EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014L0034

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (pārstrādāta redakcija) Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 96, 29.3.2014, p. 309–356 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/34/oj

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/309


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/34/ES

(2014. gada 26. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (3), ir veikti būtiski grozījumi (4). Ievērojot to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (5), nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (6) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Direktīva 94/9/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(4)

Šī direktīva attiecas uz produktiem, kuri ir jauni Savienības tirgū brīdī, kad tie tiek laisti šajā tirgū; tas nozīmē, ka tie ir vai nu jauni produkti, ko izgatavojis ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jauni vai lietoti produkti, kas importēti no trešās valsts.

(5)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visa veida piegādei, tostarp tālpārdošanai.

(6)

Dalībvalstu pienākums ir aizsargāt savā teritorijā cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju, veselību un drošību, kā arī attiecīgā gadījumā mājdzīvniekus un īpašumu, jo īpaši ņemot vērā apdraudējumu, kas rodas, lietojot iekārtas un sistēmas, kuras nodrošina aizsardzību sprādzienbīstamā vidē.

(7)

Direktīva 94/9/EK ir veicinājusi efektīvu sprādziendrošumu attiecībā gan uz kalnrūpniecības, gan virszemes iekārtām. Abu minēto grupas iekārtas izmanto daudzās saimniecības un rūpniecības nozarēs un tām ir visai ievērojama nozīme tautsaimniecībā.

(8)

Lai nodrošinātu iekārtu un aizsardzības sistēmu drošumu, svarīga ir atbilstība veselības un drošības prasībām. Minētās prasības, kas ir jāievēro attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, būtu sīkāk jāsadala vispārējās un papildu prasībās. Papildu prasības pirmām kārtām būtu jāattiecina gan uz faktisko, gan iespējamo apdraudējumu. Tāpēc iekārtām un aizsardzības sistēmām būtu jāatbilst vismaz vienai no šīm prasībām, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to atbilstīgu darbību vai paredzēto izmantošanu. Izmantošana paredzētajiem mērķiem ir galvenais iekārtu un aizsardzības sistēmu sprādziendrošuma priekšnosacījums. Ražotājiem ir obligāti jānodrošina izsmeļoša informācija. Turklāt vajadzētu būt īpašam un skaidram marķējumam, kas norāda, ka iekārtas un aizsardzības sistēmas ir lietojamas sprādzienbīstamā vidē.

(9)

Lai nodrošinātu iekārtu un aizsardzības sistēmu drošumu, būtu obligāti jāievēro šajā direktīvā noteiktās veselības un drošības pamatprasības. Īstenojot minētās prasības, būtu jāņem vērā gan tehnoloģijas attīstības līmenis ražošanas brīdī, gan noteicošie tehniskie un saimnieciskie apsvērumi.

(10)

Lai nodrošinātu cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju, veselības un drošības augstu aizsardzības līmeni un attiecīgā gadījumā mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par produktu atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(11)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus produktus, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(12)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(13)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(14)

Jānodrošina, lai produkti no trešām valstīm, kuri nokļūst Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai un jo īpaši lai ražotāji minētajiem produktiem būtu veikuši atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka produkti, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū produktus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka produkta marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(15)

Laižot produktu tirgū, katram importētājam uz produkta būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai. Gadījumos, kad produkta izmērs vai īpatnības to neatļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz produkta norādītu savu nosaukumu un adresi.

(16)

Izplatītājs dara produktu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir to laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar produktu nelabvēlīgi neietekmē produkta atbilstību.

(17)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu produktu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina produktu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(18)

Izplatītājiem un importētājiem, kas ir cieši saistīti ar tirgu, būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo produktu.

(19)

Nodrošinot ražojuma izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgus produktus darījuši pieejamus tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā direktīvā prasīta citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji šādu informāciju atjaunina par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši produktu vai kuriem tie ir piegādājuši produktu.

(20)

Šajā direktīvā būtu jāparedz noteikt vienīgi veselības un drošības pamatprasības. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to produktu atbilstību, kuri atbilst saskaņotajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (7) ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas.

(21)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

(22)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka produkti, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst veselības un drošības pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošības līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(23)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz saskaņā ar šo direktīvu prasīto informāciju par produkta atbilstību šīs direktīvas un pārējo attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(24)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kurā iekļautas atbilstīgas atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(25)

CE zīme, kas norāda uz produkta atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtējumu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes uzlikšanas noteikumi.

(26)

Dažas šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(27)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 94/9/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(28)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(29)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(30)

Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(31)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(32)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajiem produktiem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(33)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(34)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(35)

Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(36)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka produktus, uz kuriem attiecas šī direktīva, var laist tirgū tikai tad, ja tie, pareizi uzglabāti un izmantoti paredzētajam nolūkam vai izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību un drošību. Būtu jāuzskata, ka produkti, uz kuriem attiecas šī direktīva, neatbilst šajā direktīvā noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda izmantošana varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultātā.

(37)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz produktiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles šo uzdevumu veikšanai.

(38)

Direktīvā 94/9/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt produkta atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(39)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz vienkāršām produktiem, kas rada apdraudējumu cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju, veselībai vai drošībai, vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam. Tam arī būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem produktiem.

(40)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

(41)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8).

(42)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(43)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto arī, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgiem produktiem, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

(44)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atbilstīgiem produktiem, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai mājdzīvniekiem, vai īpašumam, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(45)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina vai nu tās priekšsēdētājs, vai dalībvalsts pārstāvis.

(46)

Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz šo direktīvu, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un vajadzības gadījumā – uzaicinājums piedalīties šādās sanāksmēs.

(47)

Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 šo aktu īpašā rakstura dēļ, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem produktiem ir pamatoti.

(48)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(49)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu produktu pieejamību tirgū un laišanu ekspluatācijā, kas pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 94/9/EK, bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produktu prasībām. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu varēt piegādāt produktus, kuri ir laisti tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(50)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai produkti tirgū atbilstu prasībām, kas paredz augstu cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju, veselības aizsardzības un drošības aizsardzības līmeni un attiecīgos gadījumos mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību, garantējot iekšējā tirgus darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(51)

Pienākumam šo direktīvu transponēt attiecīgu valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, kuri paredz būtiskus grozījumus salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(52)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XI pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanas datumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo direktīvu piemēro šādiem produktiem (turpmāk “produkti”):

a)

iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē;

b)

drošuma ierīcēm, kontrolierīcēm un regulēšanas ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārpus sprādzienbīstamas vides, bet nodrošina vai veicina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību sprādzienbīstamos apstākļos;

c)

sastāvdaļām, kuras paredzēts iebūvēt a) apakšpunktā minētajās iekārtās un aizsardzības sistēmās.

2.   Šo direktīvu nepiemēro:

a)

medicīnas iekārtām, kas paredzētas izmantošanai medicīnas nozarē;

b)

iekārtām un aizsardzības sistēmām, ja sprādzienbīstamību izraisa vienīgi sprādzienbīstamu vielu vai nestabilu ķīmisku vielu klātbūtne;

c)

iekārtām, kas paredzētas izmantošanai mājas apstākļos un nekomerciālā vidē, kur sprādzienbīstama vide rodas ļoti reti, un vienīgi tad, ja ir nejauši notikusi gāzveida kurināmā noplūde;

d)

individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas minēti Padomes Direktīvā 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (9);

e)

jūras kuģiem un pārvietojamām iekārtām atklātā jūrā, kā arī aprīkojumam, kas atrodas uz tādiem kuģiem vai iekārtām;

f)

transporta līdzekļiem, t. i., transportlīdzekļiem un to piekabēm, ko izmanto vienīgi pasažieru pārvadāšanai pa gaisu vai izmantojot autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļu tīklu, kā arī uz transporta līdzekļiem, ja vien tie paredzēti kravu pārvadāšanai pa gaisu, izmantojot koplietošanas ceļu vai dzelzceļu tīklu, vai ūdensceļus. Transportlīdzekļus, kas paredzēti izmantošanai sprādzienbīstamā vidē, neizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas;

g)

iekārtām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“iekārtas” ir mašīnas, aparāti, stacionāras vai mobilas ierīces, vadības sastāvdaļas un ar tām saistīti līdzekļi un detektoru sistēmas vai aizsardzības sistēmas, kuras atsevišķi vai kopā ir paredzētas enerģijas ražošanai, pārvadīšanai, glabāšanai, mērīšanai, kontrolēšanai un pārveidošanai un/vai materiālu pārstrādei un kuras var izraisīt sprādzienu savu iespējamo aizdegšanās avotu dēļ;

2)

“aizsardzības sistēmas” ir ierīces, kuras nav iekārtu sastāvdaļas un kuras ir paredzētas tūlītējai sprādziena apturēšanai sākumstadijā un/vai sprādziena izraisītā triecienviļņa ierobežošanai, un kuras dara pieejamas tirgū atsevišķi izmantošanai kā patstāvīgas darbības sistēmas;

3)

“sastāvdaļas” ir jebkuras detaļas, kas ir būtiskas iekārtu un aizsardzības sistēmu drošai darbībai, bet bez patstāvīgām funkcijām;

4)

“sprādzienbīstama vide” ir vide, kurā pastāv uzliesmojošu vielu – gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu – maisījums ar gaisu, kas normālos apstākļos pēc aizdedzināšanas spēj uzliesmot visā tā tilpumā;

5)

“iespējami sprādzienbīstama vide” ir vide, kas var kļūt sprādzienbīstama vietējo un ražošanas apstākļu dēļ;

6)

“I grupas iekārtas” ir iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā, kas pakļauts raktuvju gāzu un/vai viegli uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem, un šī grupa sastāv no M1 un M2 kategorijas iekārtām, kā norādīts I pielikumā;

7)

“II grupas iekārtas” ir iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai citās vietās, ko var apdraudēt sprādzienbīstama vide, un šī grupa sastāv no 1., 2. un 3. kategorijas iekārtām, kā norādīts I pielikumā;

8)

“iekārtu kategorija” ir I pielikumā norādītā iekārtu klasifikācija katrā iekārtu grupā, kurā noteikts nepieciešamais aizsardzības līmenis, kas jānodrošina;

9)

“paredzamā izmantošana” ir ražotāja ieteiktā produktu izmantošana, piešķirot katram aprīkojumam īpašu iekārtu grupu un kategoriju vai sniedzot visu informāciju, kas ir nepieciešama aizsardzības sistēmas, ierīces vai sastāvdaļas drošai darbībai;

10)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par samaksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

11)

“laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

12)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo produktu vai kas produktu ir projektējis vai izgatavojis un laiž minēto produktu tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmanto paša vajadzībām;

13)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

14)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts produktu;

15)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara produktu pieejamu tirgū;

16)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

17)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām produktam jāatbilst;

18)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

19)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

20)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

21)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu saistītās veselības un drošības pamatprasības, kas noteiktas šajā direktīvā;

22)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

23)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ produktu, kas jau ir bijis pieejams tiešajam patērētajam;

24)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka produkts no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

25)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

26)

“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka produkts atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Pieejamība tirgū un laišana ekspluatācijā

1.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka produktus var darīt pieejamus tirgū un laiž ekspluatācijā tikai tad, ja, tos pareizi uzstādot, uzturot kārtībā un lietojot saskaņā ar paredzēto lietojumu, tie atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darba ņēmēju aizsardzību laikā, kad viņi lieto attiecīgos produktus ar noteikumu, ka šie produkti nav pārveidoti pretēji šīs direktīvas noteikumiem.

3.   Dalībvalstis neliedz izstādīt gadatirgos, komercizstādēs un demonstrācijās produktus, kas neatbilst šai direktīvai, ar noteikumu, ka skaidri saskatāma zīme norāda uz to, ka šie produkti neatbilst šai direktīvai un nav paredzēti pārdošanai, kamēr ražotājs, kurš reģistrēts Savienībā, nav nodrošinājis šo atbilstību. Šādu pasākumu laikā veic atbilstošus drošības pasākumus, kas nodrošina cilvēku aizsardzību.

4. pants

Veselības un drošības pamatprasības

Produkti atbilst veselības un drošības pamatprasībām, kas izklāstītas II pielikumā, ņemot vērā to paredzamo lietojumu.

5. pants

Brīva aprite

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu produktu pieejamību tirgū un laišanu ekspluatācijā, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2. NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

6. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot savus produktus tirgū vai izmantojot tos savām vajadzībām, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un izgatavoti saskaņā ar veselības un drošības pamatprasībām, kas izklāstītas II pielikumā.

2.   Ražotāji sagatavo III līdz IX pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic 13. pantā minēto attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar šo procedūru ir pierādīts, ka produkts, kas nav sastāvdaļa, atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

Ja ar attiecīgo atbilstības nodrošināšanas procedūru ir pierādīts, ka sastāvdaļa atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo 13. panta 3. punktā minēto rakstisko atbilstības apliecinājumu.

Ražotāji nodrošina, ka ikvienam produktam ir pēc vajadzības pievienota vai nu ES atbilstības deklarācija, vai attiecīgs atbilstības apliecinājums. Taču, ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu produktu, produktu partijai vai attiecīgajam sūtījumam pievieno tikai vienu kopiju.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju vai attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā produkta konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta produkta atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar produkta radīto apdraudējumu, ražotāji galalietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic to produktu paraugu testēšanu, kas darīti pieejami tirgū, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus produktus un atsauktus produktus, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.   Ražotāji nodrošina, ka uz produktiem, ko viņi laiduši tirgū, ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits to identifikācijas elements vai, ja produkta izmērs vai īpatnības to neļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentā.

6.   Ražotāji nodrošina, ka produktiem, kas nav sastāvdaļas un ko tie laiduši tirgū, ir īpašais sprādziendrošuma marķējums un attiecīgā gadījumā II pielikuma 1.0.5. punktā norādītais cita veida marķējums un informācija.

7.   Ražotāji uz produkta norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

8.   Ražotāji nodrošina, ka produktam ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošuma informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

9.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi produktu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

10.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību šai direktīvai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada produkti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

7. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotāji ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 6. panta 2. punktā noteiktais pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

a)

10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju vai attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt produkti, uz kuriem attiecas viņa pilnvaras.

8. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgus produktus.

2.   Pirms produkta laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 13. pantā. Viņi nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka produktam attiecīgā gadījumā ir CE zīme, tam ir pievienota ES atbilstības deklarācija vai atbilstības apliecinājums un vajadzīgie dokumenti, un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. punktā, 6. punktā un 7. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, viņš nelaiž produktu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz produkta norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka produktam ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar produkta radīto apdraudējumu, importētāji galalietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic to produktu paraugu testēšanu, kas darīti pieejami tirgū, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus produktus un atsauktus produktus, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi produktu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Importētāji 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju vai attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada produkti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

9. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot produktu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms produkts tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka produktam ir CE zīme, ka tam attiecīgā gadījumā ir pievienota ES atbilstības deklarācija vai atbilstības apliecinājums un vajadzīgie dokumenti, un instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem saprotamā valodā, kurā produkts tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5., 6. un 7. punktā un 8. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, viņš nedara produktu pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi produktu minētajam nolūkam ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļauti apdraudējumus, ko rada produkti, kurus viņi ir darījuši pieejamus tirgū.

10. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu produktu ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu produktu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, viņu šajā direktīvā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 6. pants.

11. pants

Uzņēmēju identifikācija

Uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma norāda šādu informāciju:

a)

visus uzņēmējus, kuri tiem piegādājuši produktu;

b)

visus uzņēmējus, kuriem tie piegādājuši produktu.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad produkts tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši produktu.

3. NODAĻA

PRODUKTA ATBILSTĪBA

12. pants

Pieņēmums par produktu atbilstību

1.   Produktus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2.   Ja saskaņoto standartu nav, dalībvalstis pēc saviem ieskatiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu ieinteresētās puses par valstī spēkā esošajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām, kurus tās uzskata par svarīgiem vai saistītiem ar II pielikumā izklāstīto veselības un drošības pamatprasību atbilstīgu izpildi.

13. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Lai novērtētu iekārtu un attiecīgā gadījumā 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto ierīču atbilstību, ievēro turpmāk norādīto:

a)

attiecībā uz I un II grupas iekārtām, M1 un 1. kategorijas iekārtām ievēro III pielikumā izklāstīto ES tipa pārbaudes procedūru, kā arī kādu no turpmāk minētajām procedūrām:

atbilstība tipam, pamatojoties uz IV pielikumā izklāstīto ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu,

atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, kas izklāstīta V pielikumā;

b)

attiecībā uz I un II grupas iekārtām, M2 un 2. kategorijas iekārtām:

i)

attiecībā uz šo grupu un kategoriju iekšdedzes dzinējiem un elektroiekārtām ievēro III pielikumā izklāstīto ES tipa pārbaudes procedūru, kā arī kādu no turpmāk minētajām procedūrām:

atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām produkta pārbaudēm, kā izklāstīts VI pielikumā,

atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, kā izklāstīts VII pielikumā;

ii)

attiecībā uz citām šo grupu un kategoriju iekārtām ievēro VIII pielikumā izklāstīto ražošanas iekšējās kontroli un nodod VIII pielikuma 2. punktā paredzēto tehnisko dokumentāciju paziņotajai iestādei, kas, cik drīz vien iespējams, apstiprina tās saņemšanu un patur to sev;

c)

attiecībā uz II grupas 3. kategorijas iekārtām ievēro VIII pielikumā izklāstīto iekšējās ražošanas kontroli;

d)

attiecībā uz I un II grupas iekārtām papildus šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procedūrām var arī ievērot IX pielikumā izklāstīto procedūru, kas nodrošina atbilstību tipam, pamatojoties uz vienības verificēšanu.

2.   Aizsardzības sistēmu atbilstības novērtēšanai izmanto 1. punkta a) vai d) apakšpunktā minēto procedūru.

3.   Sastāvdaļām piemēro 1. punktā minētās procedūras, izņemot CE zīmes uzlikšanas un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanas procedūru. Ražotājs izsniedz rakstisku atbilstības apliecinājumu, paziņojot par sastāvdaļu atbilstību šīs direktīvas piemērojamiem noteiktumiem un norādot to īpašības, kā arī to, kādā veidā tie iebūvējami iekārtās vai aizsardzības sistēmās, lai nodrošinātu atbilstību II pielikumā noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām, ko piemēro gatavām iekārtām vai aizsardzības sistēmām.

4.   Attiecībā uz II pielikuma 1.2.7. punktā minētajiem drošuma jautājumiem papildus 1. un 2. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām var ievērot arī VIII pielikumā minēto procedūru.

5.   Atkāpjoties no 1., 2. un 4. punkta, kompetentās iestādes, balstoties uz attiecīgi pamatotu prasību, var atļaut konkrētas dalībvalsts teritorijā laist tirgū un laist ekspluatācijā produktus, kuri nav sastāvdaļas un uz kuriem neattiecina 1., 2. un 4. punktā minētās procedūras, un kurus izmanto aizsardzības nolūkā.

6.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar 1. līdz 4. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām veic valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

14. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir X pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir III līdz IX pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā produktu laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz produktu attiecas vairāk nekā viens Savienības akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecība uz visiem šādiem Savienības aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

15. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

16. pants

CE zīmes un citu zīmju uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek produktam vai iekļauj tā informācijas plāksnītē. Ja tas nav iespējams vai attaisnojams produkta īpatnību dēļ, to uzliek uz iepakojuma un pievienotajiem dokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms produkta laišanas tirgū.

3.   Aiz CE zīmes ir paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un attiecīgā gadījumā paziņotās iestādes identifikācijas numura ir īpašais sprādziendrošuma marķējums Image , iekārtu grupas un kategorijas simboli un attiecīgā gadījumā II pielikuma 1.0.5. punktā norādītais cita veida marķējums un informācija.

5.   Aiz CE zīmes un 4. punktā minētā marķējuma, simboliem un informācijas un vajadzības gadījumā paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

Produktus, kas ir projektēti lietošanai konkrētā sprādzienbīstamā vidē, attiecīgi marķē.

6.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

4. NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

17. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

18. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp atbilstību 23. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtējumu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 19. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā struktūra uzņemas saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par uzdevumiem, ko veic 3. punktā minētā struktūra.

19. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

20. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

21. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai produkta, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmēju organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo ražojumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir apliecināta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo produktu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos produktus, kas ir nepieciešami atbilstības novērtējuma struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo produktu projektēšanu, ražošanu vai izgatavošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, izmantošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III līdz VII un IX pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtējuma procedūrām un produktu veidiem vai kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamības iespēju. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida produktus.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III līdz VII un IX pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

22. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 21. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

23. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 21. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar III līdz VII un IX pielikumu.

24. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un produktu vai produktus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 21. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 21. panta prasībām.

25. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 21. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo produktu vai produktiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 24. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 21. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

26. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

27. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 21. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

28. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

29. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III līdz VII un IX pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai produkts atbilstu šīs direktīvas prasībām.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās veselības un drošības pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka produkts vairs neatbilst, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

30. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem.

31. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai par paziņošanas nosacījumiem;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem produktiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

32. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

33. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas darbā.

5. NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO PRODUKTU KONTROLE, KURI NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

34. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to produktu kontrole, kuri nokļūst Savienības tirgū

Produktiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 1. pants, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

35. pants

Procedūra darbībām ar produktiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka produkts apdraud cilvēku veselību vai drošību, vai arī mājdzīvniekus vai īpašumu, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo produktu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka izstrādājums neatbilst šīs direktīvas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu produkta atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam tos izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi pienācīgie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka produkti tiek darīti pieejami valsts tirgū, izņemts no tirgus vai atsaukts.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā produkta identificēšanai, datus par produkta izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

produkta neatbilstība prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību, mājdzīvnieku vai īpašuma aizsardzību, vai

b)

trūkumiem 12. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā produkta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo produktu nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, produkta izņemšana no tirgus.

36. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 35. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā produkta izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts minēto pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un produkta neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 35. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

37. pants

Atbilstīgi produkti, kas rada apdraudējumu

1.   Ja dalībvalsts pēc 35. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan produkts atbilst šīs direktīvas prasībām, tas apdraud cilvēku veselību vai drošību, vai arī mājdzīvniekus vai īpašumu, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais produkts, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā pienācīgajā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgā produkta identificēšanai, datus par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību vai ar mājdzīvnieku vai īpašuma aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 39. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

38. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 35. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 16. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta gadījumos, kad tā bijusi vajadzīga;

c)

īpašais sprādziendrošuma marķējums Image , iekārtu grupas un kategorijas simboli un attiecīgā gadījumā cita veida marķējums un informācija ir uzlikti, pārkāpjot II pielikuma 1.0.5. punktu vai vispār nav uzlikti;

d)

paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 16. pantu, ja minētā struktūra ir iesaistīta ražošanas kontroles posmā, vai tas nav uzlikts;

e)

produktam nav pievienota ES atbilstības deklarācija vai attiecīgā gadījumā - atbilstības apliecinājums;

f)

ES atbilstības deklarācija vai vajadzības gadījumā atbilstības apliecinājums ir sagatavots nepareizi;

g)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

h)

informācija, kas minēta 6. panta 7. punktā vai 8. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

i)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 6. vai 8. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu produktu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

6. NODAĻA

KOMITEJAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja jautājumos par iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

40. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmēji pārkāpj to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Šādi noteikumi smagu pārkāpumu gadījumā var paredzēt kriminālsodu.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

41. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis nekavē tādu produktu pieejamību tirgū vai laišanu ekspluatācijā, uz kuriem attiecas Direktīva 94/9/EK, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām un kuri tika laisti tirgū pirms 2016. gada 20. aprīļa.

2.   Sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 94/9/EK, ir derīgi atbilstīgi šai direktīvai.

42. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta, 2. panta 2. un 8. līdz 26. punkta, 3. panta, 5. līdz 41. panta un III līdz X pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šādas atsauce un kā formulējama minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

43. pants

Atcelšana

Direktīvu 94/9/EK, kurā grozījumi izdarīti ar regulu, kas norādīta XI pielikuma A daļā, atceļ no 2016. gada 20. aprīļa, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XI pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos un tās piemērošanas datumiem.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar šīs direktīvas XII pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

44. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 2. panta 1. un 3. līdz 7. punktu, 4. pantu un I, II, XI un XII pielikumu piemēro no 2016. gada 20. aprīļa.

45. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja. (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 20. februāra lēmums

(3)  OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

(4)  Sk. XI pielikuma A daļu.

(5)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(7)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(9)  OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.


I PIELIKUMS

KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO, IEDALOT IEKĀRTU GRUPAS KATEGORIJĀS

1.   I grupas iekārtas

a)

M1 kategorijas iekārtas ir iekārtas, kas projektētas un, vajadzības gadījumā, papildus aprīkotas ar speciālajiem aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja noteiktajiem darbības parametriem un panāktu ļoti augstu aizsardzības līmeni.

Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas lietošanai šahtu apakšzemes daļās un tajās šahtu virszemes objektu daļās, kuras pakļautas raktuvju gāzu un/vai uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem.

Šīs kategorijas iekārtām jāspēj darboties sprādzienbīstamā vidē pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā, un ir jānodrošina tāda aizsardzība, lai:

gadījumā, ja nedarbojas viens aizsardzības līdzeklis, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits neatkarīgs aizsardzības līdzeklis,

vai ja vienlaikus rodas divi viens no otra neatkarīgi traucējumi, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.0.1. punktā minētajām papildprasībām.

b)

M2 kategorijas iekārtas ir iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja noteiktajiem darbības parametriem un panāktu augstu aizsardzības līmeni.

Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas lietošanai raktuvju pazemes daļā un tajās raktuvju virszemes objektu daļās, kuras pakļautas raktuvju gāzu un/vai uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem.

Ir paredzēts, ka, rodoties sprādzienbīstamai videi, šīs iekārtas ir iespējams atslēgt no strāvas avota.

Šīs kategorijas iekārtu aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni normālos darbības apstākļos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, jo īpaši, darbinot iekārtas pastiprinātā režīmā vai mainīgos apkārtējos apstākļos.

Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.0.2. punktā minētajām papildprasībām.

2.   II grupas iekārtas

a)

1. kategorijas iekārtas ir iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja noteiktajiem darbības parametriem un panāktu ļoti augstu aizsardzības līmeni.

Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas lietošanai vietās, kurās, gaisam sajaucoties ar gāzēm, tvaikiem, miglu vai putekļiem, pastāvīgi, ilgstoši vai bieži veidojas sprādzienbīstama vide.

Šīs kategorijas iekārtām ir jānodrošina nepieciešamais aizsardzības līmenis pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā, un to aizsardzības līdzekļiem jābūt tādiem, lai:

gadījumā, ja nedarbojas viens aizsardzības līdzeklis, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits neatkarīgs aizsardzības līdzeklis,

vai ja vienlaikus rodas divi viens no otra neatkarīgi traucējumi, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.1. punktā minētajām papildprasībām.

b)

2. kategorijas iekārtas ir iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja noteiktajiem darbības parametriem un panāktu augstu aizsardzības līmeni.

Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas lietošanai vietās, kurās gāzes, tvaiku, miglas dēļ vai, gaisam sajaucoties ar putekļiem dažreiz un īslaicīgi var rasties sprādzienbīstama vide.

Šīs kategorijas iekārtu aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni pat tad, ja bieži atkārtojas to darbības traucējumi vai ir vienkārši bojājumi, ar ko parasti jārēķinās.

Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.2. punktā minētajām papildprasībām.

c)

3. kategorijas iekārtas ir iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja noteiktajiem darbības parametriem un panāktu pietiekamu aizsardzības līmeni.

Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas lietošanai vietās, kurās gāzu, tvaiku, miglas un/vai putekļu radīta sprādzienbīstama vide ir maz iespējama, un, ja tāda tomēr rodas, tas notiek visai reti un tikai uz īsu brīdi.

Šīs kategorijas iekārtas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni to normālas darbības laikā.

Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.3. punktā minētajām papildprasībām.


II PIELIKUMS

VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PAMATPRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU IEKĀRTU UN AIZSARDZĪBAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANU UN IZGATAVOŠANU, KURAS IR PAREDZĒTAS LIETOŠANAI SPRĀDZIENBĪSTAMĀ VIDĒ

Ievadpiezīmes

A.

Cik vien iespējams, jāņem vērā un uzreiz jāizmanto jaunākās tehnoloģiskās zināšanas, kas var strauji mainīties.

B.

Uz ierīcēm, kas minētas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, veselības un drošības pamatprasības attiecas tikai tiktāl, cik tās nepieciešamas, lai panāktu šo ierīču drošu un stabilu darbību un ekspluatāciju, ņemot vērā sprādziena draudus.

1.   Kopējās prasības attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām

1.0.   Vispārīgas prasības

1.0.1.   Integrētā sprādziendrošuma principi

Projektējot iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, ir jāievēro integrētā sprādziendrošuma principi.

Šajā sakarā ražotājam ir jāveic pasākumi, lai:

pirmām kārtām, ja tas ir iespējams, nodrošinātos pret to, ka pašas iekārtas un aizsardzības sistēmas rada sprādzienbīstamu vidi vai aktivizē to,

nepieļautu aizdegšanos sprādzienbīstamā vidē, ņemot vērā jebkura elektriska un neelektriska aizdegšanās avota īpatnības,

uzreiz likvidētu un/vai ierobežotu līdz pietiekami drošam līmenim sprādziena liesmu rādiusu un spiedienu, ja sprādzienu tomēr neizdodas novērst un tas var tieši vai netieši apdraudēt cilvēkus un, atkarībā no apstākļiem, mājdzīvniekus vai īpašumu.

1.0.2.   Pirms iekārtu un aizsardzības sistēmu projektēšanas un izgatavošanas rūpīgi jāizanalizē varbūtējas darbības kļūmes, lai, ciktāl iespējams, nepieļautu bīstamu situāciju rašanos.

Jāņem vērā visi saprātīgi paredzamie ļaunprātīgas izmantošanas veidi.

1.0.3.   Īpaši apsekošanas un apkopes nosacījumi

Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā īpaši apsekošanas un apkopes nosacījumi.

1.0.4.   Apkārtējie apstākļi

Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā faktiskie vai paredzamie apkārtējie apstākļi.

1.0.5.   Marķēšana

Jebkuru iekārtu un aizsardzības sistēmu marķējumam jābūt salasāmam un neizdzēšamam, tajā norādot vismaz šādus datus:

ražotāja nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi,

CE zīmi (sk. Regulas (EK) Nr. 765/2008 II pielikumu),

sērijas vai tipa apzīmējumu,

partijas vai sērijas numuru, ja tāds ir,

izlaides gadu,

īpašo sprādziendrošuma marķējumu Image , aiz kura norāda iekārtu grupas un kategorijas simbolu,

II grupas iekārtām – burtu “G” (kas norāda uz gāzes, tvaiku vai miglas radītu sprādzienbīstamu vidi)

un/vai

burtu “D” (kas norāda uz putekļu radītu sprādzienbīstamu vidi).

Turklāt vajadzības gadījumā ir jānorāda visa būtiskā informācija, kas attiecas uz lietošanas drošumu.

1.0.6.   Lietošanas instrukcija

a)

Visām iekārtām un aizsardzības sistēmām jābūt ar lietošanas instrukciju, tajā iekļaujot vismaz šādus datus:

tos pašus datus, kas norādīti iekārtas vai aizsardzības sistēmas marķējumā, izņemot partijas vai sērijas numuru (sk. 1.0.5. punktu), kā arī jebkādu noderīgu papildinformāciju, kas var atvieglot apkalpošanu (piemēram, importētāja un remontdarbnīcu adrese u. tml.),

instrukcijas, kas garantē drošu:

laišanu ekspluatācijā,

lietošanu,

montāžu un demontāžu,

apkalpošanu (tehnisko apkopi un tehnisko palīdzību),

uzstādīšanu,

regulēšanu,

vajadzības gadījumā pie spiediena samazināšanas ierīcēm norāda bīstamās zonas,

vajadzības gadījumā iekļauj lietošanas instrukciju iesācējiem,

norādes, kas ļauj nekļūdīgi pieņemt lēmumu par to, vai konkrētas kategorijas iekārtu un aizsardzības sistēmu var droši izmantot paredzētajā vietā zināmos darbības apstākļos,

elektrības un spiediena parametrus, maksimālo virsmas temperatūru un citus robežlielumus,

vajadzības gadījumā norāda īpašus lietošanas nosacījumus, minot iespējamos nepareizas lietošanas piemērus,

vajadzības gadījumā norāda galvenos raksturlielumus instrumentiem, kas ir savietojami ar iekārtu vai aizsardzības sistēmu.

b)

Lietošanas instrukcijās jāietver zīmējumi un diagrammas, kas nepieciešamas iekārtas vai aizsardzības sistēmas lietošanas sākšanai, uzturēšanai, inspekcijai, pareizas darbības pārbaudei un, vajadzības gadījumā, remontam, kā arī citi noderīgi norādījumi, jo īpaši attiecībā uz drošumu.

c)

Iekārtu vai aizsardzības sistēmu tehniskie apraksti nedrīkst būt pretrunā ar pamācībā iekļautajām drošuma instrukcijām.

1.1.   Materiālu izvēle

1.1.1.   Materiāli, ko izmanto iekārtu un aizsardzības sistēmu izgatavošanai, nedrīkst izraisīt sprādzienu, ņemot vērā paredzēto slodzi paredzamajā darba vidē.

1.1.2.   Ražotāja noteikto darbības apstākļu robežās nav pieļaujama reakcija starp izmantotajiem materiāliem un sprādzienbīstamo vidi veidojošajām sastāvdaļām, kas varētu pasliktināt aizsardzību pret sprādzieniem.

1.1.3.   Jāizvēlas tādi materiāli, lai savienojumā ar citiem materiāliem to raksturlielumu un saderības paredzamās izmaiņas nepasliktinātu nepieciešamo aizsardzību pret sprādzieniem; jo īpaši jāņem vērā materiālu izturība pret koroziju un nodilumu, to elektrovadītspēja, triecienizturība, izturība pret novecošanu, kā arī temperatūras svārstību ietekme.

1.2.   Projektēšana un izgatavošana

1.2.1.   Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir pienācīgi jāņem vērā tehnoloģiskās zināšanas par sprādziendrošumu, lai iekārtas un aizsardzības sistēmas varētu droši kalpot visu paredzamo lietošanas laiku.

1.2.2.   Projektējot un izgatavojot sastāvdaļas, kas paredzētas iemontēšanai iekārtās un aizsardzības sistēmās vai lietotas to nomaiņai, ir jāpanāk, lai tās nodrošinātu aizsardzību pret sprādzieniem, ja tās ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

1.2.3.   Slēgtas konstrukcijas un hermetizācija

Iekārtas, kas var izdalīt viegli uzliesmojošas gāzes vai putekļus, ja vien iespējams, obligāti jāietver slēgtās konstrukcijās.

Ja iekārtām ir atveres vai neblīvi savienojumi, to konstrukcijai jābūt tādai, lai iekārtā izveidojušās gāzes vai putekļi izplūstot neradītu sprādzienbīstamu vidi iekārtas ārpusē.

Vietas, caur kurām notiek uzpilde vai iztukšošana, pēc iespējas jāprojektē tā, lai, veicot uzpildi vai iztukšošanu, ierobežotu degtspējīgu vielu noplūdi.

1.2.4.   Putekļu nosēdumi

Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas ir paredzētas izmantošanai putekļainā vidē, to konstrukcijai jābūt tādai, kas nepieļauj uz to virsmām uzkrājušos putekļu uzliesmošanu.

Vienmēr jācenšas maksimāli ierobežot putekļu uzkrāšanos. Iekārtām un aizsardzības sistēmām jābūt viegli tīrāmām.

Iekārtu detaļu virsmu sasilšanas temperatūrai jābūt zemākai par uzkrājušos putekļu uzliesmošanas temperatūru.

Jāņem vērā uzkrājušos putekļu biezums un vajadzības gadījumā jāmēģina samazināt temperatūru, lai nepieļautu uzkrājušos putekļu sasilšanu.

1.2.5.   Papildu aizsardzības līdzekļi

Iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas var būt pakļautas īpašai ārējai slodzei, vajadzības gadījumā jāaprīko ar papildu aizsardzības līdzekļiem.

Iekārtām jābūt izturīgām pret attiecīgo slodzi, saglabājot vajadzīgo sprādziendrošumu.

1.2.6.   Droša atvēršana

Ja iekārtām un aizsardzības sistēmām ir korpuss vai slēgts apvalks, kas pats par sevi daļēji garantē sprādziendrošumu, šim korpusam vai slēgtajam apvalkam jābūt atveramam tikai ar īpašu instrumentu vai pēc atbilstīgu aizsardzības pasākumu veikšanas.

1.2.7.   Aizsardzība pret citiem apdraudējumiem

Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jānodrošina, lai:

a)

tās tiešā vai netiešā saskarē neradītu fiziskas traumas vai citu kaitējumu;

b)

atklātās daļas virsmas temperatūra vai to radītais starojums neradītu apdraudējumu;

c)

nepieļautu neelektriska rakstura apdraudējumu, kas ir zināms no pieredzes;

d)

paredzamie pārslodzes apstākļi neradītu bīstamas situācijas.

Ja uz šajā punktā minētajiem riska faktoriem saistībā ar iekārtām vai aizsardzības sistēmām pilnīgi vai daļēji attiecas citi Savienības tiesību akti, šo direktīvu nepiemēro vai pārtrauc to piemērot attiecībā uz šīm iekārtām un aizsardzības sistēmām, kā arī šiem riska faktoriem no minēto īpašo Savienības tiesību aktu piemērošanas brīža.

1.2.8.   Iekārtu pārslodze

Iekārtu pārslodzes draudi ir jānovērš projektēšanas posmā, izmantojot integrētās mērierīces, regulēšanas un vadības ierīces, piemēram, strāvas pārslodzes slēdžus, temperatūras ierobežotājus, diferenciālspiediena slēdžus, caurplūdes mērītājus, laika relejus, tahometrus un/vai tamlīdzīgas kontrolierīces.

1.2.9.   Ugunsdrošas apvalksistēmas

Nodrošinot ar apvalku daļas, kas var izraisīt aizdegšanos sprādzienbīstamā vidē, apvalkam jābūt drošam pret iekšējo spiedienu, kas rodas, eksplodējot sprādzienbīstamam maisījumam, un jānovērš sprādziena izplatīšanās sprādzienbīstamā vidē ap apvalku.

1.3.   Iespējamie aizdegšanās avoti

1.3.1.   Apdraudējums, ko izraisa dažādi aizdegšanās avoti

Jānodrošinās pret tādiem iespējamiem aizdegšanās avotiem kā dzirksteles, liesmas, elektriskie loki, augsta virsmas temperatūra, akustiskā enerģija, optiskais starojums, elektromagnētiskie viļņi un citi.

1.3.2.   Apdraudējums, ko izraisa statiskā elektrība

Jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātos pret elektrostatiskajiem lādiņiem, kas var izraisīt bīstamu izlādi.

1.3.3.   Apdraudējums, ko izraisa klejojošā strāva un noplūdes strāva

Jānodrošinās pret klejojošo strāvu un noplūdes strāvu iekārtu vadītspējīgās daļās, kas var, piemēram, izraisīt bīstamu koroziju, virsmas pārkaršanu vai dzirksteļošanu, kā arī aizdegšanos.

1.3.4.   Apdraudējums, ko izraisa pārkaršana

Projektēšanas posmā, cik vien iespējams, ir jānodrošinās pret berzes vai trieciena radītu pārkaršanu, kas, piemēram, rodas materiālu un daļu savstarpējas saskares rezultātā rotācijas laikā vai pēc svešķermeņu iekļūšanas sistēmā.

1.3.5.   Apdraudējums spiediena izlīdzināšanas gaitā

Iekārtu un aizsardzības sistēmu konstrukcijai jābūt tādai, lai nodrošinātos pret triecienviļņiem vai kompresiju, kas rodas spiediena izlīdzināšanas gaitā un var izraisīt aizdegšanos, vai tās jāaprīko ar integrētajām mērierīcēm, regulēšanas un vadības ierīcēm.

1.4.   Apdraudējums, ko izraisa ārēji faktori

1.4.1.   Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāpanāk, ka tās pilnīgi droši veic paredzēto funkciju pat tad, ja mainās apkārtējie apstākļi, kā arī strāvas, mitruma, vibrāciju, piesārņojuma un citu ārējo faktoru ietekmē, ņemot vērā ražotāja noteiktos lietošanas apstākļu ierobežojumus.

1.4.2.   Iekārtu daļām jābūt attiecīgi izturīgām pret paredzamajiem mehāniskajiem un termiskajiem spriegumiem, kā arī esošajām vai iespējamām ķīmiskajām vielām.

1.5.   Prasības attiecībā uz drošuma ierīcēm

1.5.1.   Drošuma ierīcēm jādarbojas neatkarīgi no mērierīcēm un/vai kontrolierīcēm, kas nepieciešamas iekārtas darbības nodrošināšanai.

Drošuma ierīču bojājumi, cik vien iespējams, jāatklāj pietiekami ātri, izmantojot atbilstošus tehniskos līdzekļus, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespēju.

Elektriskajām ķēdēm kopumā jāpiemēro bezatteices princips.

Drošuma ierīces ieslēgšanai parasti jābūt tiešai, bez programmētās vadības starpniecības.

1.5.2.   Ja drošuma ierīce nedarbojas, iespēju robežās ir jānodrošina iekārtu un/vai aizsardzības sistēmu droša darbība.

1.5.3.   Drošuma ierīču avārijas slēdzim, ja vien iespējams, jābūt aprīkotam ar atkārtotas palaišanas bloķētājiem. Jauna komanda iedarbināšanai normālā režīmā ir iespējama tikai pēc bloķētāju tīšas atgriešanas sākumstāvoklī.

1.5.4.   Vadības iekārtas un displeji

Ja izmanto vadības iekārtas un displejus, tie jāizgatavo, ievērojot ergonomikas principus, lai panāktu maksimāli iespējamo darbības drošuma līmeni attiecībā uz sprādzienbīstamību.

1.5.5.   Prasības attiecībā uz ierīcēm, ar kurām veic sprādziendrošuma mērījumus

Ja ierīces, ar kurām veic mērījumus, ir saistītas ar sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām, tās jāprojektē un jāizgatavo tā, lai tās spētu darboties paredzētajos un īpašos darbības apstākļos.

1.5.6.   Vajadzības gadījumā ir jānodrošina iespēja pārbaudīt tādu ierīču nolasījuma precizitāti un darbspēju, ar kurām veic mērījumus.

1.5.7.   Projektējot ierīces, ar kurām veic mērījumus, tajās jāiestrādā drošuma rezerve, kas paredz, ka trauksmes slieksnis nedrīkst pietuvoties uzraugāmās vides sprādzienbīstamības un/vai aizdegšanās robežai, jo īpaši, ņemot vērā objekta darbības apstākļus un iespējamās novirzes mērsistēmā.

1.5.8.   Riska faktori, kas saistīti ar programmatūru

Projektējot programmvadītas iekārtas, aizsardzības sistēmas un drošuma ierīces, īpaša uzmanība jāpievērš riska faktoriem, kas saistīti ar kļūmēm programmnodrošinājumā.

1.6.   Sistēmdrošuma prasību iestrādāšana

1.6.1.   Jāparedz iespēja manuālajā režīmā izslēgt automātiski darbināmas iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas novirzās no paredzētajiem darbības nosacījumiem, ja vien tas neapdraud drošumu.

1.6.2.   Pēc avārijas atslēgšanas ierīces iedarbināšanas pēc iespējas ātri un nekaitīgi jāizkliedē vai jāizolē uzkrājusies enerģija, lai tā turpmāk neradītu apdraudējumu.

Tas neattiecas uz elektroķīmiski uzkrātu enerģiju.

1.6.3.   Apdraudējums, ko rada enerģijas padeves traucējumi

Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas var radīt papildu apdraudējumu, pārtrūkstot enerģijas padevei, ir jānodrošina iespēja tās uzturēt bezriska darbības režīmā neatkarīgi no pārējām iekārtām.

1.6.4.   Apdraudējums, ko rada vadu savienojumi

Iekārtas un aizsardzības sistēmas jāaprīko ar piemērotiem kabeļiem un ligzdām.

Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas ir paredzētas izmantošanai kopā ar citām iekārtām un aizsardzības sistēmām, savienojumam jābūt drošam.

1.6.5.   Iekārtu aprīkošana ar trauksmes ierīcēm

Ja iekārtas vai aizsardzības sistēmas ir aprīkotas ar uztveršanas vai trauksmes ierīcēm sprādzienbīstamas vides noteikšanai, ir jābūt atbilstošai lietošanas instrukcijai, kas nodrošina to uzstādīšanu piemērotās vietās.

2.   Papildprasības attiecībā uz iekārtām

2.0.   Prasības, ko piemēro I grupas iekārtām

2.0.1.   Prasības, ko piemēro I grupas M1 kategorijas iekārtām

2.0.1.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu rašanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā.

Iekārtas jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai:

gadījumā, ja nedarbojas viens aizsardzības līdzeklis, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits neatkarīgs aizsardzības līdzeklis,

vai ja rodas divi viens no otra neatkarīgi traucējumi, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar īpašiem aizsardzības līdzekļiem.

Tām jābūt lietojamām arī sprādzienbīstamā vidē.

2.0.1.2.

Vajadzības gadījumā iekārtas jāizgatavo tā, lai novērstu putekļu iekļūšanu tajās.

2.0.1.3.

Iekārtu daļu virsmas temperatūrai jābūt ievērojami zemākai par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru, lai nepieļautu suspendētu putekļu aizdegšanos.

2.0.1.4.

Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar piemērotām bloķēšanas sistēmām.

2.0.2.   Prasības, ko piemēro I grupas M2 kategorijas iekārtām

2.0.2.1.

Iekārtas jāaprīko ar aizsardzības līdzekļiem, kas nepieļauj aizdegšanās avotu aktivizēšanos normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, jo īpaši nesaudzīgas apiešanās un mainīgu apkārtējo apstākļu dēļ.

Jāparedz iespēja šīs iekārtas atslēgt no strāvas, ja vide kļūst sprādzienbīstama.

2.0.2.2.

Iekārtas jāizgatavo tā, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai kad tiek izmantotas attiecīgas bloķēšanas sistēmas. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

2.0.2.3.

Attiecībā uz putekļu radītu sprādzienbīstamību ir jāievēro prasības, ko piemēro M1 kategorijas iekārtām.

2.1.   Prasības, ko piemēro II grupas 1. kategorijas iekārtām

2.1.1.   Sprādzienbīstama vide, ko rada gāzes, tvaiki vai migla

2.1.1.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu aktivizēšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā.

Tās jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai:

gadījumā, ja nedarbojas viens aizsardzības līdzeklis, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits neatkarīgs aizsardzības līdzeklis,

vai ja rodas divi viens no otra neatkarīgi traucējumi, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

2.1.1.2.

Attiecībā uz iekārtām, kuru virsma var sakarst, ir jāpanāk, lai pat visnelabvēlīgākajos apstākļos netiktu pārsniegta noteiktā maksimāli pieļaujamā temperatūra.

Tāpat jāņem vērā temperatūras paaugstināšanās siltuma uzkrāšanās un ķīmisko reakciju ietekmē.

2.1.1.3.

Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar piemērotām bloķēšanas sistēmām.

2.1.2.   Sprādzienbīstama vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi

2.1.2.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošina, ka gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanās nav iespējama pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā.

Tās jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai:

gadījumā, ja nedarbojas viens aizsardzības līdzeklis, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits neatkarīgs aizsardzības līdzeklis,

vai ja rodas divi viens no otra neatkarīgi traucējumi, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

2.1.2.2.

Vajadzības gadījumā iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, kurā putekļu iekļūšana vai izkļūšana ir iespējama tikai īpaši paredzētās vietās.

Šī prasība attiecas arī uz kabeļu ievadiem un savienojumu vietām.

2.1.2.3.

Iekārtu detaļu virsmas temperatūrai jābūt ievērojami zemākai par paredzamo gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu uzkrāto putekļu aizdegšanos.

2.1.2.4.

Attiecībā uz iekārtu daļu atvēršanu ir jāievēro 2.1.1.3. punkta prasības.

2.2.   Prasības, ko piemēro II grupas 2. kategorijas iekārtām

2.2.1.   Sprādzienbīstama vide, ko rada gāzes, tvaiki vai migla

2.2.1.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošina, ka aizdegšanās avoti neveidojas pat tad, ja iekārtu darbībā bieži notiek traucējumi vai rodas bojājumi, ar ko parasti ir jārēķinās.

2.2.1.2.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jāpanāk, lai noteiktā virsmas temperatūra netiktu pārsniegta pat tad, ja apdraudējumu rada neierasti darbības apstākļi, ko paredzējis ražotājs.

2.2.1.3.

Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai kad tiek izmantotas atbilstošas bloķēšanas sistēmas. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

2.2.2.   Sprādzienbīstama vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi

2.2.2.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošina, ka gaisa un putekļu maisījums neaizdegas pat tad, ja iekārtu darbībā bieži notiek traucējumi vai rodas bojājumi, ar ko parasti ir jārēķinās.

2.2.2.2.

Attiecībā uz virsmas temperatūru ir jāievēro 2.1.2.3. punkta prasības.

2.2.2.3.

Attiecībā uz aizsardzību pret putekļiem ir jāievēro 2.1.2.2. punkta prasības.

2.2.2.4.

Attiecībā uz iekārtu daļu atvēršanu ir jāievēro 2.2.1.3. punkta prasības.

2.3.   Prasības, ko piemēro II grupas 3. kategorijas iekārtām

2.3.1.   Sprādzienbīstama vide, ko rada gāzes, tvaiki vai migla

2.3.1.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošina, ka iekārtas normālas darbības laikā apkārtējā vidē neveidojas iespējamie aizdegšanās avoti.

2.3.1.2.

Paredzētos ekspluatācijas apstākļos virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt noteikto maksimāli pieļaujamo temperatūru. Izņēmuma kārtā augstāka temperatūra ir pieļaujama tikai tad, ja ražotājs papildus veic īpašus aizsardzības pasākumus.

2.3.2.   Sprādzienbīstama vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi

2.3.2.1.

Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošina, ka iekārtu normālas darbības laikā iespējamie aizdegšanās avoti neizraisa gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos.

2.3.2.2.

Attiecībā uz virsmas temperatūru ir jāievēro 2.1.2.3. punkta prasības.

2.3.2.3.

Projektējot iekārtas, kabeļievadus un savienojumus, ir jāņem vērā putekļu daļiņu izmēri, lai putekļi nevarētu veidot eksplozīvus maisījumus ar gaisu vai sasniegt bīstamu koncentrāciju iekārtu iekšpusē.

3.   Papildprasības attiecībā uz aizsardzības sistēmām

3.0.   Vispārīgas prasības

3.0.1.   Aizsardzības sistēmu izmēriem jābūt tādiem, lai ierobežotu sprādziena iedarbību līdz pietiekamam drošuma līmenim.

3.0.2.   Aizsardzības sistēmu konstrukcijai un izvietojumam jābūt tādam, lai tās spētu apturēt sprādzienu sākumstadijā, novēršot bīstamu ķēdes reakciju, uzliesmojumu vai detonāciju.

3.0.3.   Pārtrūkstot enerģijas padevei, aizsardzības sistēmām pietiekami ilgi jāsaglabā sava darbspēja, lai nepieļautu bīstamu situāciju rašanos.

3.0.4.   Aizsardzības sistēmas nedrīkst zaudēt savas funkcionālās darbspējas ārējas iedarbības ietekmē.

3.1.   Plānošana un projektēšana

3.1.1.   Materiālu īpašības

Attiecībā uz materiālu īpašībām, nosakot maksimāli pieļaujamo spiedienu un temperatūru plānošanas posmā, ir jāņem vērā paredzamais spiediens sprādziena laikā ekstremālos darbības apstākļos un iespējamā liesmu termiskā iedarbība.

3.1.2.   Aizsardzības sistēmām, kas projektētas tā, lai nepieļautu vai ierobežotu sprādzienu, jāiztur radītais triecienvilnis, saglabājot sistēmas darbspēju.

3.1.3.   Aizsardzības sistēmu palīgierīcēm jāiztur paredzamais maksimālais sprādziena radītais spiediens, saglabājot savu funkcionālo darbspēju.

3.1.4.   Plānojot un projektējot aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā reakcijas, ko perifērajās iekārtās un ar tām saistītajā cauruļu sistēmā izraisa spiediens.

3.1.5.   Spiediena samazināšanas sistēmas

Ja ir sagaidāms, ka slodze pārsniegs aizsardzības sistēmu izturību, to konstrukcijā jāparedz piemērotas spiediena samazināšanas ierīces, kas neapdraud tuvumā esošos cilvēkus.

3.1.6.   Sprādzienslāpēšanas sistēmas

Plānojot un projektējot sprādzienslāpēšanas sistēmas, ir jāpanāk, ka tās jau pašā avārijas sākumstadijā reaģē uz sākotnējo sprādzienu un efektīvi to neitralizē, attiecīgi ņemot vērā maksimālo spiediena palielināšanās ātrumu un maksimālo sprādziena radīto spiedienu.

3.1.7.   Pretsprādziena atvienotājsistēmas

Plānojot un projektējot pretsprādziena atvienotājsistēmas, kam sākotnēju sprādzienu gadījumā pēc iespējas ātrāk jānodrošina atsevišķu iekārtu atvienošana, ir jāpanāk, ka tās nezaudē izturību pret sākotnējo liesmu izplatīšanos un saglabā mehānisko izturību darbības apstākļos.

3.1.8.   Aizsardzības sistēmām jābūt integrējamām vienotā shēmā ar piemērotu trauksmes slieksni, lai vajadzības gadījumā tiktu pārtraukta produktu padeve un izvade, kā arī atslēgtas tās iekārtu daļas, kuras vairs nespēj droši funkcionēt.


III PIELIKUMS

B MODULIS.   ES TIPA PĀRBAUDE

1.

ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda produkta tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apliecina, ka produkta tehniskais projekts atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz to attiecas.

2.

ES tipa pārbaudi veic, pārbaudot pabeigtu produktu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.

3.

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai,

c)

tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt produkta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektēšanu, izgatavošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

i)

vispārīgs produkta apraksts;

ii)

skiču projekts, rasējumi un sastāvdaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

iii)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un produkta darbības izpratnei;

iv)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu direktīvas veselības un drošības pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju sarakstu. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

v)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

vi)

testēšanas ziņojumi;

d)

paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testu programmu.

4.

Paziņotā struktūra:

4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas izstrādāti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

4.2.

veic atbilstīgas pārbaudes vai testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;

4.3.

veic attiecīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi, piemērojot citas atbilstīgās tehniskās specifikācijas, atbilst attiecīgajām šīs direktīvas veselības un drošības pamatprasībām;

4.4.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testēšana.

5.

Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

6.

Ja tips atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz konkrēto produktu, paziņotā struktūra izdod ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus. ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto produktu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā.

Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.

Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu pārmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa pārmaiņām, kas var ietekmēt produkta atbilstību šajā direktīvā noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8.

Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šīs struktūra ir izsniegusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz tās paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir atteikti vai kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šī struktūra ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par šādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.

Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

10.

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 7. un 9. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


IV PIELIKUMS

D MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo produktu izgatavošanai, galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un viņš ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo produktu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju par produktu paredzēto kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka produkti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produktu kvalitāti;

b)

attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus, kā arī izmantojamās sistemātiskās darbības;

c)

pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

d)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml., kā arī

e)

līdzekļus nepieciešamās produkta kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvai darbībai.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim jābūt ar pieredzi attiecīgās produkta jomas un ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt produkta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju, u. tml.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

5.   CE zīme, ES atbilstības deklarācija un atbilstības apliecinājums

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam produktam, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta, kas nav sastāvdaļa, modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta, kas nav sastāvdaļa, laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē šāda produkta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem produktiem, kas nav sastāvdaļas.

5.3.

Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē produkta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


V PIELIKUMS

F MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar ko ražotājs izpilda 2. un 5. punktā norādītos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti, uz kuriem attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavoto produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vajadzīgās pārbaudes un testus, lai pārbaudītu produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu produktu atbilstību attiecīgajām prasībām, veic, pārbaudot un testējot katru produktu, kā norādīts 4. punktā.

4.   Katra produkta verifikācija, veicot tā pārbaudi un testēšanu

4.1.

Atsevišķi pārbauda visus produktus un veic atbilstīgos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os), un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu atbilstību EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

Ja nav šāda saskaņotā standarta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2.

Paziņotā struktūra izsniedz atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katram apstiprinātajam produktam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm pārbaudei 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

5.   CE zīme, ES atbilstības deklarācija un atbilstības apliecinājums

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam produktam, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta, kas nav sastāvdaļa, modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta, kas nav sastāvdaļa, laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē šāda produkta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem produktiem, kas nav sastāvdaļas.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs produktiem, kas nav sastāvdaļas, var uzlikt arī paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

5.3.

Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē produkta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

6.   Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražotājs produktiem var uzlikt ražošanas gaitā.

7.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt 2. punktā noteiktos ražotāja pienākumus.


VI PIELIKUMS

C1 MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI UN UZRAUDZĪTĀM PRODUKTA PĀRBAUDĒM

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām produkta pārbaudēm, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā norādītos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Produkta pārbaudes

Ražotājs vai cita persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, katra atsevišķa izgatavota produkta vienu vai vairākus konkrētus aspektus pakļauj vienam vai vairākiem testiem, lai pārliecinātos par atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Šīs pārbaudes veic ražotāja izraudzītas paziņotās struktūras uzraudzībā.

Ražotājs uz paziņotās struktūras atbildību ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

4.   CE zīme, ES atbilstības deklarācija un atbilstības apliecinājums

4.1.

Ražotājs CE zīmi uzliek katram atsevišķam produktam, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo produkta, kas nav sastāvdaļa, modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta, kas nav sastāvdaļa, laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē šāda produkta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem produktiem, kas nav sastāvdaļas.

4.3.

Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē produkta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


VII PIELIKUMS

E MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo produktu galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un viņš ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo produktu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai iestādei;

c)

visu atbilstīgo informāciju par produktu paredzēto kategoriju,

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju un

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka produkti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produkta kvalitāti;

b)

pārbaudes un testus, ko veiks pēc izgatavošanas;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.;

d)

līdzekļus kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības efektivitātes uzraudzībai.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta atbilstošajām specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim jābūt ar pieredzi attiecīgā produktu jomā un produkta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt produkta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

5.   CE zīme, ES atbilstības deklarācija un atbilstības apliecinājums

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam produktam, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta, kas nav sastāvdaļa, modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta, kas nav sastāvdaļa, laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē šāda produkta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem produktiem, kas nav sastāvdaļas.

5.3.

Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē produkta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai anulējusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


VIII PIELIKUMS

A MODULIS.   IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

1.   Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija dara iespējamu produkta atbilstības attiecīgajām prasībām novērtēšanu un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu.

Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

a)

vispārīgs produkta apraksts;

b)

skiču projekts, rasējumi un sastāvdaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

c)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un produkta darbības izpratnei;

d)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas veselības un drošības pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju sarakstu. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

e)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti un

f)

testēšanas ziņojumi.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavoto produktu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.   CE zīme, ES atbilstības deklarācija un atbilstības apliecinājums

4.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam produktam, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo produkta, kas nav sastāvdaļa, modeļa ES atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta, kas nav sastāvdaļa, laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē šāda produkta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem produktiem, kas nav sastāvdaļas.

4.3.

Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


IX PIELIKUMS

G MODULIS.   ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgais produkts, uz ko attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

2.1.

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu 4. punktā minētajai paziņotajai struktūrai. Dokumentācija dara iespējamu produkta atbilstības attiecīgajām prasībām novērtēšanu un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektēšanu, izgatavošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

a)

vispārīgs produkta apraksts;

b)

skiču projekts, rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

c)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un produkta darbības izpratnei;

d)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas veselības un drošības pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju sarakstu. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

e)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti un

f)

testēšanas ziņojumi.

2.2.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavotā produkta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic attiecīgās pārbaudes un testus, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārliecinātos par produkta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, vai nodrošina to veikšanu. Ja nav šāda saskaņotā standarta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajam produktam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

5.   CE zīme, ES atbilstības deklarācija un atbilstības apliecinājums

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram produktam, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta, kas nav sastāvdaļa, laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē šādu produktu, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem produktiem, kas nav sastāvdaļa.

5.3.

Ražotājs rakstiski sagatavo atbilstības apliecinājumu un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

6.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 2.2. un 5. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


X PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA (Nr. XXXX) (1)

1.

Produkta modelis/produkts (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (produkta identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; ja nepieciešams produkta identificēšanai, tajā var iekļaut attēlu):

5.

Iepriekš aprakstītais deklarācijas objekts atbilst attiecīgajam Savienības saskaņošanas tiesību aktam:

6.

Atsauces uz attiecīgajiem izmantojamiem saskaņotajiem standartiem vai uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7.

Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu:

8.

Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):


(1)  Ražotājam atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.


XI PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošu grozījumu sarakstu tajā

(minēta 43. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK

(OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

Tikai I pielikuma 8. punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012

(OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

Tikai 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

B   DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas datumi

(minēti 43. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

Piemērošanas datums

94/9/EK

1995. gada 1. septembris

1996. gada 1. marts


XII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 94/9/EK

Šī direktīva

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkts

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 1. punkta c) apakšpunkts

1. panta 3. punkts

2. panta 1. līdz 9. punkts

2. panta 10. līdz 26. punkts

1. panta 4. punkts

1. panta 2. punkts

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. panta 1. punkta pirmā daļa

5. panta 1. punkta otrā daļa

12. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

12. panta 1. punkts

5. panta 3. punkts

6. līdz 11. pants

6. panta 1. un 2. punkts

6. panta 3. punkts

39. panta 1. līdz 4. punkts

39. panta 5. punkta pirmā daļā

6. panta 4. punkts

39. panta 5. punkta otrā daļā

7. pants

8. panta 1. līdz 6. punkts

13. panta 1. līdz 6. punkts

8. panta 7. punkts

14. un 15. pants

9. pants

10. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

16. panta 1. punkts

10. panta 3. punkts

16. panta 2. līdz 6. punkts

17. līdz 33. pants

11. pants

34. līdz 38. pants

12. un 13. pants

40. pants

41. panta 1. punkts

14. panta 1. punkts

14. panta 2. punkts

41. panta 2. punkts

14. panta 3. punkts

15. panta 1. punkts

42. panta 1. punkts

15. panta 2. punkts

42. panta 2. punkts

43. un 44. pants

16. pants

45. pants

I līdz IX pielikums

I līdz IX pielikums

X pielikums

XI pielikums

X pielikums

XI pielikums

XII pielikums


EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments uzskata, ka tikai tādos gadījumos un tiktāl cik īstenošanas akti Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē tiek apspriesti sanāksmēs komitejās, tās var uzskatīt par “komitoloģijas komitejām” nozīmē, kas noteikta I pielikumā Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām. Tādējādi uz komiteju sanāksmēm attiecas pielikumā Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām 15. punkta noteikumi gadījumos, kad un tiktāl cik tiek apspriesti citi jautājumi.


Top