29.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/19

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”), kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 (2) konkrētas Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes molibdēna stieples importam noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Sākotnējos pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 64,3 % apmērā.

(3)

Pēc divām pretapiešanas izmeklēšanām sākotnējie pasākumi 2012. un 2013. gadā tika paplašināti un vispirms attiecināti arī uz tādas molibdēna stieples importu, ko nosūta no Malaizijas (3), un tad uz tādas ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (4). Pēc trešās pretapiešanas izmeklēšanas pasākumi 2015. gada 30. oktobrī tika paplašināti un attiecināti arī uz molibdēna stiepli, kurā pēc svara ir vismaz 97 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm (5).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza molibdēna stieples galvenais Savienības ražotājs Plansee SE (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ražo 90 % no molibdēna stieples ražošanas apjoma Savienībā.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(7)

Komisija 2015. gada 12. jūnijā sāka termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam, lai noteiktu, vai pasākumu beigšanās varētu radīt dempinga un kaitējumu turpināšanos vai atkārtošanos. Tā publicēja paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(9)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(11)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(12)

Neviens importētājs nepieteicās sniegt paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(13)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(14)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Tikai viens ĶTR uzņēmums 2015. gada 29. jūnijā iesniedza aizpildītu atlases veidlapu. Tomēr šā uzņēmuma sniegtā informācija neliecināja par to, ka šis uzņēmums eksportē uz Savienību 23. apsvērumā definēto attiecīgo ražojumu, bet gan tikai cita veida molibdēna stiepli, kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm. Tad uzņēmums 2015. gada 25. augustā tika aicināts iesniegt piezīmes vai informāciju saistībā ar termiņbeigu pārskatīšanu. Tomēr uzņēmums neatbildēja uz minēto uzaicinājumu. Turklāt attiecīgais uzņēmums šajā izmeklēšanas posmā bija iesaistīts pasākumu pretapiešanas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta Regula (ES) 2015/1952. Pamatojoties uz visiem šiem apsvērumiem, Komisija uzskatīja, ka minētais uzņēmums nebūtu jāiekļauj atlasē.

(16)

Tā kā nepieteicās neviens cits Ķīnas ražotājs eksportētājs, atlase nebija vajadzīga.

(17)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(18)

Komisija nosūtīja anketas diviem zināmiem Savienības ražotājiem. Viens Savienības ražotājs (Plansee SE), kas ražo aptuveni 90 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Otrs Savienības ražotājs 2015. gada 11. maijā izteica vēlmi saglabāt izmeklēšanā neitrālu nostāju un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuru tas saņēma 2015. gada 12. jūnijā.

(19)

Anketas netika nosūtītas nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, jo, kā paskaidrots 13.–16. apsvērumā, neviens no tiem nepieteicās.

(20)

Komisija nosūtīja anketas deviņiem lietotājiem, kuri pieteicās pēc pārskatīšanas sākšanas; Komisija saņēma piecas atbildes no pārskatāmā ražojuma lietotājiem.

(21)

Viens pārbaudes apmeklējums saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikts Savienības ražotāja Plansee SE (Austrija) telpās.

(22)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Attiecīgais ražojums ir molibdēna stieple, kurā pēc svara ir vismaz 99,95 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm; šā ražojuma izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un patlaban to klasificē ar KN kodu ex 8102 96 00.

(24)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi:

(25)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai tiek īstenots dempings un vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(27)

Kā minēts 16. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pašreizējā izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti.

(28)

Šajā saistībā Ķīnas iestādes tika pienācīgi informētas par to, ka, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas.

(29)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Tādēļ tika izmantots termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat statistika, dati, kurus dalībvalstis ievākušas saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), un iepriekšējo lietu gaitā ievāktie dati par to pašu attiecīgo ražojumu (skatīt 3. apsvērumu). Tika analizēta arī Ķīnas eksporta statistikas datubāze. Tomēr analīze liecināja, ka attiecīgā ražojuma kodēšanas struktūra, kas izmantota minētajā datubāzē, nav pietiekami precīza, lai iegūtu izmantojamu informāciju. Tāpēc šo informācijas avotu nevarēja izmantot.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(31)

Sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti tika izraudzītas ASV. Paziņojumā par šīs izmeklēšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti izmantot Indiju, jo ražotājs Amerikas Savienotajās Valstīs kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda bija izbeidzis ražot molibdēna stiepli. Komisija aicināja personas sniegt piezīmes par šīs izvēles atbilstību, taču neviena no personām piezīmes nesniedza.

(32)

Komisija meklēja informāciju par molibdēna stieples ražotājiem citās iespējamās analogās valstīs un sazinājās ar Indiju, Japānu, Meksiku, Ukrainu un ASV, aicinot visus zināmos molibdēna stieples ražotājus šajās valstīs sniegt vajadzīgo informāciju.

(33)

Neviens no šajās valstīs uzrunātajiem uzņēmumiem nepiekrita sadarboties izmeklēšanas ietvaros. Turklāt nekas neliecināja par to, ka kādā citā valstī, iespējams, tiktu ražotas molibdēna stieples. Tādējādi Komisijai kā vienīgā iespēja, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, bija jāizmanto Savienības tirgus.

(34)

No abiem Savienības ražotājiem saņemtā informācija, kas attiecas uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu Savienības tirgū, tika izmantota par pamatu ĶTR ražotājiem eksportētājiem piemērojamās normālās vērtības noteikšanai.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, ko Savienības ražošanas nozare pārdod Savienības tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis reprezentatīvs. Šis pārdošanas apjoms tika uzskatīts par reprezentatīvu, ja kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem atbilda vismaz 5 % no kopējā Ķīnas attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, līdzīgā ražojuma apjoms, ko Savienības ražošanas nozare pārdod Savienības tirgū, bija reprezentatīvs.

(36)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā pārdošanas cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabla, un tādējādi var uzskatīt, ka pārdošana ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam.

(37)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabls un veikts reprezentatīvā daudzumā. Tāpēc normālā vērtība tika balstīta uz līdzīgā ražojuma pārdošanas cenu, ko Savienības ražošanas nozare noteica neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(38)

Kā minēts 27. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ eksporta cena tika balstīta uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., uz “14. panta 6. punkta datubāzi”, to salīdzinot ar pieprasījumā sniegto informāciju un Eurostat statistiku.

(39)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt no ĶTR eksportētos ražojuma veidus. Tāpēc nebija iespējama salīdzināšana pa ražojuma veidiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā ievākto informāciju, korekcijas tika veiktas attiecībā uz (iekšzemes un jūras pārvadājumu) transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām un muitošanas maksājumiem.

(40)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(41)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF (izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 49,6 %.

(42)

Papildus konstatējumam par to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis dempings, Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas eksporta prakse citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums.

(43)

Tā kā nebija publiski pieejamas informācijas un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā tika noteiktas, pamatojoties uz aplēsēm, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza savā pieprasījumā, un viņa rīcībā esošo informāciju par tirgu. Šīs aplēses varēja pārbaudīt, salīdzinot tās ar datiem, kas ievākti sākotnējā izmeklēšanā un 2015. gada oktobrī pabeigtajā pasākumu pretapiešanas izmeklēšanā, kura minēta 3. apsvērumā; šīs aplēses tika atzītas par pieņemamām.

(44)

Uz šā pamata tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas jauda bija aptuveni 3 400 tonnas, faktiskais ražošanas apjoms bija aptuveni 750 tonnas un neizmantotā jauda tādējādi bija aptuveni 2 650 tonnas. Aplēstā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairākas reizes pārsniedza Savienības patēriņu. Ņemot vērā 48. un 50. apsvērumā aprakstīto Savienības tirgus pievilcīgumu, ir iespējams, ka liela daļa no šīs neizmantotās jaudas tiks izmantota, lai ražotu eksportam uz Savienību.

(45)

Aplēstā lielā neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā liecina par to, ka Ķīnas ražotājiem ir ievērojams potenciāls palielināt eksportu. Molibdēna stiepļu patēriņš ir lielā mērā ir atkarīgs no manuālo pārnesumkārbu ražošanas vieglo un kravas automobiļu ražošanas nozarē. Lai gan ir taisnība, ka molibdēna stiepļu patēriņš Ķīnas iekšzemes tirgū varētu palielināties, ņemot vērā augošo autobūves nozari Ķīnas Tautas Republikā, tomēr neizmantotā jauda krietni pārsniedz Savienības patēriņu. Tāpēc, pat pieņemot, ka iekšzemes patēriņš Ķīnas Tautas Republikā pieaugs, neizmantotā jauda, visticamāk, saglabāsies ievērojamā apmērā ar lielu eksporta potenciālu. Turklāt uzņēmumu potenciāls palielināt pieprasījumu citos nozīmīgos automobiļu ražošanas tirgos, piemēram, ASV, Japānā, Korejā un Dienvidamerikā, ir samērā neliels, jo tie galvenokārt koncentrējas uz automātiskām pārnesumkārbām, kurās netiek izmantota molibdēna stieple.

(46)

Tāpēc, ja pasākumi Savienībā tiktu izbeigti, ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, ierobežoto pieprasījumu pēc ražojuma citos lielos trešu valstu tirgos, kā arī faktu, ka liela daļa no šīs neizmantotās jaudas, visticamāk, netiks izmantota Ķīnas iekšzemes patēriņam, Ķīnas eksportētājiem būs spēcīgi stimuli pārvirzīt savu eksportu uz Savienības tirgu.

(47)

Nav pieejama publiska informācija par Ķīnas vidējām eksporta cenām trešo valstu tirgiem. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza divas Ķīnas eksporta cenu kotācijas, kuras tiek izmantotas trešo valstu tirgos un aptver kopējo daudzumu 20 tonnas, kas atbilst aptuveni 6 % no Savienības patēriņa. Šīs kotācijas norādīja uz zemāku cenu līmeni nekā pašreizējais cenu līmenis Savienībā. Turklāt 15. apsvērumā minētais Ķīnas uzņēmums ziņoja savā atlases veidlapā, ka tas esot pārdevis Dienvidkorejai niecīgu molibdēna stieples, kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, daudzumu par cenu, kas ir zemāka par pašreizējo cenu līmeni Savienībā.

(48)

Izmeklēšanā konstatēts, ka, ņemot vērā līdzšinējo, pierādīto apiešanas praksi, kas minēta 3. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji attiecīgajā periodā sekmīgi palielināja savu jau tā ievērojamo tirgus daļu un importa apjomu Savienības tirgū par attiecīgi 7 % un 9 %, kā norādīts 2. tabulā. Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā svārstījās no 15 % līdz 35 %.

(49)

Līdzšinējā apiešanas prakse, tirgus daļas palielinājums attiecīgajā periodā un šā palielinājuma līmenis skaidri liecina par to, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem.

(50)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, Ķīnas eksporta cenas uz Savienības tirgu ir augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem. Tas liecina par to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu līmeņa ziņā, jo eksports uz Savienību nestu lielāku peļņu. Turklāt, kā paskaidrots 45. apsvērumā, ņemot vērā tehniskās atšķirības, kas pastāv autobūves nozarē citos lielos automobiļu ražošanas tirgos, molibdēna stieples eksports aprobežojas ar tirgiem, kuros autobūves nozarē tiek izmantotas manuālās pārnesumkārbas; no šiem tirgiem Savienības tirgus ir viens no lielākajiem. Patiesi, Savienības tirgus joprojām ir lielākais molibdēna stiepļu tirgus; tam par iemeslu ir Savienības attīstītā vieglo un kravas automobiļu ražošanas nozare, kurā vēl aizvien tiek izmantotas manuālās pārnesumkārbas.

(51)

Secinājums ir tāds, ka aplēstā lielā neizmantotā jauda, kas pieejama Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas ražotāju eksportētāju atbilstošā spēja palielināt ražošanas apjomu un tiešo pārdošanu Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums norāda uz to, ka pasākumu atcelšanas rezultātā, visticamāk, ievērojami palielinātos eksports uz Savienību. Ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību, ir arī iespējams, ka nākotnē eksports turpinātos par izteiktām dempinga cenām. Tāpēc uzskatāms, ka ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos, ja tiktu izbeigti pašreizējie antidempinga pasākumi.

(52)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas Savienības ražošanas nozarē nav notikušas ievērojamas strukturālas izmaiņas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(53)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, i) minēto divu Savienības ražotāju pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot ii) kopējo importa apjomu. Importa apjoms no ĶTR tika aprēķināts, uz 14. panta 6. punkta datubāzes pamata iegūtajam importa apjomam pieskaitot molibdēna stieples daudzumu, attiecībā uz kuru pēdējā pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas importēts, apejot antidempinga pasākumus, jo Regulā (ES) 2015/1952 ir apkopoti 3. apsvērumā minēto iepriekšējo divu pretapiešanas izmeklēšanu dati, kā rezultātā šīs regulas pamatā ir visaptverošākais datu kopums. Attiecīgajā periodā nebija importa no citām trešām valstīm.

(54)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, konfidencialitātes apsvērumu dēļ rādītāji bija jāindeksē vai jāsniedz diapazonā.

(55)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienībā bija šāda.

1. tabula

Indeksētais patēriņš Savienībā

(56)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils, pieaugot tikai par 2 %. Konkrētāk, līdz 2013. gadam patēriņš Savienībā palielinājās par 4 %, savukārt no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas mazliet saruka, proti, par 2 %.

(57)

Samērā stabilo molibdēna stieples patēriņu Savienībā galvenokārt var skaidrot ar attiecīgajā periodā konstatēto autobūves nozares attīstību, kas šajā laikposmā arī saglabājās stabila.

(58)

Kā aprakstīts 53. apsvērumā, importa apjoms no ĶTR tika aprēķināts, uz 14. panta 6. punkta datubāzes pamata iegūtajam importa apjomam pieskaitot molibdēna stieples daudzumu, attiecībā uz kuru pēdējā pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas importēts, apejot antidempinga pasākumus. Tā kā šis molibdēna stieples daudzums bija uzskatāms par konfidenciālu (8), 2. tabulā iekļautie rādītāji bija jāindeksē.

(59)

Balstoties uz šo informāciju, importa apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 9 %. 2013. gadā tas būtiski samazinājās (par 25 %), bet kopš tā laika pastāvīgi palielinājās (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – par 46 % salīdzinājumā ar 2013. gadu).

(60)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms uz Savienību pieauga lielākā mērā nekā patēriņš Savienībā. Rezultātā Ķīnas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %. Tirgus daļas izmaiņas uzrādīja līdzīgas tendences salīdzinājumā ar importa apjomu. Konkrētāk, 2013. gadā tirgus daļa samazinājās par 28 %, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās par 46 % salīdzinājumā ar 2013. gadu; tas atbilst importa apjoma samazinājumam 2013. gadā un importa apjoma pieaugumam 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(61)

Gan importa apjoms, gan tirgus daļa samazinājās 2013. gadā tādēļ, ka tika sākta pasākumu pretapiešanas izmeklēšana, kuras rezultātā galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti molibdēna stieples importam, tika piemēroti arī nedaudz mainīta ražojuma importam no ĶTR (skatīt 3. apsvērumu un 3. zemsvītras piezīmi).

(62)

Ķīnas importa tirgus daļa attiecīgā perioda sākumā sasniedza ievērojamu līmeni, proti, 15 %–35 %. Kā minēts 48. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji, neraugoties uz spēkā esošajiem maksājumiem, attiecīgajā periodā ir sekmīgi palielinājuši savu būtisko tirgus daļu (par 7 %); tam par iemeslu galvenokārt ir šo ražotāju eksportētāju īstenotā apiešanas prakse.

(63)

Kā paskaidrots 38. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ importa cena tika noteikta, balstoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, to salīdzinot ar pieprasījumā sniegto informāciju un Eurostat statistiku. Nākamajā tabulā ir attēlota ĶTR importa vidējā cena.

3. tabula

Indeksētās importa cenas  (*)

(64)

Laikposmā no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vidējā cena samazinājās nepārtraukti – kopumā par 13 %.

(65)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot uzņēmuma Plansee SE vidējo pārdošanas cenu Savienības tirgū, kas koriģēta EXW līmenī, ar vidējo cenu, kura Savienības tirgū jāmaksā pirmajam neatkarīgajam klientam par importu no attiecīgās valsts un kura noteikta kā izmaksu, apdrošināšanas un frakta summa (CIF) (ieskaitot antidempinga maksājumu) uz 14. panta 6. punkta datubāzes datu pamata, kā paskaidrots 38. apsvērumā.

(66)

Kā minēts 39. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams noteikt no ĶTR uz Savienību eksportēto ražojumu veidus. Tāpēc nebija iespējama salīdzināšana pa ražojuma veidiem. Cenu salīdzinājums tika veikts uz vidējo cenu pamata, atskaitot atlaides un vajadzības gadījumā izdarot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares hipotētiskā apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(67)

Salīdzinājums liecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas nav pārmērīgi samazinātas. Tomēr, atskaitot spēkā esošo antidempinga maksājumu 64,3 % apmērā, cenu samazinājuma starpība sasniegtu 25,9 %.

(68)

Kā minēts 53. apsvērumā, attiecīgajā periodā nebija importa no citām valstīm, izņemot ĶTR.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari.

(70)

Kaitējuma noteikšanai Komisijai bija pieejamas atšķirīgas datu kopas attiecībā uz makroekonomiskiem un mikroekonomiskiem kaitējuma rādītājiem. Attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem Komisija varēja izmantot Plansee SE atbildes uz anketu un – otra zināmā Savienības ražotāja gadījumā – datus, kurus Plansee SE savā pieprasījumā bija iesniedzis par šo ražotāju. Tomēr attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem pieprasījumā nebija iekļauti nekādi dati par otra ražotāja situāciju, un, tā kā šis ražotājs neiesniedza atbildi uz anketu, Komisijai bija jāizmanto dati, kas bija iekļauti Plansee SE atbildē uz anketu. Ņemot vērā to, ka uz Plansee SE attiecas aptuveni 90 % no Savienības kopējā pārdošanas apjoma, Komisija uzskatīja, ka šā uzņēmuma pārbaudītie dati par mikroekonomiskajiem rādītājiem objektīvi atspoguļo situāciju visā Savienības ražošanas nozarē.

(71)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(72)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(73)

Tika konstatēts, ka abi datu kopumi ir reprezentatīvi Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(74)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un tās izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

4. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(75)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās, proti, par 2 %. Konkrētāk, līdz 2013. gadam tas vispirms palielinājās par 13 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāvīgi samazinājās, proti, par vairāk nekā 13 % salīdzinājumā ar 2013. gadu.

(76)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās – kopumā par 2 %.

(77)

Tā kā ražošanas apjoms 2013. gadā palielinājās un ražošanas jauda nedaudz samazinājās, jaudas izmantojums 2013. gadā pieauga par 14 % salīdzinājumā ar 2012. gadu. Pēc 2013. gada jaudas izmantojums saruka līdz 2012. gada līmenim. Tādējādi jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabils.

(78)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saglabājās stabils. Līdz 2013. gadam Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās par 13 % un pēc tam pastāvīgi samazinājās par 12 %, sasniedzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 2012. gada līmeni. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2013. gadā palielinājās galvenokārt tādēļ, ka tika sākta pasākumu pretapiešanas izmeklēšana, kuras rezultātā galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti molibdēna stieples importam, tika piemēroti arī nedaudz mainīta ražojuma importam no ĶTR (skatīt 3. apsvērumu un 3. zemsvītras piezīmi). Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2013. gadā pieauga par 9 %. Pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā pastāvīgi samazinājās par 10 % salīdzinājumā ar 2013. gadu. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2 %.

(80)

Kaut arī Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 2 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saglabājās stabils, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 2 %.

(81)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

(82)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, savukārt ražīgums šajā pašā laikposmā palielinājās par 11 %.

(83)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka molibdēna stieples imports no ĶTR Savienības tirgū turpinājies par dempinga cenām. Dempinga starpība, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikta Ķīnas Tautas Republikai, ievērojami pārsniedza de minimis līmeni; skatīt 41. apsvērumu. Tas sakrita ar ĶTR importa apjoma pieaugumu un importa cenu sarukumu, kā rezultātā Ķīnas importa tirgus daļa nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar 2012. gadu. Kaut arī Savienības ražošanas nozarei nāca par labu spēkā esošie antidempinga pasākumi un tādējādi tā varēja lielā mērā saglabāt savu tirgus daļu, tai tomēr bija tendence samazināties.

(84)

Savienības ražošanas nozares (Plansee SE) vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(85)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Cenas samazinājuma iemesls bija izejvielu izmaksu kritums un Savienības ražotāja centieni samazināt izmaksas.

(86)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās vēl vairāk, proti, par 16 %. Ražošanas izmaksu krituma pamatā galvenokārt ir izejvielu izmaksu samazinājums, kā arī iepriekš minētie centieni samazināt izmaksas, piemēram, nodrošināšanās pret izejvielu cenas svārstībām.

(87)

Vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(88)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabilas ar nelielu pieaugumu par 3 %. Konkrēti, vidējās darbaspēka izmaksas 2013. gadā palielinājās par 6 %, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 % salīdzinājumā ar 2013. gadu.

(89)

Krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Krājumi

(90)

Krājumi attiecīgajā periodā veidoja tikai ļoti nelielu procentuālo daļu no kopējā ražošanas apjoma. Tāpēc šo faktoru neuzskatīja par nozīmīgu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtējumam.

(91)

Rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(92)

Komisija Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā būtiski palielinājās. Tā sasniedza augstāko līmeni 2013. gadā un pēc tam samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā paskaidrots 85. un 86. apsvērumā, šā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pieauguma iemesls galvenokārt bija izejvielu izmaksu kritums, kā arī efektīvi uzņēmējdarbības lēmumi, kas tika pieņemti izmaksu samazināšanai.

(93)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašam finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma palielinājās aptuveni trīs reizes. Būtiskais naudas plūsmas palielinājums galvenokārt skaidrojams ar ievērojamo rentabilitātes pieaugumu, kā paskaidrots 92. apsvērumā.

(94)

Ieguldījumi 2013. gadā būtiski palielinājās, savukārt turpmākajos gados tie samazinājās līdz nullei. Proti, 2013. gadā Savienības ražotājs veica būtiskus ieguldījumus, lai aizstātu mašīnas un iekārtas, un turpmākajos gados citi ieguldījumi netika veikti.

(95)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā pieauga ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas. Konkrētāk, 2013. gadā tas palielinājās un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās, proti, par 16 % salīdzinājumā ar 2013. gadu.

(96)

Tādi rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā uzlabojās. Šīs attīstības iemesls galvenokārt bija izejvielu izmaksu kritums, kā arī efektīvi uzņēmējdarbības lēmumi, kas pieņemti izmaksu samazināšanai.

(97)

No otras puses, daži no svarīgākajiem kaitējuma rādītājiem, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums un pārdošanas apjoms, attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabili vai to attīstība bija negatīva. Konkrēti, ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tirgus daļa nedaudz samazinājās, proti, par 2 %. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 1 %. Pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā saglabājās stabils. Nodarbinātība samazinājās par 12 %.

(98)

Uz iepriekš minētā pamata tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozare nav cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(99)

Kā izklāstīts 41. un 83. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas bijis par dempinga cenām un, kā secināts 51. apsvērumā, pastāv liela iespējamība, ka dempings turpinātos, ja tiktu izbeigti spēkā esošie pasākumi.

(100)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenu samazinājums netika konstatēts, tomēr, atskaitot spēkā esošo antidempinga maksājumu, cenu samazinājuma starpība sasniegtu aptuveni 26 %, kā paskaidrots 67. apsvērumā. Uz šā pamata ir sagaidāms, ka tad, ja antidempinga maksājumus atceltu, Ķīnas eksports, visticamāk, turpināsies par cenām, kas būs ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts 48. un 50. apsvērumā, imports par dempinga cenām, visticamāk, pieaugs. Var sagaidīt, ka tad, ja šis pieaugušais importa apjoms tiktu pārdots par cenām, kas ir ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena, tas, visdrīzāk, radīs lejupvērstu cenu spiedienu Savienības tirgū. Molibdēna stieple ir samērā viendabīgs ražojums kvalitātes ziņā. Tāpēc cenu līmenis ir svarīgs faktors, lai izlemtu, vai pirkt to no Savienības ražotājiem vai Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Turklāt pēkšņais Ķīnas importa samazinājums, kura iemesls, kā paskaidrots 79. apsvērumā, ir otrās pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas uzsākšana 2013. gadā, liecina par to, ka klienti var viegli pārorientēties uz piegādātāju, kas piedāvā konkurētspējīgāko cenu (t. i., pārorientēties no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem uz Savienības ražotājiem). Savienības ražošanas nozare tad, visticamāk, būtu spiesta vai nu samazināt savas pārdošanas cenas uz rentabilitātes rēķina, vai arī saglabāt pārdošanas cenu līmeni, kā rezultātā tā, iespējams, zaudētu pārdošanas apjomu un tirgus daļu par labu Ķīnas eksportētājiem. Galu galā tas radītu zaudējumus, un Savienības tirgū dominētu Ķīnas imports.

(101)

Kā minēts 44. apsvērumā, Ķīnas neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saskaņā ar aplēsēm bija 2 650 tonnas, kas šajā pašā laiksposmā vairākas reizes pārsniedza Savienības patēriņu. Tāpēc pat tad, ja daļa no šīs neizmantotās jaudas tiktu novirzīta potenciāli pieaugošajam iekšzemes patēriņam Ķīnas Tautas Republikā, ir paredzams, ka eksportam uz Savienību vēl aizvien būtu pieejama liela neizmantotā jauda.

(102)

Ņemot vērā minētos apstākļus un 48. un 50. apsvērumā aprakstīto Savienības tirgus pievilcīgumu, pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinās attiecīgā ražojuma importa apjomu uz Savienības tirgu.

(103)

Saskaņā ar šo scenāriju Savienības ražošanas nozare, visticamāk, zaudēs būtisku pārdošanas apjoma un tirgus daļu. Tā rezultātā arī samazinātos jaudas izmantojums un pazeminātos peļņas līmenis, iespējams, radot zaudējumus. Tādējādi ir iespējams, ka Savienības tirgū dominētu imports no ĶTR.

(104)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv kaitējuma atkārtošanās liela iespējamība.

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(106)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(107)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma draudu atkārtošanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(108)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums.

(109)

Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka ir strukturāli dzīvotspējīga ražošanas nozare. Tā ir pielikusi ievērojamas pūles, lai racionalizētu savu ražošanas procesu un uzlabotu savu konkurētspēju, kā rezultātā palielinājās ražīgums (par 11 %), samazinājās ražošanas jauda (par 2 %) un saruka ražošanas izmaksas (par 16 %).

(110)

Gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, iespējamais ievērojamu importa par dempinga cenām apjoma pieplūdums no ĶTR pasliktinātu stāvokli Savienības ražošanas nozarē. Šis importa pieplūdums, visticamāk, varētu vēl vairāk samazināt tirgus daļu un pārdošanas cenas, kam par iemeslu ir Ķīnas importa izraisītais cenu spiediens, savukārt jaudas izmantojuma sarukums vienlaikus palielinātu vidējās izmaksas. Rezultātā ir ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis nopietni pasliktinātos.

(111)

Uz šā pamata Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(112)

Kā minēts 12. apsvērumā, šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās vai nepieteicās. Tomēr pierādījumi, kas no viena importētāja tika saņemti sākotnējā izmeklēšanā, norādīja uz to, ka kopējā ietekme uz uzņēmuma darbību būtu ierobežota. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz importētājiem, kura būtu tika liela, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(113)

No deviņiem lietotājiem, kuri pieteicās pēc termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas, pieci atbildēja uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz vienu no šiem pieciem uzņēmumiem tika konstatēts, kas tas piedalījās apiešanas praksē, kā konstatēts pēdējā, 2015. gadā pabeigtajā pretapiešanas izmeklēšanā un minēts 3. apsvērumā. No minētā uzņēmuma atbildēm uz anketas jautājumiem skaidri izrietēja, ka šis uzņēmums neizmantoja attiecīgo ražojumu, bet gan importēja no ĶTR nedaudz mainītu molibdēna stiepli, uz kuru neattiecās paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu iekļautais ražojuma apraksts; spēkā esošo antidempinga pasākumu apiešana tika konstatēta tikai pēc šīs izmeklēšanas uzsākšanas. Tāpēc minētā uzņēmuma atbilde netika ņemta vērā šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā.

(114)

Neviens no atlikušajiem četriem lietotājiem, kuri sadarbojās, neimportēja attiecīgo ražojumu no ĶTR, bet gan iegādājās līdzīgo ražojumu no Savienības ražošanas nozares. Divi no šiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārklāšanu. Trešais uzņēmums ir automobiļu ražotājs, kas ražo pārnesumkārbas paša ražotajiem automobiļiem. Ceturtais uzņēmums ir automobiļu detaļu ražotājs. Tomēr šā uzņēmuma iesniegtie dati bija nepilnīgi, un tos nevarēja izmantot. Izmeklēšanā atklājās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visi lietotāji strādāja ar peļņu. Neviens no šiem četriem lietotājiem neizvirzīja argumentus pret pasākumu turpināšanu.

(115)

Uz šā pamata un atbilstīgi sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem ir gaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem un nav pārliecinošu iemeslu, lai secinātu, ka esošo pasākumu pagarināšana nebūtu Savienības interesēs.

(116)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, tā kā molibdēna stieples izejvielas cena attiecīgajā periodā ir ievērojami samazinājusies, šis samazinājums būtu jāņem vērā, aprēķinot spēkā esošo antidempinga maksājumu. Turklāt tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka apstākļos, kad izejvielas cena ievērojami samazinās, spēkā esošā antidempinga maksājuma saglabāšana būtu kropļojošs faktors attiecībā uz tiem Savienības lietotājiem, kuru uzņēmējdarbības modelis balstās uz molibdēna stiepli no Ķīnas.

(117)

Pirmkārt, ir jāuzsver, ka molibdēna stieples izejvielas cena tika pienācīgi ņemta vērā. Ievērojamais izejvielas cenas kritums tika atzīts par vienu no noteicošiem faktoriem Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu samazinājumam (skatīt 86. apsvērumu) un rentabilitātes pieaugumam (skatīt 92. apsvērumu). Otrkārt, jānorāda, ka šīs izmeklēšanas mērķis bija pārbaudīt, vai spēkā esošais antidempinga maksājums būtu jāatceļ vai jāsaglabā saskaņā ar 11. panta 2. punktu un 11. panta 5. punktu, nevis grozīt antidempinga maksājumu. Treškārt, spēkā esošais antidempinga maksājums ir paredzēts tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozari. Kaut arī izejvielas cenas izmaiņas (gan pieaugums, gan samazinājums) ietekmē molibdēna stieples ražotāju izmaksas un tādējādi šo ražotāju cenu politiku, tomēr minētās izmaiņas neietekmē antidempinga maksājuma līmeni kā tādu. Tāpēc, kā paskaidrots 114. apsvērumā, izejvielas cenas kritumam nav kropļojošas ietekmes uz lietotājiem, jo viņi var izvēlēties, vai pirkt no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vai Savienības ražošanas nozares. Visbeidzot, kā paskaidrots arī 114. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visi lietotāji strādāja ar peļņu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no ĶTR.

(119)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt antidempinga pasākumu saglabāšanu spēkā. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informēšanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(120)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Regulu (ES) Nr. 511/2010 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētām ĶTR izcelsmes molibdēna stieplēm.

(121)

Tādējādi attiecīgajam ĶTR izcelsmes ražojumam noteiktie pasākumi būtu arī jāattiecina uz, pirmkārt, molibdēna stieples importu, ko nosūta no Malaizijas (9), un, otrkārt, tādas ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (10), un, treškārt, molibdēna stiepli, kurā pēc svara ir vismaz 97 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

(122)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,