20.12.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/81

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1290/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173., 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) (pamatprogramma "Apvārsnis 2020") ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4). Minētā regula ir jāpapildina ar noteikumiem par dalību netiešās darbībās saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un par šādu darbību rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

(2)

Pamatprogramma "Apvārsnis 2020" būtu jāīsteno, lai tieši palīdzētu radīt industriālo līderību, izaugsmi un nodarbinātību, kā arī iedzīvotāju labklājību Eiropā, un tai būtu jāatspoguļo stratēģiskais redzējums, kas noteikts Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā ar nosaukumu "Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Inovācijas savienība"", kurā Komisija apņemas būtiski vienkāršot dalībnieku piekļuvi.

(3)

Pamatprogrammai "Apvārsnis 2020" būtu jāatbalsta tādas Eiropas pētniecības telpas nodrošināšana un darbība, kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģiju brīva aprite, nostiprinot sadarbību gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan dalībvalstu starpā, jo īpaši piemērojot saskaņotu noteikumu kopumu.

(4)

Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dalības, rezultātu izmantošanas un izplatīšanas noteikumos, kas paredzēti šajā regulā ("noteikumi"), būtu pienācīgi jāatspoguļo Eiropas Parlamenta ieteikumi, kas ietverti tā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (5), un Padomes ieteikumi attiecībā uz pētniecības pamatprogrammu administratīvo un finansiālo prasību vienkāršošanu. Noteikumos būtu jāparedz to vienkāršošanas pasākumu nepārtrauktība, kuri jau tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6). Tajos būtu jāņem vērā ieteikumi, kas izteikti ekspertu grupas 2010. gada 12. novembra galīgajā ziņojumā ar nosaukumu "7. pamatprogrammas starpposma novērtējums", un tiem būtu jāturpina mazināt administratīvo slogu dalībniekiem un finansiālo noteikumu sarežģītību, lai veicinātu līdzdalību un mazinātu finanšu kļūdu skaitu. Noteikumos būtu arī pienācīgi jāatspoguļo zinātnieku aprindu paustās bažas un ieteikumi, kas atspoguļoti diskusijās, kuras aizsāktas ar Komisijas 2010. gada 29. aprīļa paziņojumu ar nosaukumu "Pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošana" un vēlāk pieņemto 2011. gada 9. februāra Zaļo grāmatu ar nosaukumu "No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam".

(5)	Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumā būtu jāietver jaunā finansēšanas modeļa novērtējums, tostarp izvērtējot tā ietekmi uz finansējuma līmeņiem, dalību pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" un tās pievilcību.

(6)	Komisijai vai attiecīgajai finansēšanas struktūrai būtu jānodrošina to, ka uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas laikā visiem potenciālajiem dalībniekiem tiek darītas pieejamas konsultācijas un informācija.

(7)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām Savienības finansēšanas programmām, pamatprogramma "Apvārsnis 2020" būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7), un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (8), pienācīgi ņemot vērā pētniecības un inovācijas pasākumu specifiku.

(8)

Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, kas paredzēti Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads), kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (9), un ko veic Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 294/2008 (10), lai atvieglotu dalību, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu un palielinātu zinātnisko un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot dublēšanos un sadrumstalotību. Vajadzētu piemērot vienotus noteikumus, lai nodrošinātu saskaņotu satvaru, kam vajadzētu veicināt dalību programmās, kuras saņem Savienības finansiālo ieguldījumu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta, tostarp dalību programmās, ko pārvalda EIT, kopuzņēmumi vai kādas citas struktūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. pantu, un dalību programmās, ko veic dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu. Tomēr būtu jānodrošina rīcības brīvība pieņemt īpašus noteikumus, ja to pamato attiecīgo darbību konkrētās vajadzības. Lai ņemtu vērā saskaņā ar LESD 187. pantu izveidoto struktūru īpašās darbības vajadzības, kas apzinātas attiecīgajā pamataktā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Darbībās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar visiem juridiskajiem pienākumiem, tostarp starptautiskajām tiesībām un jebkādiem Komisijas lēmumiem, tādiem kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums (11), kā arī ar ētikas principiem, kuri ietver izvairīšanos no pētniecības godīguma pārkāpšanas.

(10)

Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem būtu jāveicina tādu tiesību subjektu dalība, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un starptautisku organizāciju dalība. Noteikumu īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Turklāt noteikumu īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā nosacījumi Savienības subjektu dalībai atbilstīgajās trešo valstu programmās.

(11)

Noteikumiem būtu jārada saskaņots, visaptverošs un pārredzams satvars, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā vajadzību visiem dalībniekiem nodrošināt vieglu piekļuvi ar vienkāršotām procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Savienības finansiālo palīdzību varētu nodrošināt dažādos veidos.

(12)

Saskaņā ar pārredzamības principu un papildus Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012 norādītajai reklāmas prasībai Komisijai būtu jāpublicē atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" interneta vietnēs, izmantojot īpašus informācijas kanālus, un būtu jānodrošina to plaša izplatība, tostarp izmantojot valstu kontaktpunktus un pēc pieprasījuma pieejamos formātos, ja tas praktiski iespējams.

(13)	Šajā regulā noteiktos atlases un piešķiršanas kritērijus būtu jāpiemēro pārredzami un pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem parametriem, ņemot vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vispārējo mērķi – izveidot labi darbojošos Eiropas pētniecības telpu.

(14)

Kopumā laikposmam no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanas galīgā datuma līdz dienai, kad tiek parakstīti dotāciju nolīgumi ar pieteikumu iesniedzējiem vai tiem tiek paziņoti dotāciju lēmumi, vajadzētu būt īsākam par Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzēto laikposmu. Pienācīgi pamatotos gadījumos un Eiropas Pētniecības padomes darbībām būtu jāatļauj ilgāks laikposms.

(15)

Komisijai būtu jāturpina centieni vienkāršot procedūras, uzlabojot IT sistēmas, piemēram, vēl vairāk paplašinot dalībnieku portālu, kam būtu jākalpo par vienotu datu ievadīšanas punktu no uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus publicēšanas līdz pat priekšlikumu iesniegšanai un darbības īstenošanai ar mērķi izveidot vienas pieturas aģentūru. Sistēma var arī kalpot kā atgriezeniskā saite pieteikumu iesniedzējiem par progresu un to pieteikuma izskatīšanas gaitu.

(16)

Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, piemēram, Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom (12), kurā paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības klasificētās informācijas drošību.

(17)

Ir jānosaka dalības minimālie nosacījumi gan kā vispārīgs noteikums, gan attiecībā uz darbību specifiku atbilstoši pamatprogrammai "Apvārsnis 2020". Īpaši svarīgi būtu paredzēt noteikumus attiecībā uz dalībnieku skaitu un to uzņēmējdarbības vietu. Ja darbība notiek bez tāda subjekta līdzdalības, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, būtu jānodrošina 173. un 179. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

(18)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK (13) aizjūras zemju un teritoriju juridiskas personas ir tiesīgas piedalīties pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", ievērojot konkrētos tajā paredzētos nosacījumus.

(19)	Plānojot laikus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un lūgumiem sniegt informāciju, Komisijai, ja iespējams, būtu jāņem vērā parastie atvaļinājumu periodi.

(20)	Nesekmīgu pieteikumu gadījumā Komisijai būtu attiecīgajiem iesniedzējiem būtu jāsniedz sīkāka informācija par to priekšlikumiem.

(21)	Skaidriem un pārredzamiem mehānismiem, saskaņā ar kuriem izstrādā konkrētiem tematiem veltītus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, būtu jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi, jāpalielina pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" pievilcība un jāpalielina dalība.

(22)	Komisijai visos pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" aspektos būtu jārīkojas saskaņā ar Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu, kas izklāstīts pielikumā Komisijas Lēmumam 2000/633/EK, EOTK, Euratom (14).

(23)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumus un nosacījumus par Savienības finansējuma nodrošināšanu dalībniekiem darbībās, ko veic saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". Lai mazinātu esošo finansēšanas noteikumu sarežģītību, būtu jāpieņem vienkāršota izmaksu atmaksāšanas sistēma, kurā vairāk izmanto vienreizējos maksājumus, bāzes likmes un vienības izmaksas.

(24)	Šajā regulā minētās atlīdzināšanas likmes ir noteiktas maksimālā apmērā, lai atbilstu bezpeļņas nosacījumam un līdzfinansēšanas principam, kā arī ļautu dalībniekiem lūgt zemāku likmi. Atlīdzināšanas likmēm principā tomēr vajadzētu būt 100 % vai 70 % apmērā.

(25)	Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrāciju pasākumus, būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas.

(26)	Konkrētas problēmas pētniecības un inovācijas jomā būtu jārisina ar jaunām finansēšanas formām – godalgām, iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, MVU instrumentu un "Ātrais ceļš uz inovāciju" darbībām, kurām ir vajadzīgi īpaši noteikumi.

(27)

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" paredzētais finansējums būtu jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus kropļojumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana. Būtu jāparūpējas par to, lai inovācijas pasākumu finansējums neradītu konkurences kropļojumus un nenovestu pie iejaukšanās tirgū bez pietiekama iemesla.

(28)	Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, nodrošinot pietiekamu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli.

(29)	Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumiem būtu jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse.

(30)

Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (15) un ko pārvalda Komisija, ir sevi apliecinājis kā svarīgu aizsardzības mehānismu, kas sedz ar tām summām saistītos riskus, kuras ir parādā un nav samaksājuši saistības neizpildījušie dalībnieki. Tādēļ būtu jānodibina jauns dalībnieku Garantiju fonds ("Fonds"). Lai panāktu dalībnieku riska efektīvāku pārvaldību un labāku aptvērumu, Fondam būtu jāaptver darbības saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/970/Euratom (16), saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2012/93/Euratom (17), kā arī darbībām saskaņā ar pamatprogramu "Apvārsnis 2020" un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 (18). Fonds nebūtu jāattiecina uz programmām, ko pārvalda iestādes, kas nav Savienības finansēšanas struktūras.

(31)

Lai vairotu pārredzamību, būtu jāpublicē to ekspertu vārdi, kuri ir palīdzējuši Komisijai vai attiecīgām finansēšanas struktūrām piemērot šo regulu. Ja vārda publikācija apdraudētu eksperta drošību vai cieņu vai nepamatoti pārkāptu viņa privātumu, Komisijai vai finansēšanas struktūrām vajadzētu būt iespējai atturēties no šādu vārdu publicēšanas.

(32)	Personu dati, kas attiecas uz ekspertiem, būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (19).

(33)

Būtu jāpieņem noteikumi par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, lai nodrošinātu, ka dalībnieki pienācīgi aizsargā, izmanto un izplata šos rezultātus, un lai paredzētu iespēju noteikt izmantošanas papildu nosacījumus Eiropas stratēģiskajās interesēs. Dalībniekiem, kuri ir saņēmuši Savienības finansējumu un ar šāda finansējuma palīdzību gūtos rezultātus gatavojas izmantot galvenokārt trešās valstīs, kas nav saistītas ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", būtu jānorāda, kādā veidā Savienības finansējums veicinās Eiropas vispārējo konkurētspēju (savstarpējības princips), kā paredzēts dotāciju nolīgumā.

(34)	Gadījumā, ja pastāv iespēja, ka pētniecības rezultātā tiks izstrādātas jaunas medicīnas tehnoloģijas (piemēram, zāles, vakcīnas un ārstnieciskā diagnostika), būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka rezultātus vajadzības gadījumā nekavējoties izmanto un izplata.

(35)

Lai arī pastāvošie Savienības parāda un kapitāla finanšu instrumenti pētniecībai, attīstībai, inovācijai un izaugsmei ir sekmīgi, piekļuve riska finansējumam joprojām ir būtisks jautājums, jo īpaši inovatīviem MVU. Lai tos varētu izmantot visefektīvāk, parāda un kapitāla finanšu instrumentus būtu jāatļauj kombinēt vienu ar otru un ar dotācijām, ko finansē konkrēti no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". Turklāt Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK izveidotā riska dalīšanas finanšu mehānisma (RDFM) nepārtrauktība un saskaņā ar Lēmumu Nr. 1639/2006/EK izveidotā Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisma (GIF1) agrīnās stadijas daļa to nākamajos parāda un kapitāla finanšu instrumentos saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", attiecīgi "Savienības aizņēmumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai" un "Savienības pašu kapitāla instrumenti pētniecībai un inovācijai". Šajā ziņā no ieņēmumiem un atmaksājumiem, ko rada kāds no minētajiem finanšu instrumentiem, tiešs labums būtu jāgūst finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020".

(36)

Komisijai būtu jānodrošina pietiekama papildināmība starp MVU instrumentu saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un finanšu instrumentiem saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un programmu COSME, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (20), kā arī ar shēmām un instrumentiem, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm, piemēram, kopīgo programmu Eurostars (21).

(37)	Juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1906/2006 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā izklāstīti noteikumi par dalību netiešajās darbībās, kas tiek veiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013, tostarp par dalību netiešajās darbībās, ko finansē finansēšanas struktūras saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punktu.

Šajā regulā izklāstīti arī noteikumi, kas reglamentē rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

2.   Ievērojot šajā regulā paredzētos īpašos noteikumus, piemēro attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012.

3.   Regula (EK) Nr. 294/2008 vai jebkurš pamatakts, ar kuru budžeta izpildes uzdevumi tiek uzticēti finansēšanas struktūrai saskaņā ar LESD 185. pantu, var paredzēt noteikumus, kas pieļauj atkāpes no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Lai ņemtu vērā saskaņā ar LESD 187. pantu izveidoto finansēšanas struktūru īpašās darbības vajadzības, kas apzinātas attiecīgajā pamataktā, Komisija saskaņā ar -56. pantu attiecībā uz tām ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par:

a)	nosacījumiem dalībai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kurus izdevušas finansēšanas struktūras, kas izveidotas aeronautikas jomā, lai samazinātu 9. panta 1. punktā noteikto dalībnieku minimālo skaitu;

b)	tiesībām saņemt finansējumu, kā izklāstīts 10. pantā, ļaujot finansēšanas struktūrām, kuras izveidotas uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības jomā un inovatīvu zāļu jomā, ierobežot tiesības saņemt finansējumu, ietverot vienīgi konkrētus dalībnieku tipus;

c)

noteikumiem, ar ko reglamentē rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, ļaujot finansēšanas struktūrām, kuras izveidotas inovatīvu zāļu jomā: i) paplašināt iespējas nodot un licencēt rezultātus un iepriekš uzkrātās zināšanas saistītiem subjektiem, pircējiem un visām darba turpinātājām struktūrām saskaņā ar dotāciju nolīgumu un bez 44. panta 1. un 2. punktā minēto citu dalībnieku piekrišanas; ii) atļaut konkrētus nolīgumus par tiesībām piekļūt iepriekš uzkrātajām zināšanām rezultātu izstrādeo komercializācijas nolūkos vai pašu rezultātu komercializācijai (tiešā izmantošana), kā minēts 48. panta 2.–4. punktā; iii) papildināt noteikumus, ieviešot noteikumus par īpašumtiesībām un piekļuvi datiem, zināšanām un informācijai, kas neietilpst darbības mērķos un kas nav vajadzīgas 41. panta 2. punktā un 45.–48. pantā minētās darbības īstenošanai un izmantošanai; iv) paplašināt noteikumus par izmantošanu, ietverot citus iemeslus bez darbības īstenošanas (pētniecības nolūkos) vai rezultātu izstrādei komercializācijas nolūkos vai pašu rezultātu komercializācijai (tiešā izmantošana), kā minēts 48. pantā; v) izklāstīt konkrētus kritērijus apakšlicencēšanas atļaušanai no viena dalībnieka citam dalībniekam tās pašas darbības ietvaros, kā minēts 46. panta 2. punktā; vi) ievērojot 24. panta 2. punktā minētā konsorcija nolīgumā definētos nosacījumus, paplašināt dalībnieku, to saistīto subjektu un trešo personu kā licenciātu piekļuves tiesības rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām citos nolūkos, nevis lai īstenotu darbību (pētniecības nolūkos), saskaņā ar pienācīgiem nosacījumiem, tostarp finanšu nosacījumiem, vai rezultātu izstrādei komercializācijas nolūkos vai pašu rezultātu komercializācijai (tiešā izmantošana), kā minēts 46.–48. pantā; vii) piekļuves tiesībām tiešai izmantošanai paredzēt nosacījumu, ka pastāv nolīgums starp attiecīgajiem dalībniekiem, kā minēts 48. pantā; viii) izplatīšanu ar zinātniskas publikācijas starpniecību darīt brīvprātīgu atvērtas piekļuves veidā, kā minēts 43. panta 2. punktā;

d)

darbību finansēšanu, atļaujot finansēšanas struktūrām elektronisko komponentu un sistēmu jomā piemērot citas atmaksas likmes, nevis tās, kas noteiktas 28. panta 3. punktā, gadījumos, kad viena vai vairākas dalībvalstis kopīgi finansē dalībnieku vai darbību. Finansēšanas struktūra, kas nav kāda no šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajām un kurai uzticēti budžeta izpildes uzdevumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) vai ii) punktu, var piemērot noteikumus, kas pieļauj atkāpes no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ja ir saņemta Komisijas piekrišana un ja tas vajadzīgs minētās struktūras īpašo darbību dēļ.

4.   Šī regula nav piemērojama tiešajām darbībām, ko veic Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	"piekļuves tiesības" ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātas zināšanas atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;

2)	"saistīts subjekts" ir jebkurš tiesību subjekts, kas ir dalībnieka tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā dalībnieks, vai kas tieši vai netieši kontrolē dalībnieku. Kontrole var izpausties kādā no formām, kas izklāstītas 8. panta 2. punktā;

3)	"asociētā valsts" ir trešā valsts, kas ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Savienību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1291/2013 7. pantā;

4)

"iepriekš uzkrātas zināšanas" ir jebkuri dati, zinātība vai informācija jebkādā formā vai veidā, materiālā vai nemateriālā veidā, tostarp jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir i) dalībnieku rīcībā pirms to iesaistīšanās darbībā, kas ii) nepieciešamas, lai veiktu darbību vai lai izmantotu minētās darbības rezultātus; un ko iii) dalībnieki ir identificējuši saskaņā ar 45. pantu;

5)	"pamatakts" ir Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts regulas, direktīvas vai lēmuma veidā LESD 288. panta nozīmē, kas veido darbības juridisko pamatu;

6)

"inovācijas pasākums" ir pasākums, kas galvenokārt ietver darbības ar konkrētu mērķi izstrādāt plānus un pasākumus vai projektus jauniem, izmainītiem vai uzlabotiem produktiem, procesiem vai pakalpojumiem. Šādā nolūkā to skaitā var būt prototipu izstrāde, testēšana, demonstrēšana, izmēģināšana, plaša mēroga produktu apstiprināšana un pavairošana tirgum;

7)

"koordinācijas un atbalsta darbība" ir darbība, kas sastāv galvenokārt no papildpasākumiem, tādiem kā standartizācija, izplatīšana, izpratnes vairošana un paziņošana, tīklu veidošana, koordinācijas vai atbalsta pakalpojumi, politikas dialogi un savstarpējas mācības un pētījumi, tostarp projektēšanas pētījumi jaunām infrastruktūrām, un tās var ietvert arī papildu sakaru veidošanas un koordinēšanas pasākumus starp programmām dažādās valstīs;

8)	"izplatīšana" ir rezultātu publiskošana ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), tostarp izmantojot zinātnisku publikāciju jebkurā plašsaziņas līdzeklī;

9)	"izmantošana" ir rezultātu izmantošana turpmākos pētniecības pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības pasākumi, vai produkta vai procesa izstrādē, izveidē un laišanā tirgū vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, vai arī standartizācijas darbībās;

10)

"taisnīgi un saprātīgi noteikumi" ir atbilstoši noteikumi, tostarp iespējami finansiāli nosacījumi vai noteikumi par izmantošanu bez autoratlīdzības, ņemot vērā ar lūgumu piekļuvei saistītos konkrētos apstākļus, piemēram, rezultātu vai iepriekš uzkrātu zināšanu, kam tiek lūgta piekļuve, faktisko vai potenciālo vērtību un/vai paredzētās izmantošanas apjomu, ilgumu vai citus raksturlielumus;

11)	"finansēšanas struktūra" ir iestāde vai struktūra, izņemot Komisiju, kā minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kam Komisija uzticējusi budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 9. panta 2. punktu;

12)	"starptautiska Eiropas interešu organizācija" ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;

13)

"tiesību subjekts" ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, kas izveidota atbilstoši valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un atzīta par atbilstīgu minētajiem aktiem, un kam ir tiesībspēja, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības un kam var būt saistoši pienākumi;

14)	"bezpeļņas tiesību subjekts" ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu, vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem;

15)	"dalībnieks" ir jebkurš tiesību subjekts, kas veic darbību vai darbības daļu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1291/2013 un kam ir tiesības un pienākumi attiecībā pret Savienību vai citu finansēšanas struktūru saskaņā ar šo regulu;

16)

"programmas kopfonda darbība" ir darbība, ko finansē, izmantojot dotāciju, kuras galvenais nolūks ir papildināt atsevišķus uzaicinājumus vai programmas, ko finansē subjekti, kas nav Savienības finansēšanas struktūras un kas pārvalda pētniecības un inovācijas programmas. Programmas kopfonda darbība var ietvert arī papildu sakaru veidošanas un koordinēšanas pasākumus starp programmām dažādās valstīs;

17)

"iepirkums pirmskomercializācijas posmā" ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

18)	"inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums" ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi;

19)	"rezultāti" ir jebkuri materiāli vai nemateriāli darbības rezultāti, piemēram, dati, zināšanas vai informācija, kas tiek radīta darbībā, jebkādā formā vai veidā, neatkarīgi no tā, vai tos var aizsargāt, kā arī jebkuras tiem piesaistītas tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

20)	"MVU" ir mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (22).

21)	"darba programma" ir Komisijas pieņemtais dokuments īpašās programmas īstenošanai saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/743/ES (23) 5. pantu;

22)	"darba plāns" ir Komisijas darba programmai līdzīgs dokuments, ko pieņem finansēšanas struktūras, kurām uzticēts izpildīt daļu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 9. panta 2. punktu.

2.   Šajā regulā subjektu, kam saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nav tiesībspējas, uzskata par pielīdzināmu tiesību subjektam ar noteikumu, ka ievēroti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 131. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1268/2012 198. pantā paredzētie nosacījumi.

3.   Šajā regulā dotāciju saņēmēji netiek uzskatīti par finansēšanas struktūrām.

3. pants

Konfidencialitāte

Ievērojot nosacījumus, kas paredzēti īstenošanas nolīgumos, lēmumos vai līgumos, jebkurus datus, zināšanas un informāciju, ko saistībā ar darbību paziņo kā konfidenciālus, uzskata par konfidenciāliem, pienācīgi ņemot vērā Savienības tiesību aktus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību un piekļuvi tai.

4. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1.   Neskarot 3. pantu, Komisija pēc pieprasījuma dara pieejamu Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, jebkurai dalībvalstij vai asociētai valstij visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir iegūti darbībā, kura saņēmusi Savienības finansējumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

a)	attiecīgā informācija attiecas uz valsts sektora iestādi;

b)	dalībnieki nav norādījuši pamatotus un pietiekamus iemeslus, kāpēc attiecīgā informācija nav sniedzama.

Darbībās, ko veic atbilstoši konkrētajam mērķim "Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana", Komisija, pamatojoties uz lūgumu, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām vai dalībvalstu valsts iestādēm dara pieejamu visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir iegūti darbībā, kura ir saņēmusi Savienības finansējumu. Komisija informē dalībnieku par šādu informācijas sniegšanu. Ja kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra pieprasa informāciju, Komisija par šādu informācijas sniegšanu informē arī visas dalībvalstis.

2.   Informācijas sniegšanu atbilstoši 1. punktam neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu tālāknodošanu saņēmējam. Tomēr saņēmējs ievēro jebkuras šādas informācijas konfidencialitāti, izņemot, ja tā kļūst publiska vai to publiski pieejamu dara dalībnieki, vai ja tā ir paziņota Komisijai bez konfidencialitātes ierobežojumiem. Attiecībā uz klasificētu informāciju piemēro Komisijas noteikumus par drošību.

5. pants

Konsultācijas un informācija potenciālajiem dalībniekiem

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/12 Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka laikā, kad tiek publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, visiem iespējamiem dalībniekiem tiek darītas pieejamas pietiekamas konsultācijas un informācija, jo īpaši piemērojamais dotāciju nolīguma paraugs.

II   SADAĻA

DALĪBAS NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

6. pants

Finansējuma veidi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 10. pantu finansējumu var piešķirt vienā vai vairākos no veidiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 966/2012, jo īpaši kā dotācijas, godalgas, iepirkumu vai finanšu instrumentus.

7. pants

Tiesību subjekti, kas var piedalīties darbībās

1.   Darbībā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās uzņēmējdarbības vietas vai starptautiska organizācija ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi nosacījumi, kas paredzēti atbilstošajā darba programmā vai darba plānā.

2.   Attiecīgā darba programma var ierobežot tādu tiesību subjektu dalību pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" vai tās daļās, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ja Komisija nosacījumus par dalībvalstu tiesību subjektu vai to saistīto subjektu, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, piedalīšanos konkrētās trešās valsts pētniecības un inovācijas programmās uzskata par kaitējošiem Savienības interesēm.

3.   Attiecīgā darba programma vai darba plāns var liegt dalību subjektiem, kas nespēj sniegt pietiekamas drošības garantijas, tostarp attiecībā uz personāla drošības pielaidi, ja tas ir pamatots ar drošības apsvērumiem.

4.   JRC var piedalīties darbībās ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā tiesību subjekts, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī.

8. pants

Neatkarība

1.   Divus tiesību subjektus uzskata par savstarpēji neatkarīgiem, ja neviens no tiem nav pakļauts tiešai vai netiešai otra subjekta kontrolei, vai arī tai pašai tiešai vai netiešai kontrolei, kam pakļauts otrs subjekts.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kontrole konkrēti var izpausties šādi:

a)	tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgā tiesību subjekta izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šā subjekta dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)	tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgā tiesību subjekta lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā par kontroles attiecībām neuzskata šādas attiecības starp tiesību subjektiem:

a)	tā pati atklāta ieguldījumu sabiedrība, ieguldītājinstitūcija vai riska kapitāla sabiedrība tieši vai netieši pārvalda vairāk nekā 50 % no izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)	attiecīgie tiesību subjekti ir tās pašas sabiedriskās iestādes īpašumā vai pārraudzībā.

II   NODAĻA

Dotācijas

I   Iedaļa

Piešķiršanas procedūra

9. pants

Dalības nosacījumi

1.   Ievēro vismaz šādus minimālos nosacījumus:

a)	darbībā piedalās vismaz trīs tiesību subjekti;

b)	katrs no trim tiesību subjektiem veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai asociētā valstī; un

c)	b) apakšpunktā minētie trīs tiesību subjekti ir savstarpēji neatkarīgi 8. panta nozīmē.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā, ja viens no dalībniekiem ir JRC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izveidots subjekts, to uzskata par tādu, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, izņemot jebkuru dalībvalsti vai asociētu valsti, kurā uzņēmējdarbību veic cits dalībnieks, kas piedalās tajā pašā darbībā.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, minimālais nosacījums ir viena tāda tiesību subjekta dalība, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī:

a)	attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām;

b)	MVU instrumentu, ja darbībai ir skaidri izteikta pievienotā Eiropas vērtība;

c)	programmas kopfonda darbībām, kā arī

d)	pamatotos gadījumos, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām un apmācības un mobilitātes darbībām obligāts nosacījums ir viena tiesību subjekta dalība.

5.   Ja tas ir piemēroti un pienācīgi pamatoti, darba programmās vai darba plānos var paredzēt papildu nosacījumus atbilstoši konkrētām politikas prasībām vai darbības veidam un mērķiem, iekļaujot cita starpā nosacījumus attiecībā uz dalībnieku skaitu, dalībnieka veidu un uzņēmējdarbības vietu.

10. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1.   Tiesības saņemt finansējumu no Savienības ir šādiem dalībniekiem:

a)	tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī vai kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)	starptautiskai Eiropas interešu organizācijai;

c)	tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura noteikta darba programmā.

2.   Ja darbībā piedalās starptautiska organizācija vai tiesību subjekts, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, un neviens no tiem nav tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar 1. punktu, Savienības finansējumu var piešķirt, ar noteikumu, ka ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)	dalība tiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbības veikšanai;

b)	šāds finansējums ir paredzēts divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un starptautisko organizāciju vai – tādu tiesību subjektu gadījumā, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs – valsti, kurā attiecīgais tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību.

11. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/12, jo īpaši ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārredzamību un nediskrimināciju un nodrošināt pienācīgu elastību pētniecības un inovācijas nozaru daudzveidīgajai būtībai.

2.   Izņēmuma kārtā un neskarot pārējos gadījumus, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus neizsludina par koordinācijas un atbalsta darbībām un programmas kopfonda darbībām, kas jāveic darba programmās vai darba plānos norādītiem tiesību subjektiem, ar noteikumu, ka uz darbību neattiecas uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības joma.

3.   Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulas (ES) Nr. 1268/2012 noteikumiem paredz pietiekamus laikposmus priekšlikumu sagatavošanai, laikus paziņo par gaidāmiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, publicējot darba programmu, un paredz pienācīgu laikposmu no uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas līdz priekšlikuma iesniegšanas beigu termiņam.

12. pants

Kopīgi uzaicinājumi ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

1.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izdot kopīgi ar trešām valstīm vai to zinātnes un tehnoloģiju organizācijām un aģentūrām vai ar starptautiskām organizācijām, lai kopīgi finansētu darbības prioritārās kopīgu interešu un paredzama savstarpēja ieguvuma jomās, ja pastāv skaidra pievienotā vērtība Savienībai. Priekšlikumus izvērtē un atlasa kopīgās izvērtēšanas un atlases procedūrās, par kurām jāvienojas. Šādas novērtēšanas un atlases procedūras nodrošina atbilstību Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā noteiktajiem principiem, un tajās iesaistās proporcionāla katras puses ieceltu neatkarīgu ekspertu grupa.

2.   Juridiskas personas, kas saņem finansējumu no Savienības, noslēdz dotāciju nolīgumu ar Savienību vai attiecīgo finansēšanas struktūru. Tādā dotāciju nolīgumā iekļauj tā darba aprakstu, kas jāveic minētajiem dalībniekiem un tiesību subjektiem no iesaistītajām trešām valstīm.

3.   Tiesību subjekti, kas saņem Savienības finansējumu, noslēdz koordinācijas nolīgumu ar iesaistītajiem tiesību subjektiem, kas saņem finansējumu no attiecīgajām trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

13. pants

Priekšlikumi

1.   Priekšlikumos iekļauj rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāna projektu, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā.

2.   Jebkurā priekšlikumā, kas attiecas uz cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecību, ir attiecīgi jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veiks attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī sīka informācija par ētiskajiem apstiprinājumiem, kas tiks sniegti. Cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecības jomā uz iestādēm, organizācijām un pētniekiem attiecas stingra licencēšana un kontrole atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam.

3.   No novērtēšanas, atlases vai piešķiršanas procedūrām jebkurā laikā var izslēgt priekšlikumu, kas ir pretrunā ētikas principiem vai jebkādiem piemērojamiem tiesību aktiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Lēmumā Nr. 743/ES, darba programmā vai darba plānā, vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

4.   Kad tas ir būtiski un norādīts darba programmā vai darba plānā, priekšlikumā paskaidro, kādā veidā un kādā apmērā ir būtiska plānotā projekta satura analīze no dzimumu līdztiesības aspekta.

14. pants

Ētikas izvērtēšana

1.   Komisija sistemātiski veic to priekšlikumu ētikas izvērtēšanu, kuri rada ar ētiku saistītus jautājumus. Minētajā izvērtēšanā pārbauda ētikas principu un tiesību aktu ievērošanu un – attiecībā uz pētniecību, ko veic ārpus Savienības, – to, vai tāda pati pētniecība būtu bijusi atļauta kādā dalībvalstī.

2.   Komisija ētikas izvērtēšanas procesu dara pēc iespējas pārredzamāku un nodrošina, ka to veic laikus, ja iespējams, izvairoties no dokumentu atkārtotas iesniegšanas.

15. pants

Atlases un piešķiršanas kritēriji

1.   Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

a)

izcilība;

b)

ietekme;

c)	īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.   Vienīgo 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju piemēro priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām.

3.   Priekšlikumos inovācijas pasākumiem lielāku prioritāti var piešķirt 1. punkta b) apakšpunktā minētajam kritērijam.

4.   Darba programmā vai darba plānā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu un norāda svērumus un sliekšņa vērtības.

5.   Komisija ņem vērā iespēju īstenot divu posmu iesniegšanas procedūru, kas paredzēta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012, ja tas ir piemēroti un atbilst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu mērķiem.

6.   Priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic, pamatojoties uz minēto sarindojumu.

7.   Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti.

8.   Šīs regulas 11. panta 2. punktā minētā tiesību subjekta gadījumā vai citos pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos novērtēšanu var veikt, atkāpjoties no 7. punkta paredzētā veida. Katrā šādas novērtēšanas gadījumā Komisija sniedz dalībvalstīm sīki izklāstītu informāciju par izmantoto novērtēšanas procedūru un tās iznākumu.

9.   Ja prasītais Savienības finansējums darbībai ir EUR 500 000 vai lielāks, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, izmantojot līdzekļus, kas atbilst valsts tiesību aktiem, iepriekš pārbauda tikai koordinatoru finansiālās iespējas. Turklāt, ja, ņemot vērā pieejamo informāciju, ir iemesls apšaubīt koordinatora vai citu dalībnieku finansiālās iespējas, Komisija un attiecīgā finansēšanas struktūra pārbauda to finansiālās iespējas

10.   Finansiālās iespējas nepārbauda ne tiem tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē dalībvalsts vai asociēta valsts, ne augstākās un vidējās izglītības iestādēm.

11.   Finansiālās iespējas var garantēt jebkurš cits tiesību subjekts, kura finansiālās iespējas savukārt pārbauda saskaņā ar 9. punktu.

16. pants

Novērtējuma pārskatīšanas procedūra

1.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina pārredzamu novērtējuma pārskatīšanas procedūru attiecībā uz tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri uzskata, ka to priekšlikumu novērtējums nav veikts saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas šajā regulā, attiecīgajā darba programmā, darba plānā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu, un priekšlikuma koordinators to iesniedz 30 dienu laikā no dienas, kad Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra informē koordinatoru par novērtējuma rezultātiem.

3.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra atbild par 2. punktā minētā pieprasījuma izskatīšanu. Šādu izskatīšanu attiecina tikai uz novērtējuma procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

4.   Novērtējuma pārskatīšanas komiteja, kas sastāv no Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbiniekiem, sniedz atzinumu par novērtēšanas procesa procesuālajiem aspektiem. To vada Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras ierēdnis no cita dienesta, nevis tā, kas ir atbildīgs par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Komisija var ieteikt vienu no šādām darbībām:

a)	atkārtoti izvērtēt priekšlikumu – to veic galvenokārt tādi vērtētāji, kuri nav iesaistīti iepriekšējā izvērtēšanā;

b)	apstiprināt sākotnējo novērtējumu.

5.   Pamatojoties uz 4. punktā minēto ieteikumu, Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde pieņem lēmumu un paziņo to priekšlikuma koordinatoram. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra šādu lēmumu pieņem, lieki nekavējoties.

6.   Pārskatīšanas procedūra nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšanas pieprasījumi.

7.   Pārskatīšanas procedūra neliedz īstenot citas darbības, ko dalībnieks var veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

17. pants

Informācijas pieprasīšana un sūdzības

1.   Komisija nodrošina, ka dalībniekiem ir izstrādāta procedūra, lai tie var pieprasīt informāciju vai iesniegt sūdzības saistībā ar savu piedalīšanos pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

2.   Komisija nodrošina, ka informācija par to, kā reģistrēt bažas, jautājumus vai sūdzības, ir darīta pieejama visiem dalībniekiem un publicēta tiešsaistē.

18. pants

Dotāciju nolīgums

1.   Saskaņā ar šo regulu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīgumu paraugus starp Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un dalībniekiem. Ja dotāciju nolīguma paraugā vajadzīgi būtiski grozījumi, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm to attiecīgi pārskata.

2.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra noslēdz dotāciju nolīgumu ar dalībniekiem. Subjekta izslēgšanu vai nomaiņu pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas pienācīgi pamato.

3.   Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku un vai nu Komisijas, vai arī attiecīgās finansēšanas struktūras tiesības un pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tajā arī nosaka to tiesību subjektu tiesības un pienākumus, kuri kļūst par dalībniekiem darbības īstenošanas laikā, kā arī konsorcija koordinatora pienākumus un uzdevumus.

4.   Pamatojoties uz prasībām darba programmā vai darba plānā, dotāciju nolīgumā var noteikt dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu papildus tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

5.   Dotāciju nolīgumā attiecīgā gadījumā un pēc iespējas atspoguļo vispārējos principus, kas noteikti Komisijas ieteikumā par Eiropas Pētnieku hartu un Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, pētniecības godīguma principus, Komisijas ieteikumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās, Rīcības kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm, kā arī dzimumu līdztiesības principu, kas izklāstīts 16. pantā Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

6.   Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā ietver noteikumus, kas nodrošina ētikas principu ievērošanu, tostarp paredz neatkarīgas ētikas padomes izveidi un Komisijas tiesības īstenot ētikas izvērtēšanu, kuru veic neatkarīgi eksperti.

7.   Pienācīgi pamatotos gadījumos īpašas dotācijas par darbībām var veidot daļu no partnerības pamatlīguma saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/2012.

19. pants

Dotāciju lēmumi

Attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 121. panta 1. punktu vai attiecīgā finansēšanas struktūra var paziņot dotāciju lēmumus, nevis parakstīt dotāciju nolīgumus. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro šīs regulas noteikumus, kas attiecas uz dotāciju nolīgumiem.

20. pants

Piešķiršanas termiņš

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 128. panta 2. punktu uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda plānoto datumu, līdz kuram visus pieteikumu iesniedzējus informē par to pieteikumu novērtējuma rezultātiem, un indikatīvu datumu, kad tiks parakstīti dotāciju nolīgumi vai paziņoti dotāciju lēmumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētos datumus balsta uz šādiem laikposmiem:

a)	visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par to pieteikumu zinātniskas novērtēšanas rezultātiem maksimālā laikposmā pieci mēneši no pēdējās dienas, kad var iesniegt pilnīgus priekšlikumus;

b)	dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem vai to informēšanai par dotāciju lēmumiem maksimāla laikposmā trīs mēneši no dienas, kad informēti sekmīgie pieteikuma iesniedzēji.

3.   Šā panta 2. punktā minētos laikposmus var pagarināt ERC darbībām un ārkārtējos, pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši sarežģītu darbību gadījumā, ja ir liels priekšlikumu skaits vai ja to lūdz pieteikumu iesniedzēji.

4.   Dalībniekiem dod pietiekami daudz laika iesniegt informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi dotāciju nolīguma parakstīšanai. Komisija pieņem lēmumus un lūdz informāciju iespējami savlaicīgi. Ja iespējams, izvairās no atkārtotas dokumentu iesniegšanas.

21. pants

Samaksas termiņš

Dalībniekiem maksā savlaicīgi un saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Tiklīdz ir veikts maksājums koordinatoram, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra to paziņo dalībniekiem.

22. pants

Droša elektroniskā sistēma

Visu saraksti ar dalībniekiem, tostarp dotāciju nolīgumu slēgšanu, paziņošanu par dotāciju lēmumiem un visiem grozījumiem tajos, var veikt ar elektroniskas apmaiņas sistēmas starpniecību, kuru izveidojusi Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1268/2012 179. pantā.

II   Iedaļa

Īstenošana

23. pants

Darbību īstenošana

1.   Dalībnieki īsteno darbības atbilstoši visiem nosacījumiem un saistībām, kas izklāstītas šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 966/2012, Regulā (ES) Nr. 1268/2012, Lēmumā 2013/743/ES, darba programmā vai darba plānā, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un dotāciju nolīgumā.

2.   Dalībnieki neuzņemas saistības, kas nav saderīgas ar šo regulu vai dotāciju nolīgumu. Ja dalībnieks neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie darbinieki izpilda pienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra tos skaidri neatbrīvo no šāda pienākuma. Gadījumā, ja dalībnieks neievēro savas saistības, Komisija saskaņā ar 39. panta 3. punkta a) apakšpunktu var pārskaitīt attiecīgo parādsummu no 38. pantā minētā Dalībnieku garantiju fonda darbības koordinatoram. Katra dalībnieka finansiālā atbildība ir ierobežota līdz tā parādam, ievērojot ar Dalībnieku garantiju fondu saistītos noteikumus. Dalībnieki nodrošina, lai Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra būtu laikus informēta par jebkuru notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt darbības īstenošanu vai Savienības intereses.

3.   Dalībnieki īsteno darbību un veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus šajā nolūkā. To rīcībā ir atbilstoši resursi, kas vajadzīgi darbības īstenošanai. Ja tas nepieciešams darbības īstenošanai, dalībnieki var pieaicināt trešās personas, tostarp apakšuzņēmējus, lai īstenotu ar darbību saistīto darbu, vai var izmantot resursus, ko nodrošina trešās personas, izmantojot ieguldījumu natūrā atbilstoši dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībnieks ir atbildīgs pret Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un pret pārējiem dalībniekiem par veikto darbu.

4.   Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības konkrētu darbības elementu izpildei drīkst piešķirt tikai dotāciju nolīgumā noteiktajos gadījumos un pienācīgi pamatotos gadījumos, ko nevarēja skaidri paredzēt dotāciju nolīguma spēkā stāšanās brīdī.

5.   Trešās personas, kas nav apakšuzņēmēji, var īstenot ar darbību saistīto darbu saskaņā ar dotāciju nolīgumā minētajiem nosacījumiem. Trešo personu un tās veicamo darbu norāda dotāciju nolīgumā.

Izmaksas, kas rodas šādām trešām personām, var uzskatīt par attiecināmām, ja trešā persona atbilst visiem no šiem nosacījumiem:

a)	tā būtu tiesīga saņemt finansējumu, ja tā būtu dalībnieks;

b)	tā ir saistīts subjekts vai tai ir juridiska saikne ar dalībnieku, kas norāda uz sadarbību, kura nav ierobežota tikai ar attiecīgo darbību;

c)	tā ir norādīta dotāciju nolīgumā;

d)	tā ievēro noteikumus, kas ir piemērojami dalībniekam atbilstoši dotāciju nolīgumam attiecībā uz izmaksu atbilstību un izdevumu kontroli.

e)	tā akceptē solidāru atbildību ar dalībnieku par Savienības ieguldījumu atbilstoši summai, par kuru trešā persona ir paziņojusi, ja to prasa Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra.

6.   Trešās personas var arī nodrošināt resursu pieejamību dalībniekam, sniedzot ieguldījumu natūrā darbības īstenošanā. Par izmaksām, kas trešām personām radušās saistībā ar šādu ieguldījumu, kurš tiek sniegts bez maksas, ir tiesības saņemt finansējumu, ar noteikumu, ka tās atbilst dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

7.   Darbība var ietvert finansiālu atbalstu trešām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012. Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 137. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās summas var pārsniegt, ja tas vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai.

8.   Darbībā, ko veic dalībnieki, kuri ir līgumslēdzējas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (25) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (26) nozīmē, var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu iepirkumu, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā un ir vajadzīgs tā īstenošanai. Tādā gadījumā dalībnieku īstenotajām iepirkuma procedūrām piemēro noteikumus, kas izklāstīti šīs regulas 51. panta 2., 4. un 5. punktā.

9.   Dalībnieki ievēro to valstu tiesību aktus, noteikumus un ētikas normas, kurās darbība tiks īstenota. Attiecīgā gadījumā dalībnieki pirms darbības uzsākšanas prasa apstiprinājumu no attiecīgajām valsts vai vietējām ētikas komitejām.

10.   Darbu, kurā izmanto dzīvniekus, veic saskaņā ar LESD 13. pantu un ievērojot prasību aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (27).

24. pants

Konsorcijs

1.   Jebkura tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus par koordinatoru, ko norāda dotāciju nolīgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas nolīgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.   Tāda konsorcija dalībnieki, kas piedalās darbībā, noslēdz iekšēju nolīgumu ("konsorcija nolīgums"), kurā nosaka to tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības īstenošanu saskaņā ar dotāciju nolīgumu, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā, vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Komisija publicē norādes par galvenajiem jautājumiem, ko dalībnieki var iekļaut konsorcija nolīgumos.

3.   Konsorcija nolīgumā var cita starpā paredzēt šādus nosacījumus:

a)	konsorcija iekšējo organizāciju;

b)	Savienības finansējuma sadalījumu;

c)	izplatīšanas noteikumus, izmantošanas un piekļuves tiesības, kas papildina šīs regulas III sadaļas I nodaļas un dotāciju nolīguma noteikumus;

d)	iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību;

e)	atbildību, kompensāciju un konfidencialitātes nolīgumus starp dalībniekiem.

Konsorcija dalībnieki konsorcija ietvaros var noslēgt jebkādus nolīgumus, kas pēc to ieskatiem ir atbilstoši, ciktāl šie nolīgumi nav pretrunā ar dotāciju nolīgumu vai šo regulu.

4.   Konsorcijs var ierosināt iekļaut vai izslēgt dalībnieku vai nomainīt koordinatoru saskaņā ar atbilstošiem dotāciju nolīguma noteikumiem ar noteikumu, ka izmaiņas atbilst dalības nosacījumiem, nerada nelabvēlīgu ietekmi uz darbības īstenošanu un nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

III   Iedaļa

Dotāciju veidi un finansēšanas noteikumi

25. pants

Dotāciju veidi

Dotācijas var piešķirt jebkurā no veidiem, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 123. pantā, ņemot vērā darbības mērķus.

26. pants

Izmaksu atbilstība

1.   Noteikumi par izmaksu atbilstību ir definēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. pantā. Izmaksas, kas saskaņā ar darbību radušās trešām personām, var atzīt par atbilstīgām saskaņā ar šīs regulas un dotāciju nolīguma noteikumiem.

2.   Neatbilstīgas izmaksas ir tās, kas neatbilst 1. punktā minētajiem noteikumiem, it īpaši – rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, zaudējumi no valūtas konvertācijas, ar kapitāla peļņu saistītas izmaksas, izmaksas, kas atlīdzinātas saistībā ar citu Savienības darbību vai programmu, parādi un parādu apkalpošanas izdevumi, kā arī pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi.

27. pants

Tiešās atbilstīgās personāla izmaksas

1.   Neskarot 26. pantā minētos nosacījumus, tiešās atbilstīgās personāla izmaksas ietver tikai algas un sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kas iekļautas darbībai norīkotā personāla atalgojumam saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai darba līgumu.

2.   Neskarot 26. pantā minētos nosacījumus, papildatalgojumu darbībai norīkotajam dalībnieku bezpeļņas tiesību subjektu personālam, tostarp maksājumus saskaņā ar papildlīgumiem neatkarīgi no to būtības, arī var uzskatīt par tiešām atbilstīgām personāla izmaksām līdz summai, kas noteikta 3. punktā, ja tie atbilst šādiem papildnosacījumiem:

a)	tā ir daļa no parastās dalībnieka atlīdzības shēmas, un tiek konsekventi maksāta, kad vien ir nepieciešams tāda paša veida darbs vai zināšanas;

b)	kritēriji, ko izmanto papildmaksājumu aprēķinam, ir objektīvi, un dalībnieks tos piemēro vispārīgi neatkarīgi no izmantotā finansējuma avota.

3.   Papildatalgojums var būt atbilstīgs līdz EUR 8 000 gadā vienai personai. Personai, kas strādā ne tikai vienīgi saistībā ar darbību, piemēro stundas likmes ierobežojumu. Stundas likmes ierobežojumu aprēķina, izdalot EUR 8 000 ar gada produktīvo darba stundu skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar 31. pantu.

28. pants

Darbības finansēšana

1.   Finansējums darbībai nepārsniedz kopējās atbilstīgās izmaksas, no kurām atskaitīti darbības ieņēmumi.

2.   Par darbības ieņēmumiem uzskata:

a)	resursus, kuru pieejamību dalībniekiem nodrošinājušas trešās personas, izmantojot finanšu pārvedumus vai ieguldījumus natūrā bez maksas, kuru vērtību dalībnieks deklarējis kā atbilstīgās izmaksas, ar noteikumu, ka trešās personas tos ieguldījušas konkrēti izmantošanai darbībā;

b)	darbības radītus ienākumus, izņemot ienākumus, kas gūti no darbības rezultātu izmantošanas;

c)	ienākumus, kas gūti, pārdodot aktīvus, kuri iegādāti saskaņā ar dotāciju nolīgumu, un kā vērtība nepārsniedz izmaksas, kuras dalībnieks sākotnēji norādījis kā darbības izmaksas.

3.   Attiecībā uz visām finansētajām darbībām piemēro vienotu atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanas likmi par katru darbību. Maksimālo likmi nosaka darba programmā vai darba plānā.

4.   Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dotācija var sasniegt ne vairāk kā 100 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām, neskarot kopfinansēšanas principu.

5.   Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dotācija ir ierobežota līdz maksimāli 70 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām inovācijas pasākumiem un programmas kopfonda darbībām.

Atkāpjoties no 3. punkta, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dotācija attiecībā uz inovācijas darbībām var sasniegt līdz 100 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām bezpeļņas tiesību subjektiem, neskarot kopfinansēšanas principu.

6.   Šajā pantā noteiktās atmaksas likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai vienreizēja maksājuma finansējums.

29. pants

Netiešās izmaksas

1.   Netiešās atbilstīgās izmaksas nosaka pēc vienotas likmes, kas ir 25 % no kopējām tiešajām atbilstīgajām izmaksām, izņemot tiešās atbilstīgās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un izmaksas saistībā ar resursiem, ko nodrošinājušas trešās personas un kas netiek izmantoti atbalsta saņēmēja telpās, kā arī finansiālu atbalstu trešām personām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, netiešās izmaksas var deklarēt kā vienreizēju maksājumu vai vienības izmaksas, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā.

30. pants

Finansējuma līmeņu izvērtējums

Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumā iekļauj ietekmes izvērtējumu dažādiem elementiem, kuri ieviesti ar jaunajiem finansējuma līmeņiem, kas noteikti šīs regulas 27., 28. un 29. pantā, lai izvērtētu, vai jaunā pieeja nav radījusi nevēlamas situācijas, kas negatīvi ietekmē pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" pievilcīgumu.

31. pants

Gada produktīvais darba laiks

1.   Atbilstīgās personāla izmaksas attiecas tikai uz faktisko darba laiku, ko nostrādājušas personas, kuras tieši veic darbu saskaņā ar darbību. Pierādījumus par faktiskajām nostrādātajām darba stundām iesniedz dalībnieks, parasti izmantojot laika reģistrācijas sistēmu.

2.   Par personām, kas strādā tikai darbības vajadzībām, laika reģistrācija netiek prasīta. Šādos gadījumos dalībnieks paraksta deklarāciju, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir strādājusi vienīgi darbības vajadzībām.

3.   Dotāciju nolīgumā iekļauj:

a)	prasību minimumu attiecībā uz laika reģistrācijas sistēmu;

b)	iespēju izvēlēties starp fiksētu gada produktīvo darba stundu skaitu un metodi, kā aprēķināt gada produktīvo darba stundu skaitu, kas izmantojams personāla stundas likmju aprēķinam, ņemot vērā dalībnieka parasti izmantoto uzskaites praksi.

32. pants

MVU īpašnieki un fiziskas personas, kas nesaņem algu

MVU īpašnieki, kas nesaņem algu, un citas fiziskas personas, kas nesaņem algu, var deklarēt personāla izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksām.

33. pants

Vienības izmaksas

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 124. pantu Komisija var noteikt metodes vienības izmaksu noteikšanai, pamatojoties uz:

a)	statistikas datiem vai tamlīdzīgiem objektīviem līdzekļiem;

b)	revidējamiem dalībnieka vēsturiskiem datiem.

2.   Tiešās atbilstīgās personāla izmaksas var finansēt, pamatojoties uz vienības izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar dalībnieka parasti izmantoto izmaksu uzskaites praksi, ar noteikumu, ka tās atbilst šādam kritēriju kopumam:

a)	tās ir aprēķinātas, pamatojoties uz kopējām faktiskajām personāla izmaksām, kas iegrāmatotas dalībnieka vispārējos pārskatos un ko dalībnieks var pielāgot, pamatojoties uz budžetā iekļautiem vai aplēstiem elementiem saskaņā ar Komisijas paredzētiem nosacījumiem;

b)	tās atbilst 26. un 27. pantam;

c)	tās nodrošina atbilstību prasībai par peļņas negūšanu un izmaksu divkāršas finansēšanas novēršanu;

d)	tās ir aprēķinātas, pienācīgi ņemot vērā 31. pantu.

34. pants

Atzinums par finanšu pārskatiem

Atzinums par finanšu pārskatiem aptver dotācijas kopējo summu, ko pieprasa dalībnieks saskaņā ar faktisko izmaksu atmaksas formu un 33. panta 2. punktā minēto vienības izmaksu formu, izņemot summas, kas deklarētas, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, bāzes likmēm un vienības izmaksām, kas nav tās, kas noteiktas atbilstoši dalībnieka parastajai izmaksu uzskaites praksei. Atzinumu par finanšu pārskatiem iesniedz tikai tad, ja brīdī, kad pieprasa dotācijas atlikuma izmaksu, minētā summa ir vismaz EUR 325 000.

35. pants

Atzinums par metodoloģiju

1.   Dalībnieki, kas aprēķina un pieprasa segt tiešās personāla izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksām saskaņā ar 33. panta 2. punktu, var iesniegt Komisijai atzinumu par metodoloģiju. Minētā metodoloģija atbilst 33. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un dotāciju nolīguma prasībām.

2.   Ja Komisija atzīst metodikas apliecinājumu, tas ir derīgs visām darbībām, kas finansētas atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1291/2013, un dalībnieks aprēķina un deklarē izmaksas, pamatojoties uz šādu metodoloģiju. Kad Komisija ir atzinusi metodikas apliecinājumu, tā nedrīkst sistēmiskas vai periodiski atkārtojošās kļūdas pamatot ar pieņemto metodoloģiju.

36. pants

Revidenti, kas sniedz atzinumus

1.   Šās regulas 34. un 35. pantā minētos atzinumus par finanšu pārskatiem un metodiku sniedz neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt likumā paredzētās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (28) vai tamlīdzīgiem valsts noteikumiem, vai kompetents un neatkarīgs valsts ierēdnis, kuram attiecīgās valsts iestādes ir devušas tiesībspēju revidēt dalībnieku un kurš nav bijis iesaistīts finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Pēc Komisijas, Revīzijas palātas vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījuma revidents, kurš sniedz atzinumu par finanšu pārskatiem un metodiku, piešķir piekļuvi apliecinošajiem dokumentiem un revīzijas darba dokumentiem, pamatojoties uz kuriem izsniegts atzinums par finanšu pārskatiem vai metodoloģiju.

37. pants

Kumulatīvā finansēšana

Darbībai, kam piešķirta dotācija no Savienības budžeta, var arī piešķirt dotāciju, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar noteikumu, ka ar dotācijām netiek segtas vienas un tās pašas izmaksu pozīcijas.

IV   Iedaļa

Garantijas

38. pants

Dalībnieku garantiju fonds

1.   Ar šo tiek izveidots Dalībnieku garantiju fonds ("Fonds"), kas sedz risku, kurš saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras maksājamas Savienībai to darbību ietvaros, ko ar dotācijām finansē Komisija atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK un Komisija vai Savienības finansēšanas struktūras pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Fonds aizstāj ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006 izveidoto Dalībnieku garantiju fondu un turpina tā darbu.

2.   Fondu vada saskaņā ar 39. pantu. Fonda radītos finanšu procentus pieskaita Fondam un izmanto vienīgi 39. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem.

3.   Ja ar procentiem nepietiek, lai segtu 39. panta 3. punktā izklāstīto darbību izmaksas, Fonds neiejaucas, un Komisija vai attiecīgā Savienības finansēšanas struktūra jebkuras nesamaksātās summas atgūst tieši no dalībniekiem vai trešām personām.

4.   Fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. No dalībniekiem nedrīkst pieņemt un tiem nedrīkst piemērot papildu garantiju vai nodrošinājumu, izņemot šā panta 3. punktā izklāstīto gadījumu.

5.   Dalībnieki, kas atbilstoši pamatprogrammai "Apvārsnis 2020" piedalās darbībās, kuru risku sedz Fonds, veic iemaksu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Darbības beigās Fondā ieguldīto summu atmaksā dalībniekiem ar koordinatora starpniecību.

6.   Šā panta 5. punktā minētās dalībnieku iemaksas likmi Fondā var samazināt, pamatojoties uz pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumu.

39. pants

Fonda darbība

1.   Fondu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs dalībnieku vārdā saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

Komisija var pārvaldīt Fondu tieši vai uzticēt Fonda finanšu pārvaldību Eiropas Investīciju bankai vai atbilstošai finanšu iestādei ("depozītbanka"). Depozītbanka pārvalda Fondu saskaņā ar Komisijas norādījumiem.

2.   Dalībnieku ieguldījumu Fondā var kompensēt no sākotnējā priekšfinansējuma, un to var iemaksāt Fondā dalībnieku vārdā.

3.   Ja dalībnieks ir parādā summas Savienībai, Komisija, neskarot sodus, kas var tikt piemēroti dalībniekam, kurš nepilda savas saistības, var veikt kādu no šādām darbībām:

a)

tieši pārskaitīt vai pieprasīt depozītbankai tieši pārskaitīt attiecīgo parādsummu no Fonda darbības koordinatoram. Tādu pārskaitījumu izdara pēc saistību nepildītāja dalībnieka dalības izbeigšanas vai atsaukšanas, ja darbība joprojām notiek un ja atlikušie dalībnieki piekrīt to īstenot atbilstoši tādiem pašiem mērķiem. No Fonda pārskaitītās summas uzskata par Savienības finansējumu;

b)	faktiski piedzīt minēto summu no Fonda.

Komisija izsniedz piedziņas rīkojumu pret attiecīgo dalībnieku vai trešo personu Fonda labā. Komisija šajā saistībā var pieņemt lēmumu par piedziņu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

4.   Piedzītās summas veido ieņēmumus, kas Fondam piešķirti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku sedz Fonds, visas atlikušās summas piedzen Komisija un iekļauj Savienības budžetā atbilstīgi likumdevējas iestādes lēmumiem.

III   NODAĻA

Eksperti

40. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1.   Komisija un – attiecīgā gadījumā – finansēšanas struktūras var iecelt neatkarīgus ekspertus priekšlikumu novērtēšanai saskaņā ar 15. pantu vai konsultāciju vai palīdzības sniegšanai šādos jautājumos:

a)	priekšlikumu novērtēšana;

b)	to darbību īstenošanas uzraudzība, kuras veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013, kā arī iepriekšējo pētniecības un/vai inovācijas programmu īstenošanas uzraudzība;

c)	Savienības pētniecības un inovācijas politikas vai programmu, tostarp pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", īstenošana, kā arī Eiropas pētniecības telpas izveide un darbība;

d)	pētniecības un inovācijas programmu novērtēšana;

e)	Savienības pētniecības un inovācijas politikas izstrāde, tostarp nākotnes programmu sagatavošana.

2.   Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Ja neatkarīgiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

Lai izveidotu kandidātu datubāzi, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot fiziskām personām adresētus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus un uzaicinājumus attiecīgām organizācijām, piemēram, pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm, universitātēm, standartizācijas organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai uzņēmumiem.

Ja to uzskata par lietderīgu un pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra pārredzamā veidā izraugās jebkādu tādu individuālu ekspertu ar atbilstošām prasmēm, kurš nav iekļauta datubāzē.

Ieceļot neatkarīgus ekspertus, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic pienācīgus pasākumus, lai panāktu ekspertu grupu un izvērtēšanas komisiju līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Atbilstīgos gadījumos cenšas panākt arī privātā un publiskā sektora līdzsvaru.

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var prasīt padomdevējas struktūras padomu neatkarīgu ekspertu iecelšanai. Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes pirmrindas pētījumu darbībām Komisija ekspertus ieceļ, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes priekšlikumu.

3.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to.

4.   Visu saraksti ar neatkarīgiem ekspertiem, tostarp to iecelšanas līgumu slēgšanu un jebkādu grozījumu izdarīšanu tajos, var veikt ar elektronisku apmaiņas sistēmu starpniecību, kuras izveidojusi Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1268/2012 287. panta 4. punktā.

5.   To ekspertu vārdus, kuri iecelti privātpersonas statusā un kuri ir palīdzējuši Komisijai vai finansēšanas struktūrām Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un Lēmuma 2013/743/ES īstenošanā, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

III   SADAĻA

NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ REZULTĀTU IZMANTOŠANU UN IZPLATĪŠANU

I   NODAĻA

Dotācijas

I   Iedaļa

Rezultāti

41. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1.   Īpašumtiesības uz rezultātiem pieder dalībniekam, kurš tos radījis.

2.   Ja kādas darbības dalībnieki ir kopīgi radījuši rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu kopīgajos rezultātos nav iespējams noskaidrot vai ja šādus kopīgus rezultātus nav iespējams sadalīt attiecīgu intelektuālo īpašumtiesību aizsardzības pieteikumam, ieguvei vai uzturēšanai spēkā, tiem ir kopīgas īpašumtiesības uz šādiem rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotāciju nolīgumu. Kopīpašnieki var vienoties nesaglabāt kopīgas īpašumtiesības, bet vienoties par alternatīvu režīmu, inter alia, nododot savas īpašumtiesību daļas vienam īpašniekam, pārējiem dalībniekiem saglabājot piekļuves tiesības, kad ir radīti rezultāti.

Ja kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā nav paredzēts citādi, katrs kopīpašnieks ir tiesīgs piešķirt neekskluzīvas licences trešām personām kopīgā īpašumā esošo rezultātu izmantošanai bez tiesībām piešķirt apakšlicences, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	par to iepriekš brīdina pārējos kopīpašniekus;

b)	pārējiem kopīpašniekiem piešķir taisnīgu un pamatotu kompensāciju.

3.   Ja darbiniekiem vai jebkurai personai, kas strādā dalībnieka labā, ir tiesības pieprasīt īpašumtiesības uz radītajiem rezultātiem, attiecīgais dalībnieks nodrošina, ka šādas tiesības var īstenot atbilstoši pienākumiem, ko paredz dotāciju nolīgums.

42. pants

Rezultātu aizsardzība

1.   Ja rezultātus var izmantot komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem vai ja var pamatoti prognozēt, ka tos tādējādi varēs izmantot, dalībnieks, kam pieder minētie rezultāti, izvērtē iespēju tos aizsargāt. Dalībniekam, ja tas ir iespējams, ir saprātīgi un pamatoti, ņemot vērā apstākļus, pienācīgi aizsargā tos uz atbilstošu laikposmu un ar atbilstošu teritoriālo segumu, pienācīgi ņemot vērā savas likumīgās intereses un pārējo darbības dalībnieku likumīgās un jo īpaši komerciālās intereses.

2.   Ja dalībnieks, kas saņēmis Savienības finansējumu, ir paredzējis neaizsargāt rezultātus, ko tas radījis, tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar neiespējamību atbilstīgi Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai komerciālas vai rūpnieciskas izmantošanas neiespējamību, un ja vien dalībnieks nav iecerējis tos nodot tālāk citam tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, lai tos aizsargātu, tas informē Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru pirms jebkuras šādu rezultātu izplatīšanas. Komisija Savienības vai attiecīgās finansēšanas struktūras vārdā ar attiecīgā dalībnieka piekrišanu var pārņemt īpašumtiesības uz šādiem rezultātiem un veikt pasākumus, kas vajadzīgi to atbilstošai aizsardzībai.

Dalībnieks var nepiekrist tikai tad, ja tas pierāda, ka tādējādi tiktu nodarīts būtisks kaitējums tā likumīgajām interesēm. Šos rezultātus nedrīkst nekādā veidā izplatīt, kamēr Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu nepārņemt īpašumtiesības uz rezultātiem vai nolēmusi, ka tā pārņems īpašumtiesības, un nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi to aizsardzības nodrošināšanai. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra šādu lēmumu pieņem bez liekas kavēšanās. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

3.   Ja dalībnieks, kas saņēmis Savienības finansējumu, ir paredzējis nepiemērot rezultātu aizsardzību vai negatavojas pieprasīt šādas aizsardzības pagarinājumu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar komerciālas vai rūpnieciskas izmantošanas neiespējamību laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc atlikuma izmaksas, tas informē Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, kas var turpināt vai pagarināt aizsardzību, pārņemot īpašumtiesības uz attiecīgajiem rezultātiem. Dalībnieks var nepiekrist tikai tad, ja tas pierāda, ka tādējādi tiktu nodarīts būtisks kaitējums tā likumīgajām interesēm. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

43. pants

Rezultātu izmantošana un izplatīšana

1.   Katrs dalībnieks, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu tam piederošos rezultātus vai nodrošina, lai tos izmantotu cits tiesību subjekts, jo īpaši veicot rezultātu tālāknodošanu un licencēšanu saskaņā ar 44. pantu.

Dotāciju nolīgumā paredz visus papildu izmantošanas pienākumus. Tādas pētniecības gadījumā, kurai ir potenciāls pētīt būtiskas sabiedrības problēmas, papildu izmantošanas pienākumos var iekļaut licencēšanu bez izņēmuma nosacījumiem. Visus šādus papildu pienākumus norāda darba programmā vai darba plānā.

2.   Ievērojot visus ierobežojumus, ko piemēro intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgu interešu aizsardzības dēļ, katrs dalībnieks, izmantojot atbilstošus līdzekļus, izplata sev piederošos rezultātus pēc iespējas drīzāk. Dotāciju nolīgumā var noteikt termiņus šajā saistībā.

Visus papildu izplatīšanas pienākumus paredz dotāciju nolīgumā un norāda darba programmā vai darba plānā.

Attiecībā uz rezultātu izplatīšanu ar zinātnisko publikāciju starpniecību piemēro atvērtu piekļuvi atbilstoši dotāciju nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Darbības laikā radušās izmaksas saistībā ar atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām, kas izriet no pētniecības, kura finansēta no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", ir atmaksājamas saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Pienācīgi ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1291/2013 18. pantu, dotāciju nolīgumā neparedz tādus nosacījumus atvērtai piekļuvei publikācijām, kuri radītu papildu publicēšanas izmaksas pēc darbības pabeigšanas.

Attiecībā uz pētniecības datu izplatīšanu dotāciju nolīgumā saistībā ar atvērtu piekļuvi pētniecības datiem un to saglabāšanu var paredzēt noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem piešķirama atvērta piekļuve šādiem rezultātiem, jo īpaši Eiropas Pētniecības padomes progresīvās pētniecības un NJT (Nākotnes un jaunās tehnoloģijas) pētniecības vai citās atbilstošās jomās, ņemot vērā dalībnieku likumīgās intereses un visus ierobežojumus saistībā ar datu aizsardzības noteikumiem, drošības noteikumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām. Tādā gadījumā darba programmā vai darba plānā norāda, vai tiek pieprasīta pētniecības datu izplatīšana atvērtas piekļuves veidā.

Par jebkuru izplatīšanas darbību iepriekš brīdina pārējos dalībniekus. Pēc brīdinājuma saņemšanas dalībnieks var iebilst, ja tas pierāda, ka iecerētā izplatīšana būtiski kaitētu tā likumīgajām interesēm saistībā ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām. Šādos gadījumos izplatīšanas darbību nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstoši pasākumi šādu likumīgo interešu aizsardzībai. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

3.   Lai Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, dalībnieki iesniedz informāciju par saviem ar izmantošanu un izplatīšanu saistītajiem pasākumiem un nepieciešamos dokumentus saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Tādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot to dalībnieku likumīgās intereses, kuri snieguši informāciju. Dotāciju nolīgumā inter alia nosaka termiņus šādiem ziņošanas pienākumiem.

4.   Ja iespējams, visos patenta pieteikumos, standartos, publikācijās vai jebkuros citos izplatīšanas līdzekļos (arī elektroniskajos) saistībā ar rezultātiem iekļauj apliecinājumu, kas var ietvert vizuālus līdzekļus, par to, ka darbībai ir piešķirts Savienības finansiāls atbalsts. Šāda apliecinājuma nosacījumus paredz dotāciju nolīgumā.

44. pants

Rezultātu tālāknodošana un licencēšana

1.   Ja dalībnieks īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk, tas nodod tiesību pārņēmējam arī savus dotāciju nolīgumā paredzētos pienākumus saistībā ar minētajiem rezultātiem, tostarp pienākumu veikt rezultātu vēlāku tālāknodošanu.

Neskarot konfidencialitātes pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas gadījumā, ja citiem dalībniekiem joprojām ir tiesības piekļūt nododamajiem rezultātiem vai arī tie vēl joprojām var pieprasīt piekļuves tiesības, dalībnieks, kurš ir iecerējis veikt rezultātu tālāknodošanu, iepriekš brīdina citus dalībniekus, sniedzot arī pietiekamu informāciju par paredzamo jauno rezultātu īpašnieku, lai pārējie dalībnieki varētu izanalizēt iecerētās tālāknodošanas ietekmi uz to piekļuves tiesību iespējamo izmantošanu.

Pēc brīdinājuma saņemšanas dalībnieks var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu, ja tas pierāda, ka iecerētā tālāknodošana nelabvēlīgi ietekmētu tā piekļuves tiesību izmantošanu. Tādā gadījumā tālāknodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem dalībniekiem. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

Pārējie dalībnieki pēc iepriekšējas rakstiskas vienošanās var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju brīdinājumu un tiesībām iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu no viena dalībnieka konkrēti norādītai trešai personai.

2.   Ar noteikumu, ka dalībnieks, kam pieder rezultāti, var īstenot tiesības piekļūt rezultātiem un pilda visus papildu izmantošanas pienākumus, minētais dalībnieksvar piešķirt licences vai citādi piešķirt to izmantošanas tiesības jebkuram tiesību subjektam, tostarp ekskluzīvas tiesības. Ekskluzīvas licences rezultātiem var piešķirt, ja visi citi attiecīgie dalībnieki sniedz piekrišanu atteikties no savām piekļuves tiesībām.

3.   Attiecībā uz rezultātiem, ko rada dalībnieki, kuri ir saņēmuši Savienības finansējumu, dotāciju nolīgumā var paredzēt, ka Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", ja tā uzskata, ka šāda piešķiršana vai tālāknodošana neatbilst Savienības ekonomikas konkurētspējas palielināšanas interesēm vai nav saderīga ar ētikas principiem vai drošības apsvērumiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu neveic, ja vien Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nepārliecinās, ka tiks veikti atbilstoši drošības pasākumi.

Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā paredz, ka Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra ir iepriekš jābrīdina par jebkuru šādu īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

II   Iedaļa

Tiesības piekļūt iepriekš uzkrātām zināšanām un rezultātiem

45. pants

Iepriekš uzkrātas zināšanas

Dalībnieki jebkādā veidā rakstveida nolīgumā norāda iepriekš uzkrātās zināšanas attiecībā uz savu darbību.

46. pants

Piekļuves tiesību principi

1.   Jebkuru pieprasījumu atļaut piekļuves tiesību izmantošanu vai pieteikumu par atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstveidā.

2.   Ja vien to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks, attiecībā uz kuru tiek prasītas piekļuves tiesības, iepriekš nav vienojies citādi, piekļuves tiesības neietver tiesības piešķirt apakšlicenci.

3.   Dalībnieki, kas piedalās vienā un tajā pašā darbībā, pirms to pievienošanās dotāciju nolīgumam informē cits citu par visiem tiesiskajiem ierobežojumiem, ko piemēro, piešķirot piekļuvi to iepriekš uzkrātajām zināšanām. Nolīgums, ko dalībnieks noslēdz vēlāk saistībā ar iepriekš uzkrātām zināšanām, nodrošina iespēju izmantot jebkuras piekļuves tiesības.

4.   Dalības darbībā izbeigšana neietekmē dalībnieka pienākumu piešķirt piekļuvi saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

5.   Konsorcija nolīgumā var noteikt, ka, ja dalībnieks nepilda savus pienākumus un ja šāda neizpilde netiek novērsta, šādam pienākumus neizpildījušam dalībniekam vairs nav piekļuves tiesību.

47. pants

Piekļuves tiesības īstenošanas mērķiem

1.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka rezultātiem, ja šādi rezultāti dalībniekam ir vajadzīgi, lai tas varētu veikt savu darbu atbilstoši darbībai.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību.

2.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja šādas iepriekš uzkrātās zināšanas dalībniekam ir vajadzīgas, lai tas varētu veikt savu darbu atbilstoši darbībai, un ievērojot ierobežojumus atbilstoši 46. panta 3. punktam.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien dalībnieki, pirms tie pievienojas dotāciju nolīgumam, nav vienojušies citādi.

48. pants

Piekļuves tiesības izmantošanas mērķiem

1.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka rezultātiem, ja šie rezultāti dalībniekam ir vajadzīgi, lai varētu izmantot savus rezultātus.

Pēc vienošanās šādu piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem.

2.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja šādas iepriekš uzkrātās zināšanas dalībniekam ir vajadzīgas, lai varētu izmantot savus rezultātus, un ievērojot jebkurus ierobežojumus atbilstoši 46. panta 3. punktam.

Pēc vienošanās šādu piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem.

3.   Ja vien konsorcija nolīgumā nav paredzēts citādi, arī saistītam subjektam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, ir tiesības piekļūt rezultātiem un iepriekš uzkrātām zināšanām, ievērojot jebkurus ierobežojumus atbilstoši 46. panta 3. punktam, ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, ja šādi rezultāti un iepriekš uzkrātās zināšanas ir vajadzīgas, lai izmantotu rezultātus, ko radījis dalībnieks, ar kuru šāds subjekts ir saistīts. Tādas piekļuves tiesības lūdz un iegūst tieši no dalībnieka, kam pieder rezultāti vai iepriekš uzkrātās zināšanas, ja vien nav citas vienošanās saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

4.   Prasību piešķirt piekļuvi saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien dalībnieki nevienojas par citu termiņu.

49. pants

Savienības un dalībvalstu piekļuves tiesības

1.   Savienības iestādēm, birojiem un struktūrām Savienības politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības pienācīgi pamatotos nolūkos ir tiesības piekļūt vienīgi tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

Šādu piekļuvi piešķir bez autoratlīdzības.

2.   Attiecībā uz darbībām saistībā ar īpašo mērķi "Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana", kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1291/2013 I pielikuma III daļā, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstu valsts iestādēm savas ar šo jomu saistītās politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkos ir nepieciešamās tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir, nepieprasot autoratlīdzību un pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajam mērķim un ka būsizstrādāti piemēroti konfidencialitātes pienākumi. Tādas piekļuves tiesības neaptver dalībnieka iepriekš uzkrātās zināšanas. Dalībvalsts, kas izsaka lūgumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras paziņo visām dalībvalstīm par tādiem lūgumiem. Attiecībā uz klasificētu informāciju piemēro Komisijas noteikumus par drošību.

IV   SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

50. pants

Godalgas

1.   Savienības finansējumu var piešķirt godalgu veidā, kā definēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VII sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1268/2012.

2.   Jebkuru godalgu piešķir ar nosacījumu, ka dalībnieks uzņemas attiecīgos publicitātes pienākumus. Attiecībā uz rezultātu izplatīšanu piemēro šīs regulas III sadaļu. Darba programmā vai darba plānā var noteikt īpašus pienākumus attiecībā uz pētījumu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

51. pants

Iepirkums, iepirkums pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums

1.   Jebkuram iepirkumam, ko Komisija veic savā vārdā vai kopā ar dalībvalstīm, piemēro publiskā iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012.

2.   Savienības finansējums var būt iepirkums pirmskomercializācijas posmā vai inovatīvu risinājumu iepirkums, ko veic Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm un asociētām valstīm.

Iepirkuma procedūrās:

a)

ievēro pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes principu, konkurences noteikumus, kā arī Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK, ja tās ir piemērojamas, vai, ja Komisija rīkojas savā vārdā, Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012;

b)	var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, iepirkto darbību izpildes vietu iepirkumam pirmskomercializācijas posmā ierobežot ar dalībvalstu un to valstu teritoriju, kas asociētas ar "Apvārsni 2020", ja to pienācīgi attaisno darbības mērķi;

c)	var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā ("daudzkārtēji ārpakalpojumi") piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības;

d)	paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tam pretendentam vai pretendentiem, kas piedāvā visizdevīgāko cenu.

3.   Rezultāti, kas radīti Komisijas veiktā iepirkumā, ir Savienības īpašums, ja vien uzaicinājumā iesniegt pieteikumus nav paredzēts citādi.

4.   Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie līgumslēdzēji piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktajā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk līgumslēdzējām iestādēm.

5.   Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu līgumos var paredzēt īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu.

52. pants

Finanšu instrumenti

1.   Finanšu instrumenti var būt jebkurā no veidiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļā, un tos īsteno saskaņā ar minēto regulu, un tos var kombinēt citu ar citu un ar dotācijām, ko finansē no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 6. punkta otrās daļas, gan ieņēmumus, gan gadskārtējos atmaksājumus, ko radījis finanšu instruments, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013, atbilstīgi Regulas Nr. 966/2012 21. panta 4. punktam piešķir minētajam finanšu instrumentam.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 6. punkta otrās daļas, gan ieņēmumus, gan gadskārtējos atmaksājumus, ko radījis riska dalīšanas finanšu mehānisms, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, un Strauji augošu un inovatīvu MVU instrumenta agrīnā posma daļa (GIF1), kas izveidota atbilstīgi Lēmumam Nr. 1639/2006/EK, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu piešķir nākamajiem finanšu instrumentiem atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1291/2013.

53. pants

MVU instruments

1.   Tikai MVU var pieteikties saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti saskaņā ar īpašo MVU instrumentu, kurš minēts 22. pantā Regulā (ES) Nr. 1291/2013. Tie var sadarboties ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām vai universitātēm.

2.   Tiklīdz uzņēmums tiek validēts kā MVU, šis juridiskais statuss tiek pieņemts kā pastāvošs visu projekta laiku, pat tādā gadījumā, ja uzņēmums sakarā ar izaugsmi vēlāk pārsniedz robežlielumus, kas paredzēti MVU definīcijā.

3.   MVU instrumenta vai dotāciju, ko finansēšanas struktūras vai Komisija piešķir speciāli MVU, gadījumā dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, it sevišķi par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.

54. pants

Ātrais ceļš uz inovāciju

1.   Saskaņā ar 7. pantu jebkurš tiesību subjekts var piedalīties darbībā "Ātrais ceļš uz inovāciju" (FTI). Saskaņā ar FTI finansētās darbības ir inovācijas pasākumi. FTI ir atvērts priekšlikumiem saistībā ar jebkuru tehnoloģiju jomu saskaņā ar īpašo mērķi "Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā", kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1291/2013 I pielikuma II daļas 1. punktā, vai saistībā ar jebkuru no konkrētajiem mērķiem saskaņā ar prioritāti "Sabiedrības problēmu risināšana", kuri izklāstīti minētās regulas I pielikuma III daļas 1.–7. punktā.

2.   Priekšlikumus var iesniegt jebkurā laikā. Komisija nosaka trīs iesniegšanas datumus gadā priekšlikumu novērtēšanai. Laikposms no iesniegšanas datuma līdz dotāciju nolīguma parakstīšanai vai paziņojumam par dotācijas lēmumu nepārsniedz sešus mēnešus. Priekšlikumus sarindo pēc to ietekmes, kvalitātes, īstenošanas efektivitātes un izcilības, lielāku prioritāti piešķirot ietekmes kritērijam. Vienā pasākumā nevar piedalīties vairāk par pieciem tiesību subjektiem. Dotācijas apjoms nepārsniedz EUR 3 miljonus.

55. pants

Citi īpašie noteikumi

1.   Attiecībā uz darbībām, kas ietver ar drošību saistītus pasākumus, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, it sevišķi par iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, inovatīvu risinājumu iepirkumu, izmaiņām konsorcija sastāvā, klasificētu informāciju, rezultātu izmantošanu, izplatīšanu, atvērtu piekļuvi pētniecības publikācijām, rezultātu nodošanu un licencēm.

2.   Attiecībā uz darbībām, ar kurām atbalsta esošas vai jaunas pētniecības infrastruktūras, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus par infrastruktūras lietotājiem un par lietotāju piekļuvi tai.

3.   Eiropas Pētniecības padomes progresīvās pētniecības darbību gadījumā dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, jo īpaši par piekļuves tiesībām, pārnesamību un izplatīšanu vai dalībniekiem, pētniekiem un jebkuru personu, kas saistīta ar darbību.

4.   Apmācības un mobilitātes darbību gadījumā dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus par saistībām, kas attiecas uz pētniekiem, kuri gūst labumu no darbības, īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un pārvedamības.

5.   Koordinācijas un atbalsta darbību gadījumā dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, it sevišķi par rezultātu īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.

6.   Attiecībā uz EIT zināšanu un inovāciju kopienām dotāciju nolīgumā var iekļaut īpašus noteikumus, it sevišķi par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.

V   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" darbības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 1. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

57. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regula (EK) Nr. 1906/2006 tiek atcelta no 2014. gada 1. janvāra.

2.   Neskarot 1. punktu, šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai pārveidošanu, tostarp to pilnīgu vai daļēju izbeigšanu, līdz to slēgšanai vai finansiālā atbalsta piešķiršanai, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūras saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK vai jebkuriem citiem tiesību aktiem, kas piemērojami šādam atbalstam 2013. gada 31. decembrī, – tos turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai.

3.   Visas summas no Dalībnieku garantiju fonda, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006, kā arī visas tā tiesības un pienākumus pārskaita Fondam, sākot no 2013. gada 31. decembra. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Lēmumam Nr. 1982/2006/EK un paraksta dotāciju nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Fondā.

58. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 318, 20.10.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 181, 21.6.2012., 111. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta)

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembra), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 104. lpp).

(5)  OV C 74E, 13.3.2012., 34. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012, 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (2008. gada 11. marts) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.).

(11)  OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.

(12)  Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001.).

(13)  Komisijas Lēmums 2000/633/EK, EOTK, Euratom (2000. gada 17. oktobris), ar kuru groza tās reglamentu (OV L 267, 20.10.2000, 63. lpp.).

(14)  Komisijas Lēmums 2000/633/EK, EOTK, Euratom (2000. gada 17. oktobris), ar kuru groza tās reglamentu (OV L 267, 20.10.2000, 63. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007.–2013. gads) (OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.).

(16)  Padomes Lēmums 2006/970/Euratom (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads) (OV L 400, 30.12.2006., 60. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2012/93/Euratom (2011. gada 19. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (OV L 47, 18.2.2012., 25. lpp.).

(18)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 (2013. gada 17. decembra) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 948. lpp).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembra), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 33. lpp).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 743/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par Kopienas dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus (OV L 201, 30.7.2008., 58. lpp.).

(22)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(23)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 11. decembris) ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 965. lpp).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004, 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009, 76. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010, 33. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

---