EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017L0159

Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (Dokuments attiecas uz EEZ. )

OJ L 25, 31.1.2017, p. 12–35 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/159/oj

31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/12


PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/159

(2016. gada 19. decembris),

ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 155. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Darba devēji un darba ņēmēji (“sociālie partneri”) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 155. panta 2. punktu var kopīgi lūgt, lai nolīgumi, ko tie noslēdz Savienības līmenī, tiktu īstenoti, Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(2)

2007. gada 14. jūnijā Starptautiskā Darba organizācija (SDO) pieņēma 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (“Konvencija”). Konvencijas mērķis ir izveidot vienotu un saskaņotu instrumentu, kurš pilnveidotu starptautiskos dzīves un darba apstākļu standartus šajā nozarē, un tajā ir iekļauti pārskatīti un atjaunināti jūrniekiem piemērojamo esošo starptautisko konvenciju un ieteikumu standarti, kā arī pamatprincipi, kuri atrodami citās starptautiskajās darba konvencijās.

(3)

Komisija saskaņā ar LESD 154. panta 2. punktu apspriedās ar sociālajiem partneriem par to, vai veicināt Konvencijas noteikumu piemērošanu Savienībā.

(4)

2012. gada 21. maijā Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējā konfederācija (“ESLKVK”), Eiropas Transporta darbinieku federācija (“ETF”) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācija (“Europêche”), vēloties spert pirmo soli ceļā uz Savienības sociālās jomas tiesību aktu kopuma kodificēšanu jūras zvejniecības nozarē un palīdzēt radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus jūras zvejniecības nozarei Savienībā, noslēdza nolīgumu, ar ko īsteno Konvenciju (“nolīgums”).

(5)

2013. gada 10. maijā minētās organizācijas lūdza Komisiju īstenot minēto nolīgumu, Padomei pieņemot lēmumu saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu.

(6)

Saskaņā ar LESD 288. pantu atbilstošais instruments nolīguma īstenošanai ir direktīva.

(7)

Komisija saskaņā ar 1998. gada 20. maija paziņojumu par sociālā dialoga pielāgošanu un veicināšanu Kopienas līmenī ir izstrādājusi direktīvas priekšlikumu, ņemot vērā parakstītāju pušu pilnvarojuma statusu un katra nolīguma panta likumību.

(8)

Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot esošos Savienības noteikumus, kuri ir konkrētāki vai ar kuriem nodrošina augstāku aizsardzības līmeni visiem zvejniekiem.

(9)

Šī direktīva nebūtu jāizmanto, lai attaisnotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām attiecas nolīgums.

(10)

Šajā direktīvā un tai pievienotajā nolīgumā ir noteikti minimālie standarti. Dalībvalstis un sociālie partneri var saglabāt vai ieviest labvēlīgākus noteikumus.

(11)

Neskarot nolīguma noteikumus par turpmākiem pasākumiem un pārskatīšanu, ko veic sociālie partneri Savienības līmenī, Komisijai būtu jāuzrauga šīs direktīvas un nolīguma īstenošanu un jāveic izvērtēšanu.

(12)

Sociālie partneri sagaida, ka valstu pasākumi, ar kuriem īsteno šo direktīvu, stāsies spēkā ne agrāk kā dienā, kad stājas spēkā Konvencija. Tādējādi direktīvai būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar Konvenciju par darbu zvejniecībā.

(13)

Nolīgums attiecas uz zvejniekiem, kas jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uz zvejas kuģiem, kuri nodarbojas ar jūras zveju un peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā.

(14)

Lai nodrošinātu to zvejnieku darba aizsardzību, kuri jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, nolīgumu var attiecināt arī uz visiem pārējiem zvejniekiem, kuri atrodas uz tā paša zvejas kuģa.

(15)

Attiecībā uz nolīgumā lietotajiem terminiem, kas tajā nav īpaši definēti, – dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesībām un praksi minētos terminus definēt, kā tas ir gadījumos ar citām sociālās politikas direktīvām, kurās izmantoti līdzīgi termini, ar noteikumu, ka minētās definīcijas nav pretrunā nolīguma saturam.

(16)

Šajā direktīvā un tai pievienotajā nolīgumā būtu jāņem vērā noteikumi par zvejas kapacitātes pārvaldību, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1).

(17)

Dalībvalstis var uzticēt sociālajiem partneriem šīs direktīvas īstenošanu, ja tie to kopīgi lūdz un ja dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās katrā laikā var garantēt saskaņā ar šo direktīvu sasniedzamos rezultātus.

(18)

Komisija, ievērojot LESD 155. panta 2. punktu, ir informējusi Eiropas Parlamentu, nosūtot sava direktīvas priekšlikuma tekstu, kurā ietverts nolīgums.

(19)

Šajā direktīvā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 20., 31. un 32. pantā atzītās pamattiesības un principi.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus un aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību jūras zvejniecības nozarē, kas ir pārrobežu nozare, kurā darbība notiek zem dažādu dalībvalstu karogiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru (2) tas, ka kāda direktīvā minētā darbība konkrētajā dalībvalstī vēl nepastāv, minēto dalībvalsti neatbrīvo no pienākuma pieņemt normatīvos aktus, lai nodrošinātu visu šīs direktīvas noteikumu pienācīgu transponēšanu. Kā juridiskās noteiktības princips, tā arī nepieciešamība nodrošināt direktīvu pilnīgu piemērošanu gan faktiski, gan juridiski prasa, lai visas dalībvalstis attiecīgās direktīvas noteikumus pārņemtu skaidrā, precīzā un pārredzama satvarā, kas paredz obligātas tiesību normas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai plānotu jebkādas izmaiņas situācijā, kāda tajās ir konkrētajā brīdī, un lai nodrošinātu, ka visi tiesību subjekti Kopienā, tostarp tiesību subjekti tajās dalībvalstīs, kurās direktīvā minētā konkrētā darbība nepastāv, skaidri un precīzi varētu zināt, kādas visos apstākļos ir to tiesības un pienākumi. Saskaņā ar judikatūru direktīvas transponēšana nav obligāta tikai tad, ja tādai transponēšanai nav jēgas ģeogrāfisku iemeslu dēļ. Šādos gadījumos dalībvalstīm par to būtu jāinformē Komisija.

(22)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (3) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos papildus paziņojumiem par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo direktīvu īsteno nolīgumu, ar kuru īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kurš noslēgts 2012. gada 21. maijā starp darba devējiem un darba ņēmējiem (“sociālie partneri”) Savienības līmenī jūras zvejniecības nozarē, proti, starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (“ESLKVK”), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (“ETF”) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche).

Nolīguma teksts ir iekļauts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest noteikumus, kas darba ņēmējiem jūras zvejniecības nozarē ir labvēlīgāki nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā.

2.   Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nerada pietiekamu pamatojumu tam, lai attaisnotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām attiecas šī direktīva. Tas neskar dalībvalstu un sociālo partneru tiesības, ņemot vērā mainīgos apstākļus, pieņemt citādus normatīvos aktus vai izstrādāt citādus līguma noteikumus nekā tie, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas laikā, ar noteikumu, ka vienmēr tiek ievērotas šajā direktīvā paredzētās minimālās prasības.

3.   Šīs direktīvas piemērošana un interpretēšana neskar citus Savienības vai valstu noteikumus, paražas vai praksi, kas attiecīgajiem darba ņēmējiem paredz labvēlīgākus apstākļus.

3. pants

Dalībvalstis nosaka, kādas sankcijas ir piemērojamas, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kas ir pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

4. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz 2019. gada 15. novembrim. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Savienības līmenī, ne vēlāk kā 2022. gada 15. novembrī Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, piemērošanu un izvērtēšanu.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā.

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē datumu, kurā stājas spēkā minētā konvencija.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. SÓLYMOS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Skatīt inter alia Tiesas 2010. gada 14. janvāra spriedumu Komisija/Čehijas Republika, C-343/08, ECLI:EU:C:2013:423.

(3)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


PIELIKUMS

Nolīgums, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā

DARBA DEVĒJI UN DARBA ŅĒMĒJI (“ES SOCIĀLIE PARTNERI”) JŪRAS ZVEJNIECĪBAS JOMĀ:

1)

Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālā konfederācija (COGECA);

2)

Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF); un

3)

Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācija (Europêche),

ņemot vērā:

1)

Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 153.–155. pantu;

2)

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (“C188” jeb “Konvencija”);

3)

SDO 2007. gada Ieteikumu par darbu zvejniecībā (“R199”);

4)

SDO 2006. gada Ieteikumu par darba tiesiskajām attiecībām (“R198”);

5)

Ostas valsts kontroles amatpersonām, kas veic inspekcijas saskaņā ar 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, paredzētās vadlīnijas (Nr. 188), kuras savā 309. sesijā 2010. gada 13.–19. novembrī pieņēmusi SDO Administratīvā padome (“PSC-F vadlīnijas”);

6)

Padomes 2010. gada 7. jūnija Lēmumu 2010/321/ES, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada konsolidēto Konvenciju par darbu zvejniecībā (188. konvencija);

7)

2011. gada 31. maija Paziņojumu COM(2011)306 (galīgā redakcija), proti, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskats par Direktīvā 2003/88/EK paredzēto noteikumu darbību attiecībā uz darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem”,

tā kā:

1)

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskās Darba konferences 96. sesijā 2007. gada 14. jūnijā tika pieņemta 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā (“C188”).

2)

C188 tika pieņemta ar 437 balsīm “par” un 2 balsīm “pret”, bet 22 balsotāji atturējās. No toreizējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm (“dalībvalstis”) visi klātesošie valdību pārstāvji (53 balsis), visi klātesošie darba ņēmēju pārstāvji (25 balsis) un visi klātesošie darba devēju pārstāvji (22 balsis) atbalstīja konvencijas pieņemšanu.

3)

Globalizācija ir būtiski ietekmējusi zvejniecības jomu, tāpēc zvejnieku tiesību ievērošana ir jāveicina un jāaizsargā.

4)

SDO uzskata zveju par bīstamu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām.

5)

C188 mērķis ir nodrošināt zvejniekiem pienācīgus apstākļus uz zvejas kuģiem, nosakot minimālās prasības darbam uz kuģa, darba apstākļus, izmitināšanas un ēdināšanas, darba aizsardzības, medicīniskās aprūpes un sociālā nodrošinājuma prasības.

6)

C188 prasa SDO dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem īstenot jurisdikciju un kontroli pār sava karoga zvejas kuģiem un tālab izveidot sistēmu, kas nodrošina atbilstību Konvencijas prasībām.

7)

LESD 155. panta 2. punkts paredz, ka Eiropas Savienības (“ES”) līmenī noslēgtus nolīgumus var īstenot pēc ES sociālo partneru kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Šajā sakarībā sociālie partneri ir nolēmuši sākt sarunas, lai LESD 153. pantā noteikto pilnvaru robežās noslēgtu nolīgumu, ar kuru īsteno dažas C188. daļas.

8)

ES sociālo partneru ieskatā šī iniciatīva ir ļoti svarīga, lai mudinātu dalībvalstis ratificēt Konvenciju un tādējādi jautājumos par zvejnieku darba un sadzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem nodrošinātu pilnībā vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un pārējā pasaulē.

9)

ES sociālie partneri uzskata šo nolīgumu par pirmo soli ceļā uz sociālās jomas tiesību aktu kopuma kodificēšanu zvejniecības jomā.

10)

Dažus darba laika organizēšanas aspektus darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem patlaban reglamentē Direktīvas 2003/88/EK 21. pants. Lai gan C188 13. un 14. pants zvejniekiem nodrošina kopumā zemāku aizsardzības līmeni nekā direktīva, dažos no Konvencijas 14. panta noteikumiem paredzētais aizsardzības līmenis ir augstāks. Tāpēc ES sociālie partneri ir vienojušies par minēto noteikumu apvienošanu. Panāktais rezultāts nodrošina kopumā augstāku aizsardzības līmeni. Attiecīgie noteikumi ir šādi: kompetentajai iestādei pirms obligātā aizsardzības līmeņa noteikšanas jāapspriežas ar savas valsts ES sociālajiem partneriem; papildu mērķis – noguruma faktora ierobežošana; kompensējošs atpūtas laiks, ko piemēro, ja ir pieļauti izņēmumi attiecībā uz minimālo atpūtas stundu skaitu vai maksimālo darba stundu skaitu; uzlabota aizsardzība pēc briesmu stāvokļa.

11)

Ņemot vērā uz zvejas kuģa veicamā darba specifiku, proti, ģeogrāfisko izolāciju, noguruma faktoru un šā darba galvenokārt fizisko raksturu, C188 noteikumi par medicīniskās aprūpes, izmitināšanas telpu, pārtikas un sadzīves apstākļu kvalitāti, kompensāciju apdraudējuma vai slimības gadījumā un par sociālo aizsardzību būtu jāuzskata par tādiem, kas ietilpst zvejnieku darba aizsardzības jomā.

12)

C188 attiecas uz visiem zvejotājiem (“zvejnieki”), kuri tās 1. panta e) punktā definēti kā “visas personas, kas jebkādā statusā nodarbinātas vai iesaistītas darbībās uz zvejas kuģa vai veic profesionālu darbību uz zvejas kuģa, tostarp uz kuģa strādājošās personas, kuru saņemtais atalgojums ir daļa no nozvejas, bet izņemot ločus, jūras spēku personālu, citas personas, kas atrodas pastāvīgā valsts dienestā, krasta personālu, kurš veic darbu uz zvejas kuģa, un zvejas novērotājus”. LESD noteikto ierobežojumu dēļ ES sociālajiem partneriem nav pilnvaru saskaņot tādu noteikumu tekstu, kurus paredzēts īstenot ar Padomes lēmumu, un tas ietekmē zvejniekus, ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri neatrodas arī darba tiesiskajās attiecībās. Tomēr, ja šādiem zvejniekiem piemēro atšķirīgus vai nepiemēro nekādus standartus, lai gan viņi atrodas uz viena kuģa ar zvejniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tam var būt [negatīva] ietekme uz pēdējo minēto zvejnieku darba aizsardzību, tostarp uz sadzīves un darba apstākļiem. ES sociālie partneri uzskata, ka tādēļ, lai aizsargātu zvejniekus, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, ir pamats šo nolīgumu attiecināt ne tikai uz zvejniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, bet arī uz visiem pārējiem zvejniekiem, kuri atrodas uz tā paša kuģa.

13)

LESD 288. panta nozīmē atbilstīgs šā nolīguma īstenošanas instruments ir direktīva, kas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet atļauj valstu iestādēm noteikt šo saistību īstenošanas formas un metodes,

aicinādami dalībvalstis:

1)

ratificēt C188, ņemot vērā dalībvalstu vienprātību Konvencijas pieņemšanas laikā un ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp Konvencijas piemērošanas un tematiskajām jomām, no vienas puses, un šo nolīgumu, no otras puses;

2)

izstrādāt vienotu C188 41. pantā minēto derīgo dokumentu, kas īstenojams visā Eiropas Savienībā;

3)

pamatojoties uz PSC-F vadlīnijām, izstrādāt saskaņotu politiku, kas attiecas uz C188 aptverto zvejas kuģu kontroli, kuru veic ostas valsts, un kas īstenojama visā Eiropas Savienībā,

kopīgi lūgdami:

šo nolīgumu īstenot ar Padomes direktīvu,

IR VIENOJUŠIES ŠĀDI.

1. DAĻA

DEFINĪCIJAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā nolīgumā:

a)

zvejas darbība ir zivju vai citu jūras bioloģisko resursu nozvejošana vai nozvejošana un apstrāde;

b)

komerciālā zveja ir visas zvejas darbības, izņemot pašpatēriņa zveju un atpūtas zveju;

c)

kompetentā iestāde ir ministrs, valdības iestāde vai cita iestāde, ko norīkojusi dalībvalsts un kam ir pilnvaras izsludināt un piemērot noteikumus, rīkojumus vai citus norādījumus, kuriem ir likuma spēks attiecībā uz konkrēto tiesību normu priekšmetu;

d)

apspriešanās ir kompetentās iestādes apspriešanās ar attiecīgos darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām un konkrēti ar zvejas kuģu īpašniekus un zvejniekus pārstāvošajām organizācijām, ja tādas ir;

e)

zvejas kuģa īpašnieks jeb īpašnieks ir zvejas kuģa īpašnieks vai cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks [menedžeris], aģents vai berbouta fraktētājs, kas uzņēmies atbildību par īpašnieka kuģa darbību un kas, uzņemoties šādu atbildību, ir piekritis pārņemt pienākumus un atbildību, kuri zvejas kuģu īpašniekiem jāuzņemas saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no tā, vai konkrētus pienākumus un atbildību zvejas kuģa īpašnieka vārdā ir uzņēmusies jebkāda cita organizācija vai persona;

f)

zvejnieks ir persona, kura jebkādā statusā nodarbināta vai iesaistīta, vai strādā uz zvejas kuģa saskaņā ar 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot ločus un krasta personālu, kas strādā uz zvejas kuģa, tam atrodoties piestātnē;

g)

zvejnieka darba līgums ir darba līgums, vienošanās vai cita līdzīga noruna vai jebkāds cita veida līgums, kas reglamentē zvejnieka sadzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģa;

h)

zvejas kuģis jeb kuģis neatkarīgi no īpašumtiesību veida ir jebkāda veida kuģis vai laiva, kas peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā un ko izmanto vai paredzēts izmantot komerciālajā zvejā;

i)

garums (L) ir 96 % no kuģa pilna garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no mazākā teorētiskā borta augstuma, mērot no ķīļa līnijas, vai kuģa garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz šīs ūdenslīnijas, ja šis garums ir lielāks; kuģiem, kas projektēti ar galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras mēra garumu, jābūt paralēlai ar konstruēto ūdenslīniju;

j)

garums starp perpendikuliem (LBP) ir attālums starp priekšējo un pakaļējo perpendikulu; priekšējam perpendikulam jāiet caur priekšvadņa priekšējo malu uz ūdenslīnijas, pēc kuras mēra garumu (L); pakaļējam perpendikulam jāiet caur stūres vārpstas asi uz šīs ūdenslīnijas;

k)

kapteinis ir zvejnieks, kas atbild par zvejas kuģa vispārējo vadību;

l)

rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests ir persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas zvejas kuģu īpašnieku vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā;

m)

privāta nodarbinātības aģentūra ir persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas pieņem darbā vai piesaista zvejniekus, lai viņi būtu pieejami zvejas kuģu īpašniekiem, kuri zvejniekiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

DARBĪBAS JOMA

2. pants

1.   Ja nav norādīts citādi, šis nolīgums attiecas uz:

a)

visiem zvejniekiem, kas jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uz visiem zvejas kuģiem, kuri nodarbojas ar komerciālo zveju;

b)

vispārējas darba aizsardzības nodrošināšanas nolūkā – uz visiem pārējiem zvejniekiem, kas atrodas uz viena kuģa ar a) apakšpunktā minētajiem zvejniekiem.

2.   Šaubu gadījumā tas, vai zvejas kuģis veic komerciālo zveju, pēc apspriešanās ir jānosaka kompetentajai iestādei.

3.   Jebkura dalībvalsts pēc apspriešanās šajā nolīgumā paredzēto aizsardzību, kuru piemēro zvejniekiem, kas strādā uz 24 metrus gariem un garākiem kuģiem, var pilnā vai daļējā mērā attiecināt arī uz zvejniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

3. pants

1.   Ja, ņemot vērā konkrētos zvejnieku darba apstākļus vai attiecīgās zvejas kuģu darbības, šā nolīguma piemērošana rada būtiskas specifiskas problēmas, dalībvalsts ar objektīvu pamatojumu pēc apspriešanās var izslēgt atsevišķas zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijas no šā nolīguma prasību vai dažu tās noteikumu piemērošanas.

2.   Ja ir notikusi izslēgšana saskaņā ar iepriekšējo punktu, kompetentā iestāde veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski attiecinātu šā nolīguma prasības uz visām attiecīgo zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijām un lai šādu stāvokli panāktu ne vēlāk kā 5 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3.   Šā panta piemērošana nekādā gadījumā nerada pamatojumu, kas attaisno darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām laikā, kad stājas spēkā šis nolīgums, attiecas ES tiesību akti.

4. pants

Neviens no šā nolīguma noteikumiem neietekmē tādus tiesību aktus, piešķīrumus, paražas vai vienošanās starp zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem, kas zvejniekiem nodrošina labvēlīgākus apstākļus, nekā paredzēts šajā nolīgumā.

2. DAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

ZVEJAS KUĢU ĪPAŠNIEKU, KAPTEIŅU UN ZVEJNIEKU PIENĀKUMI

5. pants

1.   Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 93/103/EK.

2.   Zvejas kuģa īpašnieka vispārējs pienākums ir nodrošināt kapteinim nolīguma saistību izpildei nepieciešamos resursus un līdzekļus.

3.   Lai garantētu uz kuģa esošo zvejnieku drošību un kuģa drošu ekspluatāciju, kapteiņa pienākumi ietver, bet neaprobežojas ar:

a)

attiecīgas uzraudzības veikšanu, kā arī – iespēju robežās – nodrošināšanu, lai zvejnieki strādātu vislabākajos drošības un veselības apstākļos;

b)

zvejnieku darba vadīšanu, ievērojot drošības un veselības prasības, tostarp noguruma faktoru;

c)

uz kuģa notiekošu darba aizsardzības mācību veicināšanu;

d)

navigācijas drošuma prasību, sardzes pienākumu un saistīto labas kuģošanas prakses standartu ievērošanas nodrošināšanu.

4.   Zvejas kuģa īpašnieks nevar atturēt kapteini no tāda lēmuma pieņemšanas, kurš kapteiņa profesionālajā ieskatā ir nepieciešams uz kuģa esošo zvejnieku vai paša kuģa drošībai un navigācijas drošumam un drošai kuģa ekspluatācijai.

5.   Zvejnieki pilda likumīgos kapteiņa rīkojumus un piemērojamos drošības un veselības aizsardzības pasākumus.

3. DAĻA

MINIMĀLĀS PRASĪBAS DARBAM UZ ZVEJAS KUĢIEM

MINIMĀLAIS VECUMS

6. pants

1.   Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 94/33/EK.

2.   Minimālais vecums darbam uz zvejas kuģa ir 16 gadi ar noteikumu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem uz jaunieti vairs neattiecas obligātā pilna laika izglītība. Tomēr attiecībā uz personām, kuras jau ir ieguvušas valsts tiesību aktos noteikto obligāto pamatizglītību un piedalās ar zveju saistītās arodmācībās, kompetentā iestāde var pieļaut, ka minimālais vecums ir 15 gadi.

3.   Kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi var atļaut 15 gadu vecām personām veikt vieglu darbu skolas brīvdienu laikā. Šādos gadījumos tā pēc apspriešanās nosaka atļautos darba veidus un nosacījumus, ar kādiem šāds darbs veicams, un vajadzīgos atpūtas laikus.

4.   Minimālais vecums tādu darbību veikšanai uz zvejas kuģa, kuras pēc to rakstura vai veikšanas apstākļiem var apdraudēt jauniešu veselību, drošību, fizisko, garīgo un sociālo attīstību, izglītību vai tikumību, nedrīkst būt mazāks par 18 gadiem.

5.   Darbību veidus, uz kuriem attiecas šā panta 4. punkts, nosaka dalībvalstu normatīvie akti vai apspriedusies kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgos riskus un piemērojamos starptautiskos standartus.

6.   Ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem vai ar apspriedušās kompetentās iestādes lēmumu var atļaut 4. punktā minētās darbības veikt no 16 gadu vecuma, taču tikai tad, ja jaunietis jau ir ieguvis valsts tiesību aktos noteikto obligāto pamatizglītību un ja ir pilnā mērā pasargāta attiecīgo jauniešu veselība, drošība, fiziskā, garīgā un sociālā attīstība, izglītība un tikumība, un ja attiecīgie jaunieši ir tikuši īpaši un atbilstoši instruēti vai apmācīti un pirms došanās jūrā ir pabeiguši pamata drošības apmācības kursu. Ievēro Direktīvas 94/33/EK 7. panta 3. punkta prasības.

7.   Zvejniekus, kas jaunāki par 18 gadiem, iesaistīt nakts darbā ir aizliegts. Šajā pantā terminu “nakts” definē saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi. Tā ilgst vismaz deviņas stundas, sākoties ne vēlāk kā pusnaktī un beidzoties ne agrāk kā plkst. 5.00. Ja netiek pārkāpti Direktīvas 94/33/EK 9. panta noteikumi, kompetentā iestāde var pieļaut izņēmumu no nakts darba ierobežojumu stingras ievērošanas, kad:

a)

tas var traucēt attiecīgo zvejnieku faktisko apmācību saskaņā ar atzītām programmām un grafikiem; vai

b)

veicamo pienākumu vai atzītas mācību programmas īpašā rakstura dēļ ir vajadzīgs, lai zvejnieki, uz kuriem attiecas minētais izņēmums, pienākumus veiktu naktī un ja iestāde pēc apspriešanās konstatē, ka šādam darbam nebūs negatīvas ietekmes uz minēto zvejnieku veselību vai labsajūtu.

8.   Nekas šajā pantā neietekmē dalībvalsts saistības, ko tā uzņēmusies, ratificēdama jebkādu starptautisku darba konvenciju, kura garantē labvēlīgākus aizsardzības nosacījumus gados jauniem zvejniekiem, uz kuriem attiecas šis pants.

VESELĪBAS PĀRBAUDE

7. pants

1.   Visiem uz zvejas kuģa strādājošajiem zvejniekiem ir derīgs medicīniskais sertifikāts, kas apliecina viņu piemērotību savu pienākumu veikšanai.

2.   Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var piešķirt atbrīvojumus no šā panta 1. punkta piemērošanas, ņemot vērā zvejnieku drošības un veselības aspektus, kuģa lielumu un medicīniskās palīdzības un evakuācijas pieejamību, reisa ilgumu, zvejas darbības apgabalu un veidu.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētos atbrīvojumus nepiemēro zvejniekiem, kas strādā uz zvejas kuģa, kura garums ir 24 metri vai vairāk vai kurš parasti paliek jūrā ilgāk nekā trīs dienas. Steidzamos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut zvejniekam strādāt uz šāda kuģa uz ierobežotu un konkrētu laiku, līdz ir saņemts medicīniskais sertifikāts, taču tikai tad, ja zvejniekam jau ir medicīniskais sertifikāts, kura termiņš ir nesen beidzies.

8. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros nosaka:

a)

veselības pārbaužu raksturu;

b)

medicīnisko sertifikātu formu un saturu;

c)

to, ka medicīnisko sertifikātu izdod attiecīgi kvalificēts ārsts vai – gadījumā, ja sertifikāts attiecas tikai uz redzi, – persona, kuru kompetentā iestāde ir atzinusi par kvalificētu šāda sertifikāta izdošanai; minētās personas sava profesionālā vērtējuma paušanā ir pilnībā neatkarīgas;

d)

veselības pārbaužu biežumu un medicīnisko sertifikātu derīguma termiņu;

e)

tiesības uz citu, saistošu veselības pārbaudi, kuru veic neatkarīgs ārsts, ko dalībvalsts norīkojusi arbitra lomā tad, ja:

i)

veselību pārbaudījušajai personai sertifikāts ir atteikts vai ja ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz darbu, ko šī persona drīkst veikt;

ii)

persona veselības pārbaudes laikā ir norādījusi, ka neuzskata sevi par spējīgu pildīt savus pienākumus uz zvejas kuģa, bet ārsts tomēr izdod medicīnisko sertifikātu, tā apliecinot, ka personas veselības stāvoklis ļauj tai pildīt savus pienākumus uz zvejas kuģa;

iii)

medicīniskie simptomi, kuru dēļ personai atteikts sertifikāts vai noteikti ierobežojumi attiecībā uz darbu, ko šī persona drīkst veikt, ir pazuduši;

f)

citas attiecīgas prasības.

9. pants

Papildus minimālajām prasībām, kas noteiktas 7. un 8. pantā, attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk vai kuri parasti paliek jūrā ilgāk nekā trīs dienas:

a)

zvejnieka medicīniskajā sertifikātā norāda vismaz to, ka:

i)

zvejnieka dzirde un redze ir apmierinoša zvejnieka pienākumu izpildei uz kuģa un

ii)

zvejnieka veselības stāvoklis nav tāds, kas varētu pasliktināties, strādājot jūrā, vai atņemt zvejniekam spēju strādāt jūrā, vai apdraudēt citu uz kuģa esošo personu drošību un veselību;

b)

medicīniskais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā divus gadus, izņemot tad, ja zvejnieks ir jaunāks par 18 gadiem, un šajā gadījumā maksimālais derīguma termiņš ir viens gads;

c)

ja sertifikāta derīguma termiņš beidzas reisa laikā, sertifikāts paliek spēkā līdz reisa beigām.

4. DAĻA

DARBA APSTĀKĻI

APKALPES KOMPLEKTĒŠANA

10. pants

1.   Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka to kuģu īpašniekiem, kuri peld ar minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir jānodrošina tas, ka viņu kuģu apkalpe ir komplektēta navigācijas drošumam un kuģa drošai ekspluatācijai pietiekamā un drošā apjomā un ka to vada kompetents kapteinis.

2.   Papildus šā panta 1. punkta prasībām kompetentā iestāde attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nosaka apkalpes komplektācijas minimālo apjomu, kas nepieciešams navigācijas drošumam, un norāda vajadzīgo zvejnieku skaitu un kvalifikāciju.

3.   Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var noteikt citas prasības, nekā paredzēts šā panta 2. punktā. Tomēr dalībvalsts pārliecinās, ka šīs citas prasības:

a)

veicina pilnīgu šā panta un 11. panta vispārējā mērķa un nolūka sasniegšanu;

b)

ir saskaņā ar šā panta 2. punktu; un

c)

neapdraud zvejnieku drošību un veselību.

DARBA STUNDAS UN ATPŪTAS STUNDAS

11. pants

1.

a)

Zvejniekiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, nepiemēro Direktīvas 2003/88/EK 3.–6. pantu, 8. un 21. pantu.

b)

Katra dalībvalsts tomēr pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka tās karoga kuģu īpašniekiem jānodrošina tas, ka zvejniekiem ir tiesības uz pietiekamu atpūtu un ka zvejnieku darba laiks vidēji nepārsniedz 48 stundas nedēļā; to aprēķina par bāzes laikposmu, kurš nav ilgāks par divpadsmit mēnešiem.

2.

a)

Ievērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. un 4. punkta robežlielumus, katra dalībvalsts pēc apspriešanās veic vajadzīgos pasākumus, tā nodrošinot, ka tālab, lai gādātu par zvejnieku drošību un veselības aizsardzību un mazinātu noguruma faktoru:

i)

darba stundu skaits ir ierobežots līdz stundu skaita maksimumam, kuru nepārsniedz noteiktā laikposmā; vai

ii)

noteiktā laikposmā ir nodrošināts minimālais atpūtas stundu skaits.

b)

Maksimālo darba stundu skaitu vai minimālo atpūtas stundu skaitu nosaka ar normatīviem vai administratīviem aktiem vai ar koplīgumiem vai līgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem.

3.   Darba vai atpūtas stundu skaita robeža ir vai nu:

a)

maksimālais darba stundu skaits, kas nepārsniedz:

i)

14 stundas jebkurā 24 stundu laikposmā; un

ii)

72 stundas jebkurā septiņu dienu laikposmā;

vai

b)

minimālais atpūtas stundu skaits, kas nav mazāks par:

i)

10 stundām jebkurā 24 stundu laikposmā; un

ii)

77 stundām jebkurā septiņu dienu laikposmā.

4.   Atpūtas stundu skaitu drīkst sadalīt ne vairāk kā divos laikposmos, no kuriem vienam jābūt vismaz sešas stundas garam, un intervāls starp diviem secīgiem atpūtas posmiem nedrīkst pārsniegt 14 stundas.

5.   Saskaņā ar vispārējiem darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības principiem un objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no 1. punkta b) apakšpunkta un 3. un 4. punkta robežlielumiem, tostarp attiecībā uz bāzes laikposmu izveidošanu. Šādi izņēmumi, cik iespējams, atbilst noteiktajiem standartiem, bet tie var attiekties uz biežākiem vai garākiem atvaļinājuma laikiem vai uz kompensējošu brīvdienu piešķiršanu zvejniekiem.

Šos izņēmumus var noteikt šādi:

a)

ar normatīviem vai administratīviem aktiem, ja notiek apspriešanās un tiek pieliktas pūles, lai veicinātu visas attiecīgās sociālā dialoga formas; vai

b)

ar koplīgumiem vai līgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem.

6.   Ja saskaņā ar 5. punktu tiek pieļauti izņēmumi no 3. punkta robežlielumiem, attiecīgajiem zvejniekiem cik drīz vien iespējams piešķir kompensējošus atpūtas laikposmus.

7.   Šis pants nekādi neietekmē kuģa kapteiņa tiesības likt zvejniekiem strādāt jebkādu stundu skaitu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu tūlītēju kuģa, uz tā atrodošos personu vai nozvejas drošību vai lai sniegtu palīdzību citām laivām vai kuģiem, vai personām, kas jūrā atrodas briesmās. Attiecīgi kapteinis var atcelt atpūtas laika grafiku un prasīt, lai zvejnieks strādātu jebkādu nepieciešamo stundu skaitu, līdz ir atjaunots normālais stāvoklis. Pēc normālā stāvokļa atjaunošanas, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, kapteinis nodrošina, lai katram zvejniekam, kurš strādājis plānotajā atpūtas laikā, tiktu piešķirts pietiekams atpūtas laiks.

8.   Katra dalībvalsts var paredzēt, ka tad, ja attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, valsts tiesību akti vai prakse nosaka, ka šos kuģus nav atļauts ekspluatēt konkrētā kalendārā gada laikposmā, kura ilgums pārsniedz vienu mēnesi, uz šiem kuģiem nodarbinātie zvejnieki minētajā laikposmā dodas atvaļinājumā saskaņā ar Direktīvas 2003/88/EK 7. pantu.

APKALPES SARAKSTS

12. pants

Uz katra zvejas kuģa ir apkalpes saraksts, kura kopiju pirms kuģa atiešanas iesniedz pilnvarotajām personām krastā vai paziņo uz krastu tūlīt pēc kuģa atiešanas. Kompetentā iestāde nosaka, kam un kad šāda informācija jāsniedz un kādam mērķim vai mērķiem tā izmantojama.

ZVEJNIEKA DARBA LĪGUMS

13. pants

Šā nolīguma 14.–18. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 91/533/EK.

14. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros nosaka:

a)

prasību, ka zvejnieki, kas strādā uz kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir aizsargāti ar zvejnieka darba līgumu, kas ir viņiem saprotams un ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem; un

b)

minimālo informāciju, kas zvejnieka darba līgumā jāiekļauj saskaņā ar šā nolīguma I pielikuma noteikumiem.

15. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros nosaka:

a)

procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka zvejniekam pirms darba līguma noslēgšanas ir iespēja pārskatīt līguma noteikumus un vērsties pēc padoma par tiem;

b)

attiecīgā gadījumā, reģistra kārtošanu par zvejnieka darbu saskaņā ar šādu līgumu; un

c)

ar zvejnieka darba līgumu saistīto strīdu izšķiršanas mehānismu.

16. pants

Zvejnieka darba līgums, kura vienu kopiju saņem pats zvejnieks, glabājas uz kuģa, ir pieejams zvejniekam un – saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi – citām personām pēc pieprasījuma.

17. pants

Šā nolīguma 14.–16. pants un I pielikums neattiecas uz zvejas kuģu īpašniekiem, kuri savu kuģi ekspluatē vienpersoniski.

18. pants

Zvejas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt to, lai katram zvejniekam būtu rakstisks zvejnieka darba līgums, ko ir parakstījušas visas puses un kas nodrošina zvejniekam pienācīgus darba un sadzīves apstākļus uz kuģa, kā noteikts šajā nolīgumā.

REPATRIĀCIJA

19. pants

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka zvejniekiem uz zvejas kuģa, kurš peld ar tās karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, un kurš ieiet ārvalstu ostā, ir tiesības uz repatriāciju, ja zvejnieka darba līguma termiņš ir beidzies vai ja viena vai vairākas līguma puses to ir lauzušas pamatotu iemeslu pēc, vai ja zvejnieks vairs nav spējīgs veikt savus pienākumus saskaņā ar minēto zvejnieka darba līgumu, vai ja konkrētajos apstākļos nav sagaidāms, ka zvejnieks tos varētu veikt. Tas attiecas arī uz zvejniekiem, kuri to pašu iemeslu pēc no minētā kuģa ir pārvesti uz ārvalstu ostu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās repatriācijas izmaksas sedz zvejas kuģa īpašnieks, izņemot tad, ja zvejnieks saskaņā ar valsts normatīvajiem vai citiem aktiem tiek atzīts par nopietni vainojamu savu no zvejnieka darba līguma izrietošo saistību neizpildē.

3.   Dalībvalstis ar normatīvajiem vai citiem aktiem nosaka konkrētus apstākļus, kādos zvejniekam, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, ir tiesības uz repatriāciju, un maksimālo darba laikposmu, kas jānostrādā uz kuģa, pirms zvejnieks kļūst tiesīgs uz repatriāciju, un galamērķus, uz kuriem zvejniekus var repatriēt.

4.   Ja zvejas kuģa īpašnieks nespēj nodrošināt šajā pantā minēto repatriāciju, attiecīgo zvejnieku repatriē kuģa karoga dalībvalsts, kura ir tiesīga atgūt repatriācijas izmaksas no zvejas kuģa īpašnieka.

5.   Valsts tiesību akti neierobežo zvejas kuģa īpašnieka tiesības atgūt repatriācijas izmaksas atbilstoši nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām personām.

PRIVĀTIE DARBA TIRGUS PAKALPOJUMI

20. pants

1.   Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 2008/104/EK.

2.   Šajā pantā privātie darba tirgus pakalpojumi ietver privātajā sektorā pieejamo rekrutēšanu un darbā iekārtošanu un privātu nodarbinātības aģentūru pakalpojumus.

3.   Dalībvalstis:

a)

aizliedz privāto darba tirgus pakalpojumu sniegšanā izmantot līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kas paredzēti, lai novērstu zvejnieku iesaistīšanos darba tirgū; un

b)

prasa, lai zvejniekam nebūtu tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji jāsedz nodevas vai citas maksas par privātiem darba tirgus pakalpojumiem.

4.   Nekas šajā pantā neliedz C188 ratificējušai dalībvalstij attiecīgā gadījumā īstenot savas tiesības, lai Konvencijas noteiktajās robežās piešķirtu privātajām nodarbinātības aģentūrām konkrētus no C188 izrietošus pienākumus.

5. DAĻA

DARBA AIZSARDZĪBA

ĒDINĀŠANA UN IZMITINĀŠANA

21. pants

1.   Šā nolīguma 22.–25. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 93/103/EK.

2.   Valsts noteikumus, ar kuriem īsteno 22.–25. pantu, ievēro, pienācīgi ņemot vērā higiēnas nosacījumus un vispārējus drošības, veselības un ērtības nosacījumus.

22. pants

Katra dalībvalsts attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, pieņem normatīvos vai citus aktus par izmitināšanu, ēdināšanu un dzeramo ūdeni uz kuģa.

23. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka izmitināšana uz zvejas kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir pietiekami laba telpu lieluma un kvalitātes ziņā un telpas ir aprīkotas atbilstoši darba vajadzībām uz kuģa un atbilstoši laikposmam, kurā zvejnieki dzīvo uz kuģa. Konkrēti ar šādiem pasākumiem pēc vajadzības aptver šādus jautājumus:

a)

izmitināšanas vajadzībām paredzētu zvejas kuģa būves vai pārbūves plānu apstiprināšana;

b)

dzīvojamo telpu un kambīžu uzturēšana;

c)

ventilācija, apsilde, dzesēšana un apgaismojums;

d)

pārmērīga trokšņa un vibrācijas mazināšana;

e)

guļamtelpu, ēdamtelpu un citu izmitināšanas telpu novietojums, lielums, to būvēšanā izmantotie materiāli, kā arī mēbeles un aprīkojums;

f)

sanitārās telpas, tostarp tualetes un mazgāšanās telpas, un pietiekama apgāde ar karsto un auksto ūdeni; un

g)

procedūras reaģēšanai uz sūdzībām par šā nolīguma prasībām neatbilstošu izmitināšanu.

24. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros prasa, lai:

a)

uz kuģa esošā un pasniegtā ēdiena uzturvērtība, kvalitāte un porciju lielums būtu pietiekams;

b)

dzeramā ūdens kvalitāte un daudzums būtu pietiekams; un

c)

ēdienu un ūdeni zvejas kuģa īpašnieks zvejniekiem nodrošinātu bez maksas; tomēr saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas paredzēts koplīgumā, kas reglamentē daļu sistēmu, vai zvejnieka darba līgumā.

25. pants

Normatīvajos vai citos aktos, kas dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar 22.–24. pantu, pilnībā ievēro šā nolīguma II pielikumu.

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA UN MEDICĪNISKĀ APRŪPE, KĀ ARĪ AIZSARDZĪBA AR DARBU SAISTĪTAS SLIMĪBAS, TRAUMAS VAI NĀVES GADĪJUMĀ

26. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka zvejniekam uz zvejas kuģa, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā:

a)

ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību krastā, kā arī tiesības laikus tikt pārvestam uz krastu medicīniskās palīdzības saņemšanai, ja zvejnieka trauma vai slimība ir smaga;

b)

zvejas kuģa īpašnieks nodrošina veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi, kamēr zvejnieks atrodas:

i)

uz kuģa; vai

ii)

ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību; un

c)

ar darbu saistītas slimības vai traumas gadījumā zvejniekam ir piekļuve atbilstošai medicīniskajai aprūpei saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai praksi.

27. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kas attiecībā uz 26. panta b) apakšpunktā minēto veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi, paredz, ka:

a)

tad, ja zvejnieks atrodas uz kuģa, tai piemēro attiecīgos Direktīvas 92/29/EEK noteikumus un šā nolīguma 28. pantu; un

b)

tad, ja zvejnieks ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, tai ir jāietver arī medicīniskās palīdzības un ar to saistītās materiālās palīdzības un atbalsta sniegšana.

28. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka:

a)

papildus Direktīvas 92/29/EEK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām tas, kādas zāles un medicīnas iekārtas tiek vestas uz zvejas kuģa, ir atkarīgs arī no kuģa darbības apgabala;

b)

papildus Direktīvas 92/29/EEK 5. panta 3. punkta prasībām speciālajā zvejnieku apmācībā ņem vērā arī uz kuģa esošo zvejnieku skaitu, kuģa darbības apgabalu un reisa ilgumu;

c)

Direktīvas 92/29/EEK 5. panta 1. punktā paredzētās lietošanas pamācības ir sagatavotas šā panta b) punktā minēto apmācību izgājušajiem zvejniekiem saprotamā valodā un formā;

d)

Direktīvas 92/29/EEK 6. panta 1. punktā minētās medicīniskās konsultācijas ir pieejamas arī ar satelītsakaru palīdzību un zvejas kuģi, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, ir aprīkoti ar radiosakaru vai satelītsakaru iekārtām šādu konsultāciju saņemšanas vajadzībām; un

e)

uz zvejas kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, atrodas kompetentās iestādes pieņemta vai apstiprināta medicīnas rokasgrāmata vai arī publikācijas The International Medical Guide for Ships [Starptautiskā medicīnas rokasgrāmata kuģiem] jaunākais izdevums.

29. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka:

a)

ciktāl tas atbilst dalībvalsts tiesību aktiem un praksei, 26. panta b) punktā un 28. pantā paredzēto medicīnisko aprūpi zvejniekiem sniedz bez maksas; un

b)

kamēr zvejnieks nav repatriēts, zvejas kuģa īpašnieks sedz tās medicīniskās aprūpes izmaksas, par kuru zvejniekam saskaņā ar šā panta a) punktu nav jāmaksā, un to dara tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu; un

c)

zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par 26. panta c) punktā paredzētās medicīniskās aprūpes izmaksu segšanu tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu.

30. pants

Valsts normatīvie akti var atbrīvot zvejas kuģa īpašnieku no 29. panta b) un c) punktā minētā medicīniskās aprūpes izmaksu segšanas pienākuma, ja trauma nav radusies darbā uz zvejas kuģa vai ja slimība vai invaliditāte ir noklusēta darba attiecību nodibināšanas laikā, vai ja zvejas kuģa īpašnieks var pierādīt, ka traumu vai slimību ir izraisījis zvejnieka tīšs pārkāpums.

31. pants

1.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar darbu saistītu slimību, traumu vai nāves gadījumā zvejniekus aizsargātu saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem vai praksi.

2.   Ja trauma ir saistīta ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, zvejniekam ir pieejama atbilstoša kompensācija saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

3.   Zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par šā panta 1. punktā un attiecīgi 2. punktā minēto aizsardzību tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, to negarantē saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu.

32. pants

Ņemot vērā zvejniecības jomas specifiku, zvejas kuģa īpašnieka finansiālo atbildību saskaņā ar 29. un 31. pantu var nodrošināt šādi:

a)

ar zvejas kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmu; vai

b)

ar obligāto apdrošināšanu, kompensāciju darba ņēmējiem vai ar citām shēmām.

DARBA AIZSARDZĪBA UN NELAIMES GADĪJUMU NOVĒRŠANA

33. pants

Šā nolīguma 34.–36. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 89/391/EEK, Direktīvu 92/29/EEK un Direktīvu 93/103/EK.

34. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz:

a)

pasākumus pret nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām un ar darbu saistītu risku uz zvejas kuģiem, tostarp riska novērtēšanu un pārvaldību, apmācību un uz kuģa esošo zvejnieku instruktāžu;

b)

zvejnieku apmācīšanu par zvejas rīkiem, kurus viņi izmantos, un par zvejas darbībām, kurās viņi būs iesaistīti;

c)

zvejas kuģu īpašnieku, zvejnieku un citu iesaistīto personu pienākumus, pienācīgi ņemot vērā 18 gadu vecumu nesasniegušo zvejnieku drošības un veselības aspektus;

d)

ziņošanas un izmeklēšanas kārtību attiecībā uz negadījumiem, kas notikuši uz zvejas kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā; un

e)

apvienoto darba aizsardzības komiteju izveidošanu vai – pēc apspriešanās – citu attiecīgu struktūru izveidošanu.

35. pants

1.   Šā panta prasības attiecas uz visiem zvejas kuģiem, ņemot vērā uz kuģa esošo zvejnieku skaitu, darbības apgabalu un reisa ilgumu.

2.   Kompetentā iestāde:

a)

pēc apspriešanās prasa, lai zvejas kuģa īpašnieks saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, darba koplīgumiem un praksi noteiktu kuģa procedūras attiecībā uz darbā notiekošu nelaimes gadījumu un darba traumu novēršanu un arodslimību profilaksi, ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus attiecīgajam zvejas kuģim; un

b)

prasa, lai zvejas kuģu īpašnieku, kapteiņu, zvejnieku un citu iesaistīto personu rīcībā būtu pietiekami un atbilstoši norādījumi, mācību materiāli vai cita attiecīga informācija par to, kā novērtēt un pārvaldīt drošības un veselības riskus uz zvejas kuģiem.

3.   Zvejas kuģu īpašnieki:

a)

nodrošina to, ka ikvienam zvejniekam uz kuģa ir piemērots personīgais aizsargtērps un individuālie aizsardzības līdzekļi;

b)

nodrošina to, ka visi zvejnieki uz kuģa ir apguvuši drošības pamatsagatavotības kursu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

c)

nodrošina to, ka pirms zvejas rīku izmantošanas vai piedalīšanās zvejas darbībās zvejnieki ir pietiekami un pienācīgi iepazinušies ar šo aprīkojumu un pārvalda tā lietošanu, tostarp attiecīgos drošības pasākumus.

36. pants

Ar zveju saistītā riska novērtēšanu veic, pēc vajadzības piedaloties zvejniekiem vai viņu pārstāvjiem.

6. DAĻA

GROZĪJUMI

37. pants

1.   Ja Konvencijā izdarīti grozījumi un ja kāda no šā nolīguma parakstītājām pusēm to pieprasa, ir jāpārskata šā nolīguma un tā pielikumu piemērošana.

2.   Ja mainās Eiropas tiesību akti, kas var ietekmēt šā nolīguma darbību, un ja kāda no šā nolīguma parakstītājām pusēm to pieprasa, šo nolīgumu jebkurā laikā var izvērtēt un pārskatīt.

7. DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Parakstītājas puses šo nolīgumu slēdz ar nosacījumu, ka tas nestāsies spēkā pirms Konvencijas spēkā stāšanas dienas. Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors ir reģistrējis desmit SDO dalībvalstu, to skaitā astoņu piekrastes valstu, ratifikācijas instrumentus.

TO APLIECINOT, attiecīgas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Gēteborgā, Zviedrijā, divtūkstoš divpadsmitā gada divdesmit pirmajā maijā

Javier Garat, asociācijas Europêche priekšsēdētājs

Giampaolo Buonfiglio, COPA-COGECA Zivju jautājumu darba grupas priekšsēdētājs

Eduardo Chagas, ETF ģenerālsekretārs

I PIELIKUMS

ZVEJNIEKA DARBA LĪGUMS

Izņemot tad, ja kādu konkrētu datu iekļaušana nav vajadzīga tāpēc, ka jautājumu citā veidā jau regulē valsts normatīvie akti vai darba koplīgumi, ja tādi ir noslēgti, zvejnieka darba līgumā ir šādi dati:

a)

zvejnieka uzvārds un vārds (vārdi), dzimšanas datums vai vecums un dzimšanas vieta;

b)

līguma noslēgšanas vieta un datums;

c)

tā zvejas kuģa (kuģu) vārds un reģistrācijas numurs, uz kura zvejnieks apņemas strādāt;

d)

darba devēja vai zvejas kuģa īpašnieka vai citas ar zvejnieku noslēgtā līguma puses vārds vai nosaukums;

e)

paredzētais reiss (reisi), ja līguma slēgšanas laikā tas [jau] ir nosakāms;

f)

statuss, kādā zvejnieku nodarbina vai piesaista;

g)

ja iespējams, vieta un datums, kur un kad zvejniekam jāpiesakās uz kuģa, lai sāktu strādāt;

h)

uzturs, ar kuru zvejnieku nodrošinās, ja valsts normatīvajos aktos nav paredzēta kāda cita sistēma;

i)

alga vai izmaksājamo daļu apjoms un šo daļu aprēķināšanas metode, ja atalgojums ir daļu veidā, vai alga un izmaksājamo daļu apjoms un to aprēķināšanas metode, ja atalgojums ir konsolidētā veidā, un minimālā alga, par kuru puses ir vienojušās;

j)

informācija par līguma izbeigšanu un tās nosacījumiem, proti:

i)

ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, norāda līguma beigu datumu;

ii)

ja līgums ir noslēgts uz reisu, norāda galamērķa ostu un laiku, kam jāpaiet pēc nokļūšanas galamērķī, pirms zvejnieks tiek atbrīvots;

iii)

ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, norāda, ar kādiem nosacījumiem kāda no pusēm var to lauzt, kā arī to, cik ilgu laiku iepriekš jāpaziņo par nodomu lauzt līgumu, ar nosacījumu, ka šis laiks ir tikpat ilgs arī darba devējam vai zvejas kuģa īpašniekam vai citām ar zvejnieku noslēgtā līguma pusēm;

k)

apmaksātā gadskārtējā atvaļinājuma ilgums vai, attiecīgā gadījumā, atvaļinājuma aprēķināšanai izmantotā formula;

l)

veselības un sociālā nodrošinājuma segums un sociālie pabalsti, kurus zvejniekam attiecīgā gadījumā nodrošina darba devējs, zvejas kuģa īpašnieks vai citas ar zvejnieku noslēgtā līguma puses;

m)

zvejnieka tiesības uz repatriāciju;

n)

vajadzības gadījumā, atsauce uz darba koplīgumu;

o)

minimālais atpūtas laiks saskaņā ar valsts normatīvajiem vai citiem aktiem; un

p)

jebkura cita informācija, ko prasa valsts normatīvie akti.

II PIELIKUMS

IZMITINĀŠANA UZ ZVEJAS KUĢA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.

Šo pielikumu piemēro, neskarot Direktīvu 92/29/EEK un Direktīvu 93/103/EK.

2.

Šajā pielikumā:

a)

nolīgums ir Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālās konfederācijas (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācijas (Europêche) 2012. gada 21. maijā noslēgtais nolīgums, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā;

b)

jauns zvejas kuģis ir kuģis, attiecībā uz kuru:

i)

nolīguma spēkā stāšanās dienā vai vēlāk ir noslēgts līgums par kuģa būvi vai nozīmīgu pārbūvi; vai

ii)

līgums par kuģa būvi vai nozīmīgu pārbūvi ir noslēgts pirms nolīguma spēkā stāšanās dienas, bet darbi ir pabeigti vismaz trīs gadus pēc minētās dienas, vai

iii)

ja līguma par kuģa būvi nav, nolīguma spēkā stāšanās dienā vai vēlāk kuģim

a)

ir ielikts ķīlis; vai

b)

sākas būvēšana, kas ļauj identificēt konkrēto kuģi; vai

c)

ir sākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no aprēķinātās visu korpusa konstrukciju masas (izvēlas mazāko);

c)

esošais kuģis ir kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis.

3.

Turpmākais teksts attiecas uz visiem jaunajiem zvejas kuģiem ar klāju, ievērojot izņēmumus, kas paredzēti saskaņā ar nolīguma 3. pantu. Ja kompetentā iestāde apspriedusies secina, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, šā pielikuma prasības var piemērot arī esošajiem kuģiem.

4.

Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas parasti jūrā nepaliek ilgāk par 24 stundām, un ja laikā, kamēr kuģis ir ostā, zvejnieki uz tā nedzīvo, kompetentā iestāde pēc apspriešanās var pieļaut atkāpes no šā pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz šādiem kuģiem kompetentā iestāde nodrošina zvejniekiem pienācīgas atpūtas, ēšanas un sanitārijas iespējas.

5.

Ja kompetentā iestāde apspriedusies secina, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, prasības, kas paredzētas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, var attiecināt arī uz kuģiem, kuru garums ir no 15 līdz 24 metriem.

6.

Ja uz padeves kuģa nav atbilstošu izmitināšanas un sanitāro iespēju, izmitināšanu un sanitārās iekārtas uz šā kuģa strādājošajiem zvejniekiem nodrošina bāzes kuģis.

7.

Ja pēc apspriešanās tas tiek uzskatīts par piemērotu un ja tas nekaitē procesa norisei vai darba apstākļiem, vai nozvejas kvalitātei, dalībvalstis šā pielikuma prasības par troksni un vibrāciju, ventilāciju, apsildi un gaisa kondicionēšanu un apgaismojumu var attiecināt arī uz noslēgtām darba telpām un glabāšanas telpām.

PLĀNOŠANA UN KONTROLE

8.

Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ikviens kuģis, kurš ir jaunbūvēts vai kura apkalpes dzīvojamās telpas ir atjaunotas, atbilst šā pielikuma prasībām. Kompetentā iestāde, ciktāl iespējams, prasa atbilstību šā pielikuma prasībām gadījumos, kad kuģa apkalpes dzīvojamās telpas ir būtiski pārveidotas, un, ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu, prasa atbilstību tām šā pielikuma prasībām, kuras ir piemērojamas saskaņā ar 3. punktu.

9.

Iepriekš 8. punktā minētajos gadījumos attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, apstiprināšanai kompetentajā iestādē vai tās pilnvarotā struktūrā jāiesniedz sīki izstrādāti plāni un informācija par izmitināšanas iespējām.

10.

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ikreiz, kad zvejas kuģa apkalpes dzīvojamās telpas ir rekonstruētas vai būtiski pārveidotas, kompetentā iestāde inspicē šo telpu atbilstību nolīguma prasībām, un, ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu, inspicē atbilstību tām šā pielikuma prasībām, kuras ir piemērojamas saskaņā ar 3. punktu. Kompetentā iestāde drīkst pēc saviem ieskatiem veikt papildu inspekcijas apkalpes dzīvojamajās telpās.

11.

Ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu vai ja to reģistrē dalībvalsts pilnīgā jurisdikcijā, tam pārtrauc piemērot visas alternatīvās prasības, kuras kompetentā iestāde kuģa iepriekšējā karoga valstī, kas nav ES dalībvalsts, var būt pieņēmusi saskaņā ar C188 III pielikuma 15., 39., 47. vai 62. punktu.

PROJEKTĒŠANA UN BŪVE

12.

Visās dzīvojamajās telpās ir atbilstošs griestu augstums. Telpām, kurās zvejniekiem ilgstoši jāstāv kājās, griestu minimālo augstumu nosaka kompetentā iestāde.

13.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, minimālais pieļaujamais griestu augstums visās dzīvojamajās telpās, kurās nepieciešams spēt neierobežoti un brīvi kustēties, nedrīkst būt mazāks par 200 centimetriem.

Piekļuve dzīvojamajām telpām

14.

Guļamtelpas nav tieši savienotas ar zivju telpām un mašīntelpām, izņemot avārijas izejas. Ja tas ir vajadzīgs un iespējams un ja nav skaidri noteikts citādi, guļamtelpas nav tieši savienotas arī ar kambīzēm, produktu noliktavām, žāvētavām vai kopīgajām sanitārajām telpām.

15.

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, guļamtelpas nav tieši savienotas ar zivju telpām un mašīntelpām, nedz arī ar kambīzēm, produktu noliktavām, žāvētavām vai kopīgajām sanitārajām telpām, izņemot avārijas izejas; starpsienas, kas atdala guļamtelpas no šādām vietām, un ārējās starpsienas ir būvētas no tērauda vai cita apstiprināta materiāla, un tās ir ūdensnecaurlaidīgas un gāzu necaurlaidīgas. Šis noteikums neizslēdz iespēju paredzēt vienu sanitāro telpu uz divām kajītēm.

Izolācija

16.

Dzīvojamās telpas ir pienācīgi izolētas; iekšējās starpsienās, sienu paneļos un pārklājumos un grīdās un savienojuma vietās izmantotie materiāli ir šim nolūkam piemēroti un palīdz nodrošināt vides veselīgumu. Visās dzīvojamajās telpās nodrošina pietiekamu noteci.

17.

Veic visus iespējamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu zvejas kuģu apkalpes dzīvojamās telpas pret mušām un citiem kukaiņiem, jo īpaši tad, ja kuģi darbojas zonās, kur sastopami [malārijas] odi.

18.

Pēc vajadzības nodrošina avārijas izejas no visām apkalpes dzīvojamajām telpām.

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

19.

Šā pielikuma 20. punktu piemēro, neskarot Direktīvu 2003/10/EK un Direktīvu 2002/44/EK.

20.

Kompetentā iestāde pieņem dzīvojamajās telpās pieļaujamā trokšņa un vibrācijas standartus, kas zvejniekiem nodrošina pienācīgu aizsardzību pret šāda trokšņa un vibrācijas ietekmi, tostarp pret trokšņa un vibrācijas izraisītu nogurumu.

VENTILĀCIJA

21.

Dzīvojamās telpas ir vēdināmas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus. Vienmēr, kad zvejnieki ir uz kuģa, ventilācijas sistēma pastāvīgi piegādā svaigu apmierinošas kvalitātes gaisu.

22.

Ventilācija vai citi pasākumi ir tādi, kas pasargā nesmēķētājus no tabakas dūmiem.

23.

Dzīvojamās telpas uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir aprīkotas ar ventilācijas sistēmu, kas tiek kontrolēta tā, lai saglabātu apmierinošu gaisa kvalitāti un lai nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu jebkādos laika apstākļos un klimatā. Ventilācijas sistēmas darbojas vienmēr, kad zvejnieki ir uz kuģa.

APSILDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

24.

Dzīvojamās telpas tiek pienācīgi apsildītas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus.

25.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, pienācīgu apsildi nodrošina ar atbilstošu apkures sistēmu, izņemot zvejas kuģus, kas darbojas tikai un vienīgi tropu klimatā. Apkures sistēma pēc vajadzības dod siltumu jebkuros apstākļos, un to darbina tad, kad zvejnieki dzīvo vai strādā uz kuģa un kad apstākļi to prasa.

26.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, izņemot kuģus, kas regulāri uzturas mērenā klimata apstākļos, kuros gaisa kondicionēšana nav vajadzīga, gaisa kondicionēšanu nodrošina dzīvojamajās telpās, stūres mājā, radio mājā un mašīntelpas iekārtu centralizētās vadības telpā, ja tāda ir.

APGAISMOJUMS

27.

Visās dzīvojamajās telpās ir pienācīgs apgaismojums.

28.

Ja iespējams, papildus mākslīgajam apgaismojumam dzīvojamajās telpās ir arī dabīgais apgaismojums. Ja guļamtelpās ir dabīgais apgaismojums, nodrošina aptumšošanas iespējas.

29.

Papildus parastajam guļamtelpu apgaismojumam katrā kojā ir arī lasīšanai pietiekams apgaismojums.

30.

Guļamtelpās nodrošina avārijas apgaismojumu.

31.

Ja kuģis nav aprīkots ar avārijas apgaismojumu ēdamtelpās, gaiteņos un citās telpās, ko izmanto vai var izmantot avārijas situācijā, šādās telpās nodrošina pastāvīgu nakts apgaismojumu.

32.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, dzīvojamo telpu apgaismojums atbilst kompetentās iestādes noteiktam standartam. Jebkurā dzīvojamo telpu vietā, kur ir iespējama brīva pārvietošanās, minimālais šāda apgaismojuma standarts ir tāds, kas ļauj personai ar normālu redzi skaidrā dienas laikā lasīt parastu drukātu avīzi.

GUĻAMTELPAS

Vispārīgi noteikumi

33.

Ja kuģa konstrukcija, izmēri vai funkcija to ļauj, guļamtelpas novieto tā, lai samazinātu kustības un paātrinājuma ietekmi, un tās nekādā gadījumā nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.

Brīvās telpas platība vienam cilvēkam

34.

Cilvēku skaits vienā guļamtelpā un brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, ir tāda, kas zvejniekiem uz kuģa nodrošina pienācīgu telpu un ērtības, ņemot vērā kuģa darbību.

35.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, bet mazāk nekā 45 metri, guļamtelpā pieejamā brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, nav mazāka par 1,5 kvadrātmetriem.

36.

Kuģiem, kuru garums ir 45 metri un vairāk, guļamtelpā pieejamā brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, nav mazāka par 2 kvadrātmetriem.

Cilvēku skaits vienā guļamtelpā

37.

Ja nav skaidri norādīts citādi, vienā guļamtelpā mitinošos cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt sešus.

38.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, vienā guļamtelpā mitinošos cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt četrus. Ja kuģa lielums, tips vai paredzētā funkcija šo prasību padara nepamatotu vai nelietderīgu, kompetentā iestāde īpašos gadījumos var no tās atkāpties.

39.

Ja nav skaidri norādīts citādi, iespēju robežās virsniekiem nodrošina atsevišķu guļamtelpu vai guļamtelpas.

40.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, virsnieku guļamtelpas, ja iespējams, ir vienvietīgas, un nekādā gadījumā guļamtelpā nav vairāk kā divu koju. Ja kuģa lielums, tips vai paredzētā funkcija šīs prasības padara nepamatotas vai nelietderīgas, kompetentā iestāde īpašos gadījumos var no tām atkāpties.

Citi noteikumi

41.

Guļamtelpā ērti saskatāmā vietā salasāmi un neizdzēšami norāda maksimālo cilvēku skaitu, kādam telpa ir paredzēta.

42.

Nodrošina individuālas pienācīga izmēra kojas. Matrači ir no piemērota materiāla. Katrā kojā ir vietējais apgaismojums.

43.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, kojas minimālie iekšējie izmēri nav mazāki par 198 × 80 centimetriem.

44.

Guļamtelpas plāno un ierīko tā, lai to iemītniekiem nodrošinātu saprātīgu komforta līmeni un veicinātu tīrību un kārtību. Ierīko kojas, individuālai lietošanai paredzētus slēdzamos skapīšus apģērbam un citiem personiskās lietošanas priekšmetiem, kā arī rakstīšanai piemērotu virsmu.

45.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nodrošina rakstāmgaldu ar krēslu.

46.

Guļamtelpas pēc iespējas izvieto vai ierīko tā, lai vīriešiem un sievietēm nodrošinātu pienācīgu privātumu.

ĒDAMTELPAS

47.

Ēdamtelpas ir pēc iespējas tuvu kambīzei, un tās nekādā gadījumā nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.

48.

Ēdamtelpu novietojums uz kuģa ir kuģa darbībai atbilstošs. Ja nav skaidri norādīts citādi un ja tas ir iespējams, ēdamtelpas ierīko atsevišķi no guļamtelpām.

49.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ēdamtelpas ierīko atsevišķi no guļamtelpām.

50.

Ikvienas ēdamtelpas izmēri un aprīkojums ir pietiekams tādam cilvēku skaitam, kas to varētu vienlaikus izmantot.

51.

Uz kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem (LBP) ir 15 metri vai vairāk, zvejniekiem vienmēr ir pieejams un sasniedzams pietiekami ietilpīgs ledusskapis un iekārtas karsto un auksto dzērienu pagatavošanai.

VANNAS VAI DUŠAS, TUALETES UN IZLIETNES

52.

Visus cilvēkus uz kuģa atbilstoši kuģa darbībai nodrošina ar sanitārajām labierīcībām, proti, tualetēm, izlietnēm un vannām vai dušām. Šīs labierīcības atbilst vismaz minimālajiem veselības un higiēnas standartiem un saprātīgiem kvalitātes standartiem.

53.

Sanitārās telpas ir tādas, kas ļauj novērst citu telpu piesārņošanu. Sanitārās labierīcības nodrošina pienācīgu privātumu.

54.

Visiem zvejniekiem un citiem cilvēkiem uz kuģa ir pieejams tekošs karstais un aukstais saldūdens pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pienācīgu higiēnu. Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var noteikt nodrošināmo minimālo ūdens daudzumu.

55.

Ja ir nodrošinātas sanitārās labierīcības, tās aprīko ar ventilācijas atverēm uz āru un neatkarīgi no citām dzīvojamajām telpām.

56.

Visas virsmas sanitārajās telpās ir tādas, kas atvieglo tīrīšanu un veicina tās efektivitāti. Grīdas segums ir neslīdošs.

57.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, visiem zvejniekiem, kas mitinās telpās, kurās nav sanitāro labierīcību, nodrošina vismaz vienu vannu un/vai dušu, vienu tualeti un vienu izlietni ne vairāk kā uz četriem cilvēkiem.

VEĻAS MAZGĀTAVAS

58.

Ja nav skaidri noteikts citādi, atbilstoši kuģa darbībai pēc vajadzības nodrošina apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.

59.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nodrošina pienācīgas apģērba mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas.

60.

Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un vairāk, pienācīgas apģērba mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas nodrošina no guļamtelpām, ēdamtelpām un tualetēm nodalītā telpā, kura ir pienācīgi ventilēta, apsildīta un aprīkota ar veļas auklām vai citiem veļas žāvēšanas līdzekļiem.

IZOLATORI UN LAZARETES

61.

Papildus Direktīvas 92/29/EEK prasībām vajadzības gadījumā dara pieejamu kajīti zvejniekiem, kuri ir saslimuši vai guvuši traumu.

62.

Direktīvas 92/29/EEK 2. panta 3. punkta prasību vietā piemēro šādas: uz kuģiem, kuru reģistrētā bruto tilpība (BRT) pārsniedz 500 tonnu un uz kuriem vismaz 15 zvejnieki dodas reisā, kas ir ilgāks nekā trīs dienas, un uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai vairāk, neatkarīgi no apkalpes lieluma un reisa ilguma ir atsevišķa lazarete, kurā iespējams sniegt medicīnisko palīdzību. Šī telpa ir pienācīgi aprīkota, un to uztur higiēniskā stāvoklī.

CITAS TELPAS

63.

Netālu no guļamtelpām ērtā vietā nodrošina iespēju izkārt sliktiem laikapstākļiem paredzēto apģērbu un novietot citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

GULTAS PIEDERUMI, GALDA UN CITI PIEDERUMI

64.

Visiem zvejniekiem uz kuģa izsniedz piemērotus galda piederumus, gultas piederumus un gultasveļu. Tomēr gultasveļas izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas ir paredzēts darba koplīgumā vai zvejnieka darba līgumā.

ATPŪTAS TELPAS

65.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, visiem zvejniekiem uz kuģa nodrošina atbilstošas atpūtas telpas, iespējas un pakalpojumus. Vajadzības gadījumā atpūtas pasākumiem var izmantot ēdamtelpas.

SAKARU IESPĒJAS

66.

Visiem zvejniekiem uz kuģa nodrošina pienācīgu piekļuvi sakaru līdzekļiem, cik vien iespējams, par samērīgu maksu un nepārsniedzot pilnās izmaksas, ko tas rada zvejas kuģa īpašniekam.

KAMBĪZES UN PRODUKTU NOLIKTAVAS

67.

Uz kuģa nodrošina virtuves iekārtas. Ja nav skaidri norādīts citādi un ja tas ir iespējams, šīs iekārtas ierīko atsevišķā kambīzē.

68.

Kambīze vai, ja tādas nav, virtuves zona ir pietiekami liela, labi apgaismota un vēdināma, kā arī labi aprīkota un uzturēta.

69.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir atsevišķa kambīze.

70.

Ēdiena gatavošanai kambīzē izmantotos butāna vai propāna gāzes balonus glabā uz atklāta klāja un zem nojumes, kas projektēta tā, lai tos aizsargātu no ārēja siltuma avotiem un ārējas ietekmes.

71.

Nodrošina pārtikas krājumu glabāšanai piemērotu vietu, ko var uzturēt sausu, vēsu un labi ventilētu, lai šādi nepieļautu krājumu bojāšanos, un, ja nav skaidri paredzēts citādi, pēc iespējas izmanto ledusskapjus vai citas iespējas uzglabāšanai zemā temperatūrā.

72.

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem (LBP) ir 15 metri vai vairāk, izmanto produktu noliktavu un ledusskapi un citas iespējas uzglabāšanai zemā temperatūrā.

PĀRTIKA UN DZERAMAIS ŪDENS

73.

Pārtika un dzeramais ūdens ir pietiekamā daudzumā, ņemot vērā zvejnieku skaitu un reisa ilgumu un veidu. Turklāt tie ir piemēroti uzturvērtības, kvalitātes, porciju lieluma un ēdiena dažādības ziņā, kā arī ievērojot zvejnieku reliģiskos uzskatus un kultūras tradīcijas attiecībā uz pārtiku.

74.

Kompetentā iestāde var noteikt prasības, kas regulē uz kuģa vedamās pārtikas un ūdens minimālos [kvalitātes] standartus un daudzumu.

TĪRĪBAS UN APDZĪVOJAMĪBAS APSTĀKĻU NODROŠINĀŠANA

75.

Dzīvojamās telpas uztur tīras un apdzīvojamā stāvoklī, un tajās neglabā preces un krājumus, kas nav šo telpu iemītnieku personīgā īpašumā vai nav paredzēti viņu drošībai vai glābšanai.

76.

Kambīzes un produktu noliktavas uztur higiēniskā stāvoklī.

77.

Atkritumus glabā slēgtos, labi aizdarītos konteineros un pēc vajadzības aizvāc no pārtikas apstrādes zonām.

KAPTEIŅA (PAKĻAUTĪBĀ) VEIKTAS INSPEKCIJAS

78.

a)

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, kompetentā iestāde pieprasa veikt regulāras inspekcijas, kuras īsteno kapteinis vai kuras notiek kapteiņa pakļautībā, lai šādi nodrošinātu to, ka:

i)

dzīvojamās telpas ir tīras, pieņemami apdzīvojamas un drošas un ir labā vispārējā stāvoklī;

ii)

pārtikas un ūdens krājumi ir pietiekami; un

iii)

kambīzes un pārtikas noliktavu telpas un aprīkojums ir pienācīgā higiēnas un vispārējā stāvoklī.

b)

Šādu inspekciju rezultātus un pasākumus, kas veikti, lai novērstu visus konstatētos trūkumus, reģistrē, un tie ir pieejami izskatīšanai.

ATKĀPES

79.

Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var pieļaut atkāpes no šā pielikuma noteikumiem, lai nediskriminējot ņemtu vērā to zvejnieku intereses, kuri piekopj izteiktu un atšķirīgu reliģisko un sociālo praksi, ar nosacījumu, ka šādas atkāpes kopumā nerada mazāk labvēlīgus apstākļus nekā tos, kas izrietētu no šā pielikuma piemērošanas.


Top