29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/19

(1)

Šajā direktīvā ir ņemta vērā Komisijas labāka tiesiskā regulējuma programma un jo īpaši paziņojums ar nosaukumu "Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā", kura mērķis ir izveidot un izstrādāt augstākās kvalitātes regulējumu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu. Komisijas paziņojumā ar nosaukumu "Vispirms domāt par mazākajiem – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts", ko pieņēma 2008. gada jūnijā un pārskatīja 2011. gada februārī, ir atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) centrālā nozīme Savienības ekonomikā un noteikts mērķis, proti, uzlabot vispārējo pieeju uzņēmējdarbībai un politikas veidošanā nostiprināt principu "vispirms domāt par mazākajiem", attiecinot to uz regulējuma darbībām līdz pat sabiedriskiem pakalpojumiem. Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē atzinīgi tika vērtēta Komisijas iniciatīva nākt klajā ar "Vienotā tirgus aktu", kurā paredzēti pasākumi, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu un sniegtu taustāmu labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Komisijas paziņojumā ar nosaukumu "Vienotā tirgus akts", ko pieņēma 2011. gada aprīlī, ierosināts vienkāršot Padomes Ceturto Direktīvu 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (3), un Padomes Septīto Direktīvu 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (4) (Grāmatvedības direktīvas) attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanas pienākumiem un samazināt administratīvo slogu, jo īpaši MVU. Stratēģijas "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķis ir samazināt administratīvo slogu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši MVU labā, kā arī veicināt MVU internacionalizāciju. Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē izskanēja arī aicinājums gan Savienības, gan atsevišķu valstu līmenī samazināt vispārējo regulatīvo slogu, jo īpaši MVU, un tika ierosināti pasākumi, lai palielinātu produktivitāti, piemēram, novēršot birokrātiskos šķēršļus un uzlabojot tiesisko regulējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(2)

2008. gada 18. decembrī Eiropas Parlaments pieņēma neleģislatīvu rezolūciju par grāmatvedības prasībām maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām (5) norādot, ka Grāmatvedības direktīvas bieži vien rada lielu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām, un lūdza Komisiju turpināt iesākto darbu, pārskatot minētās direktīvas.

(3)

Akcionāru, dalībnieku un trešo personu aizsargāšanai jo īpaši svarīgi ir koordinēt valstu noteikumus par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojumu sagatavošanu un saturu, tajos izmantotajām novērtēšanas metodēm un publicēšanu attiecībā uz dažu veidu uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību. Minētajās jomās šādu veidu uzņēmumiem ir jāveic vienlaicīga koordinēšana, jo, no vienas puses, daži uzņēmumi darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī un, no otras puses, šādi uzņēmumi nepiedāvā trešām personām nekādas garantijas, kas pārsniegtu to neto aktīvus.

(4)

Gada finanšu pārskatiem ir atšķirīgi mērķi, un tie ne tikai sniedz informāciju investoriem kapitāla tirgos, bet arī sniedz pārskatu par veiktajiem darījumiem un uzlabo korporatīvo pārvaldību. Savienības grāmatvedības tiesību aktos ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp finanšu pārskatu lietotāju interesēm un uzņēmumu ieinteresētību tajā, lai ziņošanas prasības neizraisītu pārmērīgu slogu.

(5)

Šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj konkrēti uzņēmumi ar ierobežotu atbildību, piemēram, akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Turklāt pastāv būtisks skaits līgumsabiedrību un komandītsabiedrību, no kurām visi dalībnieki ar pilnu atbildību ir vai nu akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un tāpēc uz šādām līgumsabiedrībām vajadzētu attiecināt šīs direktīvas saskaņošanas pasākumus. Ar šo direktīvu būtu jādrošina arī tas, ka līgumsabiedrības ietilpst tās darbības jomā, ja līgumsabiedrības dalībniekiem, kas nav sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, faktiski ir ierobežota atbildība par sabiedrības saistībām, jo minēto atbildību ierobežo citi uzņēmumi, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Bezpeļņas uzņēmumu izslēgšana no šīs direktīvas darbības jomas atbilst tās mērķim saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

(6)

Šīs direktīvas darbības jomai vajadzētu būt balstītai uz principiem un tai būtu jānodrošina, ka uzņēmumam nav iespējams radīt situāciju, kad uz to neattiektos šīs direktīvas darbības joma, izveidojot grupas struktūru ar vairāklīmeņu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ārpus tās.

(7)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl tie atbilst vai nav pretrunā noteikumiem par noteiktu veidu uzņēmumu finanšu pārskatiem vai noteikumiem par uzņēmuma kapitāla sadali, kas paredzēti citos spēkā esošos tiesību aktos, kurus pieņēmusi viena vai vairākas Savienības iestādes.

(8)

Turklāt Savienības līmenī ir jānosaka līdzvērtīgu tiesisko prasību minimums attiecībā uz finanšu informācijas apjomu, kāds savstarpēji konkurējošiem uzņēmumiem būtu jādara pieejams sabiedrībai.

(9)

Gada finanšu pārskati būtu jāsagatavo piesardzīgi un tiem būtu jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Ir iespējams, ka izņēmuma gadījumos, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, finanšu pārskati nesniedz šādu patiesu un skaidru priekšstatu. Šādos gadījumos uzņēmumam būtu jāatkāpjas no šādiem noteikumiem, lai sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt šādus izņēmuma gadījumus un izstrādāt attiecīgus īpašus noteikumus, kas piemērojami minētajos gadījumos. Ar minētajiem izņēmuma gadījumiem vajadzētu saprast tikai ļoti neparastus darījumus un neparastas situācijas, un tos nevajadzētu, piemēram, attiecināt uz konkrētām nozarēm kopumā.

(10)

Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka prasības attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem lielā mērā ir saskaņotas visā Savienībā. Šīs direktīvas pamatā ir princips"vispirms domāt par mazākajiem". Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu minētajiem uzņēmumiem, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām papildus obligātajām piezīmēm pieprasīt tikai nedaudzas piezīmes, ar ko atklāj informāciju. Tomēr vienotas iesniegšanas sistēmas gadījumā dalībvalstis konkrētos gadījumos var pieprasīt atklāt noteikta apjoma papildu informāciju, ja tas ir skaidri pieprasīts valsts nodokļu tiesību aktos un ja šāda informācija ir noteikti vajadzīga nodokļu iekasēšanas mērķiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vidējiem un lieliem uzņēmumiem noteikt prasības, kas pārsniedz šajā direktīvā paredzētās minimālās prasības.

(11)

Gadījumos, kad ar šo direktīvu dalībvalstīm ir atļauts noteikt papildu prasības, piemēram, maziem uzņēmumiem, tas nozīmē, ka dalībvalstis šo iespēju var izmantot vai nu pilnīgi vai daļēji, pieprasot mazāk, nekā ir paredzēts ar šo iespēju. Tāpat gadījumos, kad saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir atļauts piemērot izņēmumu, piemēram, attiecībā uz maziem uzņēmumiem, tas nozīmē, ka dalībvalstis izņēmumu attiecībā uz šādiem uzņēmumiem var piemērot vai nu pilnīgi, vai daļēji.

(12)

Mazus, vidējus un lielus uzņēmumus vajadzētu definēt un nošķirt, ņemot vērā bilances kopsummu, neto apgrozījumu un vidējo darbinieku skaitu finanšu gada laikā, jo minētie kritēriji parasti sniedz objektīvu pierādījumu par uzņēmuma lielumu. Tomēr gadījumos, kad mātesuzņēmums nesagatavo grupas konsolidētos finanšu pārskatus, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām veikt pasākumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai pieprasītu šādu uzņēmumu uzskatīt par lielāku uzņēmumu, tā lielumu un attiecīgo kategoriju nosakot konsolidēti vai agregēti. Ja dalībvalsts piemēro vienu vai vairākus iespējamos atbrīvojumus mikrouzņēmumiem, šos mikrouzņēmumus vajadzētu arī definēt, ņemot vērā bilances kopsummu, neto apgrozījumu un vidējo darbinieku skaitu finanšu gada laikā. Nevajadzētu uzlikt par pienākumu dalībvalstīm savos valsts tiesību aktos definēt atsevišķas vidējo un lielo uzņēmumu kategorijas, ja uz vidējiem uzņēmumiem tiek attiecinātas tās pašas prasības kā uz lieliem uzņēmumiem.

(13)

Mikrouzņēmumu resursi apjomīgo regulatīvo prasību izpildei ir ierobežoti. Gadījumos, kad nav īpašu noteikumu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, tiem piemēro tos pašus noteikumus, ko piemēro mazajiem uzņēmumiem. Minētie noteikumi mikrouzņēmumiem rada administratīvo slogu, kurš ir nesamērīgs ar to lielumu, un tādēļ attiecīgi ir apgrūtinošāks mikrouzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem maziem uzņēmumiem. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būtu iespējai atbrīvot mikrouzņēmumus no dažiem pienākumiem, kas attiecas uz maziem uzņēmumiem, kuri tiem radītu pārmērīgu administratīvo slogu. Tomēr uz mikrouzņēmumiem joprojām būtu jāattiecina jebkādi attiecīgajā valstī noteikti pienākumi dokumentēt savus komercdarījumus un finanšu stāvokli. Turklāt uz ieguldījumu uzņēmumiem un finanšu pārvaldītājuzņēmumiem nevajadzētu attiecināt priekšrocības, ko sniedz mikrouzņēmumiem piemērojamā vienkāršošana.

(14)

Pieņemot lēmumu par to, vai saistībā ar šo direktīvu mikrouzņēmumiem ieviest atšķirīgu režīmu un kādā veidā to darīt, dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava tirgus īpašie apstākļi un vajadzības.

(15)

Mikrouzņēmumiem finanšu pārskatu publicēšana var būt apgrūtinoša. Vienlaikus dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek pildīta šī direktīva. Tādēļ dalībvalstīm, kas izmanto šajā Direktīvā paredzētos izņēmumus mikrouzņēmumiem, vajadzētu būt iespējai atbrīvot mikrouzņēmumus no vispārējā publicēšanas pienākuma, ar noteikumu, ka bilances informācija ir pienācīgi reģistrēta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vismaz vienā norīkotajā kompetentajā iestādē un ka šī informācija ir pārsūtīta uzņēmumu reģistram, lai, iesniedzot pieteikumu, būtu iegūstama tās kopija. Šādos gadījumos nebūtu jāpiemēro šajā direktīvā noteiktais pienākums publicēt uzskaites dokumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, ka vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (6) 3. panta 5. punktu.

(16)

Lai nodrošinātu, ka tiek atklāta salīdzināma un līdzvērtīga informācija, atzīšanas un novērtēšanas principos vajadzētu iekļaut darbības turpināšanas, piesardzības un uzkrāšanas principus. Savstarpēju ieskaitu starp aktīvu un saistību posteņiem un starp ieņēmumiem un izdevumiem nevajadzētu atļaut, un aktīvu un saistību komponentus vajadzētu vērtēt atsevišķi. Tomēr īpašos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut uzņēmumiem vai pieprasīt no tiem veikt savstarpēju ieskaitu starp aktīvu un saistību posteņiem un starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem. Atspoguļojot posteņus finanšu pārskatos, vajadzētu ņemt vērā attiecīgā darījuma vai pasākuma ekonomisko realitāti vai komerciālo saturu. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepiemērot uzņēmumiem minēto principu.

(17)

Attiecībā uz atzīšanu, novērtēšanu, atspoguļošanu, atklāšanu un konsolidāciju finanšu pārskatos galvenajam principam vajadzētu būt būtiskuma principam. Saskaņā ar būtiskuma principu informāciju, ko uzskata par nebūtisku, finanšu pārskatos, piemēram, var sniegt agregētā veidā. Tomēr, pat ja vienu elementu var uzskatīt par nebūtisku, līdzīgus nebūtiskus elementus kopā var uzskatīt par būtiskiem. Vajadzētu dot dalībvalstīm iespēju ierobežot būtiskuma principa obligātu piemērošanu, attiecinot to tikai uz atspoguļošanu un atklāšanu. Būtiskuma principam nevajadzētu ietekmēt jebkādus valstī noteiktus pienākumus kārtot saimniecisko darījumu un finanšu stāvokļa pilnu uzskaiti.

(18)

Lai nodrošinātu informācijas ticamību finanšu pārskatos, gada finanšu pārskatos atzītie posteņi būtu jānovērtē, balstoties uz iegādes cenas vai ražošanas izmaksu principu. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut vai pieprasīt no uzņēmumiem pārvērtēt pamatlīdzekļus, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu saņemt būtiskāku informāciju.

(19)

Lai finanšu informācija būtu salīdzināma visā Savienībā, no dalībvalstīm ir jāprasa, lai attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem tiktu atļauta patiesās vērtības uzskaites sistēma. Turklāt patiesās vērtības uzskaites sistēmas sniedz informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem var būt būtiskāka nekā informācija, kas balstīta uz iegādes cenu vai ražošanas izmaksām. Attiecīgi dalībvalstīm būtu jāatļauj patiesās vērtības uzskaites sistēmas pieņemšana visiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, kas nav mikrouzņēmumi, kuri izmanto šajā direktīvā paredzētos izņēmumus, gan attiecībā uz gada, gan konsolidētajiem finanšu pārskatiem vai – ja dalībvalsts tā nolemj – tikai attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Turklāt būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut vai pieprasīt patiesās vērtības uzskaiti tādiem aktīviem, kas nav finanšu instrumenti.

(20)

Lai finanšu pārskatu lietotājiem nodrošinātu iespēju labāk salīdzināt uzņēmumu finanšu stāvokli Savienībā, ir jāierobežo to shēmu skaits bilances sagatavošanai. Dalībvalstīm būtu jāprasa bilancei izmantot vienu shēmu, un tām vajadzētu būt iespējai piedāvāt izvēles iespēju starp atļautajām shēmām. Tomēr būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut vai pieprasīt uzņēmumiem mainīt bilances shēmu un iesniegt bilanci, kurā nošķirti īstermiņa un ilgtermiņa posteņi. Būtu jāatļauj peļņas un zaudējumu pārskata shēma, kurā norādīts izdevumu veids, un peļņas un zaudējumu pārskata shēma, kas rāda izdevumu funkcijas. Dalībvalstīm būtu jāprasa peļņas un zaudējumu pārskatam izmantot vienu shēmu, un tām vajadzētu būt iespējai piedāvāt izvēles iespēju starp atļautajām shēmām. Dalībvalstīm arī būtu jāvar atļaut uzņēmumiem peļņas un zaudējumu pārskata vietā sniegt darbības pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar vienu no atļautajām shēmām. Varētu atļaut mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmantot prasītās shēmas vienkāršotu variantu. Tomēr būtu jādod dalībvalstīm iespēja ierobežot bilances, kā arī peļņas un zaudējumu pārskata shēmu struktūru, ja tas ir nepieciešams, lai finanšu pārskatus iesniegtu elektroniski.

(21)

Salīdzināmības nolūkā būtu jāizveido vienota sistēma, inter alia, vērtības korekciju, uzņēmuma nemateriālās vērtības, uzkrājumu, preču krājumu un atvietojamu aktīvu, kā arī ārkārtēju apmēru vai biežuma ieņēmumu un izdevumu atzīšanai, novērtēšanai un atspoguļošanai.

(22)

Dažu posteņu atzīšana un novērtēšana finanšu pārskatos balstās uz aplēsēm, vērtējumiem vai modeļiem, nevis uz konkrētiem aprakstiem. Uzņēmējdarbībai piemītošo nenoteiktību rezultātā dažus finanšu pārskatu posteņus nevar novērtēt precīzi, bet var tikai aplēst. Aplēsē ir iekļauti vērtējumi, kas balstīti uz pēdējo pieejamo ticamo informāciju. Aplēšu izmantošana ir būtiska finanšu pārskatu sagatavošanas daļa. Tas īpaši attiecas uz uzkrājumiem, kas pēc savas būtības ir nenoteiktāki nekā vairums pārējo bilances posteņu. Aplēsēm būtu jābalstās uz uzņēmuma vadības piesardzīgu vērtējumu, tās būtu jāaprēķina objektīvi un jāpapildina ar līdzīgos darījumos gūtu pieredzi un dažos gadījumos pat ar neatkarīgu ekspertu ziņojumiem. Pie apsveramajiem pierādījumiem vajadzētu būt visiem papildu pierādījumiem, ko sniedz notikumi pēc bilances datuma.

(23)

Informācija, kas uzrādīta bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā, būtu jāpapildina ar informāciju, kas tiek atklāta finanšu pārskatu piezīmēs. Finanšu pārskatu lietotājiem parasti ir nepieciešama tikai ierobežota papildu informācija no mazajiem uzņēmumiem, kuriem šīs papildu informācijas sagādāšana var izrādīties dārga. Tāpēc ir attaisnojama ierobežotas informācijas atklāšanas režīma noteikšana mazajiem uzņēmumiem. Tomēr, ja mikrouzņēmums vai mazs uzņēmums uzskata, ka ir lietderīgi atklāt tādu papildu informāciju, kāda jāsniedz vidējiem un lieliem uzņēmumiem vai kāda nav paredzēta saskaņā ar šo direktīvu, tam nevajadzētu liegt to darīt.

(24)

Viens no svarīgākajiem elementiem finanšu pārskatu piezīmēs ir informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām Šādā atklātajā informācijā būtu jo īpaši jāiekļauj dažādiem posteņiem piemērotie vērtēšanas principi, ziņojums par šo grāmatvedības politiku atbilstību darbības turpināšanas koncepcijai un jebkuras būtiskas izmaiņas pieņemtajās grāmatvedības politikās.

(25)

Vidējo un lielo uzņēmumu sagatavoto finanšu pārskatu lietotājiem parasti ir specifiskākas prasības. Tāpēc noteiktās jomās būtu jānosaka prasības atklāt papildu informāciju. Atbrīvojums no dažiem atklāšanas pienākumiem ir attaisnojams, ja šāda atklāšana varētu kaitēt konkrētām personām vai uzņēmumam.

(26)

Vadības ziņojums un konsolidētais vadības ziņojums ir svarīgi finanšu pārskata elementi. Tajos būtu jāsniedz skaidrs pārskats par uzņēmuma darbības attīstību un rezultātiem tādā veidā, kas atbilst uzņēmuma darbības apjomam un sarežģītībai. Informācijai nevajadzētu aprobežoties tikai ar uzņēmuma darbības finanšu aspektiem, tai vajadzētu sniegt arī uzņēmējdarbības vides ietekmes un sociālo aspektu analīzi, lai sniegtu priekšstatu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem vai stāvokli. Gadījumos, kad konsolidētais vadības ziņojums un mātesuzņēmuma vadības ziņojums ir apvienoti vienotā ziņojumā, var būt lietderīgi vairāk uzsvērt tos jautājumus, kas ir svarīgi konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kā kopumam. Tomēr, ņemot vērā potenciālo noslogojumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis var izvēlēties atteikties no pienākuma šādu uzņēmumu vadības ziņojumā sniegt nefinanšu informāciju.

(27)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbrīvot mazos uzņēmumus no pienākuma sagatavot vadības ziņojumu, ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi finanšu pārskatu piezīmēs ietver informāciju par pašu akciju iegādi, kā minēts 24. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (7).

(28)

Ņemot vērā to, ka biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem var būt ievērojama loma ekonomikā, kurā tie darbojas, šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz paziņojumu par korporatīvo pārvaldību būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kuru pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

(29)

Daudziem uzņēmumiem pieder citi uzņēmumi, un konsolidētos finanšu pārskatus reglamentējošo tiesību aktu koordinēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu ar akciju kapitālu intereses. Konsolidētie finanšu pārskati būtu jāsagatavo tā, lai finanšu informāciju par šādiem uzņēmumiem varētu izplatīt dalībniekiem un trešām personām. Tāpēc valsts tiesību akti, kas reglamentē konsolidētos finanšu pārskatus, būtu jāsaskaņo, lai panāktu to, ka informācija, kas uzņēmumiem jāpublicē Savienībā, būtu salīdzināma un līdzvērtīga. Tomēr, ja nav pieejama savstarpēji nesaistītu pušu darījumu cena, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut grupas iekšējos līdzdalības daļu pārvedumus, t. s., kopīgās kontroles darījumus, ko uzskaita, izmantojot interešu apvienošanas grāmatvedības metodi, kur konsolidācijā iekļautā uzņēmuma akciju bilances vērtību savstarpēji ieskaita tikai ar atbilstošo kapitāla procentuālo daļu.

(30)

Direktīvā 83/349/EEK ir noteikta prasība sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus grupām tādos gadījumos, kad vai nu mātesuzņēmums, vai arī viens vai vairāki meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību kā viens no šīs direktīvas I vai II pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem. Dalībvalstīm bija iespēja uz mātesuzņēmumu neattiecināt prasību sagatavot konsolidētos pārskatus, ja mātesuzņēmums nav uzņēmums, kas iekļauts I vai II pielikumā. Ar šo direktīvu ir noteikta prasība, ka konsolidētie pārskati ir jāsagatavo tikai tiem mātesuzņēmumu veidiem, kas uzskaitīti I vai – noteiktos apstākļos – II pielikumā, bet neizslēdz iespēju dalībvalstīm paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā arī citas situācijas. Tādēļ tas nerada nekādas izmaiņas pēc būtības, jo dalībvalstu ziņā paliek lemt par to, vai uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma, prasīt sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus.

(31)

Konsolidētajos finanšu pārskatos būtu jāatspoguļo mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu kā vienotas ekonomiskās vienības (grupas) darbība. Uzņēmumus, kurus kontrolē mātesuzņēmums, būtu jāuzskata par meitasuzņēmumiem. Kontrolei vajadzētu būt balstītai uz to, ka tiek turēts balsstiesību vairākums, bet kontrole var eksistēt arī tādos gadījumos, kad ir noslēgta vienošanās ar citiem akcionāriem vai dalībniekiem. Noteiktos apstākļos kontroli var faktiski īstenot arī tad, ja mātesuzņēmumam tā meitasuzņēmumā ir akciju vai daļu mazākums vai arī tam šajā uzņēmuma nav akciju vai daļu. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem neattiecas kontrole, bet kuriem ir vienota vadība, vai kuriem ir kopīga administratīvā, vadības vai uzraudzības struktūra, tiktu iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos.

(32)

Meitasuzņēmumam, kas pats ir mātesuzņēmums, būtu jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteiktos apstākļos atbrīvot šādu mātesuzņēmumu no pienākuma sagatavot šādus konsolidētus pārskatus, ar noteikumu, ka tā dalībnieki un trešās personas ir pietiekami aizsargāti.

(33)

Mazās grupas vajadzētu atbrīvot no pienākuma sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, jo mazo uzņēmumu finanšu pārskatu lietotāju prasības nav ļoti specifiskas un konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana papildus mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma gada finanšu pārskatiem var būt dārga. Dalībvalstīm, pamatojoties uz tiem pašiem izmaksu un ieguvumu apsvērumiem, vajadzētu būt tiesīgām atbrīvot no konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanas pienākuma vidēja lieluma grupas, izņemot gadījumus, kad kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra.

(34)

Konsolidācija prasa grupu uzņēmumu aktīvu un saistību, kā arī ieņēmumu un izdevumu pilnīgu iekļaušanu, atsevišķu informācijas atklāšanu par nekontrolējošu līdzdalību konsolidētās bilances sadaļā "Kapitāls un rezerves" un atsevišķu informācijas atklāšanu par nekontrolējošu līdzdalību postenī "Grupas peļņa vai zaudējumi" konsolidētajā peļņas un zaudējumu pārskatā. Tomēr būtu jāizdara vajadzīgie labojumi, lai izslēgtu ietekmi, ko radījušas finanšu attiecības starp konsolidētajiem uzņēmumiem.

(35)

Atzīšanas un novērtēšanas principi, ko piemēro gada finanšu pārskatu sagatavošanai, būtu jāpiemēro arī konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut vispārīgos noteikumus un principus, kas minēti šajā direktīvā gada finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem piemērot dažādi.

(36)

Asociētie uzņēmumi konsolidētajos finanšu pārskatos būtu jāiekļauj, izmantojot pašu kapitāla metodi. Noteikumiem par asociēto uzņēmumu novērtējumu būtībā vajadzētu palikt tādiem, kā tie ir izklāstīti Direktīvā 83/349/EEK, un metodes, kas ir atļautas saskaņā ar minēto direktīvu, vēl arvien ir piemērojamas. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām atļaut vai pieprasīt, ka kopīgi pārvaldīti uzņēmumi konsolidētajos finanšu pārskatos tiek konsolidēti proporcionāli.

(37)

Konsolidētajos finanšu pārskatos būtu jāiekļauj visa finanšu pārskatu piezīmēs atklātā informācija attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kopumā. Būtu jāatklāj arī meitasuzņēmumu, asociētu uzņēmumu, kopīgi pārvaldītu uzņēmumu un līdzdalību nosaukums, juridiskā adrese un grupas līdzdalības daļas uzņēmuma kapitālā.

(38)

Visu to uzņēmumu gada finanšu pārskati, uz kuriem attiecas šī direktīva, būtu jāpublicē saskaņā ar Direktīvu 2009/101/EK. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem šajā jomā var piešķirt dažas atkāpes.

(39)

Dalībvalstīm tiek stingri ieteikts izstrādāt elektroniskās publicēšanas sistēmas, kas ļautu uzņēmumiem reģistrēt grāmatvedības datus, tostarp tiesību aktos paredzētos finanšu pārskatus, tikai vienu reizi un tādā formā, kas ļauj vairākiem lietotājiem viegli piekļūt datiem un izmantot tos. Attiecībā uz finanšu pārskatu sniegšanu Komisija tiek aicināta izmantot iespējas lietot saskaņotu elektronisku formātu. Tomēr šādām sistēmām nevajadzētu radīt apgrūtinājumu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(40)

Uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem vajadzētu izpildīt minimālo prasību, proti, tiem vajadzētu būt kolektīvi atbildīgiem uzņēmumu priekšā par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu. Šāda pati pieeja būtu jāpiemēro attiecībā uz uzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus. Minētās struktūras darbojas atbilstīgi pilnvarām, kas tām ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tam nebūtu jākavē dalībvalstis spert soli tālāk un paredzēt tiešu atbildību akcionāru vai pat citu ieinteresēto pušu priekšā.

(41)

Atbildību par gada finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu, kā arī vadības ziņojumu un konsolidēto vadības ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu reglamentē dalībvalsts tiesību akti. Uzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu jāpiemēro attiecīgi noteikumi par atbildību, ko paredz dalībvalstu tiesību akti. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbildības apjomu.

(42)

Lai veicinātu ticamus finanšu pārskatu sagatavošanas procesus visā Savienībā, par uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanu atbildīgās uzņēmuma struktūras locekļiem būtu jānodrošina, ka uzņēmuma gada finanšu pārskatos un grupas konsolidētajos finanšu pārskatos iekļautā finanšu informācija sniedz skaidru un patiesu priekšstatu.

(43)

Gada finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem būtu jāveic revīzija. Prasību, ka revīzijas ziņojumā būtu jānorāda, vai gada vai konsolidētais finanšu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu atbilstīgi attiecīgajai finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmai, nebūtu jāsaprot kā minētā revīzijas ziņojuma darbības jomas ierobežojumu, bet gan kā tā sniegšanas konteksta paskaidrojumu. Uz mazo uzņēmumu gada finanšu pārskatiem nevajadzētu attiekties šim pienākumam veikt revīziju, jo minētās kategorijas uzņēmumiem revīzija var radīt būtisku administratīvo slogu; vienlaicīgi daudzos mazajos uzņēmumos vienas un tās pašas personas ir gan akcionāri, gan vadības locekļi, tāpēc šiem uzņēmumiem vajadzība pēc trešās personas apliecinājuma par finanšu pārskatu ticamību ir ierobežota. Tomēr ar šo direktīvu nevajadzētu liegt dalībvalstīm noteikt revīziju to mazajiem uzņēmumiem, ņemot vērā mazo uzņēmumu un to finanšu pārskatu lietotāju īpašos apstākļus un vajadzības. Turklāt revīzijas ziņojuma saturu ir lietderīgāk noteikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (8). Tāpēc minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.

(44)

Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veikto maksājumu pārskatāmību, lielajiem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas darbojas ar ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu (9) izstrādē, atsevišķā ikgadējā ziņojumā būtu jāatklāj informācija par būtisku apmēru maksājumiem to valstu pārvaldes struktūrām, kurās tie darbojas. Šādi uzņēmumi darbojas valstīs, kas bagātas ar dabas resursiem, jo īpaši ar derīgajiem izrakteņiem, naftu, dabasgāzi un pirmatnējiem mežiem. Ziņojumā būtu jāiekļauj tādu veidu maksājumi, kas salīdzināmi ar maksājumiem, kurus atklāj uzņēmumi, kas piedalās Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā (EITI). Šī iniciatīva arī papildina Eiropas Savienības Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (ES FLEGT) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (10), noteikumus, kurā paredzēts, ka koksnes izstrādājumu tirgotāji velta pienācīgas pūles tam, lai novērstu nelegālu kokmateriālu iekļūšanu Savienības tirgū.

(45)

Ziņojumam būtu jāpalīdz ar resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām piemērot EITI principus un kritērijus un atskaitīties saviem pilsoņiem par maksājumiem, ko šīs pārvaldes struktūras saņem no uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē to jurisdikcijā. Ziņojumā būtu jāatklāj informācija pa valstīm un pa projektiem. Projektu būtu jādefinē kā operatīvas darbības, ko reglamentē viens līgums, licence, noma, koncesija vai līdzīgi juridiski nolīgumi un kas ir pamatā maksājumu saistībām ar pārvaldes struktūru. Tomēr, ja vairāki šādi nolīgumi ir būtiski savstarpēji saistīti, to būtu jāuzskata par projektu. "Būtiski savstarpēji saistīti" juridiski nolīgumi būtu jāsaprot kā operatīvi un ģeogrāfiski integrētu līgumu, licenču, nomas vai koncesiju vai ar tiem saistītu nolīgumu kopums ar būtiski līdzīgiem noteikumiem, kas ir parakstīti ar pārvaldes struktūru un kas rada maksājumu saistības. Uz šādiem nolīgumiem var attiekties viens līgums, kopuzņēmuma nolīgums, kopražošanas nolīgums vai cits visaptverošs juridisks nolīgums.

(46)

Jebkurš maksājums – vai tas veikts kā viens maksājums vai saistītu maksājumu virkne, ziņojumā nav jāņem vērā, ja tā apjoms ir mazāks par EUR 100 000 finanšu gadā. Tas nozīmē, – ja pastāv jebkāds pasākums, ar ko paredz periodiskus maksājumus vai iemaksas (piemēram, nomas maksas), uzņēmumam attiecīgo periodisko maksājumu vai iemaksu kopsumma jāņem vērā, nosakot, vai saistībā ar minētajiem maksājumiem ir panākts slieksnis, un attiecīgi, vai ir nepieciešama informācijas atklāšana.

(47)

Uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, nebūtu jāprasa sadalīt un piešķirt projektu maksājumus, ja maksājumi tiek veikti par saistībām, ko uzņēmumam piemēro vienības līmenī, nevis projekta līmenī. Piemēram, ja kādam uzņēmumam ir vairāk par vienu projektu uzņēmējā valstī, un minētās valsts pārvaldes struktūra uzliek uzņēmumam uzņēmuma ienākuma nodokļus saistībā ar uzņēmuma ienākumiem valstī kopumā, un nevis saistībā ar konkrētu projektu vai darbību valstī, uzņēmumam ļautu atklāt informāciju par attiecīgā ienākuma nodokļa maksājumu vai maksājumiem, nenorādot konkrētu projektu, ar kuru saistīts maksājums.

(48)

Uzņēmumam, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, parasti nav jāatklāj informācija par dividendēm, kas maksātas kādai pārvaldes struktūrai, kura ir minētā uzņēmuma kopīgs vai parasts akcionārs, ja dividende pārvaldes struktūrai tiek maksāta saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro citiem akcionāriem. Tomēr uzņēmumam pieprasīs atklāt informāciju par jebkādām dividendēm, kas maksātas ražošanas tiesību piešķiršanas maksu vai atlīdzību par izmantošanu vietā.

(49)

Lai novērstu iespēju, ka notiek izvairīšanās no informācijas atklāšanas prasībām, šajā direktīvā būtu jāprecizē, ka informācija par maksājumiem jāatklāj saistībā ar attiecīgās darbības vai maksājuma būtību. Tādējādi uzņēmumam nevajadzētu spēt izvairīties no informācijas atklāšanas, piemēram, citādi raksturojot kādu darbību, uz kuru pretējā gadījumā attiektos šī direktīva. Turklāt maksājumus vai darbības nevajadzētu mākslīgi sadalīt vai apkopot, lai izvairītos no šādām informācijas atklāšanas prasībām.

(50)

Lai noteiktu apstākļus, kādos uzņēmumus būtu jāatbrīvo no 10. nodaļā paredzētajām ziņošanas prasībām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz piemērojamo kritēriju noteikšanu, izvērtējot, vai trešo valstu ziņošanas prasības ir līdzvērtīgas minētajā nodaļā noteiktajām prasībām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(51)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas 46 panta 1. punkta īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2001. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

(52)

Ziņošanas režīms būtu jāpārskata un par to jāziņo Komisijai trīs gados pēc tam, kad ir beidzies termiņš šīs direktīvas transponēšanai dalībvalstīs. Minētajā pārskatā būtu jāņem vērā ziņošanas noteikumu efektivitāte un starptautiskie notikumi, tostarp konkurētspējas un energoapgādes drošības jautājumi. Pārskatā būtu jāapsver arī ziņošanas prasību attiecināšana uz papildu rūpniecības nozarēm un tas, vai par ziņojumu būtu jāveic revīzija. Turklāt pārskatā būtu jāņem vērā maksājumu informācijas sagatavotāju un lietotāju pieredze un jāapsver, vai būtu lietderīgi ziņojumos iekļaut papildu informāciju par maksājumiem, piemēram, faktiskās nodokļu likmes un saņēmēja datus, piemēram, bankas konta informācija.

(53)

Saskaņā ar 2011. gada maijā Dovilā notikušā G8 samita secinājumiem un lai veicinātu līdzvērtīgu starptautisko nosacījumu nodrošināšanu, Komisijai būtu jāturpina mudināt visus starptautiskos partnerus ieviest līdzīgas prasības attiecībā uz ziņojumiem par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi turpināt darbu pie attiecīgā starptautiskā grāmatvedības standarta.

(54)

Lai ņemtu vērā turpmākās izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos un Savienības tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu veidiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai atjauninātu I un II pielikumā iekļauto uzņēmumu sarakstus. Deleģēto aktu izmantošana ir nepieciešama arī, lai pielāgotu uzņēmumu lieluma kritērijus, jo laika gaitā inflācijas rezultātā samazinās to reālā vērtība. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(55)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt pārrobežu ieguldījumus un uzlabot finanšu pārskatu un ziņojumu Savienības mēroga salīdzināmību un sabiedrības uzticēšanos tiem, pieprasot kvalitatīvāku un saskaņotāku specifiskas informācijas atklāšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(56)

Šī direktīva aizstāj Direktīvas 78/660/EK un 83/349/EEK. Tādēļ minētās direktīvas būtu jāatceļ.

(57)

Šajā direktīvā ir ievērotas jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi.

(58)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

a)

I pielikumā;

b)

II pielikumā, ja visiem tiešiem vai netiešiem uzņēmuma dalībniekiem, kam citādi būtu neierobežota atbildība, faktiski ir ierobežota atbildība, jo minētie dalībnieki ir uzņēmumi:

1)

"sabiedriskas nozīmes struktūras" ir uzņēmumi, kas atbilst 1. pantā minētajai darbības jomai un

2)

"līdzdalības daļa" ir tiesības citu uzņēmumu kapitālā – neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav apliecinātas ar sertifikātiem –, kuras, radot ilgstošu saikni ar tādiem uzņēmumiem, ir paredzētas, lai veicinātu to uzņēmumu darbību, kuram ir minētās tiesības. Cita uzņēmuma kapitāldaļas turēšana veido līdzdalības daļu, ja tā pārsniedz dalībvalstu noteikto procentuālo robežvērtību, kura ir mazāka par vai vienāda ar 20 %;

3)

jēdzienam "saistītā puse" ir tāda pati nozīme kā starptautiskajos grāmatvedības standartos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (15);

4)

"pamatlīdzekļi" ir tie aktīvi, kas paredzēti pastāvīgai lietošanai uzņēmuma darbībām;

5)

"neto apgrozījums" ir summas, kuras iegūtas no produktu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas, atskaitot tirdzniecības atlaides un pievienotās vērtības nodokli, kā arī citus tieši ar apgrozījumu saistītus nodokļus;

6)

"iegādes cena" ir maksājamā cena un visi ar to saistītie papildu izdevumi mīnus iegādes izmaksu papildu samazinājumi;

7)

"ražošanas izmaksas" ir izejmateriālu iegādes cena, palīgmateriāli un citas tieši uz attiecīgo posteni attiecināmās izmaksas. Dalībvalstis atļauj vai pieprasa iekļaut samērīgu proporcionālo daļu no fiksētām vai mainīgām darbības izmaksām, kas netieši saistītas ar attiecīgo posteni, ciktāl tās attiecas uz ražošanas periodu. Izplatīšanas izmaksas šeit neietilpst;

8)

"vērtības korekcija" ir korekcijas, ko veic, lai atspoguļotu atsevišķu aktīvu vērtības izmaiņas bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai izmaiņas ir vai nav galīgas;

9)

"mātesuzņēmums" ir uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus;

10)

"meitasuzņēmums" ir uzņēmums, kuru kontrolē mātesuzņēmums, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi;

11)

"grupa" ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

12)

"radniecīgi uzņēmumi" ir divi vai vairāki uzņēmumi grupā;

13)

"asociēts uzņēmums" ir uzņēmums, kurā citam uzņēmumam ir līdzdalības daļa un uz kura darbības un finanšu politiku minētajam citam uzņēmumam ir būtiska ietekme. Uzskata, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme citā uzņēmumā, ja tam minētajā citā uzņēmumā ir vismaz 20 % akcionāru vai dalībnieku balsstiesību;

14)

"ieguldījumu uzņēmumi" ir

15)

"finanšu pārvaldītājuzņēmumi" ir uzņēmumi, kuru vienīgais mērķis ir iegādāties kapitāldaļas citos uzņēmumos, pārvaldīt šādas kapitāldaļas un gūt no tām peļņu, neiesaistoties minēto uzņēmumu pārvaldē ne tiešā, ne netiešā veidā, bet neierobežojot savas akcionāru tiesības;

16)

"būtisks" nozīmē tādu informācijas statusu, kad ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt lēmumus, ko lietotāji pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma finanšu pārskatiem. Atsevišķu posteņu būtiskumu izvērtē saistībā ar citiem līdzīgiem posteņiem.

a)

bilances kopsumma: EUR 350 000;

b)

neto apgrozījums: EUR 700 000;

c)

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 10.

a)

bilances kopsumma: EUR 4 000 000.

b)

neto apgrozījums: EUR 8 000 000.

c)

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 50.

a)

bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

b)

neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

c)

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

a)

bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

b)

neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

c)

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

a)

bilances kopsumma: EUR 4 000 000.

b)

neto apgrozījums: EUR 8 000 000;

c)

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 50.

a)

bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

b)

neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

c)

vidējais darbinieku skaits pārskata gada laikā: 250.

a)

bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

b)

neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

c)

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

a)

pieņem, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;

b)

attiecībā uz grāmatvedības politikām un vērtēšanas metodēm no viena finanšu gada uz nākamo ievēro pastāvību;

c)

atzīšanu un novērtēšanu veic, izmantojot piesardzības principu, jo īpaši ievērojot šādus nosacījumus:

d)

bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā atzītās summas aprēķina pēc uzkrāšanas principa;

e)

katra finanšu gada sākuma bilance atbilst iepriekšējā finanšu gada slēguma bilancei;

f)

aktīvu un saistību posteņus novērtē atsevišķi;

g)

jebkāds ieskaits starp aktīvu un saistību posteņiem vai ieņēmumu un izdevumu posteņiem ir aizliegts;

h)

peļņas un zaudējumu pārskatā un bilancē iekļautos posteņus uzskaita un atspoguļo, ņemot vērā attiecīgā darījuma vai pasākuma būtību;

i)

finanšu pārskatos atzītos posteņus novērtē atbilstīgi iegādes cenas vai ražošanas izmaksu principam un

j)

šajā direktīvā iekļautās prasības attiecībā uz atzīšanu, novērtēšanu, atspoguļošanu, atklāšanu un konsolidāciju nav jāizpilda, ja to izpildei nav būtiska ietekme.

a)

dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkuru uzņēmumu kategoriju novērtēt finanšu instrumentus, tostarp atvasinātos finanšu instrumentus, to patiesajā vērtībā; un

b)

dalībvalstis attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkuru uzņēmumu kategoriju var atļaut vai pieprasīt novērtēt noteiktas aktīvu kategorijas, izņemot finanšu instrumentus, balstoties uz summām, ko nosaka, atsaucoties uz patieso vērtību.

a)

tika noslēgti ar nolūku un turpina nodrošināt uzņēmuma paredzētās preču iepirkuma, pārdošanas vai izlietošanas vajadzības, laikā, kad tie tika noslēgti un arī turpmāk;

b)

no paša sākuma bijuši plānoti kā līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece; un

c)

ir nokārtojami, piegādājot preci.

a)

saistībām, ko tur tirdzniecības portfelī; un

b)

atvasinātiem finanšu instrumentiem.

a)

finanšu instrumentiem, kas nav atvasināti un ko tur līdz to maksāšanas termiņa beigām;

b)

uzņēmuma aizdevumiem un debitoru parādiem, kas nav paredzēti tirdzniecības vajadzībām; un

c)

līdzdalības daļām meitasuzņēmumos, asociētos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, pašu kapitāla instrumentiem, ko izdevis uzņēmums, līgumiem par iespējamu atlīdzību uzņēmumu apvienošanas gadījumā un citiem finanšu instrumentiem ar tādām īpašām iezīmēm, ka atbilstīgi vispārpieņemtiem principiem tie uzskaitīti citādi nekā citi finanšu instrumenti.

a)

gadījumā, kad attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību noteikt ir viegli, tirgus vērtību. Ja kādam konkrētam instrumentam ir grūti noteikt tirgus vērtību, bet to var noteikt atsevišķiem tā komponentiem vai kādam līdzīgam instrumentam, tad tirgus vērtību var noteikt, pamatojoties uz tā atsevišķo komponentu vai līdzīgā instrumenta vērtību;

b)

gadījumā, kad finanšu instrumentu tirgus vērtību noteikt nav viegli, vērtību, ko iegūst, izmantojot vispārpieņemtus vērtēšanas modeļus un metodes, ar noteikumu, ka šie vērtēšanas modeļi un metodes nodrošina novērtējumu, kas ir iespējami tuvs tirgus vērtībai.

a)

ja uzskaitāmais instruments ir riska ierobežošanas instruments atbilstīgi kādai riska ierobežošanas uzskaites sistēmai, saskaņā ar kuru ir pieļaujams, ka peļņas un zaudējumu pārskatā netiek iekļautas visas vērtības izmaiņas vai daļa no tām; vai

b)

ja vērtības izmaiņas cēlonis ir valūtas maiņas kursa atšķirības, kas ietekmē kādu monetāro posteni, kas ir daļa no uzņēmuma neto ieguldījuma kādā ārvalstu uzņēmumā.

a)

dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai līdzdalības daļa tiktu uzskaitīta, izmantojot pašu kapitāla metodi, kā paredzēts 27. pantā, un ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no gada finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar konsolidētajiem finanšu pārskatiem;

b)

dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai peļņas vai zaudējumu daļa, kas attiecināma uz līdzdalības daļu, tiktu atzīta peļņas un zaudējumu pārskatā tikai tiktāl, ciktāl šī summa atbilst jau saņemtajai dividenžu summai vai summai, kuru var pieprasīt; un

c)

ja peļņas un zaudējumu pārskatā atzītā peļņa, kas ir attiecināma uz līdzdalības daļu, pārsniedz jau saņemto dividenžu summu vai to dividenžu summu, ko var pieprasīt, starpību ieskaita rezervē, ko nevar sadalīt akcionāriem.

a)

dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai finanšu pamatlīdzekļu vērtības korekcijas veiktu tā, lai tos novērtētu atbilstoši zemākajai vērtībai, kāda tiem piemīt bilances datumā;

b)

pamatlīdzekļu vērtības korekcijas veic neatkarīgi no tā, vai to lietderīgās izmantošanas laiks ir ierobežots vai ne, lai tos novērtētu atbilstoši zemākajai vērtībai, kāda tiem piemīt bilances datumā, ja sagaidāms, ka to vērtības samazinājums saglabāsies;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās vērtības korekcijas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā un atsevišķi atspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs, ja tās nav atsevišķi norādītas peļņas un zaudējumu pārskatā;

d)

šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto vērtēšanu pēc zemākās vērtības nevar turpināt, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ izdarītas šādas vērtības korekcijas; šo noteikumu nepiemēro vērtības korekcijām attiecībā uz nemateriālo vērtību.

a)

informāciju, kas prasīta iekavās III pielikuma sadaļas "Aktīvi" D daļas II nodaļā un sadaļas "Kapitāls, rezerves un saistības" C daļā, bet katram punktam agregēti, vai

b)

informāciju, kas prasīta iekavās IV pielikuma D daļas II nodaļā.

a)

V pielikuma 1. līdz 5. posteni var apvienot vienā postenī ar nosaukumu "Bruto peļņa vai zaudējumi";

b)

VI pielikuma 1., 2., 3. un 6. posteni var apvienot vienā postenī ar nosaukumu "Bruto peļņa vai zaudējumi".

a)

pieņemtās grāmatvedības politikas;

b)

ja pamatlīdzekļus novērtē pārvērtētajās summās, – tabula, kurā atspoguļotas:

c)

ja finanšu instrumentus un/vai aktīvus, kas nav finanšu instrumenti, novērtē patiesajā vērtībā:

d)

visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, garantiju vai iespējamo saistību kopējā summa un norāde par jebkura sniegtā vērtīgā nodrošinājuma veidu un formu; visas saistības attiecībā uz pensijām un radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem norāda atsevišķi;

e)

administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem piešķirto avansu un kredītu summa, norādot procentu likmes, galvenos nosacījumus un atmaksātās vai norakstītās vai nepieprasītās summas, kā arī saistības, kādas ir radušās, piešķirot viņiem jebkura veida garantijas, norādot kopsummu katrai kategorijai;

f)

atsevišķu ieņēmumu vai izdevumu posteņu, kuru apjoms vai biežums ir ārkārtējs, summa un veids;

g)

uzņēmuma parādi, kas jāatmaksā pēc vairāk nekā pieciem gadiem, kā arī visi uzņēmuma parādi, ko sedz uzņēmuma sagādāts vērtīgs nodrošinājums, norādot nodrošinājuma veidu un formu; un

h)

vidējais darbinieku skaits finanšu gadā.

a)

attiecībā uz dažādiem pamatlīdzekļu posteņiem:

b)

ja pamatlīdzekļu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības korekcijas izdara tikai un vienīgi nodokļu dēļ, – korekciju summa un iemesli;

c)

ja finanšu instrumentus novērtē pēc iegādes cenas vai ražošanas izmaksām:

d)

par finanšu gadu piešķirtais atalgojums administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem par viņu pienākumu veikšanu, un visas saistības, kas ir radušās vai iestājušās attiecībā uz pensiju maksājumiem minēto struktūru agrākajiem darbiniekiem, norādot kopējo summu katrai struktūru kategorijai.

Dalībvalstis var atteikties no prasības atklāt šādu informāciju, ja tās atklāšana ļautu noteikt šādas struktūras konkrētā darbinieka finansiālo stāvokli;

e)

vidējais darbinieku skaits finanšu gadā sadalījumā pa kategorijām un personāla izmaksas finanšu gadā, ja tās nav atsevišķi norādītas peļņas un zaudējumu pārskatā, iedalot tās algās, sociālā nodrošinājuma izmaksās un pensiju izmaksās;

f)

ja uzkrājumi atliktajiem nodokļiem ir atzīti bilancē, atlikto nodokļu atlikumi finanšu gada beigās un šajos atlikumos reģistrētās pārmaiņas finanšu gadā;

g)

to uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese, kuros uzņēmumam (vai nu pašam, vai arī personai, kas rīkojas savā vārdā, bet uzņēmuma interesēs) ir līdzdalības daļa, uzrādot šo kapitāla daļu, kapitālu un rezerves un attiecīgā uzņēmuma, kuram finanšu pārskati ir pieņemti, pēdējā finanšu gada peļņu vai zaudējumus; informāciju par kapitālu un rezervēm un peļņu vai zaudējumiem var nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci un to nekontrolē cits uzņēmums.

Dalībvalstis var atļaut šā apakšpunkta pirmajā daļā prasīto informāciju sniegt pārskata veidā, kuru reģistrē saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. un 3. punktu; šādu pārskatu reģistrēšanu atspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs. Dalībvalstis var arī atļaut nenorādīt šādu informāciju, ja tās būtība ir tāda, ka tās atklāšana varētu radīt nopietnu kaitējumu ikvienam uzņēmumam, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstis var nesniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju administratīvu vai tiesas atļauju. Katru šādas informācijas nesniegšanas gadījumu norāda finanšu pārskatu piezīmēs;

h)

to akciju skaits un nominālvērtība vai – ja nominālvērtība nav noteikta – uzskaites vērtība, kuras ir parakstītas finanšu gada laikā atļautā kapitāla ietvaros, attiecībā uz šā kapitāla summu, neskarot Direktīvas 2009/101/EK 2. panta e) punktu vai Direktīvas 2012/30/ES 2. panta c) un d) punktu;

i)

ja ir vairāku kategoriju akcijas, akciju skaits un nominālvērtība vai – ja nominālvērtība nav noteikta – uzskaites vērtība katrai kategorijai;

j)

jebkādu līdzdalības sertifikātu, konvertējamu obligāciju, regulētā tirgū tirgotu garantiju, iespējas līgumu vai tamlīdzīgu vērtspapīru vai tiesību esamība, norādot to skaitu un tiesības, kādas tie piešķir;

k)

katra uzņēmuma, kura dalībnieks ir uzņēmums ar neierobežotu atbildību, nosaukums, galvenais birojs vai juridiskā adrese un tiesiskais statuss;

l)

nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda tās lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums ir tās daļa meitasuzņēmuma statusā;

m)

nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda tās mazākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums ir tās daļa meitasuzņēmuma statusā un kura ir iekļauta arī 1. apakšpunktā minētajā uzņēmumu vienībā;

n)

vieta, kur var saņemt 1. un m) apakšpunktā minēto konsolidēto finanšu pārskatu kopijas, ar noteikumu, ka tie ir pieejami;

o)

priekšlikums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu vai – attiecīgā gadījumā – peļņas sadale vai zaudējumu segšana;

p)

uzņēmuma ārpusbilances pasākumu veids un mērķis un šādu pasākumu finansiālā ietekme uz uzņēmumu, ar noteikumu, ka riski vai ieguvumi, ko rada šādi pasākumi, ir būtiski un tiktāl, ciktāl šādu risku vai ieguvumu atklāšana ir nepieciešama uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanai;

q)

pēc bilances datuma notikušu tādu būtisku notikumu raksturojums un finansiālā ietekme, kuri nav atspoguļoti peļņas un zaudējumu pārskatā vai bilancē; un

r)

darījumi, ko uzņēmums ir noslēdzis ar saistītām pusēm, tostarp šādu darījumu apmērs, starp saistītajām pusēm pastāvošās saiknes būtība, kā arī cita informācija par darījumiem, kas nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Informāciju par atsevišķiem darījumiem var apkopot pēc to veida, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama atsevišķa informācija, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai tiktu atklāti tikai tie darījumi ar saistītām pusēm, kuri nav noslēgti parastos tirgus apstākļos.

Dalībvalstis var atļaut neatklāt darījumus, ko noslēdzis viens vai vairāki grupas locekļi, ar noteikumu, ka meitasuzņēmumi, kas ir šādā darījumā iesaistītās puses, pilnībā pieder kādam no šiem locekļiem.

Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti ar saistītām pusēm, dalībvalstis var atļaut vidējam uzņēmumam atklāt informāciju tikai par tiem darījumiem, kas noslēgti ar:

a)

ja uzņēmums, kurā šim mātesuzņēmumam ir līdzdalības daļa, 1. punkta g) apakšpunkta vajadzībām ir iekļauts šā mātesuzņēmuma sastādītajos konsolidētajos finanšu pārskatos vai lielākās uzņēmumu vienības konsolidētajos finanšu pārskatos, kā minēts 23. panta 4. punktā;

b)

ja minēto līdzdalības daļu minētais mātesuzņēmums ir ietvēris savos gada finanšu pārskatos saskaņā ar 9. panta 7. punktu vai konsolidētajos finanšu pārskatos, ko šis mātesuzņēmums ir sastādījis saskaņā ar 27. panta 1.–8. punktu.

a)

neto apgrozījums sadalījumā pa darbību kategorijām un ģeogrāfiskajiem tirgiem tiktāl, ciktāl minētās kategorijas un tirgi būtiski atšķiras cits no cita, ņemot vērā veidu, kādā ir organizēta produktu pārdošana un pakalpojumu sniegšana; un

b)

kopējās maksas par finanšu gadu, kuras katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saņēmis par gada finanšu pārskatu obligāto revīziju, un kopējās maksas, kuras katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saņēmis par citiem nodrošinājuma pakalpojumiem, par nodokļu konsultāciju pakalpojumiem un par citiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem.

a)

uzņēmuma paredzamo attīstību nākotnē;

b)

pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;

c)

informāciju par pašu akciju iegādi, kā noteikts Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 2. punktā;

d)

uzņēmuma filiālēm; un

e)

attiecībā uz finanšu instrumentu izmantojumu uzņēmumā un, ja tas ir būtiski, tās aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai:

a)

atsauce uz turpmāk minētajiem elementiem, ja tādi ir piemērojami:

Ja tiek sniegta atsauce uz i) vai ii) punktā minēto korporatīvās pārvaldības kodeksu, uzņēmums norāda arī, kur ir publiski pieejami attiecīgie teksti. Ja tiek sniegta atsauce uz iii) punktā minēto informāciju, uzņēmums publisko informāciju par savu korporatīvās pārvaldības praksi;

b)

ja uzņēmums saskaņā ar valsts tiesību aktiem atkāpjas no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētā korporatīvās pārvaldības kodeksa, uzņēmuma paskaidrojums par to, no kurām korporatīvās pārvaldības kodeksa daļām tas atkāpjas, un šādas rīcības iemesli; ja uzņēmums ir nolēmis nepiemērot nevienu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajiem korporatīvās pārvaldības kodeksa noteikumiem, tas izskaidro šādas rīcības iemeslus;

c)

uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galveno iezīmju apraksts saistībā ar finanšu pārskatu sagatavošanas procesu;

d)

informācija, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (16) 10. panta 1. punkta c), d), f), h) un i) apakšpunktā, ja minētā direktīva attiecas uz uzņēmumu;

e)

apraksts par akcionāru sapulces darbību un tās galvenajām pilnvarām, apraksts par akcionāru tiesībām un veidu, kā tās var īstenot, izņemot gadījumus, kad šī informācija jau ir pilnībā paredzēta valsts tiesību aktos; un

f)

administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru, kā arī to komiteju sastāvs un darbība.

a)

atsevišķā ziņojumā, ko publicē kopā ar vadības ziņojumu 30. pantā noteiktajā veidā; vai

b)

dokumentā, kas publiski pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē un uz kuru vadības ziņojumā ir sniegta atsauce.

a)

ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā (meitasuzņēmumā);

b)

ir tiesības iecelt vai atsaukt cita uzņēmuma (meitasuzņēmuma) administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļu vairākumu un vienlaikus tas ir minētā uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks;

c)

ir tiesības izmantot dominējošu ietekmi uzņēmumā (meitasuzņēmumā), kura akcionārs vai dalībnieks tas ir saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar minēto uzņēmumu, vai saskaņā ar noteikumiem tā statūtos vai dibināšanas dokumentā, ja tiesību akti, kas reglamentē minētā meitasuzņēmuma darbību, ļauj tam piemērot šādus līgumus vai noteikumus.

Dalībvalstij nav jānosaka, ka mātesuzņēmumam jābūt sava meitasuzņēmuma akcionāram vai dalībniekam. Tām dalībvalstīm, kuru tiesību akti nepieļauj šādus līgumus vai noteikumus, šis noteikums nav jāpiemēro; vai

d)

ja attiecīgais uzņēmums (mātesuzņēmums) ir kāda uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, un

a)

minētajam uzņēmumam (mātesuzņēmumam) ir tiesības izmantot vai tas faktiski izmanto dominējošu ietekmi vai kontroli pār citu uzņēmumu (meitasuzņēmumu); vai

b)

minēto uzņēmumu (mātesuzņēmumu) un citu uzņēmumu (meitasuzņēmumu) vienoti vada mātesuzņēmums.

a)

kas nostiprinātas akcijās, kas tiek turētas tādas personas interesēs, kura nav ne mātesuzņēmums, ne minētā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums; vai

b)

kas nostiprinātas akcijās, kuras:

a)

šo uzņēmumu un vienu vai vairākus citus uzņēmumus, ar kuriem tas nav saistīts, kā aprakstīts 1. vai 2. punktā, vienoti vada saskaņā ar:

b)

minētā uzņēmuma un viena vai vairāku citu uzņēmumu, ar kuriem tas nav saistīts, kā aprakstīts 1. vai 2. punktā, administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras finanšu gadā galvenokārt sastāv no vienām tām pašām amatpersonām, kas ir amatā līdz konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai.

a)

atsauces uz mātesuzņēmumiem saprot kā atsauces uz visiem uzņēmumiem, kas norādīti šā panta 7. punktā; un

b)

neskarot 24. panta 3. punktu, konsolidētajos finanšu pārskatos iekļaujamie posteņi "kapitāls", "akciju emisijas uzcenojums", "pārvērtēšanas rezerve", "rezerves", "nesadalītā peļņa vai zaudējumi" un "finanšu gada peļņa vai zaudējumi" ir kopējās summas, kas attiecināmas uz katru šā panta 7. punktā minēto uzņēmumu.

a)

atbrīvotā uzņēmuma mātesuzņēmumam pieder visas atbrīvotā uzņēmuma akcijas. Akcijas atbrīvotajā uzņēmumā, kuras pieder tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem saskaņā ar juridisko pienākumu vai pienākumu, kas noteikts tā dibināšanas dokumentā vai statūtos, neņem vērā šim nolūkam; vai

b)

atbrīvotā uzņēmuma mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no atbrīvotā uzņēmuma akcijām un pārējie šā atbrīvotā uzņēmuma akcionāri vai dalībnieki ir apstiprinājuši šo atbrīvojumu.

a)

atbrīvoto uzņēmumu un, neskarot 9. punktu, visus tā meitasuzņēmumus konsolidē tādas lielākas uzņēmumu vienības finanšu pārskatos, uz kuras mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un lielākas uzņēmumu vienības konsolidētos vadības ziņojumus sastāda minētās vienības mātesuzņēmums saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz minēto mātesuzņēmumu, un saskaņā ar šo direktīvu vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;

c)

attiecībā uz atbrīvoto uzņēmumu šādus dokumentus publicē tā, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos, kuri attiecas uz minēto atbrīvoto uzņēmumu saskaņā ar 30. pantu:

Minētā dalībvalsts var pieprasīt šā apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minēto dokumentu publicēšanu attiecīgās valsts valodā un to tulkojuma apstiprināšanu;

d)

atbrīvotā uzņēmuma gada finanšu pārskatu piezīmēs atklāj šādu informāciju:

a)

atbrīvotā uzņēmuma akcionāri vai dalībnieki, kuriem pieder minētā uzņēmuma parakstītā kapitāla minimālā daļa, nav pieprasījuši konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu vismaz sešus mēnešus pirms finanšu gada beigām;

b)

minimālā daļa, kas minēta a) apakšpunktā, nepārsniedz šādas robežvērtības:

c)

dalībvalsts atbrīvojumam nepiemēro:

a)

darbinieku vai viņu pārstāvju informācijai; vai

b)

administratīva vai tiesu iestāde savām vajadzībām.

a)

atbrīvotais uzņēmums un, neskarot 9. punktu, visi tā meitasuzņēmumi ir konsolidēti lielākas uzņēmumu vienības finanšu pārskatos;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un – attiecīgā gadījumā – konsolidētos vadības ziņojumus sagatavo:

c)

šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus ir revidējis viens vai vairāki obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, kas ir tiesīgi revidēt finanšu pārskatus saskaņā ar tiem valsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz uzņēmumu, kas minētos pārskatus ir sastādījis.

a)

ļoti retos gadījumos, kad informāciju, kas vajadzīga konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanai saskaņā ar šo direktīvu, nevar iegūt bez nesamērīgi lieliem izdevumiem vai neattaisnojamas kavēšanās;

b)

šā uzņēmuma akcijas tiek turētas vienīgi ar nolūku vēlāk tās pārdot; vai

c)

nopietni ilgtermiņa ierobežojumi ievērojami kavē:

a)

tam ir tikai meitasuzņēmumi, kuri ir nebūtiski gan individuāli, gan kopumā; vai

b)

visus tā meitasuzņēmumus var izslēgt no konsolidācijas, ievērojot šā panta 9. punktu.

a)

izņemot gadījumos, kad akcijas mātesuzņēmuma kapitālā pieder vai nu pašam uzņēmumam, vai citam konsolidācijā iekļautam uzņēmumam, kuras pielīdzina pašu akcijām saskaņā ar 3. nodaļu, šo ieskaitu veic, pamatojoties uz bilances vērtību tajā dienā, kad minētie uzņēmumi ir iekļauti konsolidācijā pirmo reizi. Starpību, kas rodas minētā ieskaita rezultātā, ciktāl iespējams, iegrāmato tieši tajos konsolidētās bilances posteņos, kuru vērtība ir lielāka vai mazāka par to bilances vērtību;

b)

dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt ieskaitus, pamatojoties uz identificējamu aktīvu un saistību vērtību akciju iegādes dienā, vai gadījumos, kad iegāde notiek divos vai vairākos posmos, dienā, kad uzņēmums ir kļuvis par meitasuzņēmumu;

c)

visas starpības, kas pastāv pēc a) apakšpunkta piemērošanas vai rodas b) apakšpunkta piemērošanas rezultātā, uzrāda konsolidētajā bilancē kā nemateriālo vērtību;

d)

metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu nemateriālo vērtību, un jebkādas nozīmīgas vērtības izmaiņas saistībā ar iepriekšējo finanšu gadu, paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs;

e)

ja dalībvalsts ir atļāvusi pozitīvas un negatīvas nemateriālās vērtības ieskaitu, finanšu pārskatu piezīmēs sniedz arī nemateriālās vērtības analīzi;

f)

negatīvu nemateriālo vērtību var pārnest uz konsolidēto peļņas un zaudējumu pārskatu, ja tas ir saskaņā ar 2. nodaļā izklāstītajiem principiem.

a)

parādi un prasības starp uzņēmumiem;

b)

ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz darījumiem starp uzņēmumiem; un

c)

peļņa un zaudējumi, kas rodas no darījumiem starp uzņēmumiem, ja tie ir iekļauti aktīvu bilances vērtībās.

a)

šis fakts ir atspoguļots konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs, paskaidrojot iemeslus;

b)

ir ņemti vērā vai atspoguļoti svarīgākie notikumi attiecībā uz konsolidācijā iekļauta uzņēmuma aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kas ir radušies laikā starp šā uzņēmuma bilances datumu un konsolidētās bilances datumu; un

c)

ja uzņēmuma bilances sastādīšana notiek vairāk nekā trīs mēnešus pirms vai pēc konsolidētās bilances datuma, šo uzņēmumu konsolidē, pamatojoties uz pagaidu finanšu pārskatiem, kas sastādīti konsolidētās bilances sagatavošanas datumā.

a)

tā bilances vērtībā, kas aprēķināta saskaņā ar šīs direktīvas 2. un 3. nodaļā izklāstītajiem vērtēšanas noteikumiem. Starpību starp minēto vērtību un summu, kas atbilst šīs līdzdalības daļas pārstāvētajai kapitāla un rezervju daļai minētajā asociētajā uzņēmumā, atspoguļo atsevišķi konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Šo starpību aprēķina dienā, kad minētā metode ir izmantota pirmo reizi; vai

b)

ar summu, kas atbilst asociētā uzņēmuma kapitāla un rezervju daļai, ko pārstāv šī līdzdalības daļa minētajā asociētajā uzņēmumā. Starpību starp šo summu un saskaņā ar šīs direktīvas 2. un 3. nodaļā noteiktajiem vērtēšanas noteikumiem aprēķināto bilances vērtību atspoguļo atsevišķi konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Šo starpību aprēķina dienā, kad šī metode ir izmantota pirmo reizi;

a)

atklājot darījumus starp saistītajām pusēm, neatklāj darījumus starp konsolidācijā iekļautām saistītajām pusēm, kuri ir izslēgti konsolidējot;

b)

atklājot finanšu gada laikā nodarbināto personu vidējo skaitu, atsevišķi norāda darbinieku vidējo skaitu proporcionāli konsolidētos uzņēmumos; un

c)

atklājot administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībniekiem piešķirto atalgojumu, avansu un kredītu summas, atklāj tikai tās summas, ko mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir piešķīruši mātesuzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībniekiem.

a)

attiecībā uz konsolidācijā iekļautiem uzņēmumiem:

Tādu pašu informāciju sniedz attiecībā uz uzņēmumiem, kas izslēgti no konsolidācijas nebūtiskuma dēļ saskaņā ar 6. panta 1. punkta j) apakšpunktu un 23. panta 10. punktu, un sniedz paskaidrojumu par 23. panta 9. punktā minēto uzņēmumu izslēgšanu;

b)

konsolidācijā iekļauto asociēto uzņēmumu, kā aprakstīts 27. panta 1. punktā, nosaukums un juridiskā adrese, un kapitāla daļa, kas šajos uzņēmumos pieder konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs;

c)

saskaņā ar 26. pantu proporcionāli konsolidēto uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese, faktori, uz kuriem tiek pamatota minēto uzņēmumu kopīgā vadība, kapitāla daļa, kas šajos uzņēmumos pieder konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs; un

d)

attiecībā uz katru uzņēmumu, kas nav a), b) un c) apakšpunktā minētais uzņēmums un kurā konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem – vai nu pašiem, vai ar to personu starpniecību, kas rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs, – ir līdzdalības daļa:

a)

atklājot datus par iegādātajām pašu akcijām, konsolidētajā vadības ziņojumā norāda mātesuzņēmuma visu to akciju skaitu un nominālvērtību vai, ja nominālvērtība nav noteikta, uzskaites vērtību, kuras pieder šim mātesuzņēmumam, šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs. Dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt šīs informācijas izpaušanu konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs;

b)

ziņojot par iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, korporatīvajā pārvaldības ziņojumā norāda iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galvenās iezīmes attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kopumā.

a)

visi attiecīgā uzņēmuma dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir tādu veidu uzņēmumi, kas minēti I pielikumā, un uz kuriem attiecas tādu dalībvalstu tiesību akti, kuras nav tā pati dalībvalsts, kuras tiesību akti attiecas uz minēto uzņēmumu, un neviens no šiem uzņēmumiem nepublicē attiecīgā uzņēmuma finanšu pārskatus kopā ar saviem finanšu pārskatiem;

b)

visi attiecīgā uzņēmuma dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir uzņēmumi, uz kuriem neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar Direktīvā 2009/101/EK minētajām.

a)

saīsinātas bilances, uzrādot tikai tos posteņus, kas III un IV pielikumā apzīmēti ar burtiem un romiešu cipariem, vai nu bilancē, vai finanšu pārskatu piezīmēs, atsevišķi norādot:

b)

saīsinātas finanšu pārskatu piezīmes, nesniedzot 17. panta 1. punkta f) un j) apakšpunktā prasīto informāciju.

a)

norāda, ka publicētā versija ir saīsināta;

b)

iekļauj atsauci uz reģistru, kurā finanšu pārskati ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. pantu vai, ja finanšu pārskati vēl nav iesniegti, norāda minēto faktu;

c)

norāda, vai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir sniedzis revīzijas atzinumu bez iebildēm, revīzijas atzinumu ar iebildēm vai negatīvu revīzijas atzinumu vai arī obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums nevarēja izteikt revīzijas atzinumu;

d)

norāda, vai revīzijas ziņojumā bija iekļauta norāde uz jebkuru jautājumu, kuram obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pievērsa uzmanību, to uzsverot, bet nesniedzot revīzijas atzinumu ar iebildēm.

a)

gada finanšu pārskati, vadības ziņojumi un – gadījumos, kad to sniedz atsevišķi, – paziņojums par korporatīvo pārvaldību; un

b)

konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie vadības ziņojumi un –gadījumos, kad to sniedz atsevišķi, – konsolidētais paziņojums par korporatīvo pārvaldību,

a)

sniedz atzinumu par to,

b)

norāda, vai, ņemot vērā revīzijas laikā gūtās zināšanas un izpratni par uzņēmumu un tā vidi, viņš, viņa vai tas vadības ziņojumā ir identificējis būtiskus nepareizus izklāstus, un dod norādi par jebkādu šādu nepareizu izklāstu veidu.

a)

pienākuma iesniegt informāciju par posteņiem "Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ieņēmumi" un "Uzkrātās saistības un nākamo periodu ieņēmumi". Ja dalībvalsts izmanto minēto iespēju, tā var atļaut minētajiem uzņēmumiem – tikai attiecībā uz citām izmaksām, kā minēts šā panta 2. punkta b) apakšpunkta vi) punktā, – atkāpties no 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta attiecībā uz posteņu "Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi" un "Uzkrātās saistības un nākamo periodu ieņēmumi" atspoguļošanu, ar noteikumu, ka šis fakts ir izklāstīts finanšu pārskatu piezīmēs vai saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu – bilances beigās;

b)

pienākuma sagatavot finanšu pārskatu piezīmes saskaņā ar 16. pantu, ar noteikumu, ka bilances beigās ir izklāstīta šīs direktīvas 16. panta 1. punkta d) un da) apakšpunktā un Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 2. punktā paredzētā informācija;

c)

pienākuma sagatavot vadības ziņojumu saskaņā ar 5. nodaļu, ar noteikumu, ka Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 2. punktā noteiktā informācija ir sniegta finanšu pārskatu piezīmēs vai saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu – bilances beigās;

d)

pienākuma publicēt gada finanšu pārskatus saskaņā ar šīs direktīvas 7. nodaļu, ar noteikumu, ka tajos iekļautā bilances informācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pienācīgi reģistrēta vismaz vienā attiecīgās dalībvalsts norādītajā kompetentajā iestādē. Ja kompetentā iestāde nav centrālais reģistrs, komercreģistrs vai uzņēmumu reģistrs, kā minēts Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. punktā, kompetentajai iestādei iesniegtā informācija ir jāpaziņo reģistram.

a)

sastādīt vienīgi saīsinātu bilanci, attiecīgos gadījumos atsevišķi norādot vismaz tos posteņus, kas III vai IV pielikumā ir apzīmēti ar burtiem. Gadījumos, kad piemērojams šā panta 1. punkta a) apakšpunkts, bilancē neiekļauj posteņus, kas paredzēti III pielikuma iedaļas "Aktīvi" E daļā un iedaļas "Saistības" D daļā, vai posteņus IV pielikuma E un K daļā;

b)

sastādīt vienīgi saīsinātu peļņas un zaudējumu pārskatu, attiecīgos gadījumos atsevišķi norādot vismaz šādus posteņus:

1)

uz mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti;

2)

visi meitasuzņēmuma akcionāri vai dalībnieki attiecībā uz katru finanšu gadu, kurā tiek piemērots atbrīvojums, ir paziņojuši par savu piekrišanu atbrīvojumam no šāda pienākuma;

3)

mātesuzņēmums ir paziņojis, ka garantē saistības, ko uzņēmies meitasuzņēmums;

4)

meitasuzņēmums ir publicējis šā panta 2. un 3. punktā minētos paziņojumus, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu;

5)

meitasuzņēmums ir iekļauts saskaņā ar šo direktīvu sastādītajos mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos;

6)

atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma sastādīto konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs; un

7)

par meitasuzņēmumu ir publicēti šā panta 5. punktā minētie konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētais vadības ziņojums un revīzijas ziņojums, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu.

a)

attiecīgā uzņēmuma finanšu pārskatus saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir sastādījis, revidējis un publicējis uzņēmums,

b)

attiecīgais uzņēmums ir iekļauts konsolidētajos finanšu pārskatos, ko saskaņā ar šo direktīvu ir sastādījis, revidējis un publicējis:

1)

mātesuzņēmums sastāda konsolidētos finanšu pārskatus atbilstīgi šai direktīvai un ir iekļauts šajos konsolidētajos finanšu pārskatos;

2)

atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma gada finanšu pārskatu piezīmēs;

3)

atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma sastādīto konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs; un

4)

mātesuzņēmuma peļņa un zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar šo direktīvu, ir uzrādīti tā bilancē.

1)

"uzņēmums, kas darbojas ieguves rūpniecībā", ir uzņēmums, kas veic jebkādu darbību, kurā iesaistīta derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes vai citu materiālu izpēte, meklēšana, atklāšana, izstrāde un ieguve, atbilstoši saimnieciskajām darbībām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (20), I pielikuma B sadaļas 05. līdz 08. daļā;

2)

"uzņēmums, kas darbojas pirmatnējo mežu izstrādē" ir uzņēmums, kas veic Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma A sadaļas 02. daļas 02.2 sadaļā minētās darbības pirmatnējos mežos;

3)

"pārvaldes struktūra" ir jebkura valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāde dalībvalstī vai trešā valstī. Tas ietver, piemēram, departamentu, aģentūru vai uzņēmumu, ko kontrolē šāda iestāde, kā noteikts šīs direktīvas 22. panta 1.līdz 6. punktā;

4)

"projekts" ir operatīvas darbības, ko reglamentē viens līgums, licence, noma, koncesija vai līdzīgi juridiski nolīgumi un kas ir pamatā maksājumu saistībām ar pārvaldes struktūru. Tomēr, ja vairāki šādi nolīgumi ir būtiski savstarpēji saistīti, to uzskata par projektu;

5)

"maksājums" ir samaksātā summa vai nu naudā, vai materiālā izteiksmē, kas samaksāta par darbībām, kas aprakstītas 1. un 2. punktā, proti:

a)

uz mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti; un

b)

uzņēmuma veiktie maksājumi pārvaldes struktūrām ir iekļauti konsolidētajā ziņojumā par maksājumiem pārvaldes struktūrām, ko attiecīgais mātesuzņēmums ir sastādījis saskaņā ar 44. pantu.

a)

katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu kopējā summa;

b)

katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu veidu kopējā summa, kā precizēts 41. panta 5. punkta a) līdz g) apakšpunktā;

c)

ja minētie maksājumi ir piešķirti konkrētam projektam, – katra maksājuma veida kopējo summu, kā norādīts 41. panta 5. punkta a) līdz g) apakšpunktā, kas veikta katram šādam projektam un kopējo maksājumu summu katram šādam projektam.

a)

piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kad stājas spēkā jebkura direktīva, ar ko nosaka minēto robežvērtību; un

b)

noapaļojot līdz tuvākajam simtam.

a)

mazas grupas, kā definēts 3. panta 5. punktā, mātesuzņēmumu, izņemot gadījumos, kad kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra;

b)

vidēja lieluma grupas, kā definēts 3. panta 6. punktā, mātesuzņēmumu, izņemot gadījumos, kad kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra; un

c)

mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti un kurš ir arī meitasuzņēmums, ja uz tā mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti.

a)

nopietni ilgtermiņa ierobežojumi būtiski kavē mātesuzņēmuma tiesību izmantošanu attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem vai vadību;

b)

ļoti retos gadījumos, kad informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu konsolidēto ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām saskaņā ar šo direktīvu, nevar iegūt bez nesamērīgi lieliem izdevumiem vai neattaisnojamas kavēšanās;

c)

šā uzņēmuma akcijas tiek turētas vienīgi ar nolūku vēlāk tās pārdot.

a)

ietver:

b)

citādi attiecas tikai uz kritērijiem, kas atvieglo trešās valsts ziņošanas prasību un šajā nodaļā noteikto prasību tiešu salīdzinājumu.