5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/18

(1)

Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2), standartizācijai ir liela nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā. Vairākas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas apliecina, cik liela nozīme brīvprātīgai standartizācijai ir produktu vai pakalpojumu tirgos, lai nodrošinātu produktu un pakalpojumu saderību un sadarbspēju, veicinātu tehnikas attīstību un sekmētu inovāciju.

(2)

Digitālajā sabiedrībā bez standartizācijas nav iespējams nodrošināt ierīču, lietojumprogrammu, datu repozitoriju, pakalpojumu un tīklu sadarbspēju. Komisijas paziņojumā “Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi” (3) atzīts, ka IKT standartizācijas process ir visnotaļ specifisks, proti, IKT risinājumus, lietojumus un pakalpojumus bieži vien izstrādā pasaules mēroga IKT forumi un konsorciji, un tie arī izvirzījušies par vadošajām IKT standartu izstrādes organizācijām.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizācija un uzlabošana. Ar to izveidotā sistēma paredz, ka Komisija var pieņemt lēmumu noteikt jeb identificēt visnozīmīgākās un izplatītākās IKT tehniskās specifikācijas, kuras pieņēmušas organizācijas, kas nav Eiropas, starptautiskās vai nacionālās standartizācijas organizācijas. Iespēja aparatūras, programmatūras un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu iepirkumos izmantot visu IKT tehnisko specifikāciju klāstu nodrošinās sadarbspēju, palīdzēs publiskajai pārvaldei nenonākt konkrētu risinājumu atkarībā un veicinās konkurenci sadarbspējīgu IKT risinājumu piegādē.

(4)

IKT tehniskajām specifikācijām, uz ko var atsaukties publiskajā iepirkumā, ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām. Atbilstība šīm prasībām publiskajām iestādēm garantē, ka IKT tehniskās specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar atklātības, taisnīguma, objektivitātes un nediskriminēšanas principiem, ko standartizācijas jomā atzīst Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO).

(5)

Lēmums par IKT specifikācijas noteikšanu jeb identifikāciju jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2011/C 349/04 (4), un cita veida konsultācijām ar nozares speciālistiem.

(6)

2013. gada 17. oktobrī Eiropas daudzpusējais ieinteresēto personu forums par IKT standartizāciju izvērtēja pirmās sešas IKT tehniskās specifikācijas: interneta protokolu IP v.6 (IPv6), direktoriju vieglpiekļuves protokolu v.3 (LDAPv3), domēnu vārdu sistēmas drošības paplašinājumus (DNSSEC), pēc domēna vārda identificētus pasta parakstus (DKIM), ECMAScript-402 internacionalizācijas specifikāciju (ECMA-402) un paplašināmās marķēšanas valodu v.1.0 (W3C XML). Forums sniedza pozitīvu atzinumu par šo specifikāciju identifikācijas aprakstu. Pēc tam par sešām tehniskajām specifikācijām tika rīkota plaša sabiedriskā apspriešana, kurā apstiprinājās, ka foruma atzinums ir pareizs.

(7)

IPv6 specifikācija, ko izdevusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF), ietver virkni tehnisku specifikāciju, kas attiecināmas uz visdažādākajām iekārtām un pakalpojumiem, kā izklāstīts dažādos RFC dokumentos. Atkarībā no konteksta un lietojuma publiskā iepirkuma rīkotājiem būtu jāizvēlas tie RFC dokumenti, kas nepieciešami katram produktam vai pakalpojumam, tajā pašā laikā nekavējot to sadarbspēju. IPv6 palielina pieejamo IP adrešu skaitu, kas nozīmē, ka aizvien vairāk operētājsistēmu, tīmekļa serveru, meklētājprogrammu un multivides vietņu var sekmīgi sadarboties savā starpā. IPv6 pamatā ir jaunākie tehnikas sasniegumi; tas sekmē interneta pastāvīgu augsmi un paver iespējas veidoties jauniem interneta paveidiem, piemēram, lietiskajam internetam.

(8)

LDAPv3 ir interneta protokols, ko izdevusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF); tas paredzēts piekļuvei sadalītiem direktorija pakalpojumiem, kuri funkcionē saskaņā ar X.500 datu un pakalpojumu modeļiem. LDAPv3 specifikācija ir noteikta vairākos IETF standartprocedūras RFC dokumentos (Standard Track RFC), kas sīki izklāstīti RFC dokumentos 4510–4519, un spēj nodrošināt augstu izmantojamību, pateicoties LDAP serveru replicēšanai. Vairums tirgū izplatītu direktorija pakalpojumu produktu atbalsta LDAPv3. Tā ir stabila tehnoloģija, kam piemīt sadarbspējas palielināšanas potenciāls un kas faktiski ir standarttehnoloģija attiecībā uz autentifikāciju, autorizāciju un lietotāju/adrešu direktorijiem IKT sistēmās, un kas var nodrošināt labāku piekļūstamību un turpināmību, jo īpaši, ja runājam par publiskajiem pakalpojumiem, ko sniedz publiskā pārvalde.

(9)

DNSSEC ir izdevusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF); tas ir domēnu vārdu sistēmas (DNS) drošības paplašinājums, kas nodrošina datu izcelsmes autentifikāciju un datu integritāti pašā domēnu vārdu sistēmā (DNS). DNSSEC identifikācijas apraksts ir dokumentu kopums, kas ir DNS drošības paplašinājumu pamatā un nepieciešams, lai publiskajā iepirkumā varētu atsaukties uz DNSSEC tehnisko specifikāciju bloku. Ar DNSSEC DNS ir labāk piemērots apmaiņai ar drošības pakalpojumu parametriem, kas piesaistīti domēnu vārdiem. Tas palielina uzticēšanos DNS (kritiski svarīgam un fundamentālam interneta pakalpojumam) kopumā un līdz ar to dod iespēju to izmantot kā lietojumprogrammu sertifikātu glabāšanas, izplatīšanas un verifikācijas infrastruktūru.

(10)

DKIM ir Interneta tehniskās uzdevumgrupas (IETF) izstrādāta tehniskā specifikācija; tā dod iespēju personai, lomai vai organizācijai, kam pieder paraksta domēns, uzņemties zināmu atbildību par ziņojumu, proti, domēns tiek sasaistīts ar ziņojumu. DKIM nošķir ziņojuma parakstītāja identitāti no ziņojuma varbūtējā autora identitātes. Apgalvojumu par atbildību validē, izmantojot kriptogrāfisku parakstu un nosūtot tiešu vaicājumu parakstītāja domēnam, lai iegūtu attiecīgo publisko atslēgu. DKIM izmanto dažādos tirgus sektoros, t. i., finanšu un banku sektorā, e-pasta pakalpojumu sniegšanā, sociālajos tīklos vai interneta tirdzniecības vietnēs. Izmantojot DKIM publiskās pārvaldes iestādēs, varētu iedibināt zināmu uzticēšanos par paziņojumu izcelsmi un tādējādi uzlabot sūtītājorganizāciju un saņēmējorganizāciju sadarbspēju.

(11)

ECMA-402 ir izstrādājusi asociācija Ecma International; tā ir vispārīga, universāla programmēšanas valoda, kas ar vairākām specifikācijām pielāgota lingvistiskajām un kultūras normām, kuras pastāv dažādās dabiskās valodās un valstīs. ECMAScript ir tīmeklī plaši izmantota programmēšanas valoda, tostarp Eiropā. To izmanto ļoti plaši: tīmekļa klientu lietojumprogrammās (piemēram, tīmekļa pārlūkos) vai serveros bāzētās lietojumprogrammās (piemēram, elektroniskie banku pakalpojumi, e-pasta serveri vai datorspēles); tā ir arī nozīmīga pasaules tīmekļa programmēšanas valoda. ECMA-402 piedāvātās internacionalizācijas funkcijas ir ļoti būtisks ECMAScript papildinājums, kas sevišķi noderīgs Eiropas daudzvalodīgajā vidē. ECMAScript specifikācijas un standarti būtiski sekmē sadarbspējas uzlabošanu; tos ļoti bieži iekļauj publiskajam iepirkumam domātajos nacionālajos sadarbspējas standartos un specifikācijās.

(12)

W3C XML, ko izdevis Globālā tīmekļa konsorcijs (W3C), ir saistītu datu strukturēšanas specifikāciju pakete, kas veicina visnotaļ modulējamu informācijas un skaitļošanas resursu koplietošanu. XML 1.0. versija mūsdienās ir viens no visplašāk izmantotajiem strukturētas informācijas koplietošanas formātiem, un daudzu citu datu formātu specifikāciju pamatā ir XML paplašinājumi. To ļoti plaši izmanto informācijas nosūtīšanā gan “personas–personas”, gan “datora–datora” formātā, tāpēc vairumā gadījumu tas ir interneta lietošanas neatņemams elements. Iepirkuma rīkotājiem vajadzētu izvēlēties specifikācijas, kas atbilst attiecīgā publiskā iepirkuma vajadzībām. XML plašā izplatība pasaules datu glabātavās un tīklos nozīmē, ka tas nākamajās desmitgadēs būs viens no galvenajiem formātiem, kas nodrošina globālu IKT sadarbspēju starp dažādām lietojumprogrammām, pakalpojumiem un produktiem,