18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/13

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (4) ir izveidota sistēma, ar kuru nodrošina pārraudzību attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un siltumnīcefekta gāzu piesaisti piesaistītājos, ar kuru tiek izvērtēta virzība uz saistību izpildi attiecībā uz šīm emisijām un ar kuru Savienībā īsteno pārraudzības un ziņošanas prasības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (5) un Kioto protokolu (6). Lai ņemtu vērā nesenās un turpmākās starptautiska mēroga norises saistībā ar UNFCCC un Kioto protokolu un lai īstenotu Savienības tiesību aktos noteiktās jaunās pārraudzības un ziņošanas prasības, Lēmums Nr. 280/2004/EK būtu jāaizstāj.

(2)

Lēmums Nr. 280/2004/EK būtu jāaizstāj ar regulu, ņemot vērā Savienības tiesību aktu plašāko darbības jomu, papildu personu kategoriju ieviešanu, uz kurām attiecas noteiktie pienākumi, jaunieviesto noteikumu daudz sarežģītāko un ļoti tehnisko raksturu, pieaugošo nepieciešamību pēc vienotiem visā Savienībā piemērojamiem noteikumiem un lai atvieglotu īstenošanu.

(3)

UNFCCC pamatmērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, zemeslodes virsmas gada vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst par 2 °C pārsniegt pirmsrūpniecības laikmeta līmeni.

(4)

Ir nepieciešama rūpīga pārraudzība un ziņošana, un regulārs izvērtējums par Savienības un dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisijām un to centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas.

(5)

UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmums 1/CP.15 (“Lēmums 1/CP.15”) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmums 1/CP.16 (“Lēmums 1/CP.16”) ievērojami veicināja progresu, līdzsvarotā veidā risinot klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Ar šiem lēmumiem ieviesa jaunas pārraudzības un ziņošanas prasības, ko piemēro to vērienīgo emisiju samazinājumu īstenošanai, kurus Savienība un tās dalībvalstis pašas ir apņēmušās panākt, un sniedza atbalstu jaunattīstības valstīm. Šajos lēmumos arī atzīts, ka pielāgošanās ir tikpat svarīga kā klimata pārmaiņu mazināšana. Lēmumā 1/CP.16 arī ir noteikts, ka attīstītās valstis pilnveido zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas vai plānus. Tiek gaidīts, ka tādas stratēģijas vai plāni veicinās tādas sabiedrības veidošanu, kuras radīto oglekļa dioksīda emisiju līmenis būs zems, un palīdzēs nodrošināt pastāvīgu spēcīgu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī, pienācīgi ņemot vērā starpposmus, izmaksu ziņā efektīvā veidā tieksies uz ilgtermiņa mērķa sasniegšanu klimata jomā. Šai regulai būtu jāveicina minēto pārraudzības un ziņošanas prasību īstenošana.

(6)

2009. gadā pieņemto Savienības tiesību aktu kopums (tā dēvētais “klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums”), jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (8), iezīmē vēl vienu stingru Savienības un dalībvalstu apņemšanos būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā jaunās prasības saskaņā ar abiem minētajiem tiesību aktiem, būtu jāatjaunina arī Savienības emisiju pārraudzības un ziņošanas sistēma.

(7)

Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir prasīts izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un Līgumslēdzēju pušu konferencei ziņot par valstu pārskatiem attiecībā uz visu siltumnīcefekta gāzu, ko nekontrolē ar Vīnes Konvencijas par ozona slāņa aizsardzību 1987. gada Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošajām vielām (9) (“Monreālas protokols”), antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, izmantojot salīdzināmu metodiku, par kuru vienojusies Līgumslēdzēju pušu konference.

(8)

Saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 1. punktu Savienībai un dalībvalstīm ir jāizveido un jāuztur valstu sistēma, saskaņā ar kuru aplēš visas Monreālas protokolā paredzētajā kontrolē neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, ar mērķi nodrošināt citu Kioto protokola noteikumu īstenošanu. To darot, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpiemēro valstu sistēmām paredzētās vadlīnijas, kas izklāstītas UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmuma 19/CMP.1 (Lēmums 19/CMP.1) pielikumā. Turklāt Lēmumā 1/CP.16 tiek prasīts izveidot valsts pasākumus, ar kuriem aplēš visu ar Monreālas protokolu nekontrolēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti piesaistītājos. Ar šo regulu būtu jādod iespēja īstenot abas minētās prasības.

(9)

Ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumu 10/CP.17 (spēkā no 2013. gada 9. janvāra) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumu 3/CP.15 (spēkā no 2010. gada 26. oktobra) UNFCCC I pielikumā attiecīgi ir iekļauta Kipra un Malta.

(10)

Pieredze, kas gūta, īstenojot Lēmumu Nr. 280/2004/EK, atklāja vajadzību palielināt sinerģijas un saskaņotību ar ziņošanu, ko veic saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (14). Lai gan ziņojumu sniegšanas prasību racionalizēšanai būs nepieciešams grozīt atsevišķus juridiskus instrumentus, konsekventu datu izmantošana, ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir būtiska, lai nodrošinātu ziņošanas par emisijām kvalitāti.

(11)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtajā izvērtējuma ziņojumā tika noteikts slāpekļa trifluorīda (NF3) globālās sasilšanas potenciāls (GSP), kas ir aptuveni 17 000 reižu lielāks nekā oglekļa dioksīda (CO2) globālās sasilšanas potenciāls. Slāpekļa trifluorīdu (NF3) arvien vairāk izmanto elektronikas nozarē, lai aizstātu perfluorogļūdeņražus (PFC) un sēra heksafluorīdu (SF6). Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktu Savienības vides politikai ir jābūt balstītai uz piesardzības principu. Saskaņā ar šo principu vajadzīga NF3 pārraudzība, lai izvērtētu emisiju līmeni Savienībā un, ja nepieciešams, noteiktu klimata pārmaiņu mazināšanas darbības.

(12)

Pašlaik valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatos un valstu un Savienības reģistros iekļautie dati nav pietiekami, lai dalībvalstu līmenī noteiktu tās civilās aviācijas CO2 emisijas valstu mērogā, uz kurām neattiecas Direktīva 2003/87/EK. Pieņemot ziņošanas saistības, Savienībai nebūtu dalībvalstīm un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) jāuzliek ar sasniedzamo mērķi nesamērīgs slogs. Lidojumu CO2 emisijas, uz kurām neattiecas Direktīva 2003/87/EK, veido tikai pavisam nelielu daļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un izveidot ziņošanas sistēmu par šīm emisijām būtu pārāk apgrūtinoši, ņemot vērā spēkā esošās prasības plašākai nozarei saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK. Tādēļ CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” būtu jāuzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nozīmē.

(13)

Lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzības un ziņošanas pasākumu efektivitāti, ir jāizvairās vēl vairāk palielināt finansiālo un administratīvo slogu, ko dalībvalstis jau ir uzņēmušās.

(14)

Lai gan siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaisti attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību uzskaita Savienības emisiju samazināšanas mērķos saskaņā ar Kioto protokolu, tās nav daļa no 2020. gadam noteiktā 20 % mērķa saskaņā ar Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Lēmuma Nr. 406/2009/EK 9. pantā ir noteikts, ka Komisijai jāizvērtē veidi, kā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistībās iekļaut ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām saistītās emisijas un piesaisti, nodrošinot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ieguldījuma pastāvību un integritāti vides aspektā, kā arī attiecīgo emisiju un piesaistes pareizu pārraudzību un uzskaiti. Tajā arī ir prasīts, lai Komisija sniegtu attiecīgu leģislatīvā akta priekšlikumu ar mērķi, lai tas stātos spēkā, sākot ar 2013. gadu. 2012. gada 12. martā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedza priekšlikumu kā pirmo pasākumu ceļā uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās, kā rezultātā tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (15).

(15)

Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas sniegt visjaunāko informāciju par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tajā noteiktajiem termiņiem. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādas aplēses sagatavot cik iespējams īsākos termiņos, izmantojot statistikas datus un citu informāciju, piemēram, vajadzības gadījumā Globālās vides un drošības novērošanas programmas un citu satelītu sistēmu sniegtos kosmosā iegūtos datus.

(16)

Tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tā ir paredzējusi ierosināt jaunas pārraudzības un ziņošanas prasības emisijām no jūras transporta, tostarp vajadzības gadījumā šīs regulas grozījumus, šai regulai nebūtu jāskar šādi ierosinājumi un tādēļ šobrīd šajā regulā nebūtu jāiekļauj noteikumi attiecībā uz pārraudzību un ziņošanu par emisijām no jūras transporta.

(17)

Pieredze, kas gūta, īstenojot Lēmumu Nr. 280/2004/EK, atklāja vajadzību uzlabot par politiku, pasākumiem un prognozēm ziņotās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību. Ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK ir noteikts, ka dalībvalstis ziņo par plānoto progresu minētajā lēmumā noteikto saistību izpildē, tostarp informāciju par valstu politiku, pasākumiem un valstu prognozēm. Ar stratēģiju “Eiropa 2020” ir noteikta integrētas ekonomiskās politikas programma, kas prasa Savienībai un dalībvalstīm veikt turpmākus centienus savlaicīgai ziņošanai par klimata pārmaiņu politiku un pasākumiem un to prognozēto ietekmi uz emisijām. Sistēmu izveidošanai Savienības un dalībvalstu līmenī kopā ar labākām pamatnostādnēm par ziņošanu būtu ievērojami jāveicina šo mērķu sasniegšana. Lai nodrošinātu, ka Savienība izpilda savas starptautiskās un iekšējās ziņošanas prasības par siltumnīcefekta gāzu prognozēm, un lai novērtētu tās panākumus starptautisko un iekšējo saistību un pienākumu izpildē, arī Komisijai būtu jāspēj sagatavot un izmantot siltumnīcefekta gāzu prognožu aplēses.

(18)

Ir vajadzīga labāka informācija no dalībvalstīm, lai pārraudzītu to progresu un rīcību, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Šī informācija ir vajadzīga, lai izstrādātu visaptverošu Savienības pielāgošanās stratēģiju saskaņā ar Komisijas 2009. gada 1. aprīļa Balto grāmatu ar nosaukumu “Adaptācija klimata pārmaiņām – iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”. Informācijas sniegšana par pielāgošanos ļaus dalībvalstīm apmainīties ar paraugpraksi un izvērtēt to vajadzības un gatavību rīkoties klimata pārmaiņu jomā.

(19)

Saskaņā ar Lēmumu 1/CP.15 Savienība un dalībvalstis apņēmās nodrošināt ievērojamu finansējumu klimata jomai, lai atbalstītu pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Lēmuma 1/CP.16 40. punktu katrai attīstīto valstu UNFCCC līgumslēdzējai pusei ir jāuzlabo ziņošana par līgumslēdzējām pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, sniegto finanšu, tehnoloģisko un kapacitātes veidošanas atbalstu. Uzlabot ziņošanu ir būtiski, lai tiktu atzīti Savienības un dalībvalstu centieni izpildīt saistības. Ar Lēmumu 1/CP.16 tika izveidots arī jauns tehnoloģiju mehānisms, lai veicinātu starptautisku tehnoloģiju nodošanu. Ar šo regulu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, būtu jānodrošina jaunākās informācijas ziņošana par pasākumiem tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm.

(20)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/101/EK (16) tika veikti grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, lai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības shēmā iekļautu aviācijas darbības. Direktīvā 2003/87/EK ir ietverti noteikumi arī par izsoļu ieņēmumu izlietojumu, dalībvalstu ziņošanu par šādu izsoļu ieņēmumu izmantošanu un par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar minētās direktīvas 3.d pantu. Direktīvā 2003/87/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/29/EK, tagad ietverti arī noteikumi par izsoļu ieņēmumu izlietojumu, un tajā ir paredzēts, ka vismaz 50 % no šiem ieņēmumiem būtu jāizmanto vienai vai vairākām darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā. Pārredzamība to ieņēmumu izlietojumā, kas iegūti no kvotu izsolīšanas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ir svarīgs faktors Savienības saistību izpildē.

(21)

Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un iesniegt Līgumslēdzēju pušu konferencei valsts ziņojumus un divgadu pārskatus, izmantojot Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātās vadlīnijas, metodiku un formātus. Ar Lēmumu 1/CP.16 aicina uzlabot ziņošanu par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem un finanšu, tehnoloģiskā un kapacitātes veidošanas atbalsta nodrošināšanu tām līgumslēdzējām pusēm, kas ir jaunattīstības valstis.

(22)

Ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK pašreizējais ikgadējais pārskata cikls tika pārvērsts gada saistību ciklā, tāpēc dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju vispusīga izskatīšana ir jāveic īsākā laikposmā par pašreizējo UNFCCC pārskatu izskatīšanu, lai vajadzības gadījumā ļautu izmantot elastīguma iespējas un piemērot koriģējošus pasākumus katra attiecīgā gada beigās. Lai nodrošinātu, ka atbilstība Lēmumam Nr. 406/2009/EK tiek izvērtēta ticami, konsekventi, pārredzami un savlaicīgi, ir jāizveido dalībvalstu iesniegto siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatu izskatīšanas process Savienības mērogā.

(23)

Pašlaik UNFCCC procesā tiek apspriesti vairāki tehniski elementi, kas saistīti ar ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, piemēram, GSP, apjoms, kādā ziņo par siltumnīcefekta gāzēm, un IPCC metodiskās vadlīnijas, kas izmantojamas valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatu sagatavošanai. Šo metodisko elementu labojumi saistībā ar UNFCCC procesu un siltumnīcefekta gāzu emisiju laikrindu turpmāka pārrēķināšana var mainīt siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un tendences. Komisijai būtu jāseko līdzi šādām norisēm starptautiskā līmenī un vajadzības gadījumā jāierosina pārskatīt šo regulu, lai nodrošinātu atbilstību metodikai, kuru izmanto UNFCCC procesā.

(24)

Saskaņā ar spēkā esošajām UNFCCC vadlīnijām attiecībā uz ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm aprēķins un ziņošana par metāna emisijām ir balstīta uz GSP, kas saistīts ar 100 gadu laikposmu. Ņemot vērā metāna augsto GSP un relatīvi īso noturību atmosfērā, Komisijai būtu jāanalizē, kāda ietekme uz politiku un pasākumiem būtu metāna emisiju 20 gadu laikposma pieņemšanai.

(25)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūciju par visaptverošu pieeju ar CO2 nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām, tiklīdz saskaņā ar UNFCCC tiks panākta vienošanās par apstiprinātu un publiskotu IPCC vadlīniju izmantošanu attiecībā uz pārraudzību un ziņošanu par melnā oglekļa emisijām, Komisijai būtu jāizanalizē ietekme uz politiku un pasākumiem un vajadzības gadījumā jāgroza šīs regulas I pielikums.

(26)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas visās ziņotajās laikrindās būtu jāaplēš, izmantojot vienādas metodes. Pamata darbības dati un emisijas koeficienti būtu jāiegūst un jāizmanto konsekventi, nodrošinot to, ka izmaiņas aplēšu metodēs un pieņēmumos nerada izmaiņas emisiju tendencēs. Siltumnīcefekta gāzu emisiju pārrēķini būtu jāveic saskaņā ar apstiprinātām pamatnostādnēm, un tie būtu jāveic, lai uzlabotu ziņoto laikrindu konsekvenci, precizitāti un pilnīgumu un lai īstenotu detalizētākas metodes. Ja ir mainījusies metodika vai veids, kādā tiek vākti attiecīgās pamata darbības dati un emisijas koeficienti, dalībvalstīm būtu jāpārrēķina pārskati par ziņotajām laikrindām un jānovērtē vajadzība veikt pārrēķinu, pamatojoties uz apstiprinātajās pamatnostādnēs minētajiem iemesliem, jo īpaši attiecībā uz galvenajām kategorijām. Ar šo regulu būtu jānosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem šādu pārrēķinu rezultāti būtu jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus.

(27)

Aviācija ietekmē pasaules klimatu CO2 emisiju, kā arī citu emisiju, tostarp slāpekļa oksīdu emisiju, un mehānismu, piemēram, spalvu mākoņu palielināšanās izraisīšanas, dēļ. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, saistībā ar šo regulu regulāri būtu jāveic atjaunināts izvērtējums par aviācijas ar CO2 nesaistīto ietekmi uz pasaules klimatu. Šajā ziņā izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes izvērtējumiem, Komisija varētu apsvērt attiecīgas politikas iespējas šīs problēmas risināšanai.

(28)

Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, valsts iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai, ja nepieciešams, pārraudzības un ziņošanas darbā, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības pārskatu sistēmu un tās politikas, pasākumu un prognožu sistēmu, rīkojot ekspertu veiktu ikgadēju dalībvalstu pārskatu izskatīšanu, novērtējot Savienības emisiju samazināšanas saistību izpildē panākto progresu, uzturot Eiropas pielāgošanās platformu klimata pārmaiņām, kas attiecas uz klimata pārmaiņu ietekmi, to radīto neaizsargātību un pielāgošanos tām, kā arī sniedzot sabiedrībai pamatotu informāciju par klimata pārmaiņām.

(29)

Attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām prasībām par informācijas un datu sniegšanu būtu jāpiemēro Savienības noteikumi par datu aizsardzību un komercnoslēpumu.

(30)

Atbilstīgi šai regulai savāktā informācija un dati var arī veicināt turpmāko Savienības klimata pārmaiņu politikas izstrādi un izvērtēšanu.

(31)

Komisijai būtu jāseko līdzi pārraudzības un ziņošanas prasību īstenošanai saskaņā ar šo regulu un turpmākajām norisēm saistībā ar UNFCCC un Kioto protokolu, lai nodrošinātu konsekvenci. Šajā ziņā Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas 5. panta 4. punkta, 7. panta 7. un 8. punkta, 8. panta 2. punkta, 12. panta 3. punkta, 17. panta 4. punkta, 19. panta 5. un 6. punkta īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Izņemot attiecībā uz 19. panta 6. punktu, minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (17).

(33)

Lai noteiktu harmonizētas ziņošanas prasības siltumnīcefekta gāzu emisiju un citas ar klimata pārmaiņu politiku saistītas informācijas pārraudzībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu šīs regulas I pielikumu un III pielikumu atbilstīgi lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu, ņemtu vērā izmaiņas GSP un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatiem, noteiktu pamatprasības Savienības pārskatu sistēmai un izveidotu Savienības reģistru. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis sniedz UNFCCC sekretariātā, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi;

b)

ziņo un pārbauda informāciju, kura attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu saistībām saskaņā ar UNFCCC, Kioto protokolu un saskaņā ar tiem pieņemtiem lēmumiem, un vērtē minēto saistību izpildē panākto progresu;

c)

veic pārraudzību un ziņošanu attiecībā uz tādu siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos dalībvalstīs, kuras nekontrolē Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām;

d)

veic pārraudzību, ziņošanu, pārskatīšanu un pārbaudi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un citu informāciju saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. pantu;

e)

ziņo par kvotu izsolēs atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktam vai 10. panta 1. punktam gūto ieņēmumu izlietojumu atbilstīgi minētās direktīvas 3.d panta 4. punktam un 10. panta 3. punktam;

f)

veic pārraudzību un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko izmaksu ziņā efektīvā veidā pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņu sekām;

g)

vērtē dalībvalstu panākto progresu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK.

a)

ziņošanu par Savienības un tās dalībvalstu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām un to atjauninājumiem saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16;

b)

šīs regulas I pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs un no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, uz kurām attiecas valsts siltumnīcefekta gāzu pārskati saskaņā ar UNFCCC 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kuras tiek emitētas dalībvalstu teritorijās;

c)

siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras ietilpst Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punkta darbības jomā;

d)

ar CO2 nesaistītu ietekmi uz klimatu, kura saistīta ar uz emisijām no civilās aviācijas;

e)

Savienības un tās dalībvalstu prognozēm par siltumnīcefekta gāzu, ko nekontrolē ar Monreālas protokolu, antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos un dalībvalstu politiku un pasākumiem, kas uz to attiecas;

f)

apkopotu finanšu un tehnoloģisko atbalstu jaunattīstības valstīm saskaņā ar UNFCCC prasībām;

g)

atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam un 10. panta 1. punktam veiktajās kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu;

h)

dalībvalstu rīcību tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

1)

gāzes “globālās sasilšanas potenciāls” jeb “GSP” ir kopējais ieguldījums globālajā sasilšanā, ko rada attiecīgās gāzes vienas vienības emisija, salīdzinājumā ar etalongāzes – CO2, kam ir piešķirta vērtība 1, – vienas vienības emisiju;

2)

“valsts pārskata sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai aplēstu ar Monreālas protokolu nekontrolēto siltumnīcefekta gāzu, antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kā arī lai ziņotu un arhivētu pārskata informāciju saskaņā ar Lēmumu 19/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

3)

“kompetentas pārskata iestādes” ir iestādes, kurām saskaņā ar valsts pārskata sistēmu ir uzticēts uzdevums apkopot siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

4)

“kvalitātes nodrošināšana” jeb “KN” ir plānota pārskatīšanas procedūru sistēma, ar ko nodrošina, ka tiek sasniegti datu kvalitātes mērķi un ka tiek ziņotas iespējami labākās aplēses un informācija, lai atbalstītu kvalitātes kontroles programmas efektivitāti un palīdzētu dalībvalstīm;

5)

“kvalitātes kontrole” jeb “KK” ir ikdienas tehnisko darbību sistēma, ar ko mēra un kontrolē apkopotās informācijas un aplēšu kvalitāti, lai nodrošinātu datu integritāti, pareizību un pilnīgumu, identificētu un novērstu kļūdas un izlaidumus, dokumentētu un arhivētu datus un citus izmantotos materiālus un reģistrētu visas KN darbības;

6)

“rādītājs” ir kvantitatīvs vai kvalitatīvs faktors jeb mainīgais, kas veicina labāku izpratni par politikas un pasākumu īstenošanas progresu un siltumnīcefekta gāzu emisiju tendencēm;

7)

“noteiktā daudzuma vienība” jeb “AAU” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1, kas pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura vienlaikus ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme (“Lēmums 13/CMP.1”), vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

8)

“piesaistes vienība” jeb “RMU” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai citos attiecīgos UNFCCC vai Kioto protokola struktūru lēmumos;

9)

“emisiju samazināšanas vienība” jeb “ERU” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

10)

“sertificēta emisiju samazināšana” jeb “CER” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

11)

“pagaidu sertificēta emisiju samazināšana” jeb “pagaidu CER” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, proti, kredīti, kurus piešķir emisiju piesaistei, kas sertificēta tīras attīstības mehānisma (TAM) meža ieaudzēšanas vai atjaunošanas projektam; tos paredzēts aizstāt pēc termiņa beigām otrā saistību perioda beigās;

12)

“ilgtermiņa sertificēta emisiju samazināšana” jeb “ilgtermiņa CER” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, proti, kredīti, kurus piešķir ilgtermiņa emisiju piesaistei, kas sertificēta TAM meža ieaudzēšanas vai atjaunošanas projektam; tos paredzēts aizstāt pēc termiņa beigām projekta kredīta laikposma beigās, uzglabāšanas apvērses gadījumā vai tad, ja netiek iesniegts sertifikācijas ziņojums;

13)

“valsts reģistrs” ir standartizētas elektroniskas datubāzes veidā izveidots reģistrs, kurā attiecīgi ir dati par AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu, norakstīšanu, pārnesi, aizstāšanu vai termiņa beigu datuma maiņu;

14)

“politika un pasākumi” ir visi instrumenti, kuru mērķis ir īstenot saistības saskaņā ar UNFCCC 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, un to starpā var būt tādi, kuru galvenais mērķis nav siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana un samazināšana;

15)

“politikas, pasākumu un prognožu sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas izveidota, lai ziņotu par politiku un pasākumiem un par prognozēm attiecībā uz ar Monreālas protokolu nekontrolētu siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kā noteikts šīs regulas 12. pantā;

16)

“politikas un pasākumu ex-ante izvērtējums” ir politikas vai pasākuma prognozētās ietekmes izvērtējums;

17)

“politikas un pasākumu ex-post izvērtējums” ir politikas vai pasākuma radītās ietekmes izvērtējums;

18)

“prognozes bez pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kurās neietilpst visu to pasākumu un politikas rezultāti, kas plānoti, pieņemti vai īstenoti pēc gada, kas izvēlēts par attiecīgās prognozes sākumpunktu;

19)

“prognozes ar pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kas ietver pieņemtās un īstenotās politikas un pasākumu rezultātus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma ziņā;

20)

“prognozes ar papildu pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā ietver rezultātus politikai un pasākumiem, kas pieņemti un īstenoti, lai mazinātu klimata pārmaiņas, kā arī šai sakarā plānotajai politikai un pasākumiem;

21)

“jutīguma analīze” ir modeļa algoritma vai pieņēmuma izpēte, lai kvantitatīvi novērtētu, cik jutīgi vai stabili pret izmaiņām ievades datos vai to pamatā esošajos pieņēmumos ir modeļa rezultātu dati. To veic, mainot ievades vērtības vai modeļa vienādojumus un novērojot, kā attiecīgi mainās modeļa rezultāti;

22)

“ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītais atbalsts” ir atbalsts pasākumiem jaunattīstības valstīs, ar kuriem veicina mērķi stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā;

23)

“ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītais atbalsts” ir atbalsts pasākumiem jaunattīstības valstīs, kuri paredzēti, lai samazinātu cilvēku vai dabas sistēmu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un ar klimatu saistītiem riskiem, saglabājot vai palielinot jaunattīstības valstu pielāgošanās spējas un noturību;

24)

“tehniskas korekcijas” ir korekcijas valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu aplēsēs, kas veiktas saistībā ar izskatīšanu saskaņā ar 19. pantu, ja iesniegtie pārskata dati ir nepilnīgi vai ir sagatavoti tādā veidā, kas neatbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības noteikumiem vai pamatnostādnēm, un kas ir paredzētas, lai aizstātu sākotnēji iesniegtās aplēses;

25)

“pārrēķini” saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām par gada pārskatiem ir procedūra, ar ko atkārtoti aplēš iepriekš iesniegtos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, jo ir mainījusies metodika vai veids, kādā tiek iegūti un izmantoti emisijas koeficienti un darbības dati, iekļautas jaunas avotu un piesaistes kategorijas vai jaunas gāzes vai ir mainījies siltumnīcefekta gāzu GSP.

a)

pārredzamu un precīzu pārraudzību attiecībā uz dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp attiecībā uz ieguldījumu, ko devuši Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības atbilstīgi UNFCCC ierobežot vai samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

b)

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un to lielāku piesaisti piesaistītājos visās nozarēs saskaņā ar Savienības mērķi – izmaksu ziņā efektīvā veidā līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 80 līdz 95 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.

a)

datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kuri paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatā;

b)

vajadzības gadījumā – datiem, kas savākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanai;

c)

vajadzības gadījumā – emisijām, pamatā esošajiem datiem un metodēm, kas paziņoti par objektiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanai;

d)

datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

a)

izmantotu ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aplēses valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatos;

b)

spētu veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā.

a)

kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu, kas ietver kvalitātes mērķu noteikšanu un pārskata kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāna sagatavošanu. Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas;

b)

procedūru, kā, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, aplēš valsts pārskatā trūkstošos datus;

c)

dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanu, kas minēta 19. pantā.

a)

savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

b)

UNFCCC ziņošanas prasībām atbilstošus datus par savām oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošu organisku savienojumu antropogēnām emisijām, nodrošinot atbilstību datiem, kas jau paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2001/81/EK 7. pantu un ANO/EEK Konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, par X-2 gadu;

c)

savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un CO2 piesaisti piesaistītājos, kas izriet no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības, par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības;

d)

savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un CO2 piesaisti piesaistītājos, kas izriet no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām saskaņā ar Lēmumu Nr. 529/2013/ES un Kioto protokolu, un informāciju par minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju un to piesaistes pārskatu saistībā ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām saskaņā ar Lēmumu Nr. 529/2013/ES un ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu, un par attiecīgajiem saskaņā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem par gadiem no 2008. gada vai cita attiecīga gada līdz X-2 gadam. Ja dalībvalstis ņem vērā aramzemes apsaimniekošanu, ganību apsaimniekošanu, veģetācijas atjaunošanu vai mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu, tās ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos arī par katru šādu darbību par attiecīgo bāzes gadu vai par laikposmu, kas norādīts Lēmuma Nr. 529/2013/ES VI pielikumā un Lēmuma 13/CMP. 1. pielikumā. Izpildot saskaņā ar šo punktu noteiktās ziņošanas prasības un jo īpaši iesniedzot ar Lēmumā Nr. 529/2013/ES izklāstītajiem dalībvalstu uzskaites pienākumiem saistītu informāciju par emisijām un piesaisti, dalībvalstis iesniedz informāciju, pilnībā ņemot vērā piemērojamās IPCC labas prakses vadlīnijas attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību;

e)

visas izmaiņas informācijā, kas minēta a) līdz d) punktā attiecībā uz gadiem no attiecīgā bāzes gada vai laikposma līdz X-3 gadam, norādot šādu izmaiņu iemeslus;

f)

informācija par rādītājiem attiecībā uz X-2 gadu, kā izklāstīts III pielikumā;

g)

informācija no valsts reģistra par AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER piešķiršanu, iegūšanu, turēšanu, pārskaitīšanu, anulēšanu, atsaukšanu un pārnesi par X-1 gadu;

h)

kopsavilkuma informācija par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 4. un 5. punktu par X-1 gadu;

i)

informācija par to, kā izmanto kopīgu īstenošanu, TAM un starptautisko emisijas kvotu tirdzniecību saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. un 17. pantu vai jebkuru citu elastīgu mehānismu, kas paredzēts citos instrumentos, kurus pieņēmusi UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vai UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference, kas vienlaikus ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, lai izpildītu emisiju ierobežošanas vai samazināšanas skaitliskās saistības saskaņā ar Lēmuma Nr. 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu vai jebkuras turpmākās saistības saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu, par X-2 gadu;

j)

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu pārskata aplēses, jo īpaši tajās pārskata jomās, kurās ir veiktas korekcijas vai ieteikumi pēc ekspertu veiktas izskatīšanas;

k)

pārbaudīto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadales apjoms pa valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata avotu kategorijām, ja iespējams, un šo pārbaudīto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās par X-2 gadu;

l)

vajadzības gadījumā – rezultāti, kas gūti konsekvences pārbaudēs par emisijām, kas paziņotas siltumnīcefekta gāzu pārskatā, par X-2 gadu attiecībā uz pārbaudītajām emisijām, kas paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

m)

vajadzības gadījumā – rezultāti, kas gūti konsekvences pārbaudēs par datiem, kuri izmantoti, lai aplēstu emisijas siltumnīcefekta gāzu pārskata sagatavošanā, par X-2 gadu attiecībā uz:

n)

apraksts par izmaiņām savā valsts pārskata sistēmā;

o)

apraksts par izmaiņām valsts reģistrā;

p)

informācija par dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāniem, vispārēju nenoteiktības novērtējumu, vispārēju pilnīguma izvērtējumu un, ja tādi dati pieejami, citiem valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma elementiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu.

a)

pievienotu vai dzēstu vielas siltumnīcefekta gāzu sarakstā šīs regulas I pielikumā, vai pievienotu, dzēstu vai grozītu rādītājus šīs regulas III pielikumā atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem;

b)

ņemtu vērā izmaiņas GSP un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatu veikšanu atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem.

a)

aprakstu par savas valsts sistēmu ziņošanai par politiku un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par pro gnozēm par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos saskaņā ar 12. panta 1. punktu, ja šāds apraksts vēl nav iesniegts, vai informāciju par visām izmaiņām šajā sistēmā, ja šāds apraksts jau ir iesniegts;

b)

atjauninājumus, kuri attiecas uz zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām, kas minētas 4. pantā, un virzību šo stratēģiju īstenošanā;

c)

informāciju par valsts politiku un pasākumiem vai pasākumu grupām, kā arī par Savienības politikas un pasākumu vai pasākumu grupu īstenošanu, ar kuru ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti piesaistītājos, strukturējot šo informāciju pa nozarēm un iedalot pa atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži), kas uzskaitītas I pielikumā. Šajā informācijā atsaucas uz piemērojamo un attiecīgo valsts vai Savienības politiku un ietver:

d)

informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e)

informāciju par to, kādā apmērā dalībvalsts rīcība ir būtisks elements valsts mērogā veiktos centienos, kā arī to, kādā apmērā kopīgas īstenošanas mehānisma, TAM prognozētā izmantošana un starptautiskā emisijas kvotu tirdzniecība papildina valsts pasākumus atbilstīgi attiecīgajiem Kioto protokola un saskaņā ar to pieņemto lēmumu noteikumiem.

a)

prognozes bez pasākumiem, ja tādas ir pieejamas, prognozes ar pasākumiem un prognozes ar papildu pasākumiem, ja tādas ir pieejamas;

b)

kopējās siltumnīcefekta gāzu prognozes un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Lēmums Nr. 406/2009/EK;

c)

atbilstīgi 13. pantam apzinātās politikas un pasākumu ietekmi. Ja šāda politika un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un izskaidro;

d)

attiecībā uz prognozēm veiktās jutīguma analīzes rezultātus;

e)

visas attiecīgās atsauces uz izvērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā 4. punktā minētajām prognozēm.

a)

detalizēts pamatojums, kas minēts Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 2. punktā;

b)

informācija par to, kā X-1 gadā izlietoti ieņēmumi, kurus dalībvalsts ieguvusi kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, tostarp informāciju par tādiem ieņēmumiem, kas izmantoti vienam vai vairākiem no minētās direktīvas 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, vai par tādu ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu, un par darbībām, kas veiktas saskaņā ar minēto pantu;

c)

informācija par to, kā atbilstīgi dalībvalsts noteiktajam ir izlietoti visi ieņēmumi no dalībvalsts aviācijas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu; šo informāciju sniedz saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu;

d)

informācija, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informācija par to, kā to iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu;

e)

informācija par Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 6. punkta piemērošanu attiecībā uz projekta darbībām, kuras saistītas ar hidroelektroenerģijas ražošanu ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 20 MW.

a)

pārbaudes, lai pārliecinātos par iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu;

b)

pārbaudes, lai noteiktu gadījumus, kad pārskata dati sagatavoti neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem; un

c)

attiecīgā gadījumā, apspriežoties ar dalībvalstīm, aprēķinus par izskatīšanas rezultātā vajadzīgajām tehniskajām korekcijām.

a)

ja iepriekšējās Savienības vai UNFCCC pārskatīšanās sniegtie ieteikumi nav īstenoti vai dalībvalsts nav izskaidrojusi kādus jautājumus; vai

b)

ja saistībā ar kādu no galvenajām kategorijām dalībvalsts pārskatā aplēses ir pārāk lielas vai mazas,

a)

saistības saskaņā ar UNFCCC 4. pantu un Kioto protokola 3. pantu, kas plašāk izklāstītas lēmumos, kurus pieņēmusi UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vai UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme. Šādu izvērtējumu balsta uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 7., 8., 10. un 13.–17. pantu;

b)

pienākumus, kas noteikti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantā. Šādu izvērtējumu balsta uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 7., 8., 13. un 14. pantu.

a)

Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata izstrādi un Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanu atbilstīgi 7. panta 5. punktam;

b)

Savienības valstu paziņojuma sagatavošanu saskaņā ar UNFCCC 12. pantu un Savienības divgadu ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar Lēmumu 2/CP.17 vai turpmākiem UNFCCC struktūru pieņemtiem attiecīgiem lēmumiem;

c)

UNFCCC un Kioto protokolā noteiktām pārskatīšanas un atbilstības procedūrām atbilstoši piemērojamiem lēmumiem saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu, kā arī Savienības procedūrai dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskata izskatīšanai, kas minēta šīs regulas 19. pantā;

d)

visām korekcijām saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu vai pēc Savienības izskatīšanas procesa, kas minēts šīs regulas 19. pantā, vai citām izmaiņām pārskatos un pārskatu ziņojumos, kas iesniegti vai ir iesniedzami UNFCCC sekretariātam;

e)

Savienības aptuvenā siltumnīcefekta gāzu pārskata apkopošanu saskaņā ar 8. pantu;

f)

ziņošanu attiecībā uz AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER vai ilgtermiņa CER norakstīšanu pēc papildu laikposma, kas minēts Lēmuma 13/CMP.1 14. punktā saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 1. punktu.

a)

apkopojot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un sagatavojot ES siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu;

b)

veicot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, lai sagatavotu Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

c)

sagatavojot aplēses par datiem, kas nav iekļauti valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatā;

d)

veicot izskatīšanas;

e)

sagatavojot aptuveno Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

f)

apkopojot informāciju, kuru dalībvalstis paziņojušas par politiku un pasākumiem, kā arī prognozēm;

g)

veicot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras attiecībā uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas par prognozēm, politiku un pasākumiem;

h)

sagatavojot datu aplēses par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

i)

apkopojot datus, kas nepieciešami ikgadējam ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei, kuru sagatavo Komisija;

j)

izplatot informāciju, kas savākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas politiku un pasākumiem un uzturot Eiropas pielāgošanās platformu klimata pārmaiņām, kas attiecas uz klimata pārmaiņu ietekmi, to radīto neaizsargātību un pielāgošanos tām.

—

HFC-23 CHF3

—

HFC-32 CH2F2

—

HFC-41 CH3F

—

HFC-125 CHF2CF3

—

HFC-134 CHF2CHF2

—

HFC-134a CH2FCF3

—

HFC-143 CH2FCHF2

—

HFC-143a CH3CF3

—

HFC-152 CH2FCH2F

—

HFC-152a CH3CHF2

—

HFC-161 CH3CH2F

—

HFC-227ea CF3CHFCF3

—

HFC-236cb CF3CF2CH2F

—

HFC-236ea CF3CHFCHF2

—

HFC-236fa CF3CH2CF3

—

HFC-245fa CHF2CH2CF3

—

HFC-245ca CH2FCF2CHF2

—

HFC-365mfc CH3CF2CH2CF3

—

HFC-43-10mee CF3CHFCHFCF2CF3 vai (C5H2F10)

—

PFC-14, perfluormetāns, CF4

—

PFC-116, perfluoretāns, C2F6

—

PFC-218, perfluorpropāns, C3F8

—

PFC-318, perfluorciklobutāns, c-C4F8

—

Perfluorcicklopropāns c-C3F6

—

PFC-3-1-10, perfluorbutāns, C4F10

—

PFC-4-1-12, perfluorpentāns, C5F12

—

PFC-5-1-14, perfluorheksāns, C6F14

—

PFC-9-1-18, C10F18

—

ti, ir dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms “i” gadā, kas noteikts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu un kas vai nu noteikts 2012. gadā, vai attiecīgā gadījumā noteikts 2016. gadā, pamatojoties uz pārskatīšanu, kura veikta saskaņā ar šīs regulas 27. panta 2. punktu un atbilstīgi Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktam,

—

ti,2022 ir dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms “i” gadā saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu, kā tas būtu aprēķināts, ja kā ievaddati tiktu izmantoti izskatītā pārskata dati, kas iesniegti 2022. gadā,

—

ei,j ir dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas par “i” gadu, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtiem aktiem saskaņā ar 19. panta 6. punktu pēc ekspertu veiktā pārskata izskatīšanas “j” gadā.