1)

Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālā konfederācija (COGECA);

2)

Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF); un

3)

Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācija (Europêche),

1)

Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 153.–155. pantu;

2)

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (“C188” jeb “Konvencija”);

3)

SDO 2007. gada Ieteikumu par darbu zvejniecībā (“R199”);

4)

SDO 2006. gada Ieteikumu par darba tiesiskajām attiecībām (“R198”);

5)

Ostas valsts kontroles amatpersonām, kas veic inspekcijas saskaņā ar 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, paredzētās vadlīnijas (Nr. 188), kuras savā 309. sesijā 2010. gada 13.–19. novembrī pieņēmusi SDO Administratīvā padome (“PSC-F vadlīnijas”);

6)

Padomes 2010. gada 7. jūnija Lēmumu 2010/321/ES, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada konsolidēto Konvenciju par darbu zvejniecībā (188. konvencija);

7)

2011. gada 31. maija Paziņojumu COM(2011)306 (galīgā redakcija), proti, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskats par Direktīvā 2003/88/EK paredzēto noteikumu darbību attiecībā uz darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem”,

1)

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskās Darba konferences 96. sesijā 2007. gada 14. jūnijā tika pieņemta 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā (“C188”).

2)

C188 tika pieņemta ar 437 balsīm “par” un 2 balsīm “pret”, bet 22 balsotāji atturējās. No toreizējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm (“dalībvalstis”) visi klātesošie valdību pārstāvji (53 balsis), visi klātesošie darba ņēmēju pārstāvji (25 balsis) un visi klātesošie darba devēju pārstāvji (22 balsis) atbalstīja konvencijas pieņemšanu.

3)

Globalizācija ir būtiski ietekmējusi zvejniecības jomu, tāpēc zvejnieku tiesību ievērošana ir jāveicina un jāaizsargā.

4)

SDO uzskata zveju par bīstamu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām.

5)

C188 mērķis ir nodrošināt zvejniekiem pienācīgus apstākļus uz zvejas kuģiem, nosakot minimālās prasības darbam uz kuģa, darba apstākļus, izmitināšanas un ēdināšanas, darba aizsardzības, medicīniskās aprūpes un sociālā nodrošinājuma prasības.

6)

C188 prasa SDO dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem īstenot jurisdikciju un kontroli pār sava karoga zvejas kuģiem un tālab izveidot sistēmu, kas nodrošina atbilstību Konvencijas prasībām.

7)

LESD 155. panta 2. punkts paredz, ka Eiropas Savienības (“ES”) līmenī noslēgtus nolīgumus var īstenot pēc ES sociālo partneru kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Šajā sakarībā sociālie partneri ir nolēmuši sākt sarunas, lai LESD 153. pantā noteikto pilnvaru robežās noslēgtu nolīgumu, ar kuru īsteno dažas C188. daļas.

8)

ES sociālo partneru ieskatā šī iniciatīva ir ļoti svarīga, lai mudinātu dalībvalstis ratificēt Konvenciju un tādējādi jautājumos par zvejnieku darba un sadzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem nodrošinātu pilnībā vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un pārējā pasaulē.

9)

ES sociālie partneri uzskata šo nolīgumu par pirmo soli ceļā uz sociālās jomas tiesību aktu kopuma kodificēšanu zvejniecības jomā.

10)

Dažus darba laika organizēšanas aspektus darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem patlaban reglamentē Direktīvas 2003/88/EK 21. pants. Lai gan C188 13. un 14. pants zvejniekiem nodrošina kopumā zemāku aizsardzības līmeni nekā direktīva, dažos no Konvencijas 14. panta noteikumiem paredzētais aizsardzības līmenis ir augstāks. Tāpēc ES sociālie partneri ir vienojušies par minēto noteikumu apvienošanu. Panāktais rezultāts nodrošina kopumā augstāku aizsardzības līmeni. Attiecīgie noteikumi ir šādi: kompetentajai iestādei pirms obligātā aizsardzības līmeņa noteikšanas jāapspriežas ar savas valsts ES sociālajiem partneriem; papildu mērķis – noguruma faktora ierobežošana; kompensējošs atpūtas laiks, ko piemēro, ja ir pieļauti izņēmumi attiecībā uz minimālo atpūtas stundu skaitu vai maksimālo darba stundu skaitu; uzlabota aizsardzība pēc briesmu stāvokļa.

11)

Ņemot vērā uz zvejas kuģa veicamā darba specifiku, proti, ģeogrāfisko izolāciju, noguruma faktoru un šā darba galvenokārt fizisko raksturu, C188 noteikumi par medicīniskās aprūpes, izmitināšanas telpu, pārtikas un sadzīves apstākļu kvalitāti, kompensāciju apdraudējuma vai slimības gadījumā un par sociālo aizsardzību būtu jāuzskata par tādiem, kas ietilpst zvejnieku darba aizsardzības jomā.

12)

C188 attiecas uz visiem zvejotājiem (“zvejnieki”), kuri tās 1. panta e) punktā definēti kā “visas personas, kas jebkādā statusā nodarbinātas vai iesaistītas darbībās uz zvejas kuģa vai veic profesionālu darbību uz zvejas kuģa, tostarp uz kuģa strādājošās personas, kuru saņemtais atalgojums ir daļa no nozvejas, bet izņemot ločus, jūras spēku personālu, citas personas, kas atrodas pastāvīgā valsts dienestā, krasta personālu, kurš veic darbu uz zvejas kuģa, un zvejas novērotājus”. LESD noteikto ierobežojumu dēļ ES sociālajiem partneriem nav pilnvaru saskaņot tādu noteikumu tekstu, kurus paredzēts īstenot ar Padomes lēmumu, un tas ietekmē zvejniekus, ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri neatrodas arī darba tiesiskajās attiecībās. Tomēr, ja šādiem zvejniekiem piemēro atšķirīgus vai nepiemēro nekādus standartus, lai gan viņi atrodas uz viena kuģa ar zvejniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tam var būt [negatīva] ietekme uz pēdējo minēto zvejnieku darba aizsardzību, tostarp uz sadzīves un darba apstākļiem. ES sociālie partneri uzskata, ka tādēļ, lai aizsargātu zvejniekus, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, ir pamats šo nolīgumu attiecināt ne tikai uz zvejniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, bet arī uz visiem pārējiem zvejniekiem, kuri atrodas uz tā paša kuģa.

13)

LESD 288. panta nozīmē atbilstīgs šā nolīguma īstenošanas instruments ir direktīva, kas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet atļauj valstu iestādēm noteikt šo saistību īstenošanas formas un metodes,

1)

ratificēt C188, ņemot vērā dalībvalstu vienprātību Konvencijas pieņemšanas laikā un ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp Konvencijas piemērošanas un tematiskajām jomām, no vienas puses, un šo nolīgumu, no otras puses;

2)

izstrādāt vienotu C188 41. pantā minēto derīgo dokumentu, kas īstenojams visā Eiropas Savienībā;

3)

pamatojoties uz PSC-F vadlīnijām, izstrādāt saskaņotu politiku, kas attiecas uz C188 aptverto zvejas kuģu kontroli, kuru veic ostas valsts, un kas īstenojama visā Eiropas Savienībā,

a)

zvejas darbība ir zivju vai citu jūras bioloģisko resursu nozvejošana vai nozvejošana un apstrāde;

b)

komerciālā zveja ir visas zvejas darbības, izņemot pašpatēriņa zveju un atpūtas zveju;

c)

kompetentā iestāde ir ministrs, valdības iestāde vai cita iestāde, ko norīkojusi dalībvalsts un kam ir pilnvaras izsludināt un piemērot noteikumus, rīkojumus vai citus norādījumus, kuriem ir likuma spēks attiecībā uz konkrēto tiesību normu priekšmetu;

d)

apspriešanās ir kompetentās iestādes apspriešanās ar attiecīgos darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām un konkrēti ar zvejas kuģu īpašniekus un zvejniekus pārstāvošajām organizācijām, ja tādas ir;

e)

zvejas kuģa īpašnieks jeb īpašnieks ir zvejas kuģa īpašnieks vai cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks [menedžeris], aģents vai berbouta fraktētājs, kas uzņēmies atbildību par īpašnieka kuģa darbību un kas, uzņemoties šādu atbildību, ir piekritis pārņemt pienākumus un atbildību, kuri zvejas kuģu īpašniekiem jāuzņemas saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no tā, vai konkrētus pienākumus un atbildību zvejas kuģa īpašnieka vārdā ir uzņēmusies jebkāda cita organizācija vai persona;

f)

zvejnieks ir persona, kura jebkādā statusā nodarbināta vai iesaistīta, vai strādā uz zvejas kuģa saskaņā ar 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot ločus un krasta personālu, kas strādā uz zvejas kuģa, tam atrodoties piestātnē;

g)

zvejnieka darba līgums ir darba līgums, vienošanās vai cita līdzīga noruna vai jebkāds cita veida līgums, kas reglamentē zvejnieka sadzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģa;

h)

zvejas kuģis jeb kuģis neatkarīgi no īpašumtiesību veida ir jebkāda veida kuģis vai laiva, kas peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā un ko izmanto vai paredzēts izmantot komerciālajā zvejā;

i)

garums (L) ir 96 % no kuģa pilna garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no mazākā teorētiskā borta augstuma, mērot no ķīļa līnijas, vai kuģa garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz šīs ūdenslīnijas, ja šis garums ir lielāks; kuģiem, kas projektēti ar galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras mēra garumu, jābūt paralēlai ar konstruēto ūdenslīniju;

j)

garums starp perpendikuliem (LBP) ir attālums starp priekšējo un pakaļējo perpendikulu; priekšējam perpendikulam jāiet caur priekšvadņa priekšējo malu uz ūdenslīnijas, pēc kuras mēra garumu (L); pakaļējam perpendikulam jāiet caur stūres vārpstas asi uz šīs ūdenslīnijas;

k)

kapteinis ir zvejnieks, kas atbild par zvejas kuģa vispārējo vadību;

l)

rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests ir persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas zvejas kuģu īpašnieku vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā;

m)

privāta nodarbinātības aģentūra ir persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas pieņem darbā vai piesaista zvejniekus, lai viņi būtu pieejami zvejas kuģu īpašniekiem, kuri zvejniekiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

a)

visiem zvejniekiem, kas jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uz visiem zvejas kuģiem, kuri nodarbojas ar komerciālo zveju;

b)

vispārējas darba aizsardzības nodrošināšanas nolūkā – uz visiem pārējiem zvejniekiem, kas atrodas uz viena kuģa ar a) apakšpunktā minētajiem zvejniekiem.

a)

attiecīgas uzraudzības veikšanu, kā arī – iespēju robežās – nodrošināšanu, lai zvejnieki strādātu vislabākajos drošības un veselības apstākļos;

b)

zvejnieku darba vadīšanu, ievērojot drošības un veselības prasības, tostarp noguruma faktoru;

c)

uz kuģa notiekošu darba aizsardzības mācību veicināšanu;

d)

navigācijas drošuma prasību, sardzes pienākumu un saistīto labas kuģošanas prakses standartu ievērošanas nodrošināšanu.

a)

tas var traucēt attiecīgo zvejnieku faktisko apmācību saskaņā ar atzītām programmām un grafikiem; vai

b)

veicamo pienākumu vai atzītas mācību programmas īpašā rakstura dēļ ir vajadzīgs, lai zvejnieki, uz kuriem attiecas minētais izņēmums, pienākumus veiktu naktī un ja iestāde pēc apspriešanās konstatē, ka šādam darbam nebūs negatīvas ietekmes uz minēto zvejnieku veselību vai labsajūtu.

a)

veselības pārbaužu raksturu;

b)

medicīnisko sertifikātu formu un saturu;

c)

to, ka medicīnisko sertifikātu izdod attiecīgi kvalificēts ārsts vai – gadījumā, ja sertifikāts attiecas tikai uz redzi, – persona, kuru kompetentā iestāde ir atzinusi par kvalificētu šāda sertifikāta izdošanai; minētās personas sava profesionālā vērtējuma paušanā ir pilnībā neatkarīgas;

d)

veselības pārbaužu biežumu un medicīnisko sertifikātu derīguma termiņu;

e)

tiesības uz citu, saistošu veselības pārbaudi, kuru veic neatkarīgs ārsts, ko dalībvalsts norīkojusi arbitra lomā tad, ja:

f)

citas attiecīgas prasības.

a)

zvejnieka medicīniskajā sertifikātā norāda vismaz to, ka:

b)

medicīniskais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā divus gadus, izņemot tad, ja zvejnieks ir jaunāks par 18 gadiem, un šajā gadījumā maksimālais derīguma termiņš ir viens gads;

c)

ja sertifikāta derīguma termiņš beidzas reisa laikā, sertifikāts paliek spēkā līdz reisa beigām.

a)

veicina pilnīgu šā panta un 11. panta vispārējā mērķa un nolūka sasniegšanu;

b)

ir saskaņā ar šā panta 2. punktu; un

c)

neapdraud zvejnieku drošību un veselību.

1.

2.

a)

maksimālais darba stundu skaits, kas nepārsniedz:

vai

b)

minimālais atpūtas stundu skaits, kas nav mazāks par:

a)

ar normatīviem vai administratīviem aktiem, ja notiek apspriešanās un tiek pieliktas pūles, lai veicinātu visas attiecīgās sociālā dialoga formas; vai

b)

ar koplīgumiem vai līgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem.

a)

prasību, ka zvejnieki, kas strādā uz kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir aizsargāti ar zvejnieka darba līgumu, kas ir viņiem saprotams un ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem; un

b)

minimālo informāciju, kas zvejnieka darba līgumā jāiekļauj saskaņā ar šā nolīguma I pielikuma noteikumiem.

a)

procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka zvejniekam pirms darba līguma noslēgšanas ir iespēja pārskatīt līguma noteikumus un vērsties pēc padoma par tiem;

b)

attiecīgā gadījumā, reģistra kārtošanu par zvejnieka darbu saskaņā ar šādu līgumu; un

c)

ar zvejnieka darba līgumu saistīto strīdu izšķiršanas mehānismu.

a)

aizliedz privāto darba tirgus pakalpojumu sniegšanā izmantot līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kas paredzēti, lai novērstu zvejnieku iesaistīšanos darba tirgū; un

b)

prasa, lai zvejniekam nebūtu tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji jāsedz nodevas vai citas maksas par privātiem darba tirgus pakalpojumiem.

a)

izmitināšanas vajadzībām paredzētu zvejas kuģa būves vai pārbūves plānu apstiprināšana;

b)

dzīvojamo telpu un kambīžu uzturēšana;

c)

ventilācija, apsilde, dzesēšana un apgaismojums;

d)

pārmērīga trokšņa un vibrācijas mazināšana;

e)

guļamtelpu, ēdamtelpu un citu izmitināšanas telpu novietojums, lielums, to būvēšanā izmantotie materiāli, kā arī mēbeles un aprīkojums;

f)

sanitārās telpas, tostarp tualetes un mazgāšanās telpas, un pietiekama apgāde ar karsto un auksto ūdeni; un

g)

procedūras reaģēšanai uz sūdzībām par šā nolīguma prasībām neatbilstošu izmitināšanu.

a)

uz kuģa esošā un pasniegtā ēdiena uzturvērtība, kvalitāte un porciju lielums būtu pietiekams;

b)

dzeramā ūdens kvalitāte un daudzums būtu pietiekams; un

c)

ēdienu un ūdeni zvejas kuģa īpašnieks zvejniekiem nodrošinātu bez maksas; tomēr saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas paredzēts koplīgumā, kas reglamentē daļu sistēmu, vai zvejnieka darba līgumā.

a)

ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību krastā, kā arī tiesības laikus tikt pārvestam uz krastu medicīniskās palīdzības saņemšanai, ja zvejnieka trauma vai slimība ir smaga;

b)

zvejas kuģa īpašnieks nodrošina veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi, kamēr zvejnieks atrodas:

c)

ar darbu saistītas slimības vai traumas gadījumā zvejniekam ir piekļuve atbilstošai medicīniskajai aprūpei saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai praksi.

a)

tad, ja zvejnieks atrodas uz kuģa, tai piemēro attiecīgos Direktīvas 92/29/EEK noteikumus un šā nolīguma 28. pantu; un

b)

tad, ja zvejnieks ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, tai ir jāietver arī medicīniskās palīdzības un ar to saistītās materiālās palīdzības un atbalsta sniegšana.

a)

papildus Direktīvas 92/29/EEK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām tas, kādas zāles un medicīnas iekārtas tiek vestas uz zvejas kuģa, ir atkarīgs arī no kuģa darbības apgabala;

b)

papildus Direktīvas 92/29/EEK 5. panta 3. punkta prasībām speciālajā zvejnieku apmācībā ņem vērā arī uz kuģa esošo zvejnieku skaitu, kuģa darbības apgabalu un reisa ilgumu;

c)

Direktīvas 92/29/EEK 5. panta 1. punktā paredzētās lietošanas pamācības ir sagatavotas šā panta b) punktā minēto apmācību izgājušajiem zvejniekiem saprotamā valodā un formā;

d)

Direktīvas 92/29/EEK 6. panta 1. punktā minētās medicīniskās konsultācijas ir pieejamas arī ar satelītsakaru palīdzību un zvejas kuģi, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, ir aprīkoti ar radiosakaru vai satelītsakaru iekārtām šādu konsultāciju saņemšanas vajadzībām; un

e)

uz zvejas kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, atrodas kompetentās iestādes pieņemta vai apstiprināta medicīnas rokasgrāmata vai arī publikācijas The International Medical Guide for Ships [Starptautiskā medicīnas rokasgrāmata kuģiem] jaunākais izdevums.

a)

ciktāl tas atbilst dalībvalsts tiesību aktiem un praksei, 26. panta b) punktā un 28. pantā paredzēto medicīnisko aprūpi zvejniekiem sniedz bez maksas; un

b)

kamēr zvejnieks nav repatriēts, zvejas kuģa īpašnieks sedz tās medicīniskās aprūpes izmaksas, par kuru zvejniekam saskaņā ar šā panta a) punktu nav jāmaksā, un to dara tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu; un

c)

zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par 26. panta c) punktā paredzētās medicīniskās aprūpes izmaksu segšanu tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu.

a)

ar zvejas kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmu; vai

b)

ar obligāto apdrošināšanu, kompensāciju darba ņēmējiem vai ar citām shēmām.

a)

pasākumus pret nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām un ar darbu saistītu risku uz zvejas kuģiem, tostarp riska novērtēšanu un pārvaldību, apmācību un uz kuģa esošo zvejnieku instruktāžu;

b)

zvejnieku apmācīšanu par zvejas rīkiem, kurus viņi izmantos, un par zvejas darbībām, kurās viņi būs iesaistīti;

c)

zvejas kuģu īpašnieku, zvejnieku un citu iesaistīto personu pienākumus, pienācīgi ņemot vērā 18 gadu vecumu nesasniegušo zvejnieku drošības un veselības aspektus;

d)

ziņošanas un izmeklēšanas kārtību attiecībā uz negadījumiem, kas notikuši uz zvejas kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā; un

e)

apvienoto darba aizsardzības komiteju izveidošanu vai – pēc apspriešanās – citu attiecīgu struktūru izveidošanu.

a)

pēc apspriešanās prasa, lai zvejas kuģa īpašnieks saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, darba koplīgumiem un praksi noteiktu kuģa procedūras attiecībā uz darbā notiekošu nelaimes gadījumu un darba traumu novēršanu un arodslimību profilaksi, ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus attiecīgajam zvejas kuģim; un

b)

prasa, lai zvejas kuģu īpašnieku, kapteiņu, zvejnieku un citu iesaistīto personu rīcībā būtu pietiekami un atbilstoši norādījumi, mācību materiāli vai cita attiecīga informācija par to, kā novērtēt un pārvaldīt drošības un veselības riskus uz zvejas kuģiem.

a)

nodrošina to, ka ikvienam zvejniekam uz kuģa ir piemērots personīgais aizsargtērps un individuālie aizsardzības līdzekļi;

b)

nodrošina to, ka visi zvejnieki uz kuģa ir apguvuši drošības pamatsagatavotības kursu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

c)

nodrošina to, ka pirms zvejas rīku izmantošanas vai piedalīšanās zvejas darbībās zvejnieki ir pietiekami un pienācīgi iepazinušies ar šo aprīkojumu un pārvalda tā lietošanu, tostarp attiecīgos drošības pasākumus.

a)

zvejnieka uzvārds un vārds (vārdi), dzimšanas datums vai vecums un dzimšanas vieta;

b)

līguma noslēgšanas vieta un datums;

c)

tā zvejas kuģa (kuģu) vārds un reģistrācijas numurs, uz kura zvejnieks apņemas strādāt;

d)

darba devēja vai zvejas kuģa īpašnieka vai citas ar zvejnieku noslēgtā līguma puses vārds vai nosaukums;

e)

paredzētais reiss (reisi), ja līguma slēgšanas laikā tas [jau] ir nosakāms;

f)

statuss, kādā zvejnieku nodarbina vai piesaista;

g)

ja iespējams, vieta un datums, kur un kad zvejniekam jāpiesakās uz kuģa, lai sāktu strādāt;

h)

uzturs, ar kuru zvejnieku nodrošinās, ja valsts normatīvajos aktos nav paredzēta kāda cita sistēma;

i)

alga vai izmaksājamo daļu apjoms un šo daļu aprēķināšanas metode, ja atalgojums ir daļu veidā, vai alga un izmaksājamo daļu apjoms un to aprēķināšanas metode, ja atalgojums ir konsolidētā veidā, un minimālā alga, par kuru puses ir vienojušās;

j)

informācija par līguma izbeigšanu un tās nosacījumiem, proti:

k)

apmaksātā gadskārtējā atvaļinājuma ilgums vai, attiecīgā gadījumā, atvaļinājuma aprēķināšanai izmantotā formula;

l)

veselības un sociālā nodrošinājuma segums un sociālie pabalsti, kurus zvejniekam attiecīgā gadījumā nodrošina darba devējs, zvejas kuģa īpašnieks vai citas ar zvejnieku noslēgtā līguma puses;

m)

zvejnieka tiesības uz repatriāciju;

n)

vajadzības gadījumā, atsauce uz darba koplīgumu;

o)

minimālais atpūtas laiks saskaņā ar valsts normatīvajiem vai citiem aktiem; un

p)

jebkura cita informācija, ko prasa valsts normatīvie akti.

1.

Šo pielikumu piemēro, neskarot Direktīvu 92/29/EEK un Direktīvu 93/103/EK.

2.

Šajā pielikumā:

3.

Turpmākais teksts attiecas uz visiem jaunajiem zvejas kuģiem ar klāju, ievērojot izņēmumus, kas paredzēti saskaņā ar nolīguma 3. pantu. Ja kompetentā iestāde apspriedusies secina, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, šā pielikuma prasības var piemērot arī esošajiem kuģiem.

4.

Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas parasti jūrā nepaliek ilgāk par 24 stundām, un ja laikā, kamēr kuģis ir ostā, zvejnieki uz tā nedzīvo, kompetentā iestāde pēc apspriešanās var pieļaut atkāpes no šā pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz šādiem kuģiem kompetentā iestāde nodrošina zvejniekiem pienācīgas atpūtas, ēšanas un sanitārijas iespējas.

5.

Ja kompetentā iestāde apspriedusies secina, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, prasības, kas paredzētas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, var attiecināt arī uz kuģiem, kuru garums ir no 15 līdz 24 metriem.

6.

Ja uz padeves kuģa nav atbilstošu izmitināšanas un sanitāro iespēju, izmitināšanu un sanitārās iekārtas uz šā kuģa strādājošajiem zvejniekiem nodrošina bāzes kuģis.

7.

Ja pēc apspriešanās tas tiek uzskatīts par piemērotu un ja tas nekaitē procesa norisei vai darba apstākļiem, vai nozvejas kvalitātei, dalībvalstis šā pielikuma prasības par troksni un vibrāciju, ventilāciju, apsildi un gaisa kondicionēšanu un apgaismojumu var attiecināt arī uz noslēgtām darba telpām un glabāšanas telpām.

8.

Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ikviens kuģis, kurš ir jaunbūvēts vai kura apkalpes dzīvojamās telpas ir atjaunotas, atbilst šā pielikuma prasībām. Kompetentā iestāde, ciktāl iespējams, prasa atbilstību šā pielikuma prasībām gadījumos, kad kuģa apkalpes dzīvojamās telpas ir būtiski pārveidotas, un, ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu, prasa atbilstību tām šā pielikuma prasībām, kuras ir piemērojamas saskaņā ar 3. punktu.

9.

Iepriekš 8. punktā minētajos gadījumos attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, apstiprināšanai kompetentajā iestādē vai tās pilnvarotā struktūrā jāiesniedz sīki izstrādāti plāni un informācija par izmitināšanas iespējām.

10.

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ikreiz, kad zvejas kuģa apkalpes dzīvojamās telpas ir rekonstruētas vai būtiski pārveidotas, kompetentā iestāde inspicē šo telpu atbilstību nolīguma prasībām, un, ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu, inspicē atbilstību tām šā pielikuma prasībām, kuras ir piemērojamas saskaņā ar 3. punktu. Kompetentā iestāde drīkst pēc saviem ieskatiem veikt papildu inspekcijas apkalpes dzīvojamajās telpās.

11.

Ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu vai ja to reģistrē dalībvalsts pilnīgā jurisdikcijā, tam pārtrauc piemērot visas alternatīvās prasības, kuras kompetentā iestāde kuģa iepriekšējā karoga valstī, kas nav ES dalībvalsts, var būt pieņēmusi saskaņā ar C188 III pielikuma 15., 39., 47. vai 62. punktu.

12.

Visās dzīvojamajās telpās ir atbilstošs griestu augstums. Telpām, kurās zvejniekiem ilgstoši jāstāv kājās, griestu minimālo augstumu nosaka kompetentā iestāde.

13.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, minimālais pieļaujamais griestu augstums visās dzīvojamajās telpās, kurās nepieciešams spēt neierobežoti un brīvi kustēties, nedrīkst būt mazāks par 200 centimetriem.

14.

Guļamtelpas nav tieši savienotas ar zivju telpām un mašīntelpām, izņemot avārijas izejas. Ja tas ir vajadzīgs un iespējams un ja nav skaidri noteikts citādi, guļamtelpas nav tieši savienotas arī ar kambīzēm, produktu noliktavām, žāvētavām vai kopīgajām sanitārajām telpām.

15.

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, guļamtelpas nav tieši savienotas ar zivju telpām un mašīntelpām, nedz arī ar kambīzēm, produktu noliktavām, žāvētavām vai kopīgajām sanitārajām telpām, izņemot avārijas izejas; starpsienas, kas atdala guļamtelpas no šādām vietām, un ārējās starpsienas ir būvētas no tērauda vai cita apstiprināta materiāla, un tās ir ūdensnecaurlaidīgas un gāzu necaurlaidīgas. Šis noteikums neizslēdz iespēju paredzēt vienu sanitāro telpu uz divām kajītēm.

16.

Dzīvojamās telpas ir pienācīgi izolētas; iekšējās starpsienās, sienu paneļos un pārklājumos un grīdās un savienojuma vietās izmantotie materiāli ir šim nolūkam piemēroti un palīdz nodrošināt vides veselīgumu. Visās dzīvojamajās telpās nodrošina pietiekamu noteci.

17.

Veic visus iespējamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu zvejas kuģu apkalpes dzīvojamās telpas pret mušām un citiem kukaiņiem, jo īpaši tad, ja kuģi darbojas zonās, kur sastopami [malārijas] odi.

18.

Pēc vajadzības nodrošina avārijas izejas no visām apkalpes dzīvojamajām telpām.

19.

Šā pielikuma 20. punktu piemēro, neskarot Direktīvu 2003/10/EK un Direktīvu 2002/44/EK.

20.

Kompetentā iestāde pieņem dzīvojamajās telpās pieļaujamā trokšņa un vibrācijas standartus, kas zvejniekiem nodrošina pienācīgu aizsardzību pret šāda trokšņa un vibrācijas ietekmi, tostarp pret trokšņa un vibrācijas izraisītu nogurumu.

21.

Dzīvojamās telpas ir vēdināmas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus. Vienmēr, kad zvejnieki ir uz kuģa, ventilācijas sistēma pastāvīgi piegādā svaigu apmierinošas kvalitātes gaisu.

22.

Ventilācija vai citi pasākumi ir tādi, kas pasargā nesmēķētājus no tabakas dūmiem.

23.

Dzīvojamās telpas uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir aprīkotas ar ventilācijas sistēmu, kas tiek kontrolēta tā, lai saglabātu apmierinošu gaisa kvalitāti un lai nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu jebkādos laika apstākļos un klimatā. Ventilācijas sistēmas darbojas vienmēr, kad zvejnieki ir uz kuģa.

24.

Dzīvojamās telpas tiek pienācīgi apsildītas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus.

25.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, pienācīgu apsildi nodrošina ar atbilstošu apkures sistēmu, izņemot zvejas kuģus, kas darbojas tikai un vienīgi tropu klimatā. Apkures sistēma pēc vajadzības dod siltumu jebkuros apstākļos, un to darbina tad, kad zvejnieki dzīvo vai strādā uz kuģa un kad apstākļi to prasa.

26.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, izņemot kuģus, kas regulāri uzturas mērenā klimata apstākļos, kuros gaisa kondicionēšana nav vajadzīga, gaisa kondicionēšanu nodrošina dzīvojamajās telpās, stūres mājā, radio mājā un mašīntelpas iekārtu centralizētās vadības telpā, ja tāda ir.

27.

Visās dzīvojamajās telpās ir pienācīgs apgaismojums.

28.

Ja iespējams, papildus mākslīgajam apgaismojumam dzīvojamajās telpās ir arī dabīgais apgaismojums. Ja guļamtelpās ir dabīgais apgaismojums, nodrošina aptumšošanas iespējas.

29.

Papildus parastajam guļamtelpu apgaismojumam katrā kojā ir arī lasīšanai pietiekams apgaismojums.

30.

Guļamtelpās nodrošina avārijas apgaismojumu.

31.

Ja kuģis nav aprīkots ar avārijas apgaismojumu ēdamtelpās, gaiteņos un citās telpās, ko izmanto vai var izmantot avārijas situācijā, šādās telpās nodrošina pastāvīgu nakts apgaismojumu.

32.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, dzīvojamo telpu apgaismojums atbilst kompetentās iestādes noteiktam standartam. Jebkurā dzīvojamo telpu vietā, kur ir iespējama brīva pārvietošanās, minimālais šāda apgaismojuma standarts ir tāds, kas ļauj personai ar normālu redzi skaidrā dienas laikā lasīt parastu drukātu avīzi.

33.

Ja kuģa konstrukcija, izmēri vai funkcija to ļauj, guļamtelpas novieto tā, lai samazinātu kustības un paātrinājuma ietekmi, un tās nekādā gadījumā nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.

34.

Cilvēku skaits vienā guļamtelpā un brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, ir tāda, kas zvejniekiem uz kuģa nodrošina pienācīgu telpu un ērtības, ņemot vērā kuģa darbību.

35.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, bet mazāk nekā 45 metri, guļamtelpā pieejamā brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, nav mazāka par 1,5 kvadrātmetriem.

36.

Kuģiem, kuru garums ir 45 metri un vairāk, guļamtelpā pieejamā brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, nav mazāka par 2 kvadrātmetriem.

37.

Ja nav skaidri norādīts citādi, vienā guļamtelpā mitinošos cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt sešus.

38.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, vienā guļamtelpā mitinošos cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt četrus. Ja kuģa lielums, tips vai paredzētā funkcija šo prasību padara nepamatotu vai nelietderīgu, kompetentā iestāde īpašos gadījumos var no tās atkāpties.

39.

Ja nav skaidri norādīts citādi, iespēju robežās virsniekiem nodrošina atsevišķu guļamtelpu vai guļamtelpas.

40.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, virsnieku guļamtelpas, ja iespējams, ir vienvietīgas, un nekādā gadījumā guļamtelpā nav vairāk kā divu koju. Ja kuģa lielums, tips vai paredzētā funkcija šīs prasības padara nepamatotas vai nelietderīgas, kompetentā iestāde īpašos gadījumos var no tām atkāpties.

41.

Guļamtelpā ērti saskatāmā vietā salasāmi un neizdzēšami norāda maksimālo cilvēku skaitu, kādam telpa ir paredzēta.

42.

Nodrošina individuālas pienācīga izmēra kojas. Matrači ir no piemērota materiāla. Katrā kojā ir vietējais apgaismojums.

43.

Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, kojas minimālie iekšējie izmēri nav mazāki par 198 × 80 centimetriem.

44.

Guļamtelpas plāno un ierīko tā, lai to iemītniekiem nodrošinātu saprātīgu komforta līmeni un veicinātu tīrību un kārtību. Ierīko kojas, individuālai lietošanai paredzētus slēdzamos skapīšus apģērbam un citiem personiskās lietošanas priekšmetiem, kā arī rakstīšanai piemērotu virsmu.

45.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nodrošina rakstāmgaldu ar krēslu.

46.

Guļamtelpas pēc iespējas izvieto vai ierīko tā, lai vīriešiem un sievietēm nodrošinātu pienācīgu privātumu.

47.

Ēdamtelpas ir pēc iespējas tuvu kambīzei, un tās nekādā gadījumā nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.

48.

Ēdamtelpu novietojums uz kuģa ir kuģa darbībai atbilstošs. Ja nav skaidri norādīts citādi un ja tas ir iespējams, ēdamtelpas ierīko atsevišķi no guļamtelpām.

49.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ēdamtelpas ierīko atsevišķi no guļamtelpām.

50.

Ikvienas ēdamtelpas izmēri un aprīkojums ir pietiekams tādam cilvēku skaitam, kas to varētu vienlaikus izmantot.

51.

Uz kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem (LBP) ir 15 metri vai vairāk, zvejniekiem vienmēr ir pieejams un sasniedzams pietiekami ietilpīgs ledusskapis un iekārtas karsto un auksto dzērienu pagatavošanai.

52.

Visus cilvēkus uz kuģa atbilstoši kuģa darbībai nodrošina ar sanitārajām labierīcībām, proti, tualetēm, izlietnēm un vannām vai dušām. Šīs labierīcības atbilst vismaz minimālajiem veselības un higiēnas standartiem un saprātīgiem kvalitātes standartiem.

53.

Sanitārās telpas ir tādas, kas ļauj novērst citu telpu piesārņošanu. Sanitārās labierīcības nodrošina pienācīgu privātumu.

54.

Visiem zvejniekiem un citiem cilvēkiem uz kuģa ir pieejams tekošs karstais un aukstais saldūdens pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pienācīgu higiēnu. Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var noteikt nodrošināmo minimālo ūdens daudzumu.

55.

Ja ir nodrošinātas sanitārās labierīcības, tās aprīko ar ventilācijas atverēm uz āru un neatkarīgi no citām dzīvojamajām telpām.

56.

Visas virsmas sanitārajās telpās ir tādas, kas atvieglo tīrīšanu un veicina tās efektivitāti. Grīdas segums ir neslīdošs.

57.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, visiem zvejniekiem, kas mitinās telpās, kurās nav sanitāro labierīcību, nodrošina vismaz vienu vannu un/vai dušu, vienu tualeti un vienu izlietni ne vairāk kā uz četriem cilvēkiem.

58.

Ja nav skaidri noteikts citādi, atbilstoši kuģa darbībai pēc vajadzības nodrošina apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.

59.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nodrošina pienācīgas apģērba mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas.

60.

Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un vairāk, pienācīgas apģērba mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas nodrošina no guļamtelpām, ēdamtelpām un tualetēm nodalītā telpā, kura ir pienācīgi ventilēta, apsildīta un aprīkota ar veļas auklām vai citiem veļas žāvēšanas līdzekļiem.

61.

Papildus Direktīvas 92/29/EEK prasībām vajadzības gadījumā dara pieejamu kajīti zvejniekiem, kuri ir saslimuši vai guvuši traumu.

62.

Direktīvas 92/29/EEK 2. panta 3. punkta prasību vietā piemēro šādas: uz kuģiem, kuru reģistrētā bruto tilpība (BRT) pārsniedz 500 tonnu un uz kuriem vismaz 15 zvejnieki dodas reisā, kas ir ilgāks nekā trīs dienas, un uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai vairāk, neatkarīgi no apkalpes lieluma un reisa ilguma ir atsevišķa lazarete, kurā iespējams sniegt medicīnisko palīdzību. Šī telpa ir pienācīgi aprīkota, un to uztur higiēniskā stāvoklī.

63.

Netālu no guļamtelpām ērtā vietā nodrošina iespēju izkārt sliktiem laikapstākļiem paredzēto apģērbu un novietot citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

64.

Visiem zvejniekiem uz kuģa izsniedz piemērotus galda piederumus, gultas piederumus un gultasveļu. Tomēr gultasveļas izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas ir paredzēts darba koplīgumā vai zvejnieka darba līgumā.

65.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, visiem zvejniekiem uz kuģa nodrošina atbilstošas atpūtas telpas, iespējas un pakalpojumus. Vajadzības gadījumā atpūtas pasākumiem var izmantot ēdamtelpas.

66.

Visiem zvejniekiem uz kuģa nodrošina pienācīgu piekļuvi sakaru līdzekļiem, cik vien iespējams, par samērīgu maksu un nepārsniedzot pilnās izmaksas, ko tas rada zvejas kuģa īpašniekam.

67.

Uz kuģa nodrošina virtuves iekārtas. Ja nav skaidri norādīts citādi un ja tas ir iespējams, šīs iekārtas ierīko atsevišķā kambīzē.

68.

Kambīze vai, ja tādas nav, virtuves zona ir pietiekami liela, labi apgaismota un vēdināma, kā arī labi aprīkota un uzturēta.

69.

Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir atsevišķa kambīze.

70.

Ēdiena gatavošanai kambīzē izmantotos butāna vai propāna gāzes balonus glabā uz atklāta klāja un zem nojumes, kas projektēta tā, lai tos aizsargātu no ārēja siltuma avotiem un ārējas ietekmes.

71.

Nodrošina pārtikas krājumu glabāšanai piemērotu vietu, ko var uzturēt sausu, vēsu un labi ventilētu, lai šādi nepieļautu krājumu bojāšanos, un, ja nav skaidri paredzēts citādi, pēc iespējas izmanto ledusskapjus vai citas iespējas uzglabāšanai zemā temperatūrā.

72.

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem (LBP) ir 15 metri vai vairāk, izmanto produktu noliktavu un ledusskapi un citas iespējas uzglabāšanai zemā temperatūrā.

73.

Pārtika un dzeramais ūdens ir pietiekamā daudzumā, ņemot vērā zvejnieku skaitu un reisa ilgumu un veidu. Turklāt tie ir piemēroti uzturvērtības, kvalitātes, porciju lieluma un ēdiena dažādības ziņā, kā arī ievērojot zvejnieku reliģiskos uzskatus un kultūras tradīcijas attiecībā uz pārtiku.

74.

Kompetentā iestāde var noteikt prasības, kas regulē uz kuģa vedamās pārtikas un ūdens minimālos [kvalitātes] standartus un daudzumu.

75.

Dzīvojamās telpas uztur tīras un apdzīvojamā stāvoklī, un tajās neglabā preces un krājumus, kas nav šo telpu iemītnieku personīgā īpašumā vai nav paredzēti viņu drošībai vai glābšanai.

76.

Kambīzes un produktu noliktavas uztur higiēniskā stāvoklī.

77.

Atkritumus glabā slēgtos, labi aizdarītos konteineros un pēc vajadzības aizvāc no pārtikas apstrādes zonām.

78.

79.

Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var pieļaut atkāpes no šā pielikuma noteikumiem, lai nediskriminējot ņemtu vērā to zvejnieku intereses, kuri piekopj izteiktu un atšķirīgu reliģisko un sociālo praksi, ar nosacījumu, ka šādas atkāpes kopumā nerada mazāk labvēlīgus apstākļus nekā tos, kas izrietētu no šā pielikuma piemērošanas.