(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2320/1997 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus par konkrētu cita starpā Krievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Ar Komisijas Lēmumu 2000/70/EK (3) eksportētājs Krievijā pieņēma saistības. Ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 (4) Padome noteica antidempinga maksājumus par dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1322/2004 (5) saistībā ar konkrētu Savienības ražotāju iepriekš pret konkurenci vērsto rīcību piesardzības nolūkā tika nolemts vairs nepiemērot spēkā esošos pasākumus attiecībā uz importu, cita starpā no Krievijas (sk. minētās regulas 9. apsvērumu).

(2)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 258/2005 (6) grozīja ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 noteiktos galīgos pasākumus, atcēla atbrīvojuma no maksājuma iespēju, kas sniegta tās pašas regulas 2. pantā, un noteica 38,8 % lielu antidempinga maksājumu importam no Horvātijas un 64,1 % lielu antidempinga maksājumu importam no Ukrainas, izņemot importu no Dnepropetrovsk Tube Works, kam bija piemērots antidempinga maksājums 51,9 %.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2005/133/EK (7), kas ir spēkā no 2005. gada 18. februāra, uz deviņiem mēnešiem daļēji pārtrauca galīgos pasākumus attiecībā uz Horvātiju un Ukrainu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1866/2005 (8) pasākumu daļēja pārtraukšana tika pagarināta vēl uz vienu gadu.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 (9) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus dažu cita starpā Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atcēla Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauca starpposma un termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par konkrētu cita starpā Krievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu vai cauruļu importu un pārtrauca starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu cita starpā Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu.

(5)

Ar 2012. gada 16. februāra spriedumu apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP Tiesa noraidīja Padomes apelācijas sūdzību (10) par Vispārējās tiesas 2009. gada 10. marta spriedumu, atceļot Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz daļu antidempinga maksājuma, kas noteikts Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (kopā “Interpipe grupa”) ražojumiem, kas pārsniedza maksājumu, kurš būtu bijis piemērojams, ja eksporta cena nebūtu tikusi koriģēta, ņemot vērā komisijas maksu, kad pārdošana notika ar saistītā tirgotāja Sepco SA starpniecību (11). Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Komisija veica vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību spriedumiem un pārrēķinātajai antidempinga maksājuma likmei Interpipe grupai atbilstoši Vispārējās tiesas un Tiesas norādījumiem. Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2012 (12) koriģē Regulas (EK) Nr. 954/2006 aspektus, par kuriem konstatēts, ka tie neatbilst pamatregulai, un kuru dēļ tika anulētas minētās regulas daļas. Ar šo regulu visi pārējie Regulā (EK) Nr. 954/2006 veiktie konstatējumi paliek spēkā. Pēc pārrēķināšanas pašlaik spēkā esošais antidempinga maksājums Interpipe grupai par attiecīgo ražojumu tādējādi noteikts 17,7 % apmērā.

(6)

Ar Regulu (ES) Nr. 585/2012 (13) Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam un izbeidza antidempinga pasākumus attiecībā uz konkrētu Horvātijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(7)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome attiecīgi ar Regulu (ES) Nr. 795/2012 (14) un Regulu (ES) Nr. 1269/2012 (15) grozīja galīgos pasākumus, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 585/2012 attiecībā uz vairākiem Krievijas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem.

(8)

Pašlaik spēkā esošais antidempinga maksājums ir 35,8 % Krievijas izcelsmes importam, izņemot akciju sabiedrību Chelyabinsk Tube Rolling Plant un akciju sabiedrību Pervouralsky Novotrubny Works (24,1 %), OAO Volzhsky Pipe Plant, OAO Taganrog Metallurgical Works, OAO Sinarsky Pipe Plant un OAO Seversky Tube Works (28,7 %), un 25,7 % Ukrainas izcelsmes importam, izņemot OJSC Dnepropetrovsk Tube Works (12,3 %), LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (13,8 %).

(9)

2017. gada 4. jūlijā Komisija atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (16), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(10)

Pārskatīšana tika sākta pēc tam, kad 2017. gada 30. martā Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza pamatotu pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām attiecībā uz Ukrainu varētu turpināties dempings un attiecībā uz Krieviju varētu atkārtoties dempings un atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(11)

2018. gada 7. maijā Komisija atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam (17) sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu cita starpā Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Daļējo starpposma pārskatīšanu pieprasīja viena Ukrainas ražotāju eksportētāju grupa, Interpipe grupa, un tajā veic tikai dempinga izvērtēšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

(12)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izvērtējumam būtiskās tendences tika analizētas par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, zināmos lietotājus, eksportētājvalstu pārstāvjus, pieteikuma iesniedzēju un Savienības ražotājus, kas bija minēti pārskatīšanas sākšanas pieprasījumā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(14)

Ņemot vērā lielo Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju skaitu un lielo importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu sākotnēji bija paredzēta ražotāju eksportētāju un importētāju pārbaude izlases veidā. Lai Komisija varētu lemt, vai tiešām nepieciešama pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veidot izlasi, iepriekš minētajām personām lūdza 15 dienu laikā no procedūras sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Tikai divi Krievijas ražotāji eksportētāji (TMK grupa un ChTPZ grupa, turpmāk “abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas”) un viens Ukrainas ražotājs eksportētājs (Interpipe grupa) noteiktajā termiņā pieteicās un informēja par sevi. Tādēļ tika nolemts ražotāju eksportētāju gadījumā neveikt atlasi.

(16)

Neviens importētājs neiesniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un nepauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Tomēr četri importētāji pēc procedūras sākšanas nosūtīja savus apsvērumus. Tādēļ Komisija nolēma neveikt atlasi.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija bija noteikusi arī, ka tā atbilstīgi pamatregulas 17. panta 1. punktam ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Pirms sākšanas divpadsmit Savienības ražotāji iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija ir provizoriski izveidojusi trīs tādu ražotāju izlasi, kuri tika atzīti par raksturīgiem Savienības rūpniecībai ražošanas apjoma un līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma ziņā Savienībā.

(18)

Pēc tam, kad viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nesadarbojās pietiekamā mērā un šai sabiedrībai tika piemērots pamatregulas 18. panta noteikums, Komisija aizstāja minēto provizoriski izraudzīto ražotāju ar diviem citiem Savienības ražotājiem. Tādējādi Savienības ražotāju galīgā izlase sastāv no Arcelor Mittal Tubular Products, Benteler Steel Tube GmbH, Dalmine S.p.A. un Zeleziarne Podbrezova a.s.

(19)

Pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem (gan sākotnējā, gan galīgajā izlasē iekļautajiem), četriem importētājiem, abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām un Interpipe grupai tika nosūtītas anketas.

(20)

Neviena no abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām neatbildēja uz anketas jautājumiem. Krievijas iestādes tika informētas par nesadarbošanos un Komisijas nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu.

(21)

Tomēr abi ražotāji nosūtīja piezīmes, apstrīdot pieteikuma precizitāti un iebilstot pret pasākumu turpināšanu.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem un vienīgā Ukrainas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās. No četriem Savienības importētājiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(23)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un ņemtu vērā Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(24)

2018. gada 13. jūlijā Komisija atklāja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā paredzēja noteikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(25)

No abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām, Interpipe grupas, Ukrainas misijas Eiropas Savienībā un no Krievijas Federācijas Pastāvīgās misijas Eiropas Savienībā tika saņemtas piezīmes. 2018. gada 8. augustā notika uzklausīšana starp abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām un Krievijas Federācijas Pastāvīgo misiju Eiropas Savienībā un Komisijas dienestiem. Tajā pašā dienā notika uzklausīšana starp Interpipe grupu un Komisijas dienestiem. Ņemot vērā Interpipe grupas izdarītās piezīmes, sabiedrībai tika izpausta papildu informācija par analīzi attiecībā uz Ukrainu un konkrētiem sabiedrības jautājumiem.

(26)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(27)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā pēdējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pašlaik spēkā esošie pasākumi, t. i., konkrēti Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi un caurules (BCC), kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi (18), un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (19) (Taric kodi 7304110010, 7304191020, 7304193020, 7304220020, 7304230020, 7304240020, 7304291020, 7304293020, 7304318030, 7304395830, 7304399230, 7304399320, 7304518930, 7304599230 un 7304599320) (“attiecīgais ražojums).

(28)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto, piemēram, kā cauruļvadus šķidrumu transportēšanai, celtniecībā rievsienās, mehāniskai izmantošanai, kā gāzes caurules, tvaika katlu caurules un cauruļveida izstrādājumus naftas ieguves objektiem (OCTG) urbšanai, apvalkošanai naftas rūpniecībā.

(29)

Lietotājiem var piegādāt dažādus BCC veidus. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādātā veidā (t. i., termiski neapstrādātas), ar īpašiem galiem, dažādiem šķērsgriezumiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurulēm nav vispārēju standartu, kas arī izskaidro to, kāpēc vairums BCC ir izgatavotas pēc pircēju pasūtījuma. BCC parasti savieno metinot. Tomēr konkrētos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka visām BCC ir vienādas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vienāds izmantojums.

(30)

Tāpat kā konstatēts iepriekšējā, kā arī pēdējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka ražojumiem, kas no Krievijas un Ukrainas tiek eksportēti uz Savienību, ražojumiem, kas tiek ražoti un pārdoti Krievijas un Ukrainas iekšzemes tirgū, kā arī ražojumiem, kurus Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija analizēja, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Krievijas varētu turpināties vai atkārtoties.

(33)

Tā kā sadarbība neizveidojās ne ar vienu Krievijas ražotāju eksportētāju, kā norādīts 20. apsvērumā, Komisija balstīja vispārējo analīzi, tostarp dempinga aprēķinu, uz faktiem, kas pieejami atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(34)

Līdz ar to dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika izvērtēta, izmantojot informāciju no termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, informāciju, kas savākta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu, informāciju, kas ietverta saņemtajos rakstveida apsvērumos, cita starpā Krievijas Federālās muitas administrācijas (“KFMA”) Krievijas eksporta statistiku (20) un statistikas datus no speciālistu tīmekļa vietnes Metal Expert (21).

(35)

Krievijas nesadarbošanās dēļ Komisijai nebija iespējams salīdzināt normālo vērtību ar eksporta cenu, salīdzinot ražojuma veidus. Tādēļ gan normālā vērtība, gan eksporta cena tika noteikta, izmantojot vidējās vērtības saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(36)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja tādu pašu metodiku, kādu piemēroja pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā. Šī metodika ir balstīta uz Krievijas iekšzemes tirgus cenu datiem, kas pieejami Metal Expert. Tādējādi Komisija izmantoja vidējās iekšzemes tirgus cenas Krievijā, EXW cenas, kas norādītas Metal Expert 12 mēnešiem no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada jūnijam.

(37)

Eksporta cenas uz Savienību tika noteiktas, vadoties pēc Komisijas 14. panta 6. punkta datubāzes.

(38)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas, pamatojoties uz EXW cenu. Normālā vērtība tika noapaļota uz augšu, ievērojot pieteikuma iesniedzēja sniegto metodiku (22) un, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama Metal Expert. Eksporta cena tika noapaļota uz leju EXW līmenī. Šajā nolūkā piegādes izmaksas, apdrošināšanas un komisijas maksa tika noteiktas, balstoties uz pieteikumā pieejamo informāciju.

(39)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija aprēķināja aptuveni 33 % dempinga starpību Krievijas eksportam uz Savienību. Tomēr importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija relatīvi ierobežots, veidojot 0,6 % no Savienības patēriņa.

(40)

Pēc informācijas izpaušanas abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas kopīgi iesniedza piezīmes par Komisijas galveno informācijas izpaušanas dokumentu.

(41)

Abas sabiedrības apstrīdēja esošo pasākumu likumību. Pirmkārt, tās apgalvoja, ka sākotnējie pasākumi bija nelikumīgi, jo Komisija tika piemērojusi izmaksu koriģēšanu normālajai vērtībai, balstoties uz pamatregulas 2. panta 5. punktu, kas, domājams, ir nelikumīgi saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas jurisprudenci (23). Otrkārt, tās apgalvoja, ka pieeja, kuru Komisija izmanto termiņbeigu pārskatīšanās, proti, neizdara uz konkrēto sabiedrību attiecināmus konstatējumus (24), ir pretrunā ar pamatregulas un PTO Antidempinga nolīguma burtu un garu.

(42)

Pirmais apgalvojums tika noraidīts, jo tas attiecas uz sākotnējā maksājuma aprēķinu, kas neietilpst šīs procedūras darbības jomā. Šīs termiņbeigu pārskatīšanas nolūkā Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ ir jāizmanto 18. panta noteikumi. Savā otrajā apgalvojumā abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas nevarēja pamatot iemeslus, kādēļ pasākumu noteikšana visā valstī termiņbeigu pārskatīšanu kontekstā būtu nelikumīga. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Attiecībā uz konkrētajiem izmeklēšanas aspektiem, abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas vispirms apstrīdēja Komisijas pamatregulas 18. panta piemērošanu un apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā informāciju, ko tās iesniegušas izmeklēšanas gaitā.

(44)

Attiecībā uz pamatregulas 18. panta piemērošanu visi zināmie Krievijas ražotāji eksportētāji tika aicināti aizpildīt anketu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem pēc procedūras uzsākšanas (25). Turklāt Krievijas Pastāvīgā misija ES saņēma tukšas anketas un tika aicināta sazināties ar (vai paziņot Komisijai par) citiem Krievijas ražotājiem, kuri varētu nebūt zināmi Komisijai procedūras sākšanas dienā, lai viņiem tiktu sniegta iespēja piedalīties izmeklēšanā.

(45)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas, kas pieteicās, 2017. gada 21. augustā informēja Komisiju, ka tās ir nolēmušas pilnā apjomā nesadarboties ar izmeklēšanu, norādot, ka tās ir nolēmušas neatbildēt uz anketas jautājumiem un brīvprātīgi ierobežo savu piedalīšanos, iesniedzot tikai konkrētus datus (par ražošanu un jaudu, kā arī eksporta cenām trešo valstu tirgos) un piezīmes par dažiem izmeklēšanas aspektiem. Abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām tomēr tika sagādāta anketa un tās tika uzaicinātas to aizpildīt. Šā uzaicinājuma pavadvēstulē Krievijas ražotāji eksportētāji tika nepārprotami informēti par to, ka, ja netiks saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija piemēros pamatregulas 18. pantu. Ne no viena no tiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(46)

Ņemot to vērā, Komisija 2018. gada 22. martā informēja Krievijas iestādes par nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu.

(47)

Tomēr Komisija 2018. gada 8. augusta uzklausīšanā uzsvēra, ka tā nav ignorējusi abu Krievijas ražotāju eksportētāju grupu iesniegtos datus, kā tie kļūdaini apgalvojuši. Faktiski Komisija izskaidroja, ka tā ir salīdzinājusi abu Krievijas ražotāju eksportētāju grupu iesniegtos datus par jaudu un ražošanu ar publiski, proti, Metal Expert pieejamiem datiem. Tāpat Komisija izmantoja no ražotājiem eksportētājiem saņemtos Krievijas eksporta statistikas datus, kā paskaidrots 34. apsvērumā. Tādēļ apgalvojums par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā abu ražotāju eksportētāju grupu iesniegto informāciju, tika noraidīts.

(48)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas atzīmēja arī, ka tās ir aicinājušas Komisiju veikt pārbaudes apmeklējumus par ierobežotajiem datiem, ko tās sniegušas, un šādi pārbaudes apmeklējumi nav notikuši.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu pārbaudes apmeklējumi ir jāveic vietās, kur Komisija uzskata par nepieciešamu, un, ja netiek sniegta pienācīga un savlaicīga atbilde, Komisija var neveikt šādu pārbaudes apmeklējumu. Pamatojoties uz to un ņemot vērā pienācīgu atbilžu uz anketas jautājumiem neesamību šajā lietā, Komisija uzskatīja, ka pārbaudes apmeklējums netiks veikts.

(50)

Kā noskaidrots iepriekš, ir konstatēts, ka Krievija turpina dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija relatīvi ierobežots. Tādēļ Komisija analizēja, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties, ja tiks izbeigti pašreizējie antidempinga pasākumi. Šādi rīkojoties, tā apskatīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā, Savienības tirgus pievilcību un Krievijas eksportētāju rīcību citos tirgos.

(51)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apstrīdēja Komisijas konstatējumus par Krievijā pieejamo neizmantoto jaudu. Jo īpaši abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka Komisija ir pārāk augstu novērtējusi Krievijā pieejamo neizmantoto jaudu. Šī neizmantotā jauda ir balstīta uz tirgus informāciju (Metal Expert), un tā tika novērtēta kā lielāka par 550 000 tonnām.

(52)

2018. gada 8. augusta uzklausīšanas laikā Komisija izskaidroja datus, ko tā izmantojusi, lai aprēķinātu galvenajā informācijas izpaušanas dokumentā norādīto rādītāju, t. i., publiski pieejamus datus (kas iekļauti lietā) galvenā informācijas izpaušanas dokumenta projekta laikā. Pēc saņemtajām piezīmēm un uzklausīšanā veiktajām diskusijām Komisija uzaicināja abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas iesniegt tām pieejamus detalizētus jaunākos datus par ražošanu un jaudu. 2018. gada 10. augustā abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas iesniedza šo informāciju (kuras avots ir Metal Expert) Komisijai. Tādēļ ražošanas jaudas aprēķināšanā Komisija izmantoja jaunākos datus no Metal Expert, ko 2018. gada 10. augustā iesniedza abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas.

(53)

Tādējādi iegūtie jaunākie skaitļi par neizmantoto jaudu norādīja uz 350 000 – 380 000 tonnu lielu neizmantoto jaudu Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šis nozīmīgais jaudas pārpalikums veido vairāk nekā 25 % no Savienības patēriņa.

(54)

Šajā izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka Savienības tirgus Krievijas ražotājiem ir pievilcīgs šādu iemeslu dēļ.

(55)

Pirmkārt, lieluma ziņā Savienības tirgu (vairāk par 1,3 miljonu tonnu patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 1,5 miljoni tonnu 2014. gadā) var uzskatīt par vienu no lielākajiem BCC tirgiem pasaulē.

(56)

Otrkārt, pēc ASV Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļas pasākumu noteikšanas 25 % no tērauda ražojumiem (26), kas ietver arī attiecīgo ražojumu, Krievijas eksports uz vienu no tās galvenajiem eksporta tirgiem var tikt vismaz daļēji ierobežots. Tas savukārt padara Savienības tirgu pievilcīgāku, tādējādi radot Savienībai risku par konkrētām novirzēm tirdzniecības plūsmās.

(57)

Cenu ziņā samazinājuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 137. apsvērumu tālāk) rāda, ka Krievijas importa vidējais cenu līmenis Savienības tirgū ir zemāks par Savienības ražotāju cenu līmeni, tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, eksports iespējami turpinātu palielināties.

(58)

Ņemot vērā relatīvi zemo importa līmeni Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (8 663 tonnas), Komisija analizēja arī oficiālajā Krievijas eksporta statistikā no KFMA norādītās cenas Krievijas eksportam uz citiem trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un salīdzināja šos cenu līmeņus ar Savienībā ienākošā importa cenām. Šajā analīzē bija redzams, ka Krievija vairākos no tās galvenajiem eksporta tirgiem pārdod ražojumu par cenām, kas ir tādas pašas vai reizēm pat zemākas par dempinga eksporta cenām Savienības tirgū.

(59)

Ņemot vērā 50.–58. apsvērumā noskaidrotos konstatējumus, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā imports par dempinga cenām no Krievijas atkārtotos būtiskā apjomā.

(60)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā nepastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Kā galvenos Komisijas secinājumu apstrīdēšanas elementus tās uzsvēra darbību Krievijas BCC iekšzemes tirgū un citu eksporta tirgu situāciju. Turklāt Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā viņu iesniegtos (publiski pieejamos) datus attiecībā uz cenu līmeņiem citos trešo valstu tirgos.

(61)

Šis apgalvojums ir nepareizs pēc būtības. Komisija 2018. gada 8. augusta uzklausīšanā informēja Krievijas ražotājus eksportētājus par to, ka tā savā analīzē ir ņēmusi vērā Krievijas eksporta statistikas publiski pieejamos datus, ko iesniegušas abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas (27). Balstoties uz šiem datiem, Komisija apstiprināja, ka eksporta uz vairākiem Krievijas galvenajiem eksporta tirgiem, kas veido nozīmīgu Krievijas kopējā BCC eksporta daļu, cenas bija zemākas par eksporta cenām uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (28). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(62)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka Komisijas secinājums par Savienības tirgus lielumu, kas minēts iepriekš 55. apsvērumā, esot “krietni pārvērtēts”. Turklāt tās apgalvoja, ka ir citi tirgi, kas ir pievilcīgāki par Savienības tirgu.

(63)

Pirmkārt, Savienības tirgus nozīmīgums tika konkrēti aktualizēts 2018. gada 8. augusta uzklausīšanā, kur Krievijas lielākā ražotāja pārstāvji atzina, ka Savienības tirgus bez šaubām ir viens no galvenajiem attiecīgā ražojuma tirgiem. Jāuzsver, ka Komisija nepauda nekādu viedokli par to, vai citi tirgi varētu būt pievilcīgāki par Savienības tirgu. Tā vietā Komisija konstatēja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem 55.–58. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(64)

Šajā sakarā Komisija pamanīja arī neatbilstību starp Krievijas ražotāju eksportētāju iesniegto datu tekstuālo aprakstu un faktiskajiem datiem. Krievijas ražotāji eksportētāji īpaši uzsvēra, ka eksports uz konkrētām valstīm, piemēram, Indiju, Turciju un AAE, tiek veikts par “cenām, kas pārsniedz eksporta cenas uz Savienību” (29). Šis apgalvojums ir nepareizs pēc būtības un tas ir pretrunā ar faktiskajiem rādītājiem, ko iesniegušas tās pašas ieinteresētās personas (30), un kas skaidri norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas uz Savienību faktiski bija augstākas (31) Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(65)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apstrīdēja arī Komisijas secinājumus par to, ka pēc ASV likuma 232. iedaļas pasākumu piemērošanas pastāvētu noviržu tirdzniecības plūsmās risks, un atsaucās arī uz Komisijas sākotnējiem konstatējumiem par pašreizējo ES tirgus aizsardzības izmeklēšanu par konkrētiem tērauda ražojumiem, sakarā ar kuru BCC tika provizoriski izslēgti no pasākumu piemērošanas (32).

(66)

Attiecībā uz ES tērauda tirgus aizsardzības izmeklēšanu joprojām notiek tiesvedība, un BCC tika provizoriski izslēgti no pasākumu piemērošanas. Tomēr šī BCC provizoriskā izslēgšana no provizoriskajiem tirgus aizsardzības pasākumiem nav balstīta uz noviržu tirdzniecības plūsmās neesamību (kā kļūdaini argumentēja Krievijas ražotāji eksportētāji), bet gan uz importa pieauguma neesamību (33).

(67)

Attiecībā uz ASV likuma 232. iedaļas pasākumu potenciālo ietekmi Komisija apgalvo, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risku nevar izslēgt, un ka esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā šāds risks noteikti palielinātos. Jāpiezīmē, ka 25 % maksājums ASV pretstatā 0 % maksājumam Savienībā, ja maksājumi tiktu pārtraukti, skaidri padarītu Savienības tirgu pievilcīgāku Krievijas ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar pašreizējiem apstākļiem, t. i., maksājumiem abos tirgos. Tādēļ importa tendences ASV līdz šim brīdim nav indikatīvas, ņemot vērā, ka ir spēkā Savienības pasākumi, un stimuls mainīt tirgu varētu nebūt tik nozīmīgs, kāds tas būtu, ja pasākumi Savienībā nebūtu spēkā.

(68)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja arī, ka ir ļoti iespējami konkrēti ASV likuma 232. iedaļas pasākumu atvieglojumi konkrētiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem. Komisija atzīmēja, ka no šajā sakarā pieejamiem pierādījumiem (34) nevar secināt, ka konkrēts Krievijas ražotājs iespējami tiks izslēgts no pasākumiem. Uzticamu pierādījumu trūkuma dēļ šajā sakarā Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(69)

Visbeidzot abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka, ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēto ierobežoto apjomu, ir maz ticams, ka pasākumu atcelšana izraisītu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(70)

Komisija atsaucās uz saviem konstatējumiem par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kas izklāstīti 50.–68. apsvērumā, un uzsvēra, ka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības analīze pēc būtības ir perspektīva. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Ukrainā ir trīs zināmi BCC ražotāji. Viens no tiem, Interpipe grupa, sadarbojās ar izmeklēšanu. Interpipe grupa ir lielākais ražotājs Ukrainā. Atbilstoši tirdzniecības statistikai tās BCC eksports Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 87 % no kopējā importa no Ukrainas šajā periodā (35), sasniedzot 80 711 tonnu jeb 6 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Interpipe grupas iesniegtie dati tika pārbaudīti uz vietas Ukrainā, kā arī ar to saistītā tirgotāja telpās Šveicē un ar to saistītā importētāja telpās Vācijā. Pēc pārbaudes Komisija koriģēja konkrētus Interpipe grupas iesniegtos datus, galvenokārt attiecībā uz pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām un CIF vērtībām.

(72)

Interpipe grupā ir divi ražotāji eksportētāji, kuriem tā pilnībā pieder un kuri to kontrolē – LLC Interpipe Niko Tube (“Niko Tube”) un OJSC Interpipe NTRP (“NTRP”). Saskaņā ar Komisijas parasto praksi abiem ražotājiem eksportētājiem tika aprēķināta viena kopīga dempinga starpība. Dempinga apjoms vispirms tika aprēķināts katram atsevišķam ražotājam eksportētājam un pēc tam Interpipe grupas līmenī tika noteiktas atsevišķas dempinga starpības vidējā svērtā vērtība.

(73)

Ņemot vērā Interpipe grupas eksporta uz Savienību būtisko apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, dempinga turpināšanās analīze šajā periodā galvenokārt tika balstīta uz Interpipe grupas iesniegtajiem pārbaudītajiem datiem.

(74)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Pamatojoties uz to, izvērtējumā tika noskaidrots, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs abiem ražotājiem eksportētājiem.

(75)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus Interpipe grupa pārdeva eksporta nolūkos.

(76)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru ražojuma veidu, kas ir vienāds vai salīdzināms ar kādu eksportam pārdoto ražojuma veidu, pārbaudīja, vai Interpipe grupas iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka lielākajai daļai ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs.

(77)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjomus.

(78)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(79)

Normālā vērtība bija balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktisko cenu iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(80)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(81)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(82)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja dažus elementus, ko Komisija izmantoja normālās vērtības aprēķināšanā. Apgalvojumi attiecās uz šādiem jautājumiem: i) PVA aprēķināšana saistīto sabiedrību starpā; ii) [konfidenciāli] radīto finansiālo izmaksu izmantošana (36); iii) ārvalstu valūtu ieguvumi/zudumi, kas rodas no [konfidenciāli]; iv) jāņem vērā konkrētas kredīta izmaksas.

(83)

Attiecībā uz pirmo elementu Komisija otrajā papildu informācijas izpaušanā informēja Interpipe grupu par to, kāda būtu ietekme uz dempinga starpību un tālākajiem konstatējumiem, ja apgalvojums tiktu pieņemts. Šajā nolūkā Komisija nodrošināja arī provizorisku aprēķinu, izmantojot tādu pašu pieeju kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Pēc visu elementu analīzes Komisija pieņēma Interpipe grupas apgalvojumu attiecībā uz šo elementu, un tādējādi dempinga starpība tika atbilstoši samazināta (sk. 90. apsvērumu tālāk), Komisija noraidīja argumentu ii) un iii). Analīzē iesaistīto datu konfidencialitātes dēļ Komisija sniedza Interpipe individuālu skaidrojumu šīs regulas publicēšanas dienā.

(84)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka dempinga aprēķināšanā bija jāņem vērā kredīta izmaksas, Komisija apgalvoja (kā tā skaidroja konkrētajā informācijas izpaušanā 2018. gada 13. jūlijā), ka sabiedrība nebija iesniegusi Komisijai pieprasītos pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu neatkarīgiem pircējiem Savienībā ar vairāku saistītu sabiedrību starpniecību, kas darbojās kā tirgotāji un/vai importētāji.

(86)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā ar saistītas sabiedrības starpniecību, kas darbojās kā tirgotājs (Interpipe Europe SA), eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(87)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs (Interpipe Central Trade GmbH), eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Par darījumiem, kas attiecas uz saistīto importētāju Vācijā tika veikta eksporta cenas korekcija atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam. Pārdošanas cena, ko saistītais importētājs maksājis nesaistītiem pircējiem, tika noapaļota uz leju līdz EXW cenai, atņemot saistītā importētāja PVA izmaksas, samērīgu peļņu un attiecīgos gadījumos citas izmaksas.

(88)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apgalvoja, ka Interpipe Europe CIF cena ir jāpārskata aprēķina un tekstuālā skaidrojuma sabiedrības konkrētajā informācijas galīgajā nodošanā atklātībai neatbilstības dēļ.

Patiesi, Komisija ievēroja, ka konkrētās informācijas izpaušanas tekstuālajā aprakstā nav pienācīgi atspoguļots veids, kādā faktiski ir veikta CIF aprēķināšana. Tādēļ Komisija koriģēja konkrētās informācijas izpaušanas tekstuālo aprakstu un apstiprināja, ka aprēķināšana ir veikta, balstoties uz konstatējumiem, kas tika apspriesti ar sabiedrību pārbaudes apmeklējuma laikā.

(89)

Interpipe grupas eksporta cenas uz Savienību tika salīdzinātas ar tās iekšzemes pārdošanas normālo vērtību EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Šajā sakarā tika samazinātas transporta izmaksas un komisijas izmaksas, kas ietekmē normālo vērtību un eksporta cenu.

(90)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, dempinga starpība, kas konstatēta Interpipe grupai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bija 21,6 %. Ņemot vērā, ka Interpipe grupa ir lielākais Ukrainas ražotājs un, ka tā pārstāvēja lielāko daļu importa no Ukrainas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā skaidrots 71. apsvērumā, Komisija secināja, ka Interpipe grupai konstatētais dempings ir reprezentatīvs Ukrainai visas valsts līmenī.

(91)

Tādējādi Komisija noskaidroja, ka dempings no Ukrainas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(92)

Kā noskaidrots iepriekš, Ukraina turpināja dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Imports no Ukrainas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 80 711 tonnu, veidojot 6 % tirgus daļu Savienības tirgū (37). Papildus šiem konstatējumiem Komisija analizēja to, vai dempings no Ukrainas iespējami turpinātos, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi tiktu izbeigti. Šādi rīkojoties, tā apskatīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ukrainā, Savienības tirgus pievilcību un Ukrainas eksportētāju rīcību citos tirgos.

(93)

Neizmantotā jauda tika aprēķināta šādi. Attiecībā uz Interpipe grupu, neizmantoto jaudu varētu noteikt, balstoties uz iesniegtiem un pienācīgi pārbaudītiem datiem. Abi pārējie attiecīgā ražojuma ražotāji Ukrainā neatbildēja uz anketas jautājumiem. Viņi rakstveida apsvērumos sniedza tikai konkrētu informāciju par ražošanu un ražošanas jaudu. Šī informācija tika analizēta un salīdzināta ar tirgus izpētes avotu, jo īpaši informāciju no Metal Expert. Tika novērtēts, ka Ukrainā pieejamā neizmantotā jauda ir vismaz aptuveni 500 000 tonnu, kas veido aptuveni 40 % no Savienības patēriņa (38).

(94)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja iepriekš minēto Komisijas noteikto neizmantotās jaudas apmēru, sākotnēji apgalvojot, ka tas esot [80 000 – 100 000 tonnas]. Pēc saņemtajām piezīmēm Komisija sniedza detalizētus skaidrojumus pirmajā papildu informācijas izpaušanā Interpipe grupai, uzklausīšanā ar sabiedrību, kā arī otrajā papildu informācijas izpaušanā Interpipe grupai. Savās piezīmēs par pirmo papildu informācijas izpaušanu un uzklausīšanā Interpipe grupa apstiprināja, ka piekrīt Komisijas aprēķinātajai neizmantotajai jaudai, ciktāl tā attiecas uz Interpipe grupu, kas ir būtiski lielāks rādītājs par to rādītāju, kas pieminēts tās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībai. Tomēr Interpipe grupa apstrīdēja jaudas aprēķinu attiecībā uz pārējiem diviem Ukrainas ražotājiem.

(95)

Šajā sakarā Komisija atgādināja Interpipe grupai par faktu, ka neviena no abām sabiedrībām nav pilnīgi sadarbojusies ar Komisiju, jo tās ir iesniegušas tikai konkrētu informāciju par ražošanu un/vai ražošanas jaudu. Tika atgādināts arī, ka, pretrunā ar Interpipe grupas apgalvoto, Komisija šo pušu iesniegto informāciju tomēr ņēma vērā savā analīzē. Faktiski Komisija salīdzināja šo iesniegto informāciju ar publiski pieejamiem datiem no Metal Expert.

(96)

Vienai no šīm pusēm Metal Expert dati ir jāsaskaņo ar sabiedrības apgalvojumu par to, ka ražošanas jauda attiecīgajā periodā ir ļoti samazinājusies. Lai aprēķinātu tās neizmantoto jaudu, Komisija tādējādi ņēma vērā Metal Expert publicēto samazināto ražošanas jaudu. Tomēr pēc šīs papildu informācijas izpaušanas Interpipe grupa joprojām apstrīdēja tādējādi noskaidroto neizmantotās jaudas rādītāju. Komisija šo apgalvojumu noraidīja šādu iemeslu dēļ.

(97)

Attiecīgā sabiedrība savos apsvērumos nav norādījusi nekādu ražošanas jaudas rādītāju. Tā ir atzīmējusi tikai to, ka nodarbinātība samazinājās (darbaspēka samazinājums no 60 % līdz 75 %) un, ka ražošana veidoja [4 000 – 10 000] tonnu gadā. Turklāt savās piezīmēs pēc papildu informācijas izpaušanas Interpipe grupa nesniedza nekādu attiecīgās sabiedrības ražošanas jaudas novērtējumu.

(98)

Tādēļ no Interpipe grupas, kā arī no attiecīgās sabiedrības apsvērumiem izriet, ka Komisijai nav sniegts pat izejas punkts, lai izvērtētu šīs sabiedrības ražošanu un neizmantoto jaudu. Tomēr Komisija secināja, ka attiecīgās sabiedrības apgalvojumu apstiprina publiski pieejami dati, jo ražošanas jaudas samazinājums tika atspoguļots Metal Expert ražošanas jaudas rādītājā. Tādējādi Komisija nolēma aprēķināt tās neizmantoto jaudu, balstoties uz attiecīgās sabiedrības sniegtajiem datiem par ražošanu un Metal Expert publicētajiem datiem par ražošanas jaudu.

(99)

Tādēļ Komisija pieņēma apgalvojumu, ka sabiedrība ir ievērojami samazinājusi savu ražošanas jaudu. Tādējādi Interpipe grupas apgalvojums nav pamatots.

(100)

Attiecībā uz trešo ražotāju Komisija ievēroja būtisku tā iesniegto datu neatbilstību publiski pieejamiem datiem. Tādējādi Komisija tā neizmantotās jaudas aprēķinā ņēma vērā Metal Expert publicēto ražošanas jaudu. Interpipe grupa apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizdara pieņēmumi, pamatojoties uz šīs sabiedrības šķietamo pārbaudi, kas veikta citas antidempinga izmeklēšanas ietvaros, kas tika veikta vairāk nekā pirms 10 gadiem. Komisija uzskata, ka jaunāko rādītāju izmantošana ir atbilstošāks un uzticamāks veids kā iegūt informāciju par ražošanu un neizmantoto jaudu šīs izmeklēšanas ietvaros.

(101)

Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka attiecīgais ražotājs vairākos apsvērumos Komisijai (39) ir apstiprinājis, ka vairākas esošas ražošanas līnijas pēdējo gadu laikā nav mainījušās (lai gan, domājams, dažas no tām pašlaik netiek izmantotas). Tādēļ, kā arī atbilžu uz anketas jautājumiem trūkuma dēļ, Komisija nevarēja pārbaudīt, vai sabiedrības apgalvojumi būtu pamatojuši tās apgalvojuma par samazināto ražošanas jaudu pieņemšanu.

(102)

Pēc konkrētās papildu informācijas izpaušanas Interpipe grupa iesniedza dokumentu, kas, pēc tās domām, padarīja nederīgu šo aprēķinu attiecībā uz abiem pārējiem Ukrainas ražotājiem. Tomēr šis dokuments bija pretrunā ar Komisijai pieejamiem tirgus izpētes datiem, kas faktiski apstiprināja Komisijas veikto aprēķinu. Šajos tirgus izpētes datos bija redzams, ka abu pārējo Ukrainas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda ir ievērojami lielāka par Interpipe grupas iesniegtajā dokumentā norādīto jaudu.

(103)

Tādēļ Komisija apstiprina savu analīzi attiecībā uz neizmantoto jaudu Ukrainā, kā izklāstīts 93. apsvērumā.

(104)

Šajā izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka Savienības tirgus arī Ukrainas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs šādu iemeslu dēļ.

(105)

Pirmkārt, lieluma ziņā Savienības tirgu (vairāk par 1,3 miljonu tonnu patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 1,5 miljoni tonnu 2014. gadā) var uzskatīt par vienu no lielākajiem BCC tirgiem pasaulē.

(106)

Otrkārt, cenu ziņā samazinājuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 136. apsvērumu tālāk) rāda, ka Ukrainas importa vidējais cenu līmenis Savienības tirgū ir zemāks par Savienības ražotāju cenu līmeni, tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, eksports iespējami turpinātu palielināties.

(107)

Treškārt, neskatoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu, Ukraina pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi palielinājusi importa līmeni (no mazāk par 2 % no tirgus daļas 2012. gadā līdz 6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), kas apstiprina, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs, neskatoties uz spēkā esošajiem maksājumiem.

(108)

Ceturtkārt, pēc ASV likuma 232. iedaļas pasākumu noteikšanas 25 % no tērauda ražojumiem (40), kas ietver arī attiecīgo ražojumu, Ukrainas eksports uz vienu no tās galvenajiem eksporta tirgiem var tikt vismaz daļēji ierobežots. Tas savukārt padara Savienības tirgu pievilcīgāku, tādējādi radot Savienībai risku par konkrētām novirzēm tirdzniecības plūsmās. Tas ir jāapskata papildus citiem pastāvošiem tirdzniecības šķēršļiem trešo valstu tirgos (sk. 116. apsvērumu tālāk).

(109)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas konstatējumus attiecībā uz Savienības tirgus pievilcīgumu.

(110)

Jo īpaši Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas izvērtējumu attiecībā uz ASV likuma 232. iedaļas pasākumu potenciālo ietekmi un importa pieaugumu no Ukrainas attiecīgajā periodā.

(111)

Attiecībā uz pirmo punktu Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas analīzi saistībā ar ASV likuma 232. iedaļas pasākumu potenciālo ietekmi tirgū. Jo īpaši Interpipe grupa apgalvoja, ka nepastāv risks saistībā ar novirzēm tirdzniecības plūsmās Savienības tirgū. Tāpat Interpipe grupa norādīja uz Komisijas provizoriskajiem pasākumiem tērauda ražojumu tirgus aizsardzības pasākumu izmeklēšanas kontekstā, ciktāl tas attiecas uz BCC.

(112)

Pirmkārt, kā norādīts 66. apsvērumā, provizoriskajos pasākumos, kas noteikti tirgus aizsardzības pasākumu izmeklēšanas kontekstā, tika nolemts izslēgt BCC no provizorisko pasākumu darbības jomas. Tomēr šī provizoriskā izslēgšana netika veikta, balstoties uz noviržu tirdzniecības plūsmās riska neesamību, bet gan uz to, ka šā ražojuma importa līmenis attiecīgajā periodā kopumā nav paaugstinājies.

(113)

Otrkārt Interpipe grupa atzina, ka zināma daļa no tās eksporta uz ASV attiecas uz cauruļveida izstrādājumiem naftas ieguves objektiem (OCTG), bet arī uz vispārējas izmantošanas caurulēm un cauruļvadiem, kas ir ražojuma veids, ko tā galvenokārt eksportē uz Savienību. Tāpat Interpipe grupa apgalvoja, ka līdz 2018. gada maijam (ieskaitot) eksporta līmenis uz ASV ir palielinājies.

(114)

Komisija apgalvo, ka pastāv risks, ka vismaz zināms daudzums no pašlaik no Ukrainas uz ASV eksportējamā ražojuma apjoma pasākumu izbeigšanas gadījumā varētu tikt novirzīts uz Savienību. Šis risks jo īpaši attiecas uz standarta BCC. Jāpiezīmē, ka 25 % maksājums ASV par “standarta BCC” pretstatā 0 % maksājumam Savienībā, ja maksājumi tiktu pārtraukti, skaidri padarītu Savienības tirgu pievilcīgāku Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar pašreizējiem apstākļiem, t. i., maksājumiem abos tirgos. Tādēļ tendences līdz šim brīdim nav indikatīvas, ņemot vērā, ka ir spēkā Savienības pasākumi, un stimuls mainīt tirgu varētu nebūt tik būtisks, kāds tas būtu, ja pasākumi Savienībā nebūtu spēkā. Turklāt fakts, ka ASV likuma 232. iedaļas pasākumu ietvaros attiecībā uz dažām valstīm un/vai konkrētām sabiedrībām jau ir izdarīti atbrīvojumi, varētu apgrūtināt Ukrainas ražotāju konkurēšanu ASV tirgū (41).

(115)

Turklāt Komisija uzskata, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risku nevar izslēgt, un ka esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā šāda riska iespējamība noteikti palielinātos.

(116)

Visbeidzot ASV likuma 232. iedaļas pasākumi, ciktāl tie attiecas uz Ukrainu, ir jāskata arī plašākā kontekstā, proti, vairāki tirdzniecības šķēršļi, kas pašlaik ietekmē Ukrainas BCC ražotājus dažos trešo valstu tirgos, proti, antidempinga pasākumi Brazīlijā, Kanādā, Meksikā un Krievijā.

(117)

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija paliek pie savām domām, ka Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks bez antidempinga maksājuma, un tādējādi imports par dempinga cenām no Ukrainas iespējami palielinātos.

(118)

Interpipe grupa iesniedza vairākus apgalvojumus, kas saistīti ar Ukrainas tirgus patēriņa attīstību un tās eksporta tirgu diversifikāciju. Pirmkārt, Interpipe grupa apgalvoja, ka tās eksporta līmenis un tirgus daļas attīstība atbilst patēriņa attīstībai Savienībā, un, ka importa un tā tirgus daļas attīstība nevar radīt risku Savienības ražošanas nozarei. Otrkārt, Interpipe grupa apgalvoja, ka, ņemot vērā nepieredzēto Ukrainas tirgus izaugsmi, tā nevarētu izraisīt BCC pārdošanas pieaugumu Savienībā. Interpipe grupa secināja, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums spētu segt ražošanas jaudas pārpalikumu Ukrainā. Tāpat Interpipe grupa norādīja arī uz daudzveidīgāku eksporta portfeli, apstrīdot Komisijas konstatējumu par dempinga turpināšanās iespējamību. Komisija pievērsās šiem apgalvojumiem otrajā papildu informācijas izpaušanā Interpipe grupai.

(119)

Komisija izskatīja šos apgalvojumus, bet apstrīdēja tos. Pirmā šā apgalvojuma daļa ir nepareiza pēc būtības, un otrā ir pretrunā ar šajā izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem.

(120)

Pirmajā daļā, piemēram, 2015. gadā Ukraina par 20 % palielināja eksportu, bet patēriņš Savienībā par 9 % samazinājās. Turklāt, runājot vispārīgi par attiecīgo periodu, Ukraina palielināja savu tirgus daļu Savienībā par 27 % (tās tirgus daļa palielinājās par 1,3 procentpunktiem), bet patēriņš Savienībā tajā pašā periodā samazinājās par 10 %.

(121)

Tādēļ Komisija apstiprināja, ka attiecīgajā periodā Ukraina ievērojami palielināja importa apjomu uz Savienību (sasniedzot 6 % tirgus daļu) patēriņa samazinājuma kontekstā un neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem. Kā noskaidrots dempinga turpināšanās iespējamības analīzē iepriekš, ir iespējams, ka tad, ja pasākumi nebūtu spēkā, importa par dempinga cenām daļa no Ukrainas paaugstinātos vēl vairāk. Tādēļ Interpipe grupas apgalvojums tika noraidīts.

(122)

Attiecībā uz otro daļu 118. apsvērumā Komisija apgalvoja, ka fakti nepārprotami norāda uz atšķirīgu Ukrainas ražotāju eksportētāju eksporta attīstību Savienības tirgū, salīdzinot ar Interpipe grupas veiktajiem aprēķiniem. Komisija neapstrīdēja Interpipe grupas aprakstītās iekšzemes patēriņa tendences un citus eksporta galamērķus. Tomēr Komisija norādīja, ka secinājumi/prognozes, ko Interpipe grupa izdarījusi no šādām tendencēm (attiecībā uz to, kā tās ietekmētu Ukrainas ražotāju izmantoto metodi attiecībā uz Savienības tirgu) ir pretrunā ar faktiem, t. i., importa uz Savienību pieaugumu, neskatoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu. Visbeidzot, apgalvojuma par eksporta diversifikāciju kontekstā, Komisija atsaucas uz iepriekš minēto 116. apsvērumu, kur ir norādīts, ka dažos būtiskos trešo valstu tirgos pašlaik spēkā ir vairāki tirdzniecības ierobežojumi Ukrainai. Tādēļ iespējamais eksporta galamērķu palielinājums ir jāapskata kopā ar iepriekš minētajiem tirdzniecības ierobežojumiem citos tirgos.

(123)

Līdz ar to, ņemot vērā veiktos konstatējumus attiecībā uz Savienības tirgus pievilcīgumu, neizmantoto jaudu un konkrētiem tirdzniecības ierobežojumiem dažos trešo valstu tirgos, šis apgalvojums tika noraidīts.

(124)

Visbeidzot, Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas analīzi attiecībā uz gaidāmo kopuzņēmuma līgumu ar vienu no “galvenajiem ES ražotājiem”. Komisija otrajā papildu informācijas izpaušanā sabiedrībai izskaidroja savu izvērtējumu attiecībā uz šo jautājumu. Pirmkārt, atbilstoši Komisijai pieejamai informācijai, visas attiecīgās konkurences iestādes nav akceptējušas izveidojamo kopuzņēmumu. Tādēļ šajā posmā nevar secināt, vai un kā šis kopuzņēmums ietekmētu Interpipe grupas BCC eksportu uz Savienību. Otrkārt, Interpipe grupa apstiprināja, ka kopuzņēmums vēl nav izveidots. Treškārt, Komisija atsaucās uz savu novērtējumu otrajā papildu informācijas izpaušanā sabiedrībai, kur tā uzsvēra arī faktu, ka, neskatoties uz vairākiem pieprasījumiem, tai tika atteikta pieeja sīkākai informācijai par attiecīgo kopuzņēmuma līgumu, tādēļ nevar izvērtēt ietekmi, ko rada, piemēram, potenciālā ražošana nākotnē. Līdz ar to patlaban nevar izdarīt secinājumus par šā kopuzņēmuma ietekmi. Tomēr Komisija piebilst, ka apgalvojumi attiecībā uz kopuzņēmuma potenciālo ietekmi Savienības tirgū un Interpipe grupas apgalvojumi par dempinga turpināšanās iespējamību savstarpēji ir pilnīgā pretrunā, ciktāl tas attiecas uz Interpipe spējām (vai to trūkumu) palielināt eksportu uz Savienību (42).

(125)

Ņemot vērā: i) dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no abām valstīm; ii) ievērojamo pieejamo neizmantoto jaudu (kas veidojas no vairāk kā 800 000 tonnām) un iii) Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka pastāv spēcīga iespējamība, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā imports par dempinga cenām no Ukrainas un Krievijas attiecīgi turpinātu pieaugt un atkārtotos būtiskā apjomā.

(126)

Attiecīgajā periodā Savienībā līdzīgo ražojumu izgatavoja 18 ražotāji. Tie tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tālāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(127)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pieprasījumā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem un pieteikuma iesniedzēja pirms un pēc procedūras sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(128)

Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 2,25 miljoni tonnas. Šajā apjomā ir iekļauts visu Savienības ražotāju – gan izlasē iekļauto ražotāju, gan izlasē neiekļauto ražotāju – saražotais apjoms, kas aprēķināts, pamatojoties uz pārbaudītiem pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem.

(129)

Kā norādīts 17. un 18. apsvērumā, no 12 Savienības ražotājiem tika izveidota galīgā izlase, kas sastāv no četriem ražotājiem, kuri iesniedza informāciju, kas tika pieprasīta pirms procedūras uzsākšanas izlases izveides nolūkā.

(130)

Šo četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotais apjoms veidoja 30 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 37 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Tādēļ galīgā izlase tiek uzskatīta par raksturīgu visai Savienības ražošanas nozarei.

(131)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu. Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 10 %. Zemākais punkts tika sasniegts 2016. gadā – 14 % samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika ievērots mērens patēriņa pieaugums.

(132)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā importam Savienībā no Krievijas un Ukrainas apjoma un tirgus daļas ziņā ir bijusi šāda dinamika:

(133)

Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga par 11 %. Pieaugumu radīja tikai imports no Ukrainas, kas attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %, toties imports no Krievijas samazinājās par –14 %. Tajā pašā periodā to kopējā tirgus daļa palielinājās par 23 %, kas atkal ir importa no Ukrainas pieauguma dēļ, kura tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 27 %, sasniedzot 6 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, toties Krievijas tirgus daļa samazinājās par 4 % un veidoja 0,6 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas jāskata kopsakarā ar patēriņa samazinājumu.

(134)

Nākamajā tabulā ir attēlota Krievijas un Ukrainas importa vidējā cena. Jāuzsver, ka abu attiecīgo valstu importa pārdošanas cenas bija ne tikai zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām attiecīgajā periodā, bet arī uzrādīja krasas lejupslīdes tendenci šajā periodā.

(135)

Tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, cenu samazinājums importam no Krievijas bija jānosaka, pamatojoties uz importa statistiku atbilstīgi Taric līmenim, izmantojot informāciju, kas savākta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu. Cenu samazinājumu importam no Ukrainas, neietverot antidempinga maksājumu, noteica, izmantojot eksporta cenas, kuras sniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Importa CIF cenas tika noapaļotas uz augšu pēcimporta izmaksām. Ievērojot iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumus, korekcija veidoja 2 EUR tonnā. Tā kā šajā procedūrā nenotika sadarbība ar nesaistītiem importētājiem, nebija pamata no jauna izvērtēt šīs korekcijas līmeni. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas bija cenas no izlasē iekļautajām sabiedrībām to neatkarīgajiem pircējiem, kur piegādes izmaksas, atlaides un komisijas izmaksas tika noapaļotas uz leju EXW līmenī.

(136)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā BCC importa cenu samazinājuma starpība vienīgajam Ukrainas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās (veidojot aptuveni 90 % no Ukrainas eksporta apjoma Savienībā) veidoja 28,9 %.

(137)

Attiecībā uz Krieviju tika noteikta 20,3 % liela cenu samazinājuma starpība, pamatojoties uz vidējo cenu salīdzinājumu. Turklāt, analizējot Krievijas eksporta cenas citiem trešo valstu tirgiem, noskaidrojās, ka Krievija dažos no tās galvenajiem eksporta tirgiem pārdod ražojumus par cenām, kas ir tādas pašas vai reizēm pat zemākas par cenām Savienībā, tādējādi apstiprinot secinājumu, ka pašreizējais Krievijas cenu līmenis samazinātu Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū.

(138)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka šī cenu samazinājuma starpība nav reprezentatīva, jo tie, domājams, eksportēja uz Savienību ražojumus par zemām cenām, toties Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas apjomā būtisku daļu veido ražojumi par augstām cenām, proti, OCTG. Pēc šo sabiedrību domām, ja būtu salīdzinātas vienādu ražojumu veidu cenas, cenu samazinājuma aprēķinā tiktu iegūta pilnīgi atšķirīga starpība.

(139)

Šai sakarā jāpiezīmē, ka Komisija nevarēja salīdzināt ražojuma veidu cenas, jo attiecīgie Krievijas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nolēma nesadarboties un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas būtu ļāvušas Komisijai veikt cenu samazinājuma aprēķinu, ņemot vērā Krievijas eksporta iespējamos dažādos ražojumus un Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas apjomu.

(140)

Saskaņā ar Eurostat datiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes BCC importa apjoms, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 926/2009 (43) 1. panta 1. punktā attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %.

(141)

Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās no 5,7 % 2014. gadā līdz 4,2 % PIP laikā.

(142)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(143)

Kā norādīts 129. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(144)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Šajā ziņā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir novērtēts, pamatojoties uz a) makroekonomiskajiem rādītājiem, proti, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu un izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu, faktiskās dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga, par ko dati apkopoti kopējās Savienības ražošanas nozares līmenī, un pamatojoties uz b) mikroekonomiskajiem rādītājiem, proti, vidējo vienības cenu, vienības izmaksām, rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu, krājumiem un darbaspēka izmaksām, par ko dati savākti izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(145)

Visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp pieteikumā sniegtā informācija, dati, kas iegūti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, tika izmantota, lai noteiktu makroekonomiskos rādītājus un jo īpaši datus, kas attiecas uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem.

(146)

Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(147)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam ir bijusi šāda dinamika.

(148)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Ņemot vērā, ka ražošanas jauda šajā periodā saglabājās gandrīz nemainīga (neliels samazinājums par 3 %), izlaides samazinājums izraisīja ievērojamu jaudas izmantojuma samazinājumu par 14 procentpunktiem no 63 % 2014. gadā līdz 49 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Jaudas izmantojums sasniedza rekordzemu līmeni 2015. un 2016. gadā (attiecīgi 46 % un 42 %). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas un līdz ar to jaudas izmantojuma likme paaugstinājās, bet jaudas izmantojums joprojām saglabājas zemāks par 50 %.

(149)

Savienības ražotāju pārdošanas apjomā tika iekļauta pārdošana ar saistītu tirdzniecības sabiedrību starpniecību. Attiecīgajā periodā pārdošana ar saistītu sabiedrību starpniecību atbilda aptuveni 17 % no Savienības patēriņa. Tomēr, ciktāl šie pārdošanas apjomi vēlāk tiek pārdoti tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū, pārdošanas apjomu, tirgus daļas un Savienības ražošanas nozares izaugsmes tendenču noteikšanas nolūkā tie tiek uzskatīti par daļu no pārdošanas apjoma.

(150)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomam, tirgus daļai un izaugsmei ir bijusi šāda dinamika.

(151)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Šī tendence izriet no patēriņa tendences, tādējādi Savienības ražošanas nozarei visā attiecīgajā periodā izdevās saglabāt savu tirgus daļu aptuveni 81 % apmērā. Tomēr tas tika sasniegts, ievērojami samazinot pārdošanas cenas, un izraisīja finansiālo rādītāju pasliktināšanos, kā skaidrots tālāk.

(152)

Atbilstoši ražošanas un pārdošanas kritumam tika novērots, ka no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās arī nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē – par 18 %. Tomēr nodarbinātības samazinājums neizraisīja darba ražīguma pieaugumu, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, jo ražošanas apjoma kritums attiecīgajā periodā bija vairāk izteikts nekā nodarbinātības samazinājums. Darba ražīguma rādītājs uzlabojās tikai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tas bija saistīts ar produkcijas izlaides pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu, toties nodarbinātības līmenis pēc krituma no 2015. gada saglabājās stabils.

(153)

Konstatētā dempinga starpība importam no Ukrainas ir ievērojama (sk. 90. apsvērumu iepriekš). Ņemot vērā iepriekš aplūkoto Ukrainas izcelsmes importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Ukrainas eksportētāju pastāvīgas negodīgas cenu noteikšanas rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūties no iepriekšējā dempinga.

(154)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 19 %. Šis cenu samazinājums atspoguļo vispārīgu galveno izejvielu izmaksu samazināšanās tendenci, kā arī izmaksu restrukturizācijas mēģinājumus, kas izraisīja Savienības ražotāju izmaksu samazinājumu. Tomēr arvien plašākas cenu nospiešanas dēļ, kuru attiecīgajā periodā izraisīja Krievijas un Ukrainas eksportētāji, kuru cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no izmaksu samazināšanas, jo, lai saglabātu savu tirgus daļu, viņiem nācās pazemināt pārdošanas cenas lielākā apjomā, nekā to pieļāva izmaksu samazinājums.

(155)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares izmaksas samazinājās par 9 %, kas bija daudz mazāk nekā cenu samazinājums. Tā rezultātā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtiski pasliktinājās.

(156)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsmai, ieguldījumiem, ienākumam no ieguldījumiem un spējai piesaistīt kapitālu ir bijusi šāda dinamika.

(157)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte ir izteikta kā tīrā peļņa pirms nodokļu samaksas, kas gūta no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kā skaidrots 155. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju darbība 2014. gadā bija rentabla, bet, sākot ar 2015. gadu, tā sāka radīt zaudējumus. Visā attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte krītas no 6 % peļņas uz 6 % zaudējumiem.

(158)

Naudas plūsma, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, 2014.–2015. gadā bija pozitīva, bet pēc rentabilitātes samazināšanās tendences 2016. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā kļuva negatīva.

(159)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražotāji vēl bija spējīgi veikt ieguldījumus, bet rentabilitātes un naudas plūsmas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmēja arī ieguldījumu līmeni, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 64 %. Turklāt ienākums no ieguldījumiem, sākot no 2015. gada, ir negatīvs, kas atbilst rentabilitātes tendencei.

(160)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālie rezultāti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīvi.

(161)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Tomēr krājumu attiecība pret ražošanas apjomu attiecīgajā periodā saglabājas stabila (aptuveni 3 %). Krājumu līmeņa tendence atbilst ražošanas produkcijas izlaides tendencei. Tomēr šajā gadījumā Savienības ražotāju ekonomiskās situācijas izvērtēšanā šis rādītājs netiek uzskatīts par ļoti būtisku, jo parasti BCC tiek ražoti pēc pasūtījuma.

(162)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mazliet pazeminājās, un tā ir daļa no Savienības ražošanas nozares mēģinājuma restrukturēt savas izmaksas. Šis rādītājs ir īpaši svarīgs, jo darbaspēka izmaksas veido vairāk nekā 25 % no BCC ražošanas izmaksām.

(163)

Ņemot vērā 131.–162. apsvērumu, tiek secināts, ka Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2014. gadu atradās nelabvēlīgākā situācijā, un, ka Savienības ražošanas nozare cieta materiālu kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(164)

Izmeklēšanā atklājās, ka vairākums kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā pasliktinājās. Pārdošanas apjoms samazinājās par 10 %, ražošanas apjoms par 23 %, un jaudas izmantojuma likme nokritās no 63 % uz 49 %. Lai gan Savienības ražošanas nozarei izdevās saglabāt savu tirgus daļas līmeni aptuveni 81 %, tas notika uz tās rentabilitātes rēķina; faktiski Savienības pārdošanas cenas ievērojami samazinājās (–19 %). Neskatoties uz centieniem samazināt ražošanas izmaksas (samazinājums par 9 %), Savienības ražošanas nozare kopš 2015. gada cieš zaudējumus. No 2014. gada (6,2 % peļņa) līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (6,0 % zaudējumi) rentabilitāte nokritās par 12,2 procentpunktiem. Arī tādi finansiālie rādītāji kā naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem mainījās no pozitīviem 2014. gadā uz negatīviem turpmākajos gados un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tajā pašā periodā ieguldījumi nokritās par 64 %.

(165)

Kaitējuma turpināšanos izraisa vairāki tādi faktori kā Savienības patēriņa samazinājums un eksporta pārdošanas apjoma kritums. Tomēr papildus tam cenas Savienībā nospieda arī imports par dempinga cenām. Faktiski Ukraina palielināja savu eksporta apjomu Savienībā par 14 % par zemām un dempinga cenām, un attiecīgajā periodā palielināja tirgus daļu par 27 %. Vienīgā Ukrainas eksportētāja cenas bija gandrīz par 30 % zemākas nekā Savienības cenas. Šajā izteikti kapitālietilpīgajā nozarē ražošanas apjoma pazemināšanās kopā ar cenu nospiešanu negatīvi ietekmēja rentabilitāti.

(166)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ukrainas valdība un abi Krievijas ražotāji eksportētāji uzskaitīja vairākus faktorus, ko būtu vajadzējis ņemt vērā, analizējot cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozares kaitējuma situāciju un importu no attiecīgajām valstīm. Šādi faktori, domājams, bija Savienības patēriņa samazinājums, Savienības ražotāju iekšzemes konkurence, Savienības ražotāju neapmierinošie eksporta rādītāji, jaudas pārpalikums un Savienības sabiedrību un importa no Baltkrievijas lielās fiksētās izmaksas.

(167)

Kā atzīts 165. apsvērumā, kaitējuma turpināšanos izraisa vairāki faktori. Citi faktori bez patēriņa samazinājuma, eksporta pārdošanas apjoma krituma un importa par dempinga cenām nav bijuši nozīmīgi. Faktiski zemā jaudas izmantojuma likme atspoguļo ražošanas samazinājumu, nevis jaudas pārpalikumu, un imports no citām trešām valstīm kopumā ir samazinājies. Arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir saglabājušās relatīvi stabilas. Apgalvojums attiecībā uz Savienības ražotāju konkurenci nebija pamatots. Tas ir balstīts vienīgi uz tādu pamatojumu, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja tikai 30 % no ES ražošanas un ka tādēļ ir jāpārbauda konkurence starp izlasē iekļautajiem un neiekļautajiem ražotājiem. Šis apgalvojums ir jānoraida, jo tas ir pretrunā ar atlases izmantošanas loģisko pamatojumu. Faktiski Komisija pārbaudīja visu Savienības ražotāju situāciju, bet, ņemot vērā lielo ražotāju skaitu, konkrētus faktorus pārbaudīja tikai izlasei, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozari kopumā. Tādēļ nav vajadzības pārbaudīt izlasē neiekļauto ražotāju ietekmi uz tām sabiedrībām, kas ir iekļautas izlasē.

(168)

Jebkurā gadījumā, kā skaidrots iepriekš, secinājums par kaitējumu šajā gadījumā ir vērsts īpaši uz iespējamo situāciju Savienības ražošanas nozarē, ja pasākumi tiktu atcelti.

(169)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ukrainas valdība un viens no Ukrainas ražotājiem eksportētājiem izvirzīja jautājumu par to, ka Ukrainas eksporta tirgus daļa Savienības patēriņā veido tikai 6 %, un Ukrainas iekšzemes patēriņa dēļ, kā arī būtiskas Ukrainas eksporta diversifikācijas dēļ, iegūstot jaunus tirgus, ir maz ticams, ka turpmāk tā pieaugs.

(170)

Atbildot uz šo jautājumu, jāuzsver, ka pašreizējā 6 % lielā tirgus daļa jau rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, īpaši, ņemot vērā ievērojamo cenu samazinājumu. Jāievēro arī, ka Ukrainas importa pieaugums apjoma ziņā attiecīgajā periodā radās, neskatoties uz spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem.

(171)

Viens no Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kas daļēji atbalstīts arī Ukrainas valdības iesniegumā, turklāt apgalvoja, ka Komisijai savā kaitējuma atkārtošanās analīzē būtu vajadzējis ņemt vērā kopuzņēmuma līgumu, ko parakstījis attiecīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs un viens no lielākajiem Savienības attiecīgā ražojuma ražotājiem. Pēc Ukrainas ražotāja domām, šā kopuzņēmuma līguma nosacījums būtiski ietekmēs turpmāko sabiedrības eksporta apjomu uz ES, izplatīšanas kanālus un cenu noteikšanu.

(172)

Komisija atsaucas uz savu atspēkojumu iepriekš 124. apsvērumā.

(173)

Krievija eksportēja uz ES tikai nelielu apjomu, bet tika konstatēts, ka arī tā cenas ir zemākas nekā Savienības cenas. Kā aprakstīts iepriekš 50.–68. apsvērumā, tika veikta perspektīva analīze par iespējamo eksporta apjomu no šīs valsts, ja pasākumi tiktu atcelti. Tajā atklājās, ka imports no Krievijas iespējami pieaugtu līdz līmenim, kas ievērojami pārsniedz pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniegto līmeni.

(174)

Kā skaidrots iepriekš 53. un 93. apsvērumā, abām valstīm ir būtiska neizmantotā jauda, un, ja pasākumi tiktu atcelti, tās iespējami palielinātu importu par zemām cenām, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu apjoma un cenu ziņā. Kā skaidrots 56. un 108. apsvērumā, Savienības tirgus pievilcīgums iespējami palielināsies ASV 2018. gada martā noteiktā 25 % maksājuma par tērauda ražojumu importu, tostarp BCC, dēļ. ASV ir viens no Krievijas un Ukrainas galvenajiem eksporta tirgiem, un Savienības tirgus ir iespējams mērķis vismaz daļai no apjoma, ko vairs nevar pārdot ASV.

(175)

Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta, un, ja pasākumi tiktu atcelti, tās stāvoklis sarežģītos pat vēl vairāk. Ukrainas imports par zemām dempinga cenām turpinātu pieaugt un Krievijas imports par dempinga cenām iespējami atkārtotos ievērojamā apjomā, izraisot vēl lielāku cenu nospiešanu un tirgus daļu zudumu Savienības tirgū.

(176)

Atbilstīgi pamatregulas 21. pantam tika pētīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana attiecībā uz Krieviju un Ukrainu kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(177)

Pamatojoties uz to, tika izvērtēts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(178)

Runājot par Savienības interesēm, ir skaidrs, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, jau tā nestabilā ekonomiskā situācija Savienības ražošanas nozarē, kas pašlaik nodrošina 13 000 darba vietu tērauda nozarē saistībā ar attiecīgo ražojumu, pasliktinātos vēl vairāk.

(179)

Sadarbība starp importētājiem un lietotājiem nenotika, lai gan visi zināmie importētāji un lietotāji (vairāk nekā 70 sabiedrības) tika informēti par procedūras uzsākšanu un iespēju sadarboties kā ieinteresētajām personām.

(180)

Atbilstoši konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā importētāji iegūst ražojumus no dažādiem piegādātājiem daudzās dažādās valstīs, tādējādi importam no Krievijas un Ukrainas piemērojamo pasākumu turpināšanas ietekme ir ierobežota. Tolaik tika konstatēts arī tas, ka, lai arī pasākumi ir bijuši spēkā vairākus gadus, importētājiem izdevās saglabāt rentabilitāti.

(181)

Attiecībā uz lietotājiem, pamatojoties uz konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un pieejamo informāciju, šķiet, ka BCC daļa to ražošanas izmaksās ir samērā maza. BCC parasti ir lielu projektu daļa (katlu iekārtas, cauruļvadi, būves), kuros tās ir tikai ierobežota daļa. Tādējādi nav paredzama būtiska iespējamā pasākumu turpināšanas ietekme uz lietotājiem.

(182)

Attiecīgo sabiedrību sadarbības neesamības dēļ nav pārbaudāmu datu un informācijas, kas atklātu, ka vispārējā situācija ir mainījusies.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nepastāv pamatoti iemesli, kādēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(184)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšanas turpināšana negatīvi ietekmētu daudzus Savienības patērētājus (lietotājus) un ierobežotu konkurenci Savienības ietvaros. Tādēļ attiecīgās ieinteresētās personas aicināja Komisiju apsvērt pasākumu pagarināšanu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

(185)

Komisija pārbaudīja, vai priekšlikums par pasākumu ierobežotu pagarināšanu ir Savienības interesēs. Šajā ziņā jāatceras, ka Savienības interešu pārbaude antidempinga izmeklēšanas nolūkā ir stingra procesuāla darbība, kam nepieciešama attiecīgo interešu, tostarp Savienības ražošanas nozares un lietotāju un patērētāju interešu līdzsvarošana, kā arī sarežģītu juridisku, ekonomisku un politisku faktoru izvērtēšana (44). Komisija atgādināja, ka Savienības interešu izvērtēšanā attiecībā uz Savienības ražošanas nozari atklājās, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, jau tā nestabilā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija pasliktinātos vēl vairāk. Tā atgādināja arī, ka importētāji un lietotāji nesadarbojās, kas nozīmē, ka tos nelabvēlīgi ietekmētu pašlaik spēkā esošo pasākumu pagarināšana. Līdz ar to nav dokumentētu pierādījumu, kas norādītu, ka pasākumu piemērošanas ierobežošana līdz diviem gadiem kalpotu Savienības interesēm lielākā mērā nekā pasākumu piemērošana uz pilnu piecu gadu periodu, kas apsvērta pamatregulas 11. panta 2. punktā. Pamatojoties uz to, Komisija noraidīja abu Krievijas ražotāju eksportētāju izvirzīto argumentu.

(186)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu jāsaglabā spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC importam.

(187)

Ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, kurus Komisija izmantoja par pamatu, lai noteiktu attiecīgos antidempinga pasākumus, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Saņemtās piezīmes nebija tādas, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekšminētais secinājums.

(188)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,