30.11.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107

(2017. gada 15. novembris),

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir garantēt jūras bioloģisko resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtermiņa vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

(2)

Savienība ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā ir ietverti inter alia principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Izpildot savas plašāka mēroga starptautiskās saistības, Savienība atbalsta centienus, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (5) Savienība kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (“ICCAT konvencija”) līgumslēdzēja puse.

(4)	ICCAT konvencija nodrošina reģionālas sadarbības sistēmu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanai un pārvaldībai Atlantijas okeānā un tam blakus esošajās jūrās; šim nolūkam ir izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

(5)

ICCAT ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus (“ieteikumus”) par tās pārziņā esošo zvejniecību saglabāšanu un pārvaldību, un tie ir saistoši līgumslēdzējām pusēm. Minētie ieteikumi ir adresēti galvenokārt ICCAT konvencijas līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī privātu operatoru (piem., kuģu kapteiņu) pienākumi. ICCAT ieteikumi stājas spēkā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas, un Savienībai tie, cik ātri vien iespējams, ir jāīsteno ar Savienības tiesībām.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (6) paredzēs, ka minētā regula ir piemērojama, neskarot tos Savienības tiesību noteikumus, ar kuriem īsteno noteikumus, ko pieņēmušas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība.

(7)	ICCAT saglabāšanas un izpildes ieteikumi pēdējoreiz īstenoti ar Padomes Regulām (EK) Nr. 1936/2001 (7) un (EK) Nr. 520/2007 (8).

(8)	ICCAT ieteikums par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā tika īstenots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (9). Šī regula uz šādu daudzgadu atjaunošanas plānu neattiecas.

(9)

Īstenojot minētos ieteikumus, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīku un paņēmienu, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot vietējai ekonomikai nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni.

(10)	Ar Savienības tiesību aktiem būtu vienīgi jāīsteno ICCAT ieteikumi, lai radītu Savienības un trešo valstu zvejniekiem līdzvērtīgus apstākļus un nodrošinātu to, ka šādi noteikumi ir visiem pieņemami.

(11)	Deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kas paredzēti šajā regulā, nevajadzētu skart turpmāku ICCAT ieteikumu īstenošanu Savienības tiesību aktos, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

(12)

Lai ar Savienības tiesībām ātri īstenotu turpmākus ICCAT ieteikumu grozījumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(13)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(14)

Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar ko izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (12) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (13) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (14) ir izveidota Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Ar minētajām regulām jau īsteno virkni noteikumu, kas paredzēti ICCAT ieteikumos. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(15)

ICCAT ieteikumi, lasot tos kopā ar piemērojamajiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ļauj lielizmēra kuģiem ar pelaģiskajām āķu jedām jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, ICCAT zonā. Tomēr Savienībai būtu visaptveroši un sistemātiski jārisina šis jautājums ar RZPO starpniecību, lai paplašinātu Savienības aizliegumu jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, uz visiem ūdeņiem.

(16)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu ir ieviests izkraušanas pienākums, kuru no 2015. gada 1. janvāra piemēro attiecībā uz mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpnieciskajām zvejniecībām un laša zvejniecībām Baltijas jūrā. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu izkraušanas pienākums neskar Savienības starptautiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no ICCAT ieteikumiem. Saskaņā ar to pašu noteikumu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šādas starptautiskas saistības, tostarp jo īpaši atkāpes no izkraušanas pienākuma, ieviestu Savienības tiesību aktos. Tādējādi konkrētās situācijās, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 (15), dažās mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībās un rūpnieciskajās zvejniecībās izmešana ir atļauta.

(17)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (16) ir ieviestas statistikas dokumentu programmas par zobenzivīm un lielacu tunzivīm saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT noteikumiem. ICCAT ir pieņēmusi jaunus noteikumus par statistiskas programmām saistībā ar jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī, tāpēc Regula (EK) Nr. 1984/2003 būtu jāgroza, lai minētos noteikumus īstenotu ar Savienības tiesībām.

(18)	Pēdējos gados daudzi ICCAT ieteikumi ir mainījušies vai ir tikuši atcelti. Tādēļ skaidrības, vienkāršības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 520/2007,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz to tālu migrējošo sugu zivju zveju, kuras pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)	Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas darbojas ICCAT konvencijas apgabalā un – attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī – arī ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja tie pārkrauj minētajā apgabalā nozvejotas zivis;

b)	trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir paturētas ICCAT sugas vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai ostā pārkrauti citā kuģī;

c)	trešo valstu zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuri darbojas Savienības ūdeņos.

3. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (17) un Regulā (ES) 2016/1627.

Šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“ICCAT sugas” ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;

2)	“tropiskās tunzivis” ir lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis;

3)	“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, vai zilo tunzivju krātiņveida lamatas;

4)	“nozvejotājkuģis” ir zvejas kuģis, ko izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai;

5)	“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

6)	“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

7)	“īpašā zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības ar konkrētiem zvejas rīkiem veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

8)	“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

9)	“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

10)	“I uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā I uzdevums;

11)	“II uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā II uzdevums;

12)	“Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

13)	“ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;

14)	“ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums” ir starptautisks nolīgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;

15)	“kuģa garums” ir attālums, ko mēra taisnā līnijā no kuģa priekšgala priekšējā punkta līdz kuģa pakaļgala tālākajam punktam;

16)	“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir lielāks par 24 metriem;

17)	“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;

18)	“lielizmēra nozvejotājkuģis” ir nozvejotājkuģis, kura lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;

19)	“ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā kā mērķa sugas zvejot ICCAT sugu zivis;

20)	“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav laiva, kuru transportē uz kuģa klāja, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem un kas atvieglina, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības, tostarp apgādājot nozvejotājkuģi;

21)	“transportkuģis” ir atbalsta kuģis, kurš iesaistīts pārkraušanā citā kuģī un saņem ICCAT sugu zivis no lielizmēra kuģa zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;

22)	“ICCAT transportkuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti kuģi, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;

23)	“ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis;

24)	“zivju pievilināšanas ierīce (ZPI)” ir uz jūras virsmas peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

25)	“NNN zveja” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1. punktā;

26)	“ICCAT NNN saraksts” ir to kuģu saraksts, kurus ICCAT uzskata par iesaistītiem NNN zvejā;

27)	“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;

28)	“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj savilkt un noslēgt tīkla linumu;

29)	“āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals.

II SADAĻA

KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Tropiskās tunzivis

5. pants

Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaita ierobežojumi specializētajā lielacu tunzivs zvejā

To Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kopējo kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic lielacu tunzivs specializēto zveju, nosaka šādi:

a)	kā to Savienības nozvejotājkuģu vidējo skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā lielacu tunzivs specializēto zveju veikuši 1991.–1992. gadā; un

b)	pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2005. gadā veica lielacu tunzivs specializēto zveju, kā ICCAT paziņots 2005. gada 30. jūnijā.

6. pants

Īpašas atļaujas tropisko tunzivju lielizmēra nozvejotājkuģiem un atbalsta kuģiem

1.   Atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, zvejot tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (18) noteikumiem.

2.   Dalībvalstis izdod atļaujas atbalsta kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un kas jebkādā veidā atbalsta 1. punktā minēto kuģu darbības.

7. pants

ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs

1.   Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā informē Komisiju ikreiz, kad rodas vajadzība papildināt ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistru vai svītrot vai grozīt tajā esošos ierakstus. Komisija nekavējoties un vēlākais 45 dienu laikā no šāda notikuma dienas iesniedz šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Lielizmēra zvejas kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

8. pants

Konkrētā gadā tropiskās tunzivis zvejojušo kuģu saraksts

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai atļauju saņēmušo sava karoga kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā ir zvejojuši tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT par sarakstiem, kas saņemti no dalībvalstīm.

9. pants

Zivju pievilināšanas ierīču pārvaldības plāni

1.   Attiecībā uz kuģiem, kuri tropiskās tunzivis zvejo ar riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai pārvaldības plānus par to, kā minēto valstu karoga kuģi izmantos ZPI. Komisija minēto informāciju līdz nākamā gada 31. janvārim pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pārvaldības plānu mērķis ir:

a)	uzlabot zināšanas par ZPI parametriem, boju parametriem, ZPI zvejas īpatnībām, tostarp par zvejas piepūli, un par attiecīgo ietekmi uz mērķa un nemērķa sugām;

b)	efektīvi pārvaldīt ZPI un signāluguņu izvietošanu un atgūšanu, kā arī iespējamo nozaudēšanu;

c)	samazināt un ierobežot ZPI un ZPI zvejas ietekmi uz ekosistēmu, tostarp vajadzības gadījumā pievēršoties dažādiem zvejas izraisītiem zivju mirstības aspektiem (piemēram, izvietoto ZPI skaits, tostarp riņķvada zvejas kuģu ZPI ievietošanas reižu skaits, zvejas kapacitāte, atbalsta kuģu skaits).

3.   Pārvaldības plānos, kas minēti 1. punktā, ietver II pielikumā izklāstīto informāciju.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai neviens riņķvada zvejas kuģis, kas kuģo ar to karogu un tropisko tunzivju zvejā izmanto ZPI, nekad vienlaikus nepielietotu vairāk kā 500 boju.

10. pants

Ar ZPI saistītās prasības

1.   ZPI atbilst šādām prasībām:

a)	ZPI virsūdens daļa vai nu nav apklāta ar nekādu materiālu, vai arī ir klāta tikai ar tādu materiālu, kas nemērķa sugām rada minimālu iepīšanās risku; un

b)	zemūdens daļas komponenti ir tikai no tāda materiāla, kuros nevar sapīties nemērķa sugu dzīvnieki.

2.   ZPI izveidošanā, ja iespējams, priekšroka jādod bioloģiski noārdāmiem materiāliem, lai tādā veidā līdz 2018. gadam pakāpeniski pārtrauktu lietot ZPI, kuras bioloģiski nenoārdās.

3.   Dalībvalstis saistībā ar 71. pantā minēto gada ziņojumu Komisijai ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 1. un 2. punkta prasībām. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

11. pants

Kuģu sniegtā informācija par ZPI

1.   Par katru ZPI izmantošanas reizi Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju un datus:

a)	ZPI pozīcija;

b)	ZPI izmantošanas datums;

c)	ZPI tips (noenkurota ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);

d)	ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija, bojas tips, piemēram, vienkārša boja vai boja ar eholoti) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;

e)	ZPI konstrukcijas parametri (virsūdens daļas un zemūdens daļas izmēri un materiāls, kā arī tas, kā zemūdens daļā tiek nodrošināta iepīšana).

2.   Par katru ZPI apmeklējuma reizi, kurai var sekot vai nesekot zvejas rīku ievietošana, Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:

a)	apmeklējuma tips (izcelšana, atgūšana, elektroniskās iekārtas apkope);

b)	ZPI pozīcija;

c)	apmeklējuma datums;

d)	ZPI tips (noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);

e)	ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;

f)

ja apmeklējumam seko zvejas rīku ievietošana – tās rezultāti, proti, nozveja un piezveja neatkarīgi no tā, vai tā tiek paturēta vai izmesta, un no tā, vai tie ir dzīvi vai nedzīvi īpatņi, vai, ja apmeklējumam zvejas rīku ievietošana neseko, norāda šāda lēmuma iemeslu (piemēram, nepietiekami daudz zivju vai zivis pārāk mazas).

3.   Par katru ZPI nozaudēšanas gadījumu Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:

a)	pēdējā reģistrētā pozīcija;

b)	pēdējās pozīcijas reģistrēšanas datums;

c)	ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku.

4.   Savienības zvejas kuģi uztur sarakstu ar izmantotajām ZPI, kuru reizi ceturksnī atjaunina, ietverot vismaz III pielikumā norādīto informāciju.

12. pants

Dalībvalstu sniegtā informācija par ZPI

Dalībvalstis katru gadu 15 dienas pirms termiņa, ko ICCAT noteikusi attiecīgajam gadam, iesniedz Komisijai šādu informāciju, lai to darītu pieejamu ICCAT sekretariātam:

a)	katrā ceturksnī faktiski izvietoto ZPI skaits, grupējot pēc ZPI tipa un norādot to, vai ZPI izmantota kopā ar signālugunīm/bojām vai ar eholoti;

b)	katrā ceturksnī faktiski izvietoto signāluguņu/boju skaits un tips (piemēram, ar radioraidītāju, ar eholoti);

c)	katrā ceturksnī vidējais aktīvo signāluguņu/boju skaits, kurām katrs kuģis ir sekojis;

d)	vidējais katrā ceturksnī nozaudēto aktīvo ZPI skaits;

e)	par katru atbalsta kuģi – jūrā pavadīto dienu skaits mēnesī uz katru platuma grādu, norādot karoga dalībvalsti.

13. pants

Kuģa žurnāli

Dalībvalstis nodrošina, lai:

a)	papīra un elektroniskos zvejas žurnālus un attiecīgā gadījumā ZPI žurnālus nekavējoties savāktu un darītu pieejamus Savienības zinātniekiem;

b)	II uzdevuma datos, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar 50. pantu, būtu ietverta no zvejas žurnāliem un attiecīgā gadījumā no ZPI žurnāliem savāktā informācija.

14. pants

Zvejas aizlieguma laiku vai apgabalu noteikšana zivju mazuļu aizsardzības nolūkā

1.   Veikt tropisko tunzivju specializēto zveju vai atbalstīt šādu mērķsugu zvejošanu, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, tostarp ZPI, ir aizliegts:

a)	katru gadu no 1. janvāra līdz 28. februārim; un

b)	apgabalā, kura robežas ir šādas: — ziemeļu robeža ir 5° ziemeļu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 4° dienvidu platuma paralēle, — rietumu robeža ir 20° rietumu garuma meridiāns, — austrumu robeža ir Āfrikas krasts.

2.   Šā panta 1. punktā minētais aizliegums ietver:

a)	peldošu objektu (ar bojām vai bez tām) ielaišanu ūdenī;

b)	zvejošanu mākslīgu objektu (arī kuģu) tuvumā, zem tiem vai saistībā ar tiem;

c)	zvejošanu dabīgu objektu tuvumā, zem tiem vai saistībā ar tiem;

d)	peldošu objektu vilkšanu no minētā apgabala iekšienes uz āru.

3.   Ikviena dalībvalsts, kuras kuģi zvejo ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā noteikts aizlieguma laiks vai apgabals:

a)

attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu to, ka uz visiem tās karoga kuģiem, tostarp atbalsta kuģiem, kad tie veic zvejas darbības šā panta 1. punktā minētajā aizlieguma laikā un apgabalā, atrodas novērotājs. Novērotāju programma atbilst šīs regulas IV pielikumam, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantu;

b)	katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai a) apakšpunktā minēto novērotāju savākto informāciju, kuru Komisija līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT;

c)	attiecīgi rīkojas saistībā ar sava karoga zvejas kuģiem, kuri neievēro 1. punktā minēto aizlieguma laiku un apgabalu;

d)	kā daļu no 71. pantā minētā gada ziņojuma iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tā ir ievērojusi minēto aizlieguma laiku un apgabalu.

15. pants

Tropisko tunzivju zvejošana konkrētos Portugāles ūdeņos

Ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu tropisko tunzivju, kas nozvejotas ar riņķvadu konkrētos ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, proti, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′N vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31°N un uz austrumiem no 17°30′W, nedz arī minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem zvejot šādas sugas kā mērķsugas. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

16. pants

NNN zvejas identificēšana

Ja ICCAT izpildsekretārs paziņo Komisijai par iespējamu 7. panta 2. punkta vai 14. panta 1. vai 2. punkta pārkāpumu, ko izdarījis Savienības zvejas kuģis, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo karoga dalībvalsti. Minētā dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo situāciju un, ja kuģis zvejo, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, tostarp ZPI, pieprasa kuģim pārtraukt zveju un, ja nepieciešams, tūlīt atstāt attiecīgo apgabalu. Attiecīgā karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par izmeklēšanas rezultātiem un attiecīgajiem veiktajiem pasākumiem. Komisija minēto informāciju pārsūta piekrastes valstij un ICCAT izpildsekretāram.

II NODAĻA

Garspuru tunzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā

17. pants

Kuģu skaita ierobežojumi

To Savienības nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kuri ICCAT konvencijas apgabalā Ziemeļatlantijā veic garspuru tunzivs specializēto zveju, nosaka pēc to Savienības nozvejotājkuģu vidējā skaita, kuri garspuru tunzivi kā mērķsugu Ziemeļatlantijā zvejojuši 1993.–1995. gadā.

III NODAĻA

Zobenzivis

1. iedaļa

Zobenzivis Atlantijas okeānā

18. pants

Ziemeļatlantijas zobenzivju pārvaldības plāni

Dalībvalstis, kurām ir piešķirta kvota un kuru kuģi zvejo zobenzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai to pārvaldības plānus. Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

19. pants

Ziemeļatlantijas zobenzivju minimālais izmērs

1.   Ir aizliegts specializētajā zvejā zvejot, paturēt uz kuģa vai pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, pārdot vai laist tirgū zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, nejauši nozvejotas zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, ja šīs nejaušās nozvejas apjoms nepārsniedz 15 %.

3.   Šā panta 2. punktā minēto 15 % pielaidi aprēķina, pamatojoties uz to zobenzivju skaitu, kas kuģa kopējā zobenzivju nozvejā ir nozvejots katrā izkrāvumā.

2. iedaļa

Zobenzivis Vidusjūrā

20. pants

Kuģi, kam specializētā zvejā ir atļauts Vidusjūrā zvejot zobenzivis

1.   Atļaujas specializētās zobenzivju zvejas veikšanai Vidusjūrā dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (19) noteikumiem.

2.   Katru gadu līdz 8. janvārim dalībvalstis formātā, kas noteikts ICCAT“Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas nosūtīšanu”, Komisijai iesniedz:

a)	to nozvejotājkuģu sarakstu, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts veikt specializēto zobenzivju zveju Vidusjūrā;

b)	kuģu sarakstu, kuriem specializēto zobenzivju zveju Vidusjūrā tās ir atļāvušas veikt atpūtas zvejas laikā.

3.   Komisija 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju līdz katra gada 15. janvārim pārsūta ICCAT sekretariātam.

4.   Ja 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kuģu sarakstus papildina vai tajos svītro vai groza ierakstus, dalībvalstis tūlīt un vēlākais 30 dienu laikā pēc notikuma dienas par to paziņo Komisijai. Komisija tūlīt un vēlākais 45 dienu laikā pēc minēto sarakstu papildināšanas, svītrošanas vai grozīšanas dienas iesniedz šo informāciju ICCAT sekretariātam.

21. pants

Piezveja

Savienības nozvejotājkuģiem, kuri nav iekļauti 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut zobenzivis, kuru daudzums pārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas svara un/vai gabalu skaita.

22. pants

Īpašā zvejas atļauja

1.   Savienības nozvejotājkuģiem, kuri ir iekļauti sarakstā saskaņā ar 20. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kuri izmanto harpūnas vai āķu jedas, ir īpaša zvejas atļauja.

2.   Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis elektroniski iesniedz Komisijai 1. punktā minēto iepriekšējā gadā izdoto zvejas atļauju sarakstu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam.

23. pants

Slēgtās zvejas sezonas

1.   Katru gadu no 1. līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim zobenzivis Vidusjūrā nezvejo (ne specializētajā zvejā, ne piezvejā), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj.

2.   Dalībvalstis uzrauga zvejas aizlieguma ievērošanas efektivitāti un katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par kontroli un inspekcijām, kas īstenotas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam. Komisija vismaz divus mēnešus pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

24. pants

Vidusjūras zobenzivju minimālais izmērs

1.   Paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut un transportēt drīkst tikai nesadalītus zobenzivju īpatņus, kuriem nav atdalītas nekādas ārējās daļas, vai atžaunotus un izķidātus īpatņus.

2.   Ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai Vidusjūras zobenzivis, kuru garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 90 cm vai kuru svars ir mazāks nekā 10 kg (dzīvsvars) vai 9 kg (atžaunotas un izķidātas), vai 7,5 kg (apstrādātas: atžaunotas, izķidātas, bez spurām, daļēji bez galvas).

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, nejaušas tādu Vidusjūras zobenzivju nozvejas, kuras ir mazākas par minētajā punktā noteikto minimālo izmēru, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai tad, ja to daudzums katrā izkrāvumā nepārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās Vidusjūras zobenzivju nozvejas svara vai gabalu skaita.

25. pants

Zvejas rīku tehniskās specifikācijas kuģiem, kam specializētā zvejā ir atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivis

1.   Atkāpjoties no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (20) 12. panta, maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā Vidusjūras zobenzivju zvejā kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2 800 āķu.

2.   Ja reiss ir ilgāks par divām dienām, papildus 1. punktā minētajam maksimālajam skaitam uz kuģa drīkst atrasties otrs aprīkotu āķu komplekts, bet tam jābūt pienācīgi nostiprinātam un glabātam uz kuģa apakšējiem klājiem, lai tas nebūtu gatavs tūlītējai izmantošanai.

3.   Āķa augstums ir ne mazāks par 7 cm.

4.   Pelaģisko āķu jedu garums nepārsniedz 30 jūras jūdzes (55,56 km).

26. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz Vidusjūras zobenzivīm

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai šādu informāciju par nozvejotājkuģiem, kuri kuģo ar to karogiem un kuriem iepriekšējā gadā specializētajā zvejā bija atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivis, izmantojot pelaģiskās āķu jedas vai harpūnas:

a)	informācija par nozvejotājkuģi: i) kuģa vārds (ja vārda nav, norāda reģistra numuru bez valsti apzīmējošā koda); ii) Savienības flotes reģistra numurs, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (21) I pielikumā; iii) numurs ICCAT reģistrā;

b)

informācija par zvejas darbībām, pamatojoties uz paraugu ņemšanu vai visas flotes mērogā: i) zvejas periods (periodi) un kopējais kuģa zvejas dienu skaits gadā katrai mērķsugai un apgabalam; ii) kuģa veikto zvejas darbību ģeogrāfiskie apgabali (pēc ICCAT statistiskajiem taisnstūriem) katrai mērķsugai un apgabalam; iii) kuģa tips katrai mērķsugai un apgabalam; iv) kuģa izmantoto āķu skaits katrai mērķsugai un apgabalam; v) kuģa izmantoto āķu jedu vienību skaits katrai mērķsugai un apgabalam; vi) kopējais visu kuģa āķu jedu vienību garums katrai mērķsugai un apgabalam;

c)

nozveju dati, pēc iespējas precīzāk norādot nozvejas laiku un apgabalu: i) izmērs un, ja iespējams, sadalījums pa vecumiem attiecīgajās nozvejās; ii) katra kuģa nozvejas un nozveju sastāvs; iii) zvejas piepūle (vidējais zvejas dienu skaits katram kuģim, vidējais āķu skaits katram kuģim, vidējais āķu jedu vienību skaits katram kuģim, vidējais kopējais āķu jedu garums katram kuģim).

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz ICCAT izveidotajā formātā.

3.   Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta 1. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

IV NODAĻA

Atlantijas zilais marlīns un baltais marlīns Atlantijas okeānā

27. pants

Dzīvi notverto Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu atbrīvošana

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, dalībvalstis, kad to kvota ir gandrīz apgūta, nodrošina, ka to karoga kuģi atbrīvo visus Atlantijas zilos marlīnus (Makaira nigricans) un baltos marlīnus (Tetrapturus albidus), kas ir dzīvi laikā, kad tos uzceļ uz kuģa.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Atlantijas zilos marlīnus un baltos marlīnus atbrīvo tādā veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas iespējas.

28. pants

Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna izkrāvumi, kas pārsniedz zvejas iespējas

Kad dalībvalsts ir pilnībā apguvusi savu kvotu, tā nodrošina, ka tādu Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu izkrāvumi, kuri bija nedzīvi jau pirms uzcelšanas uz kuģa, netiek pārdoti vai nodoti tirdzniecībā. Šādus izkrāvumus neieskaita attiecīgās dalībvalsts nozvejas limitos, kā noteikts 1. punktā ICCAT Ieteikumā 2015–05, ar noteikumu, ka šāds aizliegums ir skaidri norādīts tās ikgadējā ziņojumā, kas minēts šīs regulas 71. pantā.

29. pants

Atpūtas zveja, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi ir iesaistījušies Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna atpūtas zvejā, nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni attiecībā uz 5 % Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna zvejas turnīru izkrāvumu.

2.   Atpūtas zvejā, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 251 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

3.   Atpūtas zvejā, kurā zvejo balto marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 168 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

4.   Ir aizliegts pārdot vai piedāvāt pārdošanai jebkuru atpūtas zvejā nozvejota Atlantijas zilā marlīna vai baltā marlīna liemeņa daļu vai visu liemeni.

V NODAĻA

Haizivis

30. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Zvejniecībās, kuras nav saistītas ar haizivju specializēto zveju, atbrīvo nejauši nozvejotas dzīvas haizivis, ko neizmanto pārtikā vai iztikas nodrošināšanai.

2.   Dalībvalstis, ja iespējams, veic pētījumus par ICCAT konvencijas apgabalā nozvejoto haizivju sugām, lai tādējādi uzlabotu zvejas rīku selektivitāti, noteiktu iespējamās mazuļu uzturēšanās vietas un pēc vajadzības apsvērtu zvejas aizlieguma laiku un apgabalu noteikšanu un arī citus pasākumus. Šādi pētījumi sniedz informāciju par galvenajiem bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem, dzīves gaitu un uzvedības iezīmēm, kā arī ļauj identificēt iespējamās pārošanās, mazuļu šķilšanās vai dzimšanas un uzturēšanās vietas.

31. pants

Siļķu haizivs (Lamna nasus)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu siļķu haizivju liemeņa jebkādas daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo siļķu haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

32. pants

Lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu lielacu lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo lielacu lapshaizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

33. pants

Īsspuru mako haizivis (Isurus oxyrinchus)

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību specializētajā īsspuru mako haizivju zvejā, un katru gadu 71. pantā minētajā gada ziņojumā ziņo Komisijai par šā darba sekmēm.

34. pants

Okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo okeāna baltspuru haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

35. pants

Āmurzivis

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu Sphyrnidae dzimtas āmurzivju (izņemot Sphyrna tiburo) liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo āmurzivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

36. pants

Zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu zīdaino haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz, bet vēlākais pirms nozvejas ievietošanas zivju tilpnēs, pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību, neskarot atbrīvo zīdainās haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

3.   Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu un ir iesaistīti ICCAT zvejniecībās, veic papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai palielinātu nejauši nozvejotu zīdaino haizivju izdzīvošanas rādītājus. Dalībvalstis katru gadu 71. pantā minētajā gada ziņojumā ziņo Komisijai par šā darba sekmēm.

37. pants

Zinātnisko novērotāju un citu pilnvarotu personu veikta haizivju sugu paraugu ņemšana

1.   Atkāpjoties no aizlieguma paturēt uz kuģa siļķu haizivis, lielacu lapshaizivis, okeāna baltspuru haizivis, āmurzivis (Sphyrnidae dzimtas haizivis, izņemot Sphyrna tiburo) un zīdainās haizivis, kā noteikts 31., 32., 34., 35. un 36. pantā, zinātniskajiem novērotājiem vai personām, kurus Puses ir pilnvarojušas ņemt bioloģiskos paraugus, ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus komerciālu zvejas darbību laikā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	bioloģiskos paraugus vāc tikai no dzīvniekiem, kas zvejas rīku izcelšanas brīdī jau ir miruši;

b)

bioloģiskos paraugus vāc saskaņā ar pētniecības projektu, kas paziņots ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai un izstrādāts, ņemot vērā minētās komitejas ieteiktās pētnieciskās prioritātes. Pētniecības projektā būtu jāiekļauj detalizēts dokuments, kurā apraksta projekta mērķi, metodoloģijas, kuras jāizmanto, ievācamo paraugu skaitu un veidu un paraugu ņemšanas laiku un apgabalu;

c)	bioloģiskos paraugus patur uz kuģa tik ilgi, līdz kuģis ienāk ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī; un

d)

visiem paraugiem, kas ievākti saskaņā ar šo pantu, līdz pat galīgajai izkraušanas ostai jābūt pievienotai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai vai – fraktētu kuģu gadījumā – fraktētājas Puses un karoga dalībvalsts izdotai atļaujai. Šādus paraugus un citas paraugu veidā ievāktas haizivju īpatņu daļas nelaiž tirgū un nepārdod.

2.   Bioloģiskie paraugi, kas minēti 1. punktā, jo īpaši var būt mugurkaula skriemeļu, audu, ģenitālā trakta, kuņģa, ādas paraugi, zarnu trakta daļas, žokļi, visa zivs vai tās skelets taksonomiskiem pētījumiem un dzīvnieku uzskaites vajadzībām.

3.   Paraugu ņemšana var sākties tikai pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir izdevusi šādu atļauju.

VI NODAĻA

Jūrasputni

38. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm

1.   Uz visiem kuģiem, kas zvejo starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm, ir un tiek izmantotas putnu atbaidīšanas auklas un kārtis, kas atbilst V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām.

2.   Putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izvieto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī.

3.   Ja putnu ir daudz vai ja tie ir ļoti aktīvi, izmanto vēl otru putnu atbaidīšanas kāršu un auklu komplektu, ja tas ir lietderīgi.

4.   Uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai.

5.   Kuģus zvejai ar āķu jedām, kuri veic specializēto zobenzivju zveju un izmanto monopavediena āķu jedas, atbrīvo no 1., 2., un 3. punkta prasībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	āķu jedas ievieto naktī, ar nakti saprotot laikposmu starp jūras krēslas/ausmas laikiem, kādi attiecībā uz zvejas ģeogrāfisko pozīciju minēti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā; un

b)	izmanto vismaz 60 g smagu atsvaru ar griezuli, kas novietots ne tālāk kā 3 metri no āķa, lai šādi panāktu optimālu grimšanas ātrumu;

Kuģu karoga dalībvalstis, uz kurām attiecas šā punkta pirmajā daļā minētais atbrīvojums, informē Komisiju par zinātniskajiem konstatējumiem, kurus izdarījuši uz minētajiem kuģiem esošie novērotāji.

39. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā uz dienvidiem no 25° dienvidu platuma paralēles

Āķu jedu zvejas kuģi izmanto vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem saskaņā ar V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām:

a)	zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu;

b)	putnu atbaidīšanas auklas;

c)	auklu noslogošana.

40. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūrasputniem

1.   Āķu jedu zvejas kuģi vāc un iesniedz savai karoga dalībvalstij informāciju par atgadījumiem, kas saistīti ar jūrasputniem, tostarp par netīšu putnu sagūstīšanu. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta šo informāciju Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par 38. un 39. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu un kā tiek īstenots Savienības rīcības plāns par to, kā samazināt zvejas rīkos netīši sagūstīto jūrasputnu skaitu.

VII NODAĻA

Jūras bruņrupuči

41. pants

Vispārīgi noteikumi par jūras bruņrupučiem

1.   Kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņrupučus un atbrīvo šādi apņemtos vai iepinušos jūras bruņrupučus, tostarp no ZPI. Tie savai karoga dalībvalstij paziņo par atgadījumiem, kuros iesaistīti riņķvadi vai ZPI un jūras bruņrupuči.

2.   Uz zvejas kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, ir un tiek lietots drošas manipulēšanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojums, ar kuru iespējams jūras bruņrupučus atbrīvot tādā veidā, kas ļauj maksimāli palielināt to izdzīvošanas iespējas.

3.   Lai maksimāli palielinātu jūras bruņrupuču izdzīvošanas izredzes, zvejnieki uz kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, izmanto 2. punktā minēto aprīkojumu saskaņā ar VI pielikumu.

4.   Dalībvalstis apmāca zvejniekus uz kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, drošas manipulēšanas un atbrīvošanas paņēmienos.

42. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūras bruņrupučiem

1.   Dalībvalstis savāc un katru gadu līdz 30. jūnijam nodod Komisijai informāciju par tādiem atgadījumiem uz to kuģiem ICCAT zvejniecībās (norādot zvejas rīku tipu), kuros iesaistītas to flotes un jūras bruņrupuči. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šī informācija ietver:

a)	nozvejas apjomu, zvejas rīku parametrus, laiku un vietu, mērķsugas un beigu iznākumu (t. i., izmests miris vai atbrīvots dzīvs);

b)	atgadījumu sadalījumu pa jūras bruņrupuču sugām; un

c)	to, kā notikusi uzķeršanās uz āķa vai sapīšanās (tostarp ZPI), ēsmas tipu, āķu izmēru un tipu un dzīvnieka izmēru.

2.   Dalībvalstis saistībā ar 71. pantā minēto gada ziņojumu Komisijai ziņo par 41. panta īstenošanu un par citām attiecīgām darbībām, kas veiktas, lai attiecībā uz ICCAT zvejniecībām īstenotu 2010. gadā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) publicētās Vadlīnijas par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.

VIII NODAĻA

Zilās tunzivis un zobenzivs zvejas iespējas

43. pants

Vispārējais princips

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, piešķirot tām pieejamās zilās tunzivs un zobenzivs krājumu zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, īpaši ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

III SADAĻA

KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Atļaujas

44. pants

ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs

1.   Dalībvalstis izdod atļaujas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (22) noteikumiem sava karoga lielizmēra zvejas kuģiem ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT sugas.

2.   Dalībvalstis atļaujas izdošanas laikā iesniedz Komisijai to lielizmēra zvejas kuģu sarakstus, kuri saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija tūlīt nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam iekļaušanai ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrā.

3.   Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā informē Komisiju ikreiz, kad rodas vajadzība papildināt ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistru vai svītrot vai grozīt tajā esošos ierakstus. Komisija vēlākais 45 dienu laikā no tāda notikuma dienas iesniedz minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

4.   Lielizmēra zvejas kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrā, nav atļauts specializētajā zvejā iegūt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT sugu zivis no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

II NODAĻA

Fraktēšana

45. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz fraktēšanas līgumiem, kas nav berbouta fraktēšanas līgumi un ir noslēgti starp Savienības un Pušu nozvejotājkuģiem, ja attiecīgie Savienības nozvejotājkuģi nemaina karogu.

46. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ar Pusi noslēgtā fraktēšanas līgumā Savienības nozvejotājkuģiem ir atļauts būt vienīgi fraktētajiem kuģiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	fraktētajiem kuģiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi fraktējošā Puse, un tie nav ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā;

b)	fraktētajiem kuģiem nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairāk nekā vienu fraktēšanas līgumu;

c)	fraktēto kuģu nozvejas izkrauj tikai fraktējošo Pušu ostās, ja vien fraktēšanas līgumā nav noteikts citādi;

d)	valsts, kurā kuģa fraktētāja sabiedrība likumīgi veic uzņēmējdarbību, ir fraktējošā Puse.

2.   Jebkuru jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī savlaicīgi iepriekš atļauj fraktējošā Puse, un šī pārkraušana notiek saskaņā ar šīs sadaļas IV nodaļu.

47. pants

Paziņošana

1.   Fraktēšanas līguma slēgšanas laikā karoga dalībvalsts Komisijai paziņo par savu piekrišanu fraktēšanas līgumam.

2.   Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisijai tā nav pieprasījusi papildu informāciju, fraktētais kuģis drīkst sākt attiecīgās zvejas darbības.

3.   Karoga dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par katra fraktēšanas līguma izbeigšanos.

4.   Komisija tūlīt pārsūta 1. un 3. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

III NODAĻA

Nozveju kontrole

48. pants

Kvotu un ar minimālo izmēru saistīto prasību ievērošana

1.   Katru gadu līdz 20. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par kvotu regulēto ICCAT sugu nozvejām iepriekšējā gadā un par minimālo izmēru prasību ievērošanu.

2.   Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

49. pants

Nozvejas paraugu ņemšana

1.   Nozveju paraugu ņemšanu, lai uzlabotu zināšanas par attiecīgo ICCAT sugu bioloģiju un novērtētu, kādi parametri vajadzīgi to izvērtēšanai, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (23), Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1251 (24) un 1990. gadā ICCAT publicēto “Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktisko rokasgrāmatu”.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto nozvejas paraugu ņemšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

50. pants

Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana

1.   Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (I uzdevuma dati):

a)	informācija par savas flotes parametriem par iepriekšējo gadu;

b)	aplēses par ICCAT sugu gada nominālās nozvejas datiem (tostarp piezvejas un izmetumu datiem) par iepriekšējo gadu.

2.   Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (II uzdevuma dati) par ICCAT sugām:

a)	nozvejas un zvejas intensitātes dati par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem; šie dati ietver aplēses par izmetumiem un atbrīvojumiem un rāda zivju stāvokli (nedzīvas vai dzīvas);

b)	jebkādi to rīcībā esoši dati par nozveju, kas iepriekšējā gadā gūta atpūtas zvejā.

3.   Komisija tūlīt pārsūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā minētajiem I un II uzdevuma datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

51. pants

Darbības joma

1.   Šī nodaļa attiecas uz šādām pārkraušanas darbībām:

a)	citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ICCAT konvencijas apgabalā un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām; un

b)	citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ārpus ICCAT konvencijas apgabala un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām, ja visu šo sugu nozveja ir gūta ICCAT konvencijas apgabalā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, šī nodaļa neattiecas uz ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu zivju pārkraušanu citā kuģī jūrā ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja šāda pārkraušana notiek saskaņā ar citas tunzivju RZPO izveidotu programmu par pārkrāvumiem citā kuģī.

3.   Šī nodaļa neattiecas uz kuģiem, kuri zvejo ar harpūnām un ir iesaistīti jūrā notiekošā svaigu zobenzivju pārkraušanā citā kuģī.

52. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1.   Visas ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, izņemot tās, ko lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām veic saskaņā ar 53.–60. pantu, notiek nozīmētās ostās.

2.   Kad Savienības zvejas kuģi ostas teritorijā veic pārkraušanu citā kuģī, tie pilda VII pielikumā izklāstītos pienākumus.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17.–22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4., 6., 7. un 8. pantu.

53. pants

Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī

Ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, kuras jūrā veic lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, notiek saskaņā ar 54.–60. pantu.

54. pants

ICCAT transportkuģu reģistrs

1.   Atļaujas transportkuģiem, kas ICCAT konvencijas apgabalā jūrā saņem pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (25) noteikumiem.

2.   Dalībvalstis atļauju izsniegšanas laikā iesniedz Komisijai to transportkuģu sarakstus, kuri saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija tūlīt nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam iekļaušanai ICCAT transportkuģu reģistrā.

3.   Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem transportkuģu sarakstu papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

4.   Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:

—	kuģa vārds un reģistrācijas numurs,

—	ICCAT reģistra numurs (ja ir),

—	SJO numurs (ja ir),

—	iepriekšējais vārds (ja ir),

—	iepriekšējais karogs (ja ir),

—	ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir),

—	starptautiskais radio izsaukuma signāls,

—	kuģa tips, garums, reģistrētā bruto tilpība un kravnesība,

—	īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds vai nosaukums un adrese,

—	laikposms, kurā pārkraušana citā kuģī ir atļauta.

5.   Jūrā notiekošā pārkraušanā citā kuģī, kas minēta 53. pantā, pārkrāvumus saņemt drīkst tikai tādi transportkuģi, kuri ir iekļauti ICCAT transportkuģu reģistrā.

55. pants

Atļauja lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic pārkrāvumus citā kuģī

1.   Atļaujas lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuri jūrā veic pārkrāvumus citā kuģī, dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (26) noteikumiem.

2.   Dalībvalstis atļaujas izsniegšanas laikā iesniedz Komisijai to lielizmēra kuģu sarakstus, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un ir saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

3.   Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem savā sarakstos, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

4.   Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:

—	kuģa vārds un reģistrācijas numurs,

—	ICCAT reģistra numurs,

—	laikposms, kurā atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī,

—	tā transportkuģa (transportkuģu) karogs(-i), vārds(-i) un reģistrācijas numurs(-i), kuru lielizmēra kuģim (kuģiem) zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām ir atļauts izmantot.

56. pants

Iepriekšēja atļauja jūrā notiekošai pārkraušanai citā kuģī

1.   Lai lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām varētu veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, uz kuriem attiecas Puses jurisdikcija, tiem ir jāsaņem iepriekšēja atļauja no minētās Puses. Minētās atļaujas oriģinālu vai tā kopiju patur uz kuģa un pēc pieprasījuma dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam.

2.   Lai lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām varētu jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī, tiem ir jābūt saņēmušiem iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts. Minētās atļaujas dokumenta oriģinālu vai tā kopiju patur uz kuģa un pēc pieprasījuma dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam.

3.   Lai saņemtu iepriekšējās atļaujas, kas minētas 1. un 2. punktā, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks vismaz 24 stundas pirms paredzētās pārkraušanas citā kuģī paziņo savas karoga dalībvalsts iestādēm un piekrastes Pusei šādu informāciju:

a)	ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa vārds un kuģa numurs ICCAT reģistrā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī;

b)	transportkuģa vārds un numurs ICCAT transportkuģu reģistrā;

c)	citā kuģī pārkraujamais produkts, norādot sugu, ja zināma, un, ja iespējams, krājumu;

d)	citā kuģī pārkraujamo ICCAT sugu zivju daudzumi, ja iespējams, norādot krājumu;

e)	citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;

f)	citā kuģī pārkraušanas datums un vieta;

g)	katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.

57. pants

ICCAT deklarācija par pārkraušanu citā kuģī

1.   Ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad notikusi pārkraušana citā kuģī, aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij un piekrastes Pusei ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

2.   Saņemošā transportkuģa kapteinis 24 stundu laikā pēc tam, kad pārkraušana ir pabeigta, aizpilda un ICCAT sekretariātam, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa karoga Pusei un savai karoga dalībvalstij nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju, kā arī sava kuģa numuru ICCAT transportkuģu reģistrā.

3.   Saņemošā transportkuģa kapteinis izkraušanas valsts kompetentajām iestādēm vismaz 48 stundas pirms izkraušanas nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju, kā arī sava kuģa numuru ICCAT transportkuģu reģistrā.

4.   Visām ICCAT sugu zivīm un saistībā ar tām nozvejotajām citu sugu zivīm, kas Puses teritorijā izkrautas vai importētas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes uz kuģa un kas ir jūrā pārkrautas citā kuģī, līdz pirmās pārdošanas brīdim pievieno ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

58. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai uz visiem transportkuģiem, uz kuriem jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs, kā paredzēts VIII pielikumā izklāstītajā ICCAT reģionālo novērotāju programmā attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantu, ICCAT reģionālā novērotāja pienākums ir pārbaudīt atbilstību šīs nodaļas prasībām un jo īpaši to, vai citā kuģī pārkrautie daudzumi atbilst ICCAT pārkraušanas deklarācijā paziņotajai nozvejai un zvejas kuģa žurnālā reģistrētajām nozvejām.

3.   Ja uz kuģa nav ICCAT reģionālā novērotāja, kuģiem ir aizliegts uzsākt vai turpināt citā kuģī pārkraušanas darbības ICCAT konvencijas apgabalā, izņemot force majeure gadījumus, par kuriem ir pienācīgi paziņots ICCAT sekretariātam.

59. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Citā kuģī pārkrāvušo ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošu lielizmēra kuģu karoga dalībvalsts un pārkrāvumu saņēmušo transportkuģu karoga dalībvalsts līdz katra gada 15. augustam Komisijai nodod šādu informāciju par iepriekšējo gadu:

a)	iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie ICCAT sugu nozveju daudzumi, norādot sugu un, ja iespējams, krājumu;

b)	iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;

c)	to lielizmēra kuģu saraksts, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un iepriekšējā gadā ir veikuši pārkrāvumus citā kuģī;

d)	visaptverošs novērtējuma ziņojums par ICCAT reģionālo novērotāju sniegto ziņojumu saturu un secinājumiem, kas bijuši norīkoti darbam uz transportkuģiem, kuri saņēmuši pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām.

2.   Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 1. punktu saņemto informāciju.

60. pants

Paziņoto datu konsekvence

Ja lielizmēra kuģis zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un jūrā ir bijis iesaistīts pārkraušanā citā kuģī, šā kuģa karoga dalībvalsts – vajadzības gadījumā kopīgi ar izkraušanas valsti – izvērtē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi nodrošinātu datu konsekvenci attiecībā uz katra kuģa paziņotajām nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem. Minēto verifikāciju veic tādā veidā, lai nodrošinātu to, ka kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības ir pēc iespējas mazas un ka tiek novērsta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

V NODAĻA

Zinātnisko novērotāju programmas

61. pants

Savas valsts zinātnisko novērotāju programmu izveide

1.   Dalībvalstis izveido savas valsts zinātnisko novērotāju programmas, kuras nodrošina:

a)	vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;

b)	uz fraktētajiem kuģiem, atkāpjoties no a) apakšpunkta prasībām, vismaz 10 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;

c)	reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu datu pietiekamību un atbilstību, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;

d)	datu vākšanu par visiem zvejas darbības aspektiem, tostarp nozveju, kā norādīts 63. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto novērotāju klātbūtni aprēķina:

a)	zvejniecībās, kur zvejo ar riņķvadu, – pēc zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;

b)	zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, – pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita; vai

c)	zvejniecībās, kur zvejo ar laivām zvejai ar ēsmu, – pēc zvejas dienu skaita.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja uz kuģiem, kas visā garumā ir īsāki par 15 metriem, ārkārtēji drošības apsvērumi liedz novērotājam atrasties uz kuģa, dalībvalsts var izmantot alternatīvu zinātniskā monitoringa pieeju. Šī alternatīvā pieeja nodrošina 1. punkta a) apakšpunktā norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu un garantē līdzvērtīgu datu vākšanu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai sīku informāciju par paredzēto alternatīvo pieeju.

4.   Komisija šo informāciju par 3. punktā paredzēto alternatīvo pieeju iesniedz izvērtēšanai ICCAT Pastāvīgajā pētniecības un statistikas komitejā. Alternatīvās pieejas pirms to īstenošanas ICCAT gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT komisija.

62. pants

Zinātnisko novērotāju kvalifikācija

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji pirms to izvietošanas ir saņēmuši vajadzīgo apmācību, ir pietiekami kvalificēti un ir apstiprināti. Novērotāju kvalifikācija ir šāda:

a)	pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt sugas un savākt informāciju par dažādām zvejas rīku konfigurācijām;

b)	pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

c)	spēja novērot un precīzi reģistrēt datus, kas jāvāc saskaņā ar programmu;

d)	spēja ievākt bioloģiskos paraugus;

e)	novērotājs nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes loceklis; un

f)	novērotājs nav novērojamajai zvejniecībai piederīgas zvejas kuģu sabiedrības darbinieks.

63. pants

Zinātnisko novērotāju pienākumi

1.   Dalībvalstis jo īpaši prasa novērotājiem:

a)

reģistrēt un ziņot informāciju par zvejas darbību, kurā ir ietverti vismaz šādi elementi: i) dati par kopējo mērķsugas nozveju, piezveju un izmetumiem (tostarp par haizivīm, jūras bruņrupučiem, jūras zīdītājiem un jūrasputniem), izmērsastāvu, beigu iznākumu (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas mirušas vai atbrīvotas dzīvas) un par bioloģiskajiem paraugiem dzīves cikla pētījumiem (piem., gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas); ii) informācija par zvejas darbībām (tostarp nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums), par zvejas piepūli (piem., zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits utt.), katras zvejas darbības datums un – attiecīgā gadījumā – zvejas darbības sākuma un beigu laiks;

b)	novērot un reģistrēt piezvejas mazināšanas pasākumus un citu attiecīgu informāciju;

c)	ierosināt darbības, kuras tie uzskata par vajadzīgām, lai uzlabotu saglabāšanas pasākumu efektivitāti un zinātnisko monitoringu.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek izmantoti stingri datu vākšanas protokoli, kuros, ja vajadzīgs, pielieto fotografēšanas vai filmēšanas iespējas.

3.   Lai novērotāji varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, kuģa kapteinis nodrošina attiecīgu piekļuvi kuģim un tā darbībām.

64. pants

Savāktās informācijas iesniegšana

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas savākta saskaņā ar savas valsts zinātnisko novērotāju programmām. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

VI NODAĻA

Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās

65. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz apstiprinātajām ostām un kontaktpunktiem

1.   Dalībvalstis, kas vēlas atvērt savas ostas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir ICCAT sugu zivis vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostas teritorijā:

a)	izraugās ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;

b)	izraugās kontaktpunktu, kuram nosūtāms iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;

c)	izraugās kontaktpunktu, kuram pārraidāmi ostā veiktās inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šīs regulas 66. pantu.

2.   Par visām izmaiņām apstiprināto ostu un kontaktpunktu sarakstā dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

66. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz inspekcijām ostā

1.   Inspicējošā dalībvalsts ne vēlāk kā 10 dienas pēc inspekcijas pabeigšanas nosūta Komisijai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta 3. punktā minētā ostas inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija ne vēlāk kā 14 dienas pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Ja ostas inspekcijas ziņojumu nevar nosūtīt 1. punktā minētajā 10 dienu laikposmā, inspicējošā dalībvalsts minētajā laikposmā paziņo Komisijai kavēšanās iemeslu un to, kad ziņojums tiks iesniegts.

3.   Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija dod pamatu uzskatīt, ka trešās valsts kuģis ir pārkāpis ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.

VII NODAĻA

Izpilde

67. pants

Dalībvalstu paziņotie iespējamie pārkāpumi

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 48. panta 4. punkta prasībām dalībvalstis vismaz 140 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai jebkādu dokumentētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumiem, ko izdarījusi kāda no Pusēm. Komisija pārbauda šo informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta to ICCAT sekretariātam.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu ar kuģiem (nozvejotājkuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, zivju apstrādes kuģi, velkoņi, kuģi, kuri iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, un atbalsta kuģi), kas kārtējā un iepriekšējā gadā, iespējams, ir veikuši NNN zveju ICCAT konvencijas apgabalā, un sarakstam pievieno pierādījumus, kas apstiprina pieņēmumu par NNN zveju. Šo sarakstu iesniedz vismaz 140 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes. Komisija pārbauda šo informāciju un, ja tā ir pietiekami dokumentēta, vismaz 120 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta to ICCAT sekretariātam, lai ICCAT izveidotu NNN saraksta projektu.

68. pants

ICCAT NNN saraksta projekts

Dalībvalstis cieši uzrauga ICCAT izveidotā un ICCAT izpildsekretāra izplatītā NNN saraksta projektā iekļautos kuģus, lai sekotu līdzi šo kuģu darbībām un atklātu iespējamu kuģa vārda, karoga vai reģistrētā īpašnieka maiņu.

69. pants

ICCAT izpildsekretāra paziņotās iespējamās neatbilstības

1.   Ja Komisija saņem no ICCAT izpildsekretāra informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts pieļautu neatbilstību, Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 45 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai iespējamās neatbilstības sakarībā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai risinātu neatbilstības jautājumus. Komisija vismaz 30 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT izpildsekretāram.

70. pants

Puses paziņotie iespējamie pārkāpumi

1.   Dalībvalstis izraugās kontaktpunktu, kuram Puses var nosūtīt ostā veiktās inspekcijas ziņojumus.

2.   Par visām ar 1. punktā minēto kontaktpunktu saistītajām izmaiņām dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

3.   Ja dalībvalsts izraudzītais kontaktpunkts no Puses saņem ostā veiktas inspekcijas ziņojumu, kas apliecina, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo pārkāpumu un 160 dienu laikā pēc šāda ostā veiktas inspekcijas ziņojuma saņemšanas informē Komisiju par izmeklēšanas gaitu un par jebkādām izpildes darbībām, kas varētu būt veiktas.

4.   Ja karoga dalībvalsts nevar ievērot 3. punktā minēto termiņu, tā paziņo Komisijai par kavēšanās iemesliem un to, kad ziņojums par izmeklēšanas gaitu tiks iesniegts.

5.   Komisija 180 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ostā veiktas inspekcijas ziņojums, pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un 71. pantā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par izmeklēšanas gaitu un izpildes darbībām, ko karoga dalībvalsts ir veikusi.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Gada ziņojums

1.   Katru gadu līdz 20. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par iepriekšējo kalendāra gadu, ziņojumā iekļaujot informāciju par zvejniecībām, pētniecību, statistiku, pārvaldību, inspekcijas un NNN zvejas novēršanas darbībām un pēc vajadzības jebkādu papildu informāciju.

2.   Gada ziņojumā ietver informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu piezvejas un izmetumu apjomu, un par attiecīgiem pētījumiem minētajā jomā.

3.   Komisija apkopo saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemto informāciju un nekavējoties to pārsūta ICCAT sekretariātam.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šajā pantā minētā gada ziņojuma formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

72. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas saistībā ar šo regulu ir savākti un ar kuriem ir veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

73. pants

Grozīšanas kārtība

1.   Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos īstenotu spēkā esošo ICCAT ieteikumu grozījumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu nolūkā grozīt turpmāk uzskaitītos šīs regulas elementus:

a)	II–VIII pielikums;

b)

termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā, 8. pantā, 9. panta 1. punktā, 10. panta 2. punktā, 14. panta 1. un 3. punktā, 18. pantā, 20. panta 2., 3. un 4. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā, 26. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 44. panta 3. punktā, 47. panta 2. punktā, 48. panta 1. un 2. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 3. punktā, 57. panta 1., 2. un 3. punktā, 59. panta 1. un 2. punktā, 64. pantā, 65. panta 2. punktā, 66. panta 1. un 2. punktā, 67. panta 1. un 2. punktā, 69. panta 2. punktā, 70. panta 2., 3. un 5. punktā un 71. panta 1. punktā;

c)	apgabals, kas noteikts 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

d)	minimālie izmēri, kas noteikti 19. panta 1. un 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā;

e)	pielaides, kas noteiktas 19. panta 2. un 3. punktā, 21. pantā un 24. panta 3. punktā;

f)	āķu un āķu jedu tehniskās specifikācijas, kas noteiktas 25. pantā un 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā;

g)	zinātnisko novērotāju klātbūtne, kas noteikta 29. panta 1. punktā un 61. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

h)	tās informācijas un datu tips, kas paredzēti 11. panta 1., 2. un 3. punktā, 12. pantā, 20. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 3. punktā un 59. panta 1. punktā;

i)	reāli pielietoto boju maksimālais skaits, kas noteikts 9. panta 4. punktā.

2.   Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz grozījumu attiecīgajā ICCAT ieteikumā īstenošanu Savienības tiesībās.

74. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 73. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 3. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 73. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 73. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

75. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

76. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4., 5., 6., 6.a, 7, 8.a, 8.b, 8.c, 9., 9.a un 10. līdz 19. pantu svītro.

77. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1984/2003

Regulu (EK) Nr. 1984/2003 groza šādi:

a)	regulas 3. pantam pievieno šādus punktus: “g) “lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri vai lielāks; h) “lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir 24 metri vai lielāks.”;

b)	regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir pieņemams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;

c)	regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir validējams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;

d)

regulas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu: “4. iedaļa Prasības, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz produktiem, kurus ICCAT konvencijas apgabalā pārkrauj citā kuģī 7.a pants Statistikas dokumenti un ziņošana 1.   Kad to lielizmēra kuģu, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, karoga dalībvalsts validē statistikas dokumentus, minētā valsts nodrošina, lai uz citu kuģi veiktie pārkrāvumi atbilstu katra lielizmēra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam. 2.   To lielizmēra kuģu, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, karoga dalībvalsts statistikas dokumentus par citā kuģī pārkrautajām zivīm validē pēc tam, kad ir apstiprinājies, ka pārkraušana citā kuģī notikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (*1) 51.–58. pantu. Šis apstiprinājums balstās uz informāciju, kas iegūta, izmantojot ICCAT reģionālo novērotāju programmu par jūrā notiekošu pārkraušanu citā kuģī. 3.   Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad statistikas dokumentu programmu aptverto sugu zivis, kuras ICCAT konvencijas apgabalā ar pelaģiskajām āķu jedām nozvejojuši lielizmēra kuģi, tiek importētas attiecīgās valsts teritorijā, tām būtu pievienoti validēti statistikas dokumenti par kuģiem, kas iekļauti ICCAT sarakstā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī, un lai būtu pievienota ICCAT pārkraušanas deklarācijas kopija. (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).”"

78. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007

Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 1. punktu, II sadaļu un II, III un IV pielikumu svītro.

79. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 34, 2.2.2017., 142. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(6)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(15)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1984/2003 (2003. gada 8. aprīlis), ar ko ievieš sistēmu zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecības statistiskajai pārraudzībai Kopienā (OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.).

(17)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(18)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(19)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(21)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(22)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 u (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(24)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).

(25)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(26)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---