk. 317. apsvērumu).

(349)

Atgūšanai būtu jāaptver laiks no brīža, kad priekšrocība atbalsta saņēmējam uzkrājās, t. i., kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, līdz faktiskai atgūšanai, un atgūstamajām summām būtu jāpiemēro procenti līdz faktiskajai atgūšanai. Tajā varētu arī ņemt vērā nodokļa pielāgojumu, kā minēts 268.–269. apsvērumā,