(1)

Padome 2018. gada 22. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121. panta 4. punktu nolēma, ka Rumānijā ir novērojama nozīmīga novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta (–1 % no IKP) mērķa sasniegšanai.

(2)

Ņemot vērā, ka tika konstatēta nozīmīga novirze, Padome 2018. gada 22. jūnijā izdeva ieteikumu Rumānijai (2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu (3) nominālā pieauguma temps nepārsniedz 3,3 % 2018. gadā un 5,1 % 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP (katrā no šiem gadiem). Tā arī ieteica Rumānijai izmantot visus neparedzētos papildu ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai, savukārt budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas labvēlīgs izaugsmei. Padome noteica, ka Rumānijai līdz 2018. gada 15. oktobrim ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz minēto ieteikumu.

(3)

Komisija 2018. gada 27. un 28. septembrī Rumānijā rīkoja pastiprinātas uzraudzības misiju nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 -11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu konstatējumus Rumānijas iestādēm, aicinot tās sniegt savus komentārus, Komisija 2018. gada 21. novembrī par saviem konstatējumiem ziņoja Padomei. Pēcāk šie konstatējumi tika publiskoti. Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka Rumānijas iestādes 2018. gada nominālā deficīta mērķi uztur nedaudz zem 3 % no IKP un tādējādi neplāno rīkoties atbilstoši Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumam. Valdības plāni attiecībā uz 2019. gadu paredz samazināt nominālo deficītu līdz 2,38 % no IKP, tomēr vēl atliek konkretizēt veicamos pasākumus.

(4)

Rumānijas iestādes 2018. gada 16. oktobrī iesniedza ziņojumu par tās iedarbīgo rīcību, kas veikta, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu (4). Ziņojumā iestādes atkārtoti norāda, ka to mērķis 2018. gadam ir sasniegt nominālo deficītu 2,96 % apmērā no IKP. Attiecībā uz 2019. gadu iestāžu plānotais deficīta mērķrādītājs ir 2,38 % apmērā no IKP. Ziņojumā nav minēti jauni, vēl 2018. gadā veicami pasākumi. Attiecībā uz 2019. gadu ziņojumā uzsvars ir likts uz to izdevumu ierobežošanu, kas saistīti ar darbinieku atalgojumu, kā arī precēm un pakalpojumiem, taču tai nav piesaistīti pietiekami detalizēti un pieņemti vai vismaz ticami publiskoti pasākumi. Attiecībā uz ieņēmumiem ziņojumā ir minēta jau spēkā esošu pasākumu pagarināšana un daži pasākumi, kuru mērķis ir palielināt atbilstību nodokļu saistību izpildei. Visumā paziņoto pasākumu fiskālā ietekme neatbilst prasībai, kas minēta Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumā.

(5)

Balstoties uz Komisijas 2018. gada rudens prognozi, 2018. gadā valdības neto primāro izdevumu pieaugums paredzēts 11,3 %, kas ir ievērojami augstāks par izdevumu etalonvērtību (3,3 %). Ir paredzēts, ka 2018. gadā strukturālā bilance saglabāsies visumā stabila, proti, 3,3 % no IKP. Tādēļ abi pīlāri liecina par risku novirzīties no ieteiktās korekcijas. Izdevumu kritērijs norāda uz novirzi 2,3 % apmērā no IKP. Strukturālā bilance apstiprina šādu interpretāciju, liecinot par mazāku novirzi (0,8 % no IKP). Strukturālo bilanci ir pozitīvi ietekmējis ievērojami lielāks IKP deflators un augstāka aplēse par potenciālo IKP pieaugumu salīdzinājumā ar vidēja termiņa vidējo rādītāju, kas ir pamatā izdevumu etalonrādītājam. Šo ietekmi daļēji kompensē publisko ieguldījumu palielinājums, kura ietekme attiecībā uz izdevumu etalonrādītāju ir izlīdzināta. Tādēļ vispārējais novērtējums apliecina to, ka pastāv liela novirze no Padomes ieteiktās korekcijas.

(6)

Komisijas 2018. gada rudens prognoze liecina, ka 2019. gadā valdības nominālo izdevumu pieaugums, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un vienreizējos pasākumus, sasniegs 7,5 %, kas ievērojami pārsniedz izdevumu etalonrādītāju 5,1 % (novirze 0,7 % no IKP no ieteiktās korekcijas). Ir sagaidāms, ka strukturālā bilance samazināsies par 0,1 % no IKP, sasniedzot deficītu 3,4 % apmērā (novirze 0,9 % no IKP). Tādēļ, tā kā abi pīlāri liecina par līdzīgu novirzi no nepieciešamās korekcijas arī 2019. gadā, vispārējais novērtējums apstiprina novirzi no Padomes ieteiktās korekcijas.

(7)

Turklāt Komisijas 2018. gada rudens prognozē tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā būs 3,3 %, bet 2019. gadā – 3,4 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP.

(8)

Minētie konstatējumi ļauj secināt, ka Rumānijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Fiskālo stimulu pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu to, ka valdības neto primāro izdevumu nominālās izaugsmes rādītājs nepārsniedz 3,3 % 2018. gadā un 5,1 % 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP (katrā no šiem gadiem),