20.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/40

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) Padome noteica antidempinga maksājumu tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 tika noteikti šie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Vēlāk pēc izmeklēšanām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 (3) 13. pantu tika konstatēts, ka sākotnējie pasākumi attiecībā uz importu no Ukrainas un Ķīnas Tautas Republikas apieti attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Attiecīgi Padome ar Regulu (EK) Nr. 760/2004 (4) Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot arī uz tādu pašu ražojumu importu, kuri nosūtīti no Moldovas. Līdzīgā veidā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (5) ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot arī uz tādu pašu ražojumu importu, kuri nosūtīti no Marokas.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (6) saglabāja sākotnējos pasākumus, kas noteikti ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam. Meksikas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2004. gada 18. augustā (7). Tā kā Ungārija un Polija 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākumi tika izbeigti minētajā datumā.

(4)

2010. gada maijā Padome pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā, kura veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010 (8) paplašināja galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, to attiecinot uz tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Korejas Republikas izcelsme. Dažiem Korejas ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts atbrīvojums no paplašinātā maksājuma, jo tika konstatēts, ka tie neapiet galīgos antidempinga maksājumus.

(5)

Indijas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2010. gada 17. novembrī (9).

(6)

2012. gada janvārī Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (10) 11. panta 2. punktu, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 (11) saglabāja antidempinga maksājumu attiecībā uz ĶTR, kurš ir paplašināts, to attiecinot uz Maroku un Korejas Republiku, un attiecībā uz Ukrainu, kurš ir paplašināts, to attiecinot uz Moldovu. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem” un termiņbeigu izmeklēšana, kas pabeigta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, turpmāk tiks dēvēta par “iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu”.

(7)

Ar to pašu regulu Padome arī izbeidza procedūru attiecībā uz Dienvidāfriku. Dienvidāfrikas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2012. gada 9. februārī.

(8)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (12) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“pārskatīšanas pieprasījums”).

(9)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2016. gada 7. novembrī iesniedza ES Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (Liaison Committee of E.U. Wire Rope Industries jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no tērauda trošu un tauvu (“SRC”) Savienības kopējā ražošanas apjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka ĶTR noteikto pasākumu termiņa beigas, iespējams, izraisīs dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos. Pieteikuma iesniedzējs nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka pret Ukrainu spēkā esošo pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

(10)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2017. gada 8. februārī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(11)

Tā kā pieprasījums par termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ukrainas izcelsmes SRC importu nebija pienācīgi pamatots, Komisija paziņoja par antidempinga pasākuma izbeigšanu attiecībā uz Ukrainu. Tādējādi Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteiktā antidempinga maksājuma termiņš beidzās 2017. gada 10. februārī (14).

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, proti, 2016. gada 31. decembrim (“attiecīgais periods”).

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija turklāt oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, pārējos zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus/lietotājus, par kuriem zināms, ka tie ir iesaistīti, kā arī ĶTR iestādes.

(14)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(16)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja 21 zināmo ražotāju eksportētāju ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Prasītā informācija ietvēra ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Tikai viena ražotāju eksportētāju grupa atbildēja, ka tā vēlējās sadarboties. Šī grupa, lai arī eksportēja 100 % SRC eksporta no ĶTR uz Savienību, ražoja mazāk nekā 2 % kopējā Ķīnas SRC ražošanas apjoma. Ņemot vērā, ka sadarboties vēlējās tikai viena ražotāju eksportētāju grupa, atlase nebija nepieciešama.

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izlase tika veidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu. Izlasē bija seši Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji PIP laikā ražoja aptuveni 50,5 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(20)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, tika aicināti piedalīties šajā izmeklēšanā. Šīs ieinteresētas personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu II pielikumā prasīto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

(21)

Turklāt sākumposmā Komisija sazinājās ar 44 pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem importētājiem, un tie tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību un aizpildīt iepriekš minēto pielikumu.

(22)

Pieteicās tikai septiņi importētāji, bet to atbildes liecina, ka PIP laikā seši no tiem SRC neimportēja. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(23)

Komisija nosūtīja anketas ražotāju eksportētāju grupai, kas sadarbojās un sniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, vienam importētājam, desmit lietotājiem, kuri pieteicās pēc izmeklēšanas sākšanas, un 50 zināmajiem ražotājiem iespējamajās tirgus ekonomikas trešās valstīs (Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”), Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija, Malaizija, Meksika, Šveice, Taizeme, Turcija un Ukraina).

(24)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza ražotāju eksportētāju grupa un pieci Savienības ražotāji. Importētāji un lietotāji atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(25)

Divi tirgus ekonomikas trešo valstu ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem (viens no Turcijas un otrs no ASV).

(26)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

(27)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ĶTR izcelsmes tērauda troses un tauvas, ieskaitot tauvas slēgtos rituļos, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm (“SRC” jeb “pārskatāmais ražojums”), patlaban klasificēts ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98.

(28)

SRC, ko ražo ĶTR un eksportē uz Savienību, SRC, ko ražo un pārdod tirgus ekonomikas trešās valsts (ASV) iekšzemes tirgū, un SRC, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir viens un tas pats galalietojums un vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(31)

Kā norādīts iepriekš 18. apsvērumā, šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viena ražotāju eksportētāju grupa, kas ražoja mazāk nekā 2 % kopējā ĶTR SRC ražošanas apjoma. Minētās grupas sastāvā ir septiņi saistītie uzņēmumi, kuri ir iesaistīti SRC ražošanā un pārdošanā. Tā kā šī grupa PIP laikā eksportēja 100 % SRC eksporta no ĶTR uz Savienību, Komisija uzskatīja, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai novērtētu eksporta cenu un dempinga starpību PIP laikā (3.2. sadaļa).

(32)

Tomēr tika konstatēts, ka vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, sniegtie dati attiecībā uz eksporta pārdevumiem uz citām trešām valstīm, ir nepilnīgi: četri uzņēmumi, kas ir saistīti ar šo grupu un iesaistīti SRC ražošanā un pārdošanā, nebija snieguši atsevišķu atbildi uz anketas jautājumiem, kā tika prasīts. Nesniedzot atbildes, kā tika prasīts, tie nesniedza informāciju par saviem eksporta pārdevumiem uz citām trešām valstīm. Turklāt viens ar grupu saistītais uzņēmums, lai arī sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, neziņoja par saviem eksporta pārdevumiem uz citām trešām valstīm pa ražojuma veidiem par katru darījumu.

(33)

Rezultātā Komisija informēja vienīgo ražotāju eksportētāju grupu, kas sadarbojās, par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz eksporta pārdevumiem uz trešām valstīm un par to, ka grupai tiek dota iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar minētās regulas 18. panta 4. punktu.

(34)

Ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, savās piezīmēs nenoliedza, ka tā nav sniegusi atbildes uz anketas jautājumiem par tās četriem saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr tā apgalvoja, ka neesot samērīgi pieprasīt informāciju par eksporta pārdevumiem uz trešām valstīm pa ražojuma kontroles numuriem (“PKN”) par katru darījumu. Šis arguments nav pieņemams. Prasītā informācija tika uzskatīta par nepieciešamu, jo, lai prognozētu ĶTR ražotāju nākotnes rīcību, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir svarīgi iegūt precīzu un pilnīgu informāciju par to pašreizējo rīcību, kas attiecas uz SRC eksportu uz citām trešām valstīm. Ja, kā tas ir šajā gadījumā, ieinteresētā persona nav pielikusi vislielākās pūles, lai nodrošinātu prasīto datu pilnīgu kopu, bet vien daļu no tās, kas turklāt nav pietiekami detalizēta un kuru nav iespējams pārbaudīt, šādu daļēju informāciju nevar uzskatīt par pietiekami precīzu un pilnīgu, lai Komisija, pilnībā apguvusi faktus, varētu pienācīgi novērtēt Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcību, kas attiecas uz SRC eksportu uz citām trešām valstīm.

(35)

Tādējādi 3.3.2. sadaļas konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Lai izveidotu pilnīgu priekšstatu par spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem citos nozīmīgos trešo valstu SRC tirgos, kā paskaidrots 68. apsvērumā, šim nolūkam tika izmantota informācija, ko iesniedza vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, izņemot informāciju par pārdevumiem uz trešām valstīm, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija, pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija, Ķīnas Eksporta statistikas datubāzē (15) (“ĶTR datubāze”) pieejamā informācija, Pasaules Bankas sniegtā informācija un cita publiski pieejamā informācija.

(36)

Dempings PIP laikā eksportam no ĶTR tika noteikts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās un kura PIP laikā eksportēja visu SRC eksporta apjomu no ĶTR uz Savienību (sk. 18. apsvērumu).

(37)

Nevienam ĶTR ražotājam eksportētājam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms. Normālā vērtība visiem ražotājiem eksportētājiem tādējādi nosakāma saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts.

(38)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paredzēja izmantot Turciju par tirgus ekonomikas trešo valsti. Paziņojumā par procedūras sākšanu arī tika norādīts, ka līdzīgā ražojuma ražošana varētu notikt citās tirgus ekonomikas trešās valstīs, piemēram, Taizemē, Vjetnamā un Malaizijā. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par tirgus ekonomikas trešās valsts izvēli normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR. Termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, piezīmes netika saņemtas.

(39)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma ražošana un pārdošana notiek minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tajās notiek ražošana. Turklāt, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistikas informāciju (Eurostat), Komisija noteica citas iespējamās tirgus ekonomikas trešās valstis: ASV, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija, Malaizija, Meksika, Šveice, Taizeme, Turcija un Ukraina. Komisija ir apzinājusi 50 potenciālos ražotājus šajās valstīs, ar kuriem tā sazinājās un kurus aicināja sniegt nepieciešamo informāciju.

(40)

Tomēr tikai viens ražotājs Turcijā un viens ražotājs ASV pieteicās un sniedza prasīto informāciju.

(41)

ASV pavisam bija 15 iespējamie līdzīgā ražojuma ražotāji. Tika arī konstatēts, ka ASV tirgus ir atvērts tirgus ar ievērojamiem SRC importa un eksporta apjomiem PIP laikā. SRC importam ASV netika piemēroti ievedmuitas nodokļi vai antidempinga/kompensācijas maksājumi. ASV ražotāja, kas sadarbojās, ražošanas apjoms bija ievērojams, salīdzinot ar kopējo aplēsto ražošanas apjomu ASV (tas ražoja aptuveni [15 %–25 %] no kopējā aplēstā iekšzemes ražošanas apjoma ASV).

(42)

Tādēļ tika uzskatīts, ka ASV ir atvērts un liels tirgus, kurā ir daudzi iekšzemes ražotāji un imports, kas savstarpēji konkurē. Tika konstatēts, ka konkurences līmenis ASV ir augstāks nekā Turcijā. Turklāt Turcijas ražotāja sniegtie dati pamatā bija nepilnīgi un tajos trūka būtisku elementu normālās vērtības noteikšanai, savukārt ASV ražotāja atbilde bija pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai uz šā pamata noteiktu uzticamu normālo vērtību. Tāpēc Komisija par atbilstošu tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlējās ASV.

(43)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par ASV izvēli par tirgus ekonomikas trešo valsti. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas.

(44)

Pamatojoties uz to, Komisija šajā pārskatīšanā nolēma par tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlēties ASV.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, ko tirgus ekonomikas trešās valsts ražotājs pārdeva iekšzemes tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko līdzīgā ražojuma ASV ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis iekšzemes tirgū, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar pārskatāmā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs bija eksportējis uz Savienību.

(46)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumi tika uzskatīti par rentabliem, ja vienības cena izmeklēšanas periodā bija vienāda ar ASV ražotāja ražošanas izmaksām vai lielāka par tām.

(47)

Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kuru pārdevumi pēc pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū par vairāk nekā 80 % pārsniedza izmaksas, un šā veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām. Tādos gadījumos normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā vidējo svērto no visu attiecīgā veida pārdevumu faktiskajām iekšzemes cenām neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija rentabli. Tā tas bija aptuveni 50 % ražojuma veidu, kas eksportēti uz Savienību.

(48)

Ja attiecīgā ražojuma veida rentablie pārdevumi veikti 80 % vai mazāk gadījumu no šā veida kopējā pārdošanas apjoma, normālo vērtību balstīja faktiskajā iekšzemes cenā, ko aprēķināja kā šā veida tikai rentablo pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā. Tā tas bija aptuveni 50 % ražojuma veidu, kas eksportēti uz ES.

(49)

Tādējādi visiem ražojuma veidiem normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes pārdošanas cenām.

(50)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ASV ražotāja, kas sadarbojās, SRC pārdošanas cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu un 2. panta 1.–6. punktu.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza ĶTR ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, proti, pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā, kas bija nesaistīts importētājs.

(52)

Ja pilnā PKN līmenī nebija atbilsmes starp ražojuma veidiem, ko eksportēja ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, un iekšzemes pārdevumiem tirgus ekonomikas trešajā valstī, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vislīdzīgākā ražojuma veida iekšzemes cenu šajā tirgus ekonomikas trešajā valstī. Lai ņemtu vērā ražojuma veidu atšķirības, nosakot normālo vērtību, ņēma vērā ražojuma veida īpašības, ko nosaka PKN: ražojuma kategorija, stieples īpašības, troses veids, ārējais diametrs un stiepes izturība. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika veiktas korekcijas [5 %–15 %] diapazonā, lai ņemtu vērā ražojuma veidu atšķirības.

(53)

Uz eksportu no ĶTR attiecas daļēji atmaksājams eksporta pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt ASV tiek atmaksāti visi nodokļi, kas attiecas uz ASV iekšzemes pārdevumiem. Tāpēc Komisija veica korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu par atšķirībām PVN starp eksporta pārdevumiem no ĶTR uz Savienību (kur eksportam tiek piemērots 17 % PVN un 5 % no tā tiek atmaksāti), lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu un ievērotu iedibināto judikatūru (16).

(54)

Turklāt saskaņā ar 2. panta 10. punkta e) un f) apakšpunktu tika veiktas arī normālās vērtības korekcijas par iepakošanas izmaksu atšķirībām (mazāk nekā 2 %) un iekšzemes pārvadājumiem (2 %–10 % diapazonā). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu tika veiktas arī eksporta cenas korekcijas par pārkraušanas un iekraušanas izmaksām (mazāk nekā 1 %), iekšzemes pārvadājumu izmaksām ĶTR (1 %–5 % diapazonā), jūras pārvadājumu (1 %–5 % diapazonā) un apdrošināšanas izmaksām (mazāk nekā 1 %). Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) un k) apakšpunktu no eksporta cenas tika atņemtas kredīta izmaksas (mazāk nekā 1 %) un banku maksas (mazāk nekā 1 %).

(55)

Visbeidzot, eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus ĶTR. Komisija nepārbaudīja, vai attiecībā uz šiem pārdevumiem būtu pamatota korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tas tā ir tāpēc, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir nevis noteikt precīzas dempinga starpības, bet gan noteikt, vai dempings PIP laikā turpinājās.

(56)

Lai nodrošinātu cenu salīdzināmību, Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenas, kas aprēķinātas 45.–51. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam tirgus ekonomikas trešajā valstī salīdzināja ar pārskatāmā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(57)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF (izmaksas, apdrošināšana un vedmaksa) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 16,7 %.

(58)

Papildus konstatējumam par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: ražošana, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, cenu noteikšanas prakse ĶTR eksportam citās trešās valstīs, apiešanas prakse un Savienības tirgus pievilcīgums.

(59)

Vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, ražošanas jauda bija mazāka par 3 % no kopējās ražošanas jaudas un mazāka par 2 % no kopējā SRC ražošanas apjoma ĶTR. Ņemot vērā, ka neviens cits SRC ražotājs ĶTR nesadarbojās, lai novērtētu importa dinamiku pasākumu atcelšanas gadījumā, dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaudi balstīja uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, sniegto informāciju, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, ĶTR datubāzē pieejamo informāciju, Pasaules Bankas sniegto informāciju un citu publiski pieejamo informāciju, kā paskaidrots 68. apsvērumā, lai izveidotu pilnīgu priekšstatu par spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem citos nozīmīgos SRC tirgos.

(60)

Tā kā lietas materiālos nebija citas informācijas, Komisijas pamatoja savus konstatējumus uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, kas ietvēra analītisko pētījumu Supply and Demand-side Developments in the Chinese Steel Wire Rope Industry 2012-2016 as well as in the Near Future (“pētījums”). Pamatojoties uz šo informāciju, tika izdarītas šādas aplēses: SRC ražošanas jauda ĶTR – 5,8 milj. t gadā, faktiskā ražošana – 4,0 milj. t gadā un tā rezultātā neizmantotā jauda – aptuveni 1,8 milj. t 2016. gadā, kas ievērojami, vairāk nekā 10 reizes, pārsniedz kopējo SRC patēriņu Savienībā PIP laikā, kā parādīts 75. apsvērumā.

(61)

Pētījums liecina, ka iekšzemes patēriņš ĶTR ir aptuveni 3,8 milj. t gadā. Izmeklēšanā nekonstatēja elementus, kas liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu, kas Ķīnā varētu notikt tuvā nākotnē. Tas pats attiecas uz Ķīnas eksportu uz citām trešām valstīm – nav pieejama informācija, kas liecinātu par ievērojamu pieprasījuma pēc SRC kāpumu visā pasaulē.

(62)

Par termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu un, konkrētāk, pētījumu jānorāda, ka neviena ieinteresētā persona nav apstrīdējusi tajā iekļauto informāciju. Turklāt, kā norādīts 17. un 18. apsvērumā, jāatgādina arī, ka lielākā daļa SRC ražotāju eksportētāju ĶTR neiesniedza prasīto vajadzīgo informāciju un ka prasīto attiecīgo informāciju sniedza vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās un kuras ražošanas jauda bija mazāka par 3 % kopējās ražošanas jaudas ĶTR.

(63)

Tādēļ, tā kā nebija citas informācijas, tiek uzskatīts, ka ne iekšzemes pieprasījums, ne pieprasījums pēc SRC pasaulē, nespēs absorbēt ievērojamu neizmantoto jaudu Ķīnā.

(64)

Kā paskaidrots 32.–35. apsvērumā, vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, sniegto informāciju nevarēja izmantot, lai pienācīgi novērtētu Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu noteikšanas praksi citās trešās valstīs. Tādēļ Komisijai, lai izvērtētu šo praksi, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Lai to darītu, Komisija izmantoja ĶTR datubāzi, kā tas tika darīts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (17).

(65)

Tomēr būtu jānorāda, ka ĶTR datubāze aptver plašāku ražojuma klāstu nekā tikai pārskatāmo ražojumu, jo tajā ietverti stiepļu vijumi, tērauda troses un tauvas un tērauda troses un tauvas ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm. Tādēļ, pamatojoties uz ĶTR datubāzē iegūto informāciju, nav iespējams jēgpilni analizēt daudzumus, kas eksportēti uz citiem tirgiem. Tomēr ĶTR datubāzi varēja izmantot cenu analīzei. Cenu analīze ir balstīta uz saprātīgiem aprēķiniem, ņemot vērā līdzīgās īpašības citiem ražojumiem, kurus iespējams iekļaut analīzē.

(66)

Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka, salīdzinot Ķīnas eksporta cenas piecos galvenajos eksporta tirgos, kas nav Savienība (proti, ASV, Dienvidkoreja, Indija, Taizeme un Vjetnama), ar noteikto normālo vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī, kā aprakstīts 45.–50. apsvērumā, dempinga starpības PIP laikā svārstījās no 129 % līdz 314 %. Ķīnas SRC eksports uz šiem pieciem citiem tirgiem veido aptuveni 40 % no kopējā Ķīnas SRC eksporta visā pasaulē. Uz šā pamata dempinga starpība pārdevumiem uz Savienību bija 97 %.

(67)

Tādēļ SRC eksports uz citām trešām valstīm no ĶTR, iespējams, bijis saistīts ar vēl lielāku dempingu nekā eksporta pārdevumi uz Savienību PIP laikā. Tā kā trūka citas informācijas, eksporta cenu līmeni uz pārējām trešām valstīm var uzskatīt par rādītāju, kas pasākumu atcelšanas gadījumā liecina par iespējamo eksporta cenu līmeni uz Savienību. Ņemot vērā zemās cenas uz trešo valstu tirgiem, tika arī secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Savienību, kā rezultātā, iespējams, tiks palielināts dempings.

(68)

Turklāt saskaņā ar publiski pieejamiem datiem (18) antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes SRC importam ir spēkā arī Turcijā (19), Meksikā (20) un Brazīlijā (21). Kolumbija nesen sāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas izcelsmes SRC importu (22), un 2017. gada decembrī tika noteikti 15 % pagaidu antidempinga pasākumi. Tas skaidri liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji SRC uz citiem tirgiem arī ir eksportējuši par dempinga cenām. Tas arī liecina, ka Ķīnas SRC eksports uz šiem tirgiem ir vai būs ierobežots un ka Ķīnas SRC ražotājiem eksportētājiem, lai segtu savu neizmantoto jaudu, jāmeklē alternatīvi tirgi.

(69)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, kā paskaidrots 66. apsvērumā, tika konstatēts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji Savienības tirgū var prasīt augstākas cenas nekā citās trešās valstīs. Saskaņā ar ĶTR datubāzi PIP laikā vidējā FOB (franko uz kuģa klāja) eksporta cena uz Savienību bija EUR 1 688/t, lai gan tā vidēji bija tikai EUR 1 191/t, ja galamērķis bija vienā no pieciem galvenajiem trešo valstu tirgiem. Tāpēc Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija aptuveni par 30 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību (neņemot vērā antidempinga maksājumus, kas samaksāti Savienības tirgū). Tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji par pārdevumiem uz Savienību var gūt lielāku peļņu nekā par pārdevumiem uz citiem eksporta tirgiem.

(70)

Apkopojot var secināt, ka dempinga starpība, kas noteikta PIP laikā, ievērojamā neizmantotā jauda, kas pieejama ĶTR, konstatētais Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenu noteikšanas prakse citās trešās valstīs liecina, ka, visticamāk, dempings turpināsies, ja pasākumi tiks atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāks eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga turpināšanās iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(71)

Savienībā PIP laikā SRC ražoja vairāk nekā 22 ražotāji/ražotāju grupas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(72)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem papildu datiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, Savienības kopējo ražošanas apjomu PIP laikā noteica 168 701 t apmērā.

(73)

Kā norādīts 19. apsvērumā, izlasē iekļāva sešus ražotājus/ražotāju grupas. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no pieciem Savienības ražotājiem un pārbaudīja tās. Minētie pieci ražotāji PIP laikā ražoja 43 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Tādēļ tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei pietiekami reprezentatīva.

(74)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un importa apjomu no trešām valstīm Savienībā, izmantojot datus, ko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), un pārbaudītos datus no Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās.

(75)

1. tabulā izklāstīta patēriņa Savienībā dinamika attiecīgajā periodā.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(76)

No 2013. līdz 2014. gadam patēriņš Savienība saglabājās stabils un no 2014. gada līdz PIP samazinājās par 6 %.

(77)

Komisija noteica importa apjomu no ĶTR, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, un 14. panta 6. punkta datubāzes datiem attiecīgajā periodā.

(78)

Pamatojoties uz to, importa no ĶTR Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(79)

Attiecīgajā periodā SRC importa apjoms no ĶTR svārstījās no gada uz gadu. Sarukumam par 34 % no 2013. līdz 2014. gadam sekoja pieaugums par 80 % no 2014. gada līdz 2015. gadam (23). Visbeidzot importa apjoms samazinājās no 2 697 t 2013. gadā līdz 2 005 t PIP laikā. Kopumā importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 26 %.

(80)

Importa no ĶTR tirgus daļas tendence bija līdzīga. Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās no 1,5 % līdz 1,2 %.

(81)

Komisija noteica importa no ĶTR cenas, pamatojoties uz ĶTR ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, un 14. panta 6. punkta datubāzes datiem attiecīgajā periodā. Importam no ĶTR Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika.

3. tabula

Importa no ĶTR vidējā cena

(82)

Attiecīgajā periodā no ĶTR importētā ražojuma vidējā cena svārstījās no gada uz gadu. Sākotnēji 2014. gadā cenas samazinājās par 21 %. 2015. gadā tās palielinājās, gandrīz sasniedzot 2013. gada līmeni, un PIP laikā tās palielinājās vēl vairāk. Kopumā cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 45 %.

(83)

Cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(84)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas PIP laikā. Tas, ka cenu samazinājums nav konstatēts, liecina, ka pasākumi ir efektīvi. Ja pasākumi tiktu atcelti un Ķīnas SRC ražotāji eksportētāji saglabātu eksporta cenas līdzīgā līmenī, cenu samazinājuma starpību varētu aprēķināt, antidempinga maksājumu atskaitot no importa cenas. Tādējādi cenu samazinājuma starpība sasniegtu 36,3 %. Tas tiek uzskatīts par pamatotu norādi par iespējamo cenu līmeni eksportam uz Savienību nākotnē, ja pasākumi tiktu atcelti.

(85)

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, galvenokārt ienāk no Korejas Republikas, Turcijas, Taizemes, Krievijas un Malaizijas.

(86)

Šā importa apjoms Savienībā ir parādīts 4. tabulā, kā arī tā tirgus daļa un vidējās cenas.

4. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(87)

Kopumā importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils un tikai nedaudz palielinājās (par 1 %).

(88)

Tā kā kopējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās, šis palielinājums nozīmēja arī šā importa tirgus daļas pieaugumu no 36,1 % līdz 38,8 % šajā periodā.

(89)

Attiecīgajā periodā no trešām valstīm, izņemot ĶTR, importētā ražojuma vidējā cena svārstījās no gada uz gadu. Sākotnēji 2014. gadā cenas samazinājās par 7 %. 2015. gadā cenas palielinājās par 2 %, bet PIP laikā atkal samazinājās par 8 %. Kopumā cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(90)

Korejas Republikai attiecīgajā periodā bija otrā lielākā tirgus daļa Savienības tirgū pēc Savienības ražošanas nozares.

(91)

Kā minēts 4. apsvērumā, SRC importam no ĶTR noteikto sākotnējo pasākumu apiešana notika caur Korejas Republiku. Tādēļ ĶTR izcelsmes importam 2010. gadā noteikto antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, izņemot tos ražojumus, kurus patiešām bija ražojuši 15 Korejas ražotāji.

(92)

Gandrīz viss SRC imports no Korejas Republikas Savienībā PIP laikā bija nācis no ražotājiem eksportētājiem, kuri tika atbrīvoti no paplašinātā antidempinga maksājuma, proti, 99,98 % visa importa no Korejas.

(93)

5. tabulā izklāstīta Korejas importa Savienībā apjoma, tirgus daļas un vidējās cenas dinamika attiecīgajā periodā.

5. tabula

Importa no Korejas apjoms, tirgus daļa un vidējās cena

(94)

Importa apjoms no Korejas Republikas attiecīgajā periodā samazinājās par 11 % – nedaudz straujāk par patēriņa sarukuma tendenci.

(95)

Tā kā importa apjoms saruka straujāk nekā patēriņš, tirgus daļa vien nedaudz samazinājās no 21,0 % līdz 20,0 % attiecīgajā periodā.

(96)

Vidējā importa cena no 2013. līdz 2015. gadam pieauga par 6 % un PIP laikā samazinājās par 9 %, kas attiecīgajā periodā veidoja 3 % kopējo samazinājumu. Vidējā cena (CIF, maksājums nav iekļauts) bija par 48 % zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu (EXW).

(97)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Marokas izcelsmes vai no Marokas nosūtītu ražojumu importa apjoms bija tuvs nullei. Tāpēc uzskatīja, ka turpmākā analīze nav nepieciešama.

(98)

Attiecīgajā periodā attiecībā uz Ukrainas izcelsmes SRC importu joprojām bija spēkā 51,8 % antidempinga maksājums, kas tika paplašināts, to attiecinot uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Moldovas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Moldovas izcelsme.

(99)

Kā paskaidrots 11. apsvērumā, šo pasākumu termiņš beidzās 2017. gada 10. februārī.

(100)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Ukrainas un Moldovas izcelsmes vai no Ukrainas un Moldovas nosūtītu ražojumu importa apjoms bija tuvs nullei. Tāpēc uzskatīja, ka turpmāka analīze par attiecīgo periodu nav nepieciešama.

(101)

Imports no pārējām trešām valstīm, galvenokārt no Turcijas, Taizemes, Krievijas un Malaizijas. 6. tabulā izklāstīta šā importa dinamika.

6. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(102)

No 2013. līdz 2015. gadam kopējais importa apjoms no citām trešām valstīm palielinājās par 27 %. PIP laikā importa apjoms samazinājās par 10 %. Kopumā attiecīgajā periodā importa apjoms palielinājās par 17 %. Tā kā patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās, kā aprakstīts 76. apsvērumā, citu trešo valstu tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās no 15 % līdz 19 %.

(103)

Imports no Turcijas attiecīgajā periodā svārstījās, bet PIP laikā sasniedza līdzīgu līmeni kā 2013. gadā (attiecīgā perioda sākumā), proti, 7 028 t. Kopumā minētā importa tirgus daļa saglabājās samērā stabila, attiecīgajā periodā tikai nedaudz pieaugot par 0,4 procentpunktiem, proti, no 3,9 % 2013. gadā līdz 4,3 % PIP laikā. Vidējā cena samazinājās par 9 %.

(104)

No 2013. gada līdz 2014. gadam imports no Taizemes palielinājās par 25 %, bet pēc tam nepārtraukti samazinājās un PIP laikā sasniedza 6 122 t, proti, pieauga salīdzinājumā ar 5 206 t 2013. gadā. Kopumā attiecīgajā periodā imports pieauga par 18 %. Tirgus daļa palielinājās arī 2014. gadā un saglabājās stabila līdz PIP. No 2014. līdz 2015. gadam vidējā importa cena attiecīgajā periodā svārstījās (– 4 %, + 15 %) un PIP laikā bija par 2 % augstāka par 2013. gada līmeni.

(105)

Importa apjoms no Krievijas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga, bet visā attiecīgajā periodā palika relatīvi zemā līmenī. Tirgus daļa arī palielinājās no 0,9 % līdz 2,9 %. Attiecīgajā periodā vidējā cena samazinājās par 21 %.

(106)

Kopš attiecīgā perioda sākuma imports no Malaizijas svārstījās, bet PIP laikā tas sasniedza gandrīz tādu pašu līmeni kā 2013. gadā, proti, 4 530 t. Attiecīgajā periodā, neraugoties uz svārstībām, SRC importa no Malaizijas tirgus daļa palielinājās tikai nedaudz, proti, par 0,2 procentpunktiem. Attiecīgajā periodā vidējā importa cena samazinājās par 13 %.

(107)

PIP laikā SRC importa no Turcijas, Taizemes, Krievijas un Malaizijas cenas vidēji bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu (par 49 %–63 %). Tās arī bija zemākas par importa no ĶTR cenām (par 41 %–57 %).

(108)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(109)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus par Savienības ražošanas nozari kopumā, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kurus tā salīdzināja ar vairāku Savienības ražotāju sniegto informāciju pirms procedūras sākšanas un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(110)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(111)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības vidējās izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(112)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika (sk. 7. tabulu).

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(113)

No 2013. līdz 2014. gadam kopējais ražošanas apjoms saglabājās samērā stabils un 2015. gadā tas samazinājās par 5 %. Tomēr PIP laikā ražošanas apjoms samazinājās vēl par 12 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %.

(114)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (kopumā tikai par 5 %).

(115)

Līdz ar to jaudas izmantojuma līmenis samazinājās no 71 % 2013. gadā līdz 55 % PIP laikā. Kopumā pēc tam, kad samazinājās ražošanas apjoms, attiecīgajā periodā par 22 % samazinājās jaudas izmantojuma līmenis.

(116)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(117)

Pārdošanas apjoma tendence sekoja ražošanas apjoma tendencei. No 2013. līdz 2014. gadam tas saglabājās samērā stabils un 2015. gadā tas samazinājās par 5 %. PIP laikā ražošanas apjoms samazinājās vēl par 5 %. Kopumā pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %.

(118)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,4 procentpunktiem (no 62,4 % līdz 60,0 % attiecīgajā periodā).

(119)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 6 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās vēl vairāk, proti, par 10 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja 2,4 procentpunktus tirgus daļas. Pārdošanas apjoma kritums atspoguļojās arī jaudas izmantojumā, kas saruka par 22 %.

(120)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(121)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 9 %, un lielākais samazinājums notika PIP laikā. Tas sekoja ražošanas un pārdošanas apjomu samazinājumiem, kas aprakstīti 113. un 117. apsvērumā.

(122)

Sakarā ar straujāku ražošanas apjoma sarukumu salīdzinājumā ar darbinieku skaita samazinājumu ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %.

(123)

Kā minēts 57. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām (dempinga starpība – 16,7 %). Importa apjoms bija zems, jo spēkā esošie antidempinga pasākumi bija efektīvi. Tomēr Ķīnas klātbūtne Savienības tirgū saglabājās – tā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1,2 % (sk. 2. tabulu).

(124)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Savienības ražošanas nozarei bija manāmas atgūšanās pazīmes no iepriekšējā dempinga sekām. Attiecīgajā periodā atgūšanās process palēninājās, un galvenie kaitējuma rādītāji uzrādīja lejupēju tendenci. Turklāt mazāks pieprasījums pēc beramkravām un naftas cenu samazinājums izraisīja aktivitātes samazinājumu kalnrūpniecībā un naftas un gāzes nozarē. Pēc tam tika novērota negatīva ietekme uz pieprasījumu pēc SRC, kas attiecīgajā periodā izraisīja patēriņa sarukumu par 6 % (sk. 1. tabulu).

(125)

Ņemot vērā Savienības cenu pakāpenisku samazinājumu attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozare nevarēja turpināt atgūties no iepriekšējā dempinga sekām.

(126)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

(127)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

(128)

Vienlaikus vidējās vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Šo vienības ražošanas izmaksu pieaugumu galvenokārt izraisīja ražošanas un pārdošanas apjoma kritums par attiecīgi 18 % un 10 % attiecīgajā periodā (113. apsvērums (sk. 7. tabulu) un 117. apsvērums (sk. 8. tabulu)). Jānorāda, ka minētais vienības ražošanas izmaksu pieaugums notika, neraugoties uz kopējo ražošanas izmaksu samazinājumu attiecīgajā periodā. Tādējādi, lai gan Savienības ražošanas nozarei izdevās samazināt kopējās ražošanas izmaksas, tā nespēja samazināt vienības izmaksas, ņemot vērā ražošanas un pārdošanas apjoma straujo kritumu.

(129)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(130)

Pēc nelielām svārstībām attiecīgajā periodā kopumā attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas nedaudz palielinājās (par 3 %).

(131)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Krājumi

(132)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms nedaudz samazinājās (par 3 %). Tā kā Savienības ražošanas nozarei ir jāsaglabā minimālais izplatītāko SRC veidu krājumu līmenis, kas paredzēts pieprasījuma tūlītējai apmierināšanai, krājumus nevarēja samazināt vēl vairāk, un tādējādi to vērtība procentos no ražošanas apjoma palielinājās par 38 %.

(133)

Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(134)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no 7,5 % peļņas 2013. gadā līdz 1,6 % zaudējumiem PIP laikā.

(135)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma ievērojami samazinājās (par 79 %). Tas ir vēl viens Savienības ražošanas nozares vājā snieguma rādītājs, kas attiecas uz pamatdarbību un likviditātes trūkumu, ar ko nozarei bija jāsaskaras.

(136)

Attiecīgi ieguldījumi attiecīgajā periodā saruka par 50 %. Ņemot vērā arvien sarūkošas peļņas normas un lielo spiedienu uz cenām, ieguldījumi galvenokārt bija saistīti tikai ar vides vai drošības prasībām. Vienlaikus efektivitātes un ražīguma palielināšanai izmeklēšanas periodā veikti tikai daži ieguldījumi darbībā un ražošanas tehnoloģijā.

(137)

Ar ienākumu no ieguldījumiem mēra peļņu vai zaudējumus, kas radušies par ieguldījumu attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem. Attiecīgajā periodā tas samazinājās no 33,3 % līdz – 5,2 %.

(138)

Spēkā esošie antidempinga maksājumi attiecīgā perioda pirmajos divos gados (2013. un 2014. gadā) palīdzēja Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes un tai izdevies saglabāt peļņas normu, kas pārsniedz 5 % mērķa peļņu.

(139)

Tomēr mazāks pieprasījums pēc beramkravām un naftas cenu samazinājums izraisīja aktivitātes samazinājumu kalnrūpniecībā un naftas un gāzes nozarē. Līdz ar to pieprasījums pēc SRC attiecīgajā periodā samazinājās. Savienības ražošanas nozari tieši ietekmēja šis pieprasījuma kritums, kā rezultātā samazinājās tās ražošanas un pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Vienlaikus zemo cenu SRC īpatsvars palielinājās un izraisīja Savienības cenu samazinājumu un finanšu rezultātu turpmāku pasliktināšanos. Tādējādi gandrīz visi kaitējuma rādītāji ir pasliktinājušies. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(140)

SRC importam no ĶTR bija ierobežota negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares kaitējuma stāvokli. Ņemot vērā spēkā esošos pasākumus, šā importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija zema. Tomēr SRC imports no ĶTR joprojām bija Savienības tirgū.

(141)

Vienlaikus importam no citām trešām valstīm kopumā bija 38,8 % tirgus daļa, un attiecīgajā periodā tā uzrādīja nelielu pieauguma tendenci (skatīt 4. tabulu). Vidējām importa cenām no citām trešām valstīm bija tendence samazināties, un to līmenis bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni Savienības tirgū. Tādējādi šis imports būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares kaitējuma stāvokli. Kā jau iztirzāts 85.–89. apsvērumā, attiecīgajā periodā minētais imports ne tikai saglabāja savu tirgus daļu, bet arī audzēja to. Turklāt tajā pašā periodā vidējā importa cena samazinājās (sk. 89. apsvērumu), radot papildu lejupēju spiedienu uz Savienības cenu, kā rezultātā visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 12 % (sk. 127. apsvērumu) un arvien vairāk pasliktinājās finanšu rezultāti.

(142)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ieguva no sākotnējiem pasākumiem, jo attiecīgā perioda pirmajos divos gados (2013. un 2014. gadā) tā turpināja atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, atgūšanās process apstājās.

(143)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā importa no Ķīnas būtisks kaitējums atkārtotos. Izmeklēšana parādīja, ka imports no ĶTR PIP laikā notika dempinga cenu līmenī (sk. 57. apsvērumu) un ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība (sk. 70. apsvērumu).

(144)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: i) ražošanas jauda un ĶTR pieejamā neizmantotā jauda, ii) iespējamie importa no ĶTR cenu līmeņi pasākumu atcelšanas gadījumā, iii) Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citās valstīs, iv) Savienības tirgus pievilcīgums un v) importa no ĶTR ietekme uz Savienības ražošanas nozari pasākumu atcelšanas gadījumā.

(145)

Kā paskaidrots 60. apsvērumā, ĶTR ražotājiem ir ievērojama ražošanas jauda Ķīnā un tā rezultātā neizmantotā jauda, kas kopumā pārsniedz ne tikai eksporta apjomu uz Savienību PIP laikā, bet arī kopējo patēriņu Savienībā PIP laikā.

(146)

Turklāt, kā minēts 63. apsvērumā, tika konstatēts, ka nebija elementu, kas tuvākajā nākotnē liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc SRC ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu.

(147)

Kā minēts 18. apsvērumā, vienīgā ražotāju eksportētāju grupa ĶTR, kas sadarbojās, tomēr neziņoja par saviem eksporta pārdevumiem uz citiem trešo valstu tirgiem. Tā kā trūka citas informācijas, lai noteiktu ĶTR eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota ĶTR datubāze.

(148)

Turklāt šā eksporta cenu līmeņi tika arī uzskatīti par pamatotu aplēsi par nākotnes cenu līmeņiem uz Savienību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(149)

Kā paskaidrots 69. apsvērumā, ĶTR eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem vidēji bija ievērojami zemākas par eksporta cenām uz Savienību, proti, par aptuveni 30 %. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka ražotājiem ĶTR ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Savienību.

(150)

Turklāt PIP laikā ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, importa cena, neņemot vērā antidempinga maksājumus, bija par 36,3 % mazāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām (sk. 84. apsvērumu). Tas tiek uzskatīts par pamatotu norādi par iespējamo nākotnes cenu līmeni uz Savienību, ja pasākumi tiktu atcelti.

(151)

Tā kā trūka citas informācijas, kā paskaidrots 64. un 65. apsvērumā, lai noteiktu ĶTR eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota ĶTR datubāze.

(152)

Saskaņā ar šo informāciju Ķīnas SRC eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem atkarībā no eksporta tirgus vidēji bija aptuveni no 40 % līdz 80 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(153)

PIP laikā trīs galvenie Ķīnas SRC eksporta galamērķi apjoma ziņā bija Korejas Republika (123 891 t jeb 11 % no to kopējā eksporta), ASV (97 936 t jeb 9 % no to kopējā eksporta) un Vjetnama (76 344 t jeb 7 % no to kopējā eksporta). Vidējās eksporta cenas uz šiem tirgiem attiecīgi bija EUR 1 107/t, EUR 1 444/t un EUR 781/t. Vidējās cenas uz minētajām valstīm tādējādi bija no aptuveni 50 % līdz 80 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena.

(154)

Ņemot vērā cenu analīzi iepriekšējā apsvērumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu lielas iespējas samazināt savas importa cenas Savienības tirgū, vienlaikus Savienības tirgū nosakot augstākas cenas nekā citos trešo valstu tirgos. Tāpēc Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir liels stimuls novirzīt eksportu uz Savienību, kur tie varētu noteikt augstākas cenas, vienlaikus spējot piedāvāt ievērojami zemākas cenas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Turklāt tiem būtu stimuls eksportēt uz Savienības tirgu par zemām cenām vismaz daļu produkcijas, ko saražotu, izmantojot neizmantoto jaudu.

(155)

Vēl viena norāde par Savienības tirgus pievilcīgumu ir tas, ka kopš pasākumu noteikšanas Ķīnas eksportētāji izdarījuši pasākumu apiešanas mēģinājumus, kas tika apzināti un neitralizēti (sk. 2. un 4. apsvērumu).

(156)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina arī importa klātbūtne par dempinga cenām no ĶTR, neraugoties uz pasākumiem, kas ir spēkā kopš 1999. gada.

(157)

Tādēļ tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir potenciāls un stimuls būtiski audzēt SRC eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām, kuras ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(158)

Savienības ražošanas nozare saskaņā ar scenāriju, kad tā saglabā pašreizējo cenu līmeni, nevarēs saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ja tirgū ienāks imports par zemām cenām no Ķīnas. Ja pasākumi tiks atcelti, ir ļoti iespējams, ka importa no Ķīnas tirgus daļa strauji palielināsies. Tas visticamāk notiks uz Savienības ražošanas nozares rēķina, jo tās cenu līmenis ir visaugstākais. Pārdošanas apjoma zaudēšanas rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies vēl vairāk un vidējās ražošanas izmaksas pieaugs. Tas izraisītu Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, un PIP laikā ciestie zaudējumi pieaugtu.

(159)

Tomēr, ja Savienības ražošanas nozare, cenšoties saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, nolemtu samazināt cenu līmeni, tās finanšu stāvoklis gandrīz uzreiz pasliktinātos un PIP laikā ciestie zaudējumi ievērojami pieaugtu.

(160)

Saskaņā ar abiem scenārijiem pasākumu izbeigšana varētu negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, īpaši nodarbinātību. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare jau bija spiesta par 9 % samazināt ar ražojumu saistīto nodarbinātību (sk. 9. tabulu). Savienības ražošanas nozares stāvokļa turpmāka pasliktināšanās varētu izraisīt veselu ražošanas vienību slēgšanu.

(161)

Tāpēc var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu kaitējuma atkārtošanos, ko radītu SRC imports no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares jau esošais kaitējuma stāvoklis visticamāk pasliktināsies vēl vairāk.

(162)

Iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas attiecīgajā periodā (no 2007. līdz 2010. gadam) Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis uzlabojās. Arī pašreizējā attiecīgā periodā pirmajos divos gados (2013. un 2014. gadā) tai izdevās saglabāt rentabilitāti tuvu 5 % mērķa peļņai. Tāpēc Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari, kura spēj izvairīties no zaudējumiem. Tomēr pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis atkal pasliktinājās, un ir gaidāms, ka pasākumu atcelšanas gadījumā tas pasliktināsies vēl vairāk. Līdz ar to tā vairs nevarētu pārvarēt pašreizējo kaitējuma stāvokli un tā vietā ciestu vēl lielāku kaitējumu, ko izraisītu ļoti iespējams SRC importa pieaugums no Ķīnas par dempinga cenām.

(163)

Ir atzīsts, ka SRC imports no Korejas Republikas un citām trešām valstīm, ņemot vērā tā apjomu un zemos cenu līmeņus, ir faktors, kas veicina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Šī izmeklēšana, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, aprobežojas ar novērtējumu, vai pašreizējo maksājumu izbeigšanas gadījumā pastāv SRC importa no Ķīnas, ko pārdod par kaitējumu radošām cenām, dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nestabilo stāvokli, importa no Ķīnas ievērojams pieaugums pasliktinātu stāvokli, ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu un, iespējams, Ķīnas SRC eksporta uz Savienību zemo cenu līmeni.

(164)

Tas, ka SRC imports no Ķīnas patlaban ienāk Savienības tirgū daudz mazākos daudzumos nekā pirms pasākumu noteikšanas, liecina, ka pašreizējie antidempinga maksājumi veiksmīgi atjaunojuši neizkropļotas konkurences apstākļus Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Tas, ka importa no Korejas Republikas un citām trešām valstīm cenas bija zemākas par importa no Ķīnas cenām, nemazina Komisijas pienākumus palikt pašreizējās izmeklēšanas tvērumā. Kā izklāstīts 165. apsvērumā, Komisija ir parādījusi, ka pasākumu izbeigšana, ļoti iespējams, izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

(165)

Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku SRC dempinga importa no Ķīnas pieaugumu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(166)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(167)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(168)

Tiek atgādināts – iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(169)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā lietā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

(170)

Izmeklēšanā noskaidroja arī to, ka pasākumu izbeigšana visticamāk izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, un tās jau pašreiz nestabilais finanšu stāvoklis pasliktinātos vēl vairāk. Pasākumu izbeigšana nopietni apdraudētu Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju, kā rezultātā Savienības ražotāji var būt spiesti pārtraukt savu darbību, un Savienības tirgus tādējādi būtu pilnībā atkarīgs no SRC importa.

(171)

Līdz šim Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka ir dzīvotspējīga, un uzrādījusi pozitīvus ekonomiskos un finanšu rezultātus. Tai ir izdevies saglabāt rentabilitāti un panākt peļņas normu virs mērķa peļņas.

(172)

Tādēļ antidempinga pasākumu saglabāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(173)

Kā norādīts 20.–22. un 24. apsvērumā, importētāji nedz sadarbojās izmeklēšanā, nedz sniedza prasīto informāciju. Tiek atgādināts – iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme uz importētājiem nebūtu ievērojama. Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, var attiecīgi apstiprināt, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem nebija vērā ņemamas nelabvēlīgas ietekmes uz importētāju finanšu stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(174)

SRC izmanto visdažādākajiem lietojumiem, piemēram, zvejniecībā, jūrniecībā/kuģniecībā, naftas un gāzes nozarē, kalnrūpniecībā, mežsaimniecībā, gaisa pārvadājumos, inženiertehniskā būvniecībā, būvniecībā un pacēlāju ražošanas nozarē.

(175)

Kā norādīts 23. un 24. apsvērumā, lietotāji nedz sadarbojās izmeklēšanā, nedz sniedza prasīto informāciju. Daži lietotāji, kas pieteicās, norādīja, ka SRC izmanto ierobežotā apjomā. Tādējādi, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika secināts, ka pašreiz spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju ekonomisko stāvokli un ka tādēļ pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz lietotāju nozaru stāvokli.

(176)

Tādejādi Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes SRC importam.

(177)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus ĶTR izcelsmes SRC importam. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Ieinteresēto personu piezīmes netika saņemtas.

(178)

Kā izklāstīts 6. apsvērumā, spēkā esošie antidempinga maksājumi SRC importam no ĶTR tika paplašināti, tos papildus attiecinot uz SRC, kas nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir deklarēta Marokā vai Korejas Republikā. Antidempinga maksājums, ko paredzēts saglabāt SRC izcelsmes importam no ĶTR, būtu jāturpina attiecināt uz SRC, kas nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir deklarēta Marokā vai Korejas Republikā. Ražotājs eksportētājs Marokā, kas bija atbrīvots no pasākumiem, kurus paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, būtu arī jāatbrīvo no pasākumiem, kuri noteikti ar šo regulu. Piecpadsmit ražotāji eksportētāji Korejas Republikā, kas bija atbrīvoti no pasākumiem, kurus paplašināja ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010, būtu arī jāatbrīvo no pasākumiem, kuri noteikti ar šo regulu.

(179)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (26), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(180)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,