EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R2395

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2395 (2017. gada 12. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 345, 27.12.2017, p. 27–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2395/oj

27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/27


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2395

(2017. gada 12. decembris),

ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2014. gada 24. jūlijā publicēja 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Finanšu instrumenti” (9. SFPS). Ar 9. SFPS ir paredzēts uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par finanšu instrumentiem, pievēršoties bažām, kuras minētajā jomā radās finanšu krīzes laikā. Konkrētāk, 9. SFPS ir atbilde uz G20 aicinājumu ieviest vairāk uz nākotni vērstu modeli tam, kā tiek atzīti paredzamie zaudējumi no finanšu aktīviem. Saistībā ar paredzamo zaudējumu no finanšu aktīviem atzīšanu tas aizstāj 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS).

(2)

Komisija 9. SFPS pieņēma ar Komisijas Regulu (ES) 2016/2067 (4). Saskaņā ar minēto regulu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”), kas savu finanšu pārskatu sagatavošanā izmanto SFPS, ir prasīts piemērot 9. SFPS no datuma, kurā sākas to pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

(3)

9. SFPS piemērošana var izraisīt to, ka pēkšņi nozīmīgi pieaug uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem un ka tādēļ pēkšņi samazinās iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāls. Kamēr Bāzeles Banku uzraudzības komiteja vēl apsver ilgtermiņa regulatīvo režīmu uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5) būtu jāievieš pārejas kārtība, lai mazinātu minēto iespējamo nozīmīgo negatīvo ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko radītu paredzamo kredītzaudējumu uzskaite.

(4)

Eiropas Parlaments 2016. gada 6. oktobra rezolūcijā “par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: 9. SFPS” (6) aicināja noteikt pakāpenisku ieviešanas režīmu, kas mazinātu 9. SFPS jaunā vērtības samazināšanas modeļa ietekmi.

(5)

Ja kādas iestādes sākuma bilance dienā, kad tā pirmo reizi piemēro 9. SFPS, atspoguļo samazinājumu pirmā līmeņa pamata kapitālā tāpēc, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas beigu bilanci ir pieauguši uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, tostarp zaudējumu atskaitījumi visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts 9. SFPS A papildinājumā, kas izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 (7) pielikumā (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”), būtu jāatļauj šai iestādei pārejas periodā pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut daļu no pieaugušajiem uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem. Minētā pārejas perioda maksimālajam ilgumam vajadzētu būt pieciem gadiem, un tam būtu jāsākas 2018. gadā. Tai daļai no uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko var iekļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā, laika gaitā būtu jāsamazinās līdz nullei, lai nodrošinātu, ka 9. SFPS ir pilnībā ieviests dienā tūlīt pēc pārejas perioda beigām. Uzkrājumu paredzamajiem kredītzaudējumiem ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu pārejas periodā nevajadzētu pilnībā neitralizēt.

(6)

Iestādēm būtu jānolemj, vai piemērot minēto pārejas kārtību, un attiecīgi jāinformē kompetentā iestāde. Pārejas periodā iestādei vajadzētu būt iespējai vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu, ja tam saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, kam būtu jānodrošina, ka šāda lēmuma pamatā nav regulējuma arbitrāžas apsvērumi.

(7)

Tā kā uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas izveidoti pēc dienas, kad iestāde pirmo reizi piemēro 9. SFPS, varētu negaidīti palielināties makroekonomisko perspektīvu pasliktināšanās dēļ, iestādēm šādos gadījumos būtu jāpiešķir papildu atvieglojumi.

(8)

Būtu jāprasa, lai iestādes, kas nolemj piemērot pārejas kārtību, koriģē to regulatīvo pozīciju aprēķinu, ko tieši ietekmē uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, lai nodrošinātu, ka tās nesaņem nepamatotu kapitāla prasību atvieglojumu. Piemēram, specifiskās kredītriska korekcijas, ar kurām riska darījuma vērtība tiek samazināta saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam, būtu jāsamazina, piemērojot tādu koeficientu, kuram ir riska darījuma vērtību palielinoša ietekme. Tas nodrošinātu to, ka iestāde vienlaikus negūst labumu gan no pirmā līmeņa pamata kapitāla pieauguma pārejas kārtības dēļ, gan arī no samazinātas riska darījuma vērtības.

(9)

Iestādēm, kas nolemj piemērot šajā regulā paredzēto 9. SFPS pārejas kārtību, būtu publiski jāatklāj savs pašu kapitāls, kapitāla rādītāji un sviras rādītāji gan ar minētās kārtības piemērošanu, gan bez tās, lai sabiedrība varētu noteikt minētās kārtības ietekmi.

(10)

Ir lietderīgi arī paredzēt pārejas kārtību atbrīvojumam no lielo riska darījumu limita, kas pieejams noteikta dalībvalstu publiskā sektora parāda riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā. Pārejas perioda ilgumam šāda veida riska darījumiem, kas radušies 2017. gada 12. decembrī vai pēc tam, vajadzētu būt trīs gadiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra, savukārt šāda veida riska darījumiem, kas radušies pirms minētās dienas, būtu jāsaglabā iepriekš spēkā esošie nosacījumi un būtu jāturpina iespēja izmantot lielajiem riska darījumiem paredzēto atbrīvojumu.

(11)

Lai šajā regulā paredzēto pārejas kārtību varētu piemērot no 2018. gada 1. janvāra, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“473.a pants

9. SFPS ieviešana

1.   Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. punktā noteiktā pārejas perioda beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:

a)

iestādes, kas savus pārskatus gatavo atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru;

b)

iestādes, kas, ievērojot šīs regulas 24. panta 2. punktu, veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtēšanu un pašu kapitāla noteikšanu atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru;

c)

iestādes, kas veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtēšanu atbilstīgi grāmatvedības standartiem, kuri noteikti Direktīvā 86/635/EEK, un kas izmanto tādu pašu paredzamo kredītzaudējumu modeli kā to, kas izmantots starptautiskajos grāmatvedības standartos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu:

a)

riska darījumiem, kam saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro riska pakāpi, summa (ABSA), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

A2,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu,

A4,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu,

f= 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients,

t= pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summu A2,SA un A4,SA nodokļu atskaitījums;

b)

riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, summa (ABIRB), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

A2,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu,

A4,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu,

f= 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients,

t= pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summu A2,IRB un A4,IRB nodokļu atskaitījums.

2.   Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summas A2,SA un A2,IRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, kā lielākās no summām, kas minētas šā punkta a) un b) apakšpunktā:

a)

nulle;

b)

summa, kura aprēķināta saskaņā ar i) punktu un no kuras atskaitīta saskaņā ar ii) punktu aprēķinātā summa:

i)

12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”), un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā;

ii)

to finanšu aktīvu vērtības samazinājuma kopējā summa, kurus klasificē kā aizdevumus un debitoru parādus, līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus un pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus, kā definēts 39. SGS 9. punktā, kuri nav pašu kapitāla instrumenti un kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas vai ieguldījumu apliecības, kas noteikta saskaņā ar 39. SGS 63., 64., 65., 67., 68. un 70. punktu, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā, 2017. gada 31. decembrī vai dienā pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma.

3.   Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summu, par kādu a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

a)

12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, pārskata sniegšanas datumā;

b)

12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā.

4.   Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pārsniedz summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā, iestādes A4,SA nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,SA nosaka kā vienādu ar nulli.

Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pēc 5. punkta b) apakšpunkta piemērošanas pārsniedz šo riska darījumu summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā pēc 5. punkta c) apakšpunkta piemērošanas, iestādes A4,IRB nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,IRB nosaka kā vienādu ar nulli.

5.   Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes piemēro 2.–4. punktu šādā veidā:

a)

lai aprēķinātu A2,IRB, iestādes no katras summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu, atskaita paredzamo zaudējumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu 2017. gada 31. decembrī vai dienā pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma. Ja šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās summas aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli. Ja šā panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās summas aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;

b)

iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, pārskata sniegšanas datumā. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;

c)

iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli.

6.   Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus koeficientus:

a)

0,95 laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;

b)

0,85 laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;

c)

0,7 laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

d)

0,5 laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;

e)

0,25 laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2018. gada 1. janvāra un pirms 2019. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.

Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2019. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.

7.   Ja iestāde savā pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar šā panta 1. punktu iekļauj kādu summu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas izmanto jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem, neņemot vērā ietekmi, ko tādi paredzamie kredītzaudējumu uzkrājumi, kurus tā iekļāvusi savā pirmā līmeņa pamata kapitālā, rada uz minētajiem posteņiem:

a)

atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;

b)

riska darījuma vērtība, kā noteikts saskaņā ar 111. panta 1. punktu, ar ko specifisko kredītriska korekciju summu, par kādu samazina riska darījuma vērtību, reizina ar šādu samazinājuma koeficientu (sf):

Formula

kur:

ABSA = summa, ko aprēķina saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu;

RASA = specifisko kredītriska korekciju kopējā summa;

c)

otrā līmeņa kapitāla posteņu summa, ko aprēķina saskaņā ar 62. panta d) punktu.

8.   Šā panta 6. punktā minētajā laikposmā papildus informācijas atklāšanai, kā prasīts astotajā daļā, iestādes, kuras nolēmušas piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, atklāj informāciju par pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla summām, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa kapitāla rādītāju, kopējo kapitāla rādītāju un sviras rādītāju, kāds tām būtu gadījumā, ja tās nepiemērotu šo pantu.

9.   Iestāde nolemj, vai piemērot šajā pantā izklāstīto kārtību pārejas periodā, un līdz 2018. gada 1. februārim informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 4. punktu, un tādā gadījumā tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu līdz 2018. gada 1. februārim. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minēto summu A4 nosaka kā vienādu ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

10.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI līdz 2018. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes par šajā pantā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām.”;

2)

regulas 493. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm uzņemties jebkādus šā panta 5. punktā paredzētos riska darījumus, kas atbilst šā panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedzot šādus limitus:

a)

100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2018. gada 31. decembrim;

b)

75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2019. gada 31. decembrim;

c)

50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2020. gada 31. decembrim.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.

5.   Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro šādiem riska darījumiem:

a)

aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām;

b)

aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kurus skaidri garantē dalībvalstu centrālās valdības, centrālās bankas vai publiskā sektora struktūras;

c)

citi riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas;

d)

aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu;

e)

citi riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta nolūkos šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai aktīvu posteņiem un citiem riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu. Ja aktīvu posteņus un citus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, uzskata par riska darījumiem ar reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu, šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja riska darījumus ar minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.

6.   Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja šā panta 5. punktā minētais riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

riska darījumam saskaņā ar 495. panta 2. punkta versiju, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrī, tiktu piešķirts 0 % riska svērums;

b)

riska darījums radies 2017. gada 12. decembrī vai pēc tam.

7.   Šā panta 5. punktā minētu riska darījumu, kurš radies pirms 2017. gada 12. decembra un kuram 2017. gada 31. decembrī bija piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 495. panta 2. punktu, atbrīvo no 395. panta 1. punkta piemērošanas.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 12. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  2017. gada 8. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 7. decembra lēmums.

(4)  Komisijas Regula (ES) 2016/2067 (2016. gada 22. novembris), ar kuru attiecībā uz 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 323, 29.11.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).


Top