31.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (4) paredz prasību kredītreitingu aģentūrām ievērot profesionālās ētikas normas, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, un nodrošināt augstu kvalitāti un kredītreitingu un reitingu noteikšanas procesa pietiekamu pārredzamību. Saskaņā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2011 (5), Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (6), ir pilnvarota reģistrēt un uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Šī regula papildina pašreizējo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz kredītreitinga aģentūrām. Tajā risināti daži no būtiskākajiem jautājumiem, piemēram, interešu konflikti saistībā ar modeli “emitents maksā” un informācijas atklāšana par strukturētiem finanšu instrumentiem, un šis regulējums būs jāpārskata pēc tam, kad tas būs bijis spēkā pamatotu laikposmu, lai novērtētu, vai tas pilnībā atrisina minētos jautājumus. Tikmēr pašreizējā valsts parādu krīze izgaismojusi nepieciešamību pārskatīt pārredzamību, procedūras prasības un publicēšanas laiku, jo īpaši attiecībā uz valstu kredītreitingiem.

(2)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par kredītreitingu aģentūrām – nākotnes perspektīvas (7) ir pausts aicinājums stingrāk reglamentēt kredītreitingu aģentūru darbību. Neoficiālā sanāksmē 2010. gada 30. septembrī un 1. oktobrīEcofin padome atzina, ka būtu jāveic turpmāki centieni vairāku tādu jautājumu izskatīšanā, kas saistīti ar kredītreitingu darbībām, tostarp ar risku, ko izraisa pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem, un interešu konflikta risku, ko izraisa kredītreitingu aģentūru atalgojuma modelis. Eiropadome 2011. gada 23. oktobrī secināja, ka jāvirzās uz to, lai mazinātu pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem.

(3)

Starptautiskā līmenī Finanšu stabilitātes padome (FSP), kuras dalībiestāde ir Eiropas Centrālā banka (ECB), 2010. gada 20. oktobrī noteica principus, kuru mērķis ir mazināt iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz kredītreitingiem (“FSP principi”). FSP principi tika apstiprināti G20 grupas valstu augstākā līmeņa sanāksmē Seulā 2010. gada novembrī. Tādēļ ir lietderīgi, ka nozares kompetentās iestādes izvērtē tirgus dalībnieku praksi un veicina to, ka minētie tirgus dalībnieki mazina šādas prakses ietekmi. Lēmumi par veicināšanas pasākumiem būtu jāpieņem nozares kompetentajām iestādēm. EVTI, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (8), un Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (9), būtu jārīkojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 un ievērojot šo regulu, lai veicinātu uzraudzības prakses konverģenci.

(4)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāinformē ieguldītāji par datiem, kas attiecas uz iespēju, ka kredītreitingi un reitingu prognozes var nepiepildīties, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kas publicēta EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā.

(5)

FSP principi paredz, ka “centrālajām bankām būtu jāizdara pašām savi kredīta slēdzieni attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās pieņems tirgus operācijās gan kā nodrošinājumu, gan pērkot tieši. Centrālajām bankām savā politikā būtu jāizvairās no mehāniskas pieejas, kas varētu izraisīt nevajadzīgi straujas un ievērojamas pārmaiņas finanšu instrumentu atbilstībā un novest pie tāda diskontu līmeņa, kas var pastiprināt strauja krituma sekas”. Turklāt ECB 2012. gada 2. aprīļa atzinumā paziņoja, ka ir apņēmības pilna atbalstīt kopīgo mērķi samazināt pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem. Šajā sakarā ECB regulāri sniedz pārskatus par dažādiem pasākumiem, ko veic Eurosistēma, lai mazinātu paļaušanos uz kredītreitingiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 284. panta 3. punktu ECB jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī Eiropadomei gada pārskats par Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) darbību un monetāro politiku gan iepriekšējā, gan kārtējā gadā. ECB priekšsēdētājam jāsniedz minētais pārskats Eiropas Parlamentam, kas par to var sarīkot vispārējas debates, un Padomei. Bez tam ECB šādos pārskatos varētu aprakstīt, kā tā ir piemērojusi FSP principus un kādus alternatīvus novērtēšanas mehānismus tā izmanto.

(6)

Savienība rīkojas, lai pārskatītu, pirmkārt, vai atsauces uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos izraisa vai var izraisīt paļaušanos tikai vai mehāniski uz šādiem kredītreitingiem, un, otrkārt, visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, lai tās svītrotu līdz 2020. gadam, ar nosacījumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas kredītriska novērtēšanai.

(7)

Reitingu prognožu nozīme ieguldītājiem un emitentiem un to ietekme uz tirgiem ir salīdzināma ar kredītreitingu nozīmi un ietekmi. Tādēļ visas prasības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1060/2009, lai novērstu interešu konfliktu kredītreitingu darbībās un nodrošinātu to precizitāti un pārredzamību, būtu jāpiemēro arī reitingu prognozēm. Saskaņā ar pašreizējo uzraudzības praksi vairākas minētajā regulā paredzētās prasības attiecas uz reitingu prognozēm. Šai regulai būtu jāpadara noteikumi skaidrāki un jāsniedz juridiskā noteiktība, ieviešot reitingu prognožu definīciju un precizējot, kuri īpaši noteikumi attiecas uz šādām reitingu prognozēm. Reitingu prognožu definīcijai būtu jāietver arī atzinumi par kredītreitingu iespējamo virzību īstermiņā, ko parasti dēvē par kredītu novērošanu.

(8)

Vidējā termiņā būtu jāizvērtē iespēja veikt turpmāku rīcību, lai no finanšu regulējuma svītrotu atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos un novērstu to, ka aktīvu riska svērums tiek noteikts, izmantojot kredītreitingus. Tomēr pagaidām kredītreitingu aģentūras ir nozīmīgi finanšu tirgus dalībnieki. Tāpēc kredītreitingu aģentūru un to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarība un godīgums ir īpaši svarīgi, lai garantētu to uzticamību tirgus dalībniekiem, jo īpaši ieguldītājiem un citiem kredītreitingu lietotājiem. Regula (EK) Nr. 1060/2009 paredz kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību, jo to pakalpojumi būtiski ietekmē sabiedrības intereses. Kredītreitingi atšķirībā no ieguldījumu izpētes nav tikai atzinumi par finanšu instrumenta vai finanšu saistību vērtību vai cenu. Kredītreitingu aģentūras nav tikai finanšu analītiķi vai ieguldījumu konsultanti. Kredītreitingiem ir reglamentējoša vērtība attiecībā uz regulētiem ieguldītājiem, piemēram, kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un citām ieguldītājinstitūcijām. Lai gan tiek mazināti stimuli pārmērīgi paļauties uz kredītreitingiem, tie joprojām virza ieguldījumu izvēli, jo īpaši informācijas asimetrijas dēļ, kā arī efektivitātes nolūkos. Līdz ar to kredītreitingu aģentūrām ir jābūt neatkarīgām un tirgus dalībniekiem tās jāuzskata par neatkarīgām un to reitingu metodēm jābūt pārredzamām un jāuzskata par tādām.

(9)

Būtu jāmazina pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem un pakāpeniski būtu jānovērš visas šo kredītreitingu izmantošanas automātiskās sekas. Būtu jāmudina kredītiestādes un ieguldījumu uzņēmumi izveidot iekšējas procedūras patstāvīgu kredītriska novērtējumu veikšanai, un tām būtu jāmudina ieguldītāji veikt pienācīgas uzticamības pārbaudes. Tāpēc šajā regulā paredzēts, ka finanšu iestādēm nebūtu jāpaļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem. Minētajām iestādēm tādēļ būtu jāizvairās no tādu līgumu slēgšanas, saskaņā ar kuriem tās paļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem, un būtu jāizvairās līgumos tos noteikt kā vienīgo parametru, ar kuru izvērtē ieguldījumu kredītspēju vai izlemj par ieguldījuma veikšanu vai atbrīvošanos no ieguldījumiem.

(10)

Regulā (EK) Nr. 1060/2009 jau ir paredzēti pirmie pasākumi, lai risinātu jautājumu par kredītreitingu aģentūru un to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un godīgumu. Minētajā regulā jau vairāku noteikumu pamatā bija tādi mērķi kā garantēt kredītreitingu aģentūru neatkarību un konstatēt, risināt un, ciktāl tas ir iespējams, novērst jebkādus interešu konfliktus. Pastāvot praksei, ka vērtējamā juridiskā persona izraugās un atalgo kredītreitingu aģentūru (modelis “emitents maksā”), interešu konflikti ir neizbēgami. Saskaņā ar minēto modeli, kredītreitingu aģentūras ir ieinteresētas izsniegt emitentam pašapmierinātību veicinošus reitingus, lai nodrošinātu ilgstošas darījumu attiecības, kas garantētu ieņēmumus vai nodrošinātu papildu darbu un ieņēmumus. Turklāt attiecības starp kredītreitingu aģentūru akcionāriem un vērtējamām juridiskajām personām var izraisīt interešu konfliktus, kuriem esošie noteikumi nenodrošina pietiekamu risinājumu. Tā rezultātā saskaņā ar modeli “emitents maksā” izsniegtus kredītreitingus var uztvert kā kredītreitingus, kas drīzāk ir piemēroti emitentam, nevis nepieciešami ieguldītājam. Ir būtiski pastiprināt kredītreitingu aģentūrām piemērojamos nosacījumus par neatkarību, lai paaugstinātu saskaņā ar modeli “emitents maksā” izsniegto kredītreitingu ticamības līmeni.

(11)

Lai palielinātu konkurenci tirgū, kurā līdz šim dominējušas trīs kredītreitingu aģentūras, būtu jāīsteno pasākumi, kuru mērķis ir mudināt izmantot mazākas kredītreitingu aģentūras. Pēdējā laikā emitenti vai saistītas trešās personas pieprasa kredītreitingus no divām vai vairākām kredītreitingu aģentūrām, tāpēc gadījumos, kad tiek pieprasīti kredītreitingi no vairāk nekā vienas aģentūras, emitentam vai saistītai trešai personai vajadzētu apsvērt nozīmēt vismaz vienu kredītreitingu aģentūru, kuras tirgus daļa nepārsniedz 10 % no kopējās tirgus vērtības un kuru emitents vai saistīta trešā persona var novērtēt kā spējīgu noteikt reitingu attiecīgajam emitentam vai juridiskajai personai.

(12)

Kredītreitingu tirgus liecina, ka kredītreitingu aģentūras un vērtējamās juridiskās personas parasti izveido ilgstošas attiecības. Tas izraisa ar labu pazīšanos saistītus riskus, jo kredītreitingu aģentūra var pārāk iejūtīgi reaģēt uz vērtējamās juridiskās personas vēlmēm. Minētajos apstākļos kredītreitingu aģentūru objektivitāte laika gaitā var kļūt apšaubāma. Kredītreitingu aģentūras, ko nozīmē un apmaksā uzņēmumu emitents, ir ieinteresētas izsniegt pārāk labvēlīgus reitingus par minēto vērtējamo juridisko personu vai tās parāda instrumentiem, lai saglabātu darījumu attiecības ar šādu emitentu. Arī emitenti ir motivēti uzturēt ilgstošas attiecības, ko nosaka, piemēram, ierobežojuma faktors, kura dēļ emitents atturas no kredītreitingu aģentūras nomaiņas, jo tas varētu izraisīt ieguldītāju bažas par emitenta kredītspēju. Šī problēma jau tika konstatēta Regulā (EK) Nr. 1060/2009, kurā noteikta prasība kredītreitingu aģentūrām piemērot rotācijas mehānismu, nodrošinot analītisko grupu un kredītreitingu komiteju locekļu pakāpenisku nomaiņu, lai nekompromitētu reitinga analītiķu un kredītreitingus apstiprinošo personu neatkarību. Tomēr minēto noteikumu panākumi lielā mērā bija atkarīgi no attiecīgās kredītreitingu aģentūras iekšēji noteiktajiem rīcības modeļiem, proti – kredītreitingu aģentūras darbinieku neatkarības un profesionālisma attiecībā uz pašas kredītreitingu aģentūras komerciālo interesi. Minētie noteikumi netika izstrādāti, lai nodrošinātu pietiekamu garantiju trešām personām par ilgstošu attiecību izraisītu interešu konfliktu efektīvu samazināšanu vai novēršanu. Iespēja, kā to panākt, varētu būt ierobežot laikposmu, kurā kredītreitingu aģentūra var nepārtraukti sniegt kredītreitingus par vienu un to pašu emitentu vai tā parāda instrumentiem. Paredzams, ka, nosakot maksimālo ilgumu līgumattiecībām starp emitentu, kurš tiek vērtēts vai kurš emitēja vērtētos parāda instrumentus, un kredītreitingu aģentūru, tiktu novērsts stimuls attiecībā uz minēto emitentu izsniegt labvēlīgus kredītreitingus. Turklāt prasībai par kredītreitingu aģentūru rotāciju kā parastu un regulāru tirgus praksi būtu efektīvi jāmazina ierobežojuma faktora problēma. Visbeidzot kredītreitingu aģentūru rotācijai vajadzētu pozitīvi ietekmēt kredītreitingu tirgu, jo tā sekmētu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu un piedāvātu esošajām kredītreitingu aģentūrām iespēju izvērst savu uzņēmējdarbību jaunās teritorijās.

(13)

Tomēr ir svarīgi, lai rotācijas mehānisma īstenošana būtu izstrādāta tā, ka ieguvumi no mehānisma būtiski pārsniegtu iespējamās negatīvās sekas. Piemēram, bieža rotācija varētu palielināt izmaksas emitentiem un kredītreitingu aģentūrām, jo izmaksas, kas saistītas ar reitinga izsniegšanu jaunai juridiskai personai vai finanšu instrumentam, parasti ir lielākas par jau izsniegta kredītreitinga uzraudzības izmaksām. Ir arī vajadzīgs ievērojams laiks un resursi, lai uzsāktu darbību kā kredītreitingu aģentūra vai nu kādā noteiktā nišā vai aptverot visas aktīvu klases. Turklāt pastāvīga kredītreitingu aģentūru rotācija varētu būtiski ietekmēt kredītreitingu kvalitāti un nepārtrauktību. Tikpat svarīgi ir tas, ka rotācijas mehānisms būtu jāīsteno, paredzot pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai ļautu tirgum pakāpeniski pielāgoties pirms iespējamas mehānisma pastiprināšanas nākotnē. To varētu panākt, ierobežojot mehānisma darbības jomu, attiecinot to tikai uz atkārtotu vērtspapirizāciju, kas ir ierobežots banku finansēšanas avots, vienlaikus atļaujot turpināt uzraudzīt jau izsniegtus kredītreitingus, pamatojoties uz pieprasījumu, pat pēc tam, kad rotācija būs kļuvusi obligāta. Tādējādi rotācijai kopumā būtu jāietekmē tikai jaunus atkārtotas vērtspapirizācijas darījumus, kuru pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi. Komisijai būtu jāpārskata, vai ir lietderīgi saglabāt rotācijas mehānismu vai attiecināt to arī uz citām aktīvu klasēm un, ja to dara, vai citām aktīvu klasēm ir vajadzīga atšķirīga pieeja attiecībā uz, piemēram, līgumattiecību maksimālo ilgumu. Ja rotācijas mehānismu izveido citām aktīvu klasēm, Komisijai būtu jānovērtē, vai kredītreitingu aģentūrai ir nepieciešams noteikt pienākumu, beidzoties maksimālajam līgumattiecību laikposmam, sniegt nākamajai kredītreitingu aģentūrai informāciju par emitentu un par finanšu instrumentiem, kuriem izsniegts reitings (nodošanas dokumentācija).

(14)

Ir lietderīgi ieviest rotāciju atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū. Pirmkārt, tas ir Eiropas vērtspapirizācijas tirgus segments, kura darbība kopš finanšu krīzes sākuma ir bijusi neapmierinoša, tāpēc tajā ir vislielākā nepieciešamība risināt interešu konfliktus. Otrkārt, lai gan kredītrisks parāda instrumentiem, ko izsniegušas, piemēram, korporatīvas sabiedrības, lielā mērā ir atkarīgs no paša emitenta spējas apkalpot parādu, atkārtotas vērtspapirizācijas kredītrisks parasti katram darījumam ir atsevišķs. Tādēļ, ja tiek veikta atkārtota vērtspapirizācija, nepastāv liels risks, ka varētu zaudēt zināšanas, ja tiktu iesaistīta cita kredītreitingu aģentūra. Citiem vārdiem, lai gan pašlaik ir ierobežots skaits kredītreitingu aģentūru, kas aktīvi darbojas atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū, minētais tirgus ir dabiskāk atvērts konkurencei, un rotācijas mehānisms varētu stimulēt lielāku dinamiku minētajā tirgū. Visbeidzot, atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū dominē dažas lielās kredītreitingu aģentūras, taču ir citi uzņēmumi, kuriem arī ir uzkrāta pieredze šajā nozarē.

(15)

Kredītreitingu aģentūru, kas izsniedz kredītreitingus par atkārtotu vērtspapirizāciju, regulāra rotācija sekmētu dažādību kredītspējas izvērtēšanā. Kredītreitingu aģentūru daudzajiem un dažādajiem viedokļiem, perspektīvām un izmantotajām metodikām vajadzētu sekmēt kredītreitingu dažādību un visbeidzot uzlabot atkārtotas vērtspapirizācijas kredītspējas vērtēšanu. Lai ļautu šādai dažādībai spēlēt atbilstīgu lomu un novērstu gan iniciatoru, gan kredītreitingu aģentūru ieslīgšanu pašapmierinātībā, maksimālais laikposms, kādā kredītreitingu aģentūrai ļauts vērtēt tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērtspapirizāciju, ir jāierobežo līdz tādam līmenim, kas garantē regulāru, jaunu kredītspējas vērtējumu. Minētie faktori kopā ar nepieciešamību nodrošināt pieejai kredītreitingiem zināmu nepārtrauktību nozīmē to, ka atbilstošs laikposms ir četri gadi. Ja nozīmētas vismaz četras kredītreitingu aģentūras, rotācijas mehānisma mērķi jau ir sasniegti, tāpēc rotācijas prasība nebūtu jāpiemēro. Lai nodrošinātu patiesu konkurenci, šādam atbrīvojumam vajadzētu būt piemērojamam tikai tad, ja vismaz četras no nozīmētajām kredītreitingu aģentūrām vērtē noteiktu daļu no iniciatora neatmaksātajiem finanšu instrumentiem.

(16)

Atkārtotai vērtspapirizācijai paredzēto rotācijas mehānismu ir lietderīgi strukturēt saistībā ar iniciatoru. Atkārtotu vērtspapirizāciju veic, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kurām nav būtisku iespēju apkalpot parādu. Tādēļ rotācijas strukturēšana saistībā ar emitentu padarītu mehānismu neefektīvu. Savukārt rotācijas strukturēšana saistībā ar sponsoru nozīmētu to, ka gandrīz vienmēr tiktu piemērots atbrīvojums.

(17)

Rotācijas mehānisms varētu būt svarīgs instruments, ar kuru pazemināt barjeras iekļūšanai atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū. Tomēr tajā pašā laikā tas varētu apgrūtināt jauno tirgus dalībnieku iespējas nostiprināt savas pozīcijas tirgū, jo tiem nebūs atļauts saglabāt savus klientus. Tādēļ mazās kredītreitingu aģentūras būtu jāatbrīvo no rotācijas mehānisma piemērošanas.

(18)

Lai rotācijas mehānisms būtu efektīvs, tas jāīsteno veidā, kas vieš uzticību. Prasība par rotāciju nepanāktu savus mērķus, ja iepriekšējai kredītreitingu aģentūrai pēc pārāk īsa laikposma atkal ļautu vērtēt tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērtspapirizāciju. Tādēļ ir svarīgi paredzēt piemērotu laikposmu, kurā iepriekšējo kredītreitingu aģentūru nevar nozīmēt atkal vērtēt tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērstpapirizāciju. Minētajam laikposmam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai ļautu nākamajai kredītreitingu aģentūrai efektīvi sniegt kredītreitingu pakalpojumus, nodrošinātu, ka atkārtotai vērtspapirizācijai patiešām veikta jauna veida rūpīga pārbaude ar atšķirīgu pieeju, un garantētu, ka jaunās kredītreitingu aģentūras izsniegtie kredītreitingi nodrošina pietiekamu nepārtrauktību. Tajā pašā laikā, lai rotācijas mehānisms pienācīgi darbotos, laikposma ilgumu ierobežo tas, cik ir pieejamas kredītreitingu aģentūras ar pietiekamām zināšanām par atkārtotas vērtspapirizācijas jomā. Tāpēc laikposma ilgumam vajadzētu būt samērīgam, kopumā vajadzētu būt līdzvērtīgam iepriekšējās kredītreitingu aģentūras darbību beigušā līguma darbības ilgumam un tam nevajadzētu pārsniegt četrus gadus.

(19)

Prasība par regulāru kredītreitingu aģentūru rotāciju ir samērīga ar izvirzīto mērķi. Prasība attiecas tikai uz tādām reģistrētām kredītreitingu aģentūrām, uz kurām attiecas regulējums un kuras sniedz pakalpojumus, kuri ietekmē sabiedrības intereses (kredītreitingi, ko var izmantot regulatīvos nolūkos), ievērojot konkrētus nosacījumus (modelis “emitents maksā”) un noteiktai aktīvu klasei (atkārtota vērtspapirizācija). No privilēģijas, ka tiek atzīta to sniegto pakalpojumu svarīgā loma finanšu pakalpojumu tirgu regulēšanā un ka tās tiek apstiprinātas šīs funkcijas veikšanai, izriet nepieciešamība ievērot noteiktus pienākumus, lai jebkādos apstākļos garantētu neatkarību un pārliecību par to neatkarību. Kredītreitingu aģentūrai, kurai nav ļauts vērtēt konkrēta iniciatora atkārtotu vērtspapirizāciju, tomēr būtu jāļauj vērtēt citu iniciatoru veiktu atkārtotu vērstpapirizāciju, kā arī citas aktīvu klases. Tirgus situācijā, kad rotācijas prasība tiek piemērota visiem dalībniekiem, radīsies jaunas uzņēmējdarbības iespējas, jo visām kredītreitingu aģentūrām būs jārotē. Turklāt kredītreitingu aģentūras jebkurā laikā var izsniegt nepasūtītus kredītreitingus par tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērtspapirizāciju, pamatojoties uz savu pieredzi. Modelis “emitents maksā” neierobežo nepasūtītos kredītreitingus, tāpēc teorētiski tos mazāk ietekmē iespējamie interešu konflikti. Kredītreitingu aģentūru klientiem maksimālais līgumattiecību ilgums ar kredītreitingu aģentūru un prasība nodarbināt vairāk nekā vienu kredītreitingu aģentūru arī nozīmē ierobežojumu to brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, ņemot vērā modeļa “emitents maksā” ietekmi uz kredītreitingu aģentūru neatkarību, minētais ierobežojums ir nepieciešams sabiedrības interesēs, lai garantētu neatkarīgus kredītreitingus, ko ieguldītāji var izmantot regulatīvos nolūkos. Tajā pašā laikā minētais ierobežojums nepārsniedz nepieciešamo un drīzāk būtu uzskatāmi par tādu, kas palielina atkārtotu vērtspapirizāciju kredītspēju attiecībā uz citām personām un tirgu kopumā.

(20)

Kredītreitingu aģentūras neatkarību attiecībā uz vērtējamo juridisko personu ietekmē arī tās nozīmīgo akcionāru iespējamie interešu konflikti ar vērtējamo juridisko personu. Kredītreitingu aģentūras akcionārs varētu būt vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis. Regula (EK) Nr. 1060/2009 piedāvā risinājumu šādās situācijās tikai attiecībā uz interešu konfliktiem, ko izraisījuši reitingu analītiķi, personas, kas apstiprina kredītreitingus, vai citi kredītreitingu aģentūras darbinieki. Tomēr minētajā regulā nav risinājuma potenciāliem interešu konfliktiem, ko izraisījuši kredītreitingu aģentūru akcionāri vai locekļi. Lai stiprinātu pārliecību par kredītreitingu aģentūru neatkarību attiecībā uz vērtējamām juridiskajām personām, ir lietderīgi minētajā regulā izklāstītos esošos noteikumus par kredītreitingu aģentūru darbinieku izraisītajiem interešu konfliktiem attiecināt arī uz interešu konfliktiem, ko izraisījuši akcionāri vai locekļi, kas ieņem ar svarīgu amatu minētajā kredītreitingu aģentūrā. Tādējādi kredītreitingu aģentūrai būtu jāatturas no kredītreitingu izsniegšanas vai jāinformē par iespējamu kredītreitinga ietekmēšanu gadījumos, kad akcionārs vai loceklis, kuram pieder 10 % no minētās aģentūras balsstiesībām, ir arī vērtējamās juridiskās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis, vai kad viņš ir veicis ieguldījumu vērtējamā juridiskajā personā, ja ieguldījums sasniedzis noteiktu apjomu. Turklāt apstāklis, ka akcionārs vai loceklis, kuram pieder vismaz 5 % no minētās kredītreitingu aģentūras balsstiesībām, ir veicis ieguldījumu vērtējamā juridiskajā personā vai ir vērtējamās juridiskās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis, būtu jāpublisko, vismaz tad, ja ieguldījums ir veikts noteiktā apjomā. Turklāt, ja akcionārs vai loceklis spēj būtiski ietekmēt kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, šai personai nebūtu jāsniedz konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumi vērtējamai juridiskai personai vai saistītai trešai personai par to uzņēmumu vai juridisko struktūru, aktīviem, saistībām vai darbībām.

(21)

Lai nodrošinātu Regulā (EK) Nr. 1060/2009 izklāstīto noteikumu par neatkarību un interešu konflikta novēršanu efektīvu piemērošanu un novērstu to, ka tie varētu kļūt neefektīvi, nepieciešams pietiekami liels skaits kredītreitingu aģentūru, kuras nav saistītas ne ar iepriekšējo kredītreitingu aģentūru rotācijas gadījumā, ne ar kredītreitingu aģentūru, kas paralēli sniedz kredītreitinga pakalpojumus tam pašam emitentam. Ir lietderīgi noteikt prasību stingri nodalīt iepriekšējo kredītreitingu aģentūru no nākamās kredītreitingu aģentūras rotācijas gadījumā, kā arī tādas divas kredītreitingu aģentūras, kuras paralēli sniedz kredītreitingu noteikšanas pakalpojumus vienam un tam pašam emitentam. Kredītreitingu aģentūrām nevajadzētu būt savstarpēji saistītām ar kontroli, piederību pie vienas kredītreitingu aģentūru grupas, būdamas akcionāres vai locekles, kas var izmantot balsstiesības jebkurā no pārējām kredītreitingu aģentūrām, vai ar spēju norīkot locekļus administratīvās vai uzraudzības valdēs jebkurā no pārējām kredītreitingu aģentūrām.

(22)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizveido, jāuztur, jāpiemēro un jādokumentē efektīva iekšējās kontroles struktūra, kas reglamentē politikas virzienu un procedūru īstenošanu iespējamo interešu konfliktu novēršanai un kontrolei, un lai nodrošinātu kredītreitingu, reitingu analītiķu un reitingu komandu neatkarību no akcionāriem, administratīvajām un vadības struktūrām, kā arī pārdošanas un mārketinga darbībām. Būtu jāizveido darbības standarta procedūras (DSP) attiecībā uz uzņēmuma vadību, organizatoriskiem jautājumiem un interešu konfliktu pārvaldību. DSP būtu periodiski jāpārskata un jāuzrauga, lai novērtētu to efektivitāti un to, vai tās būtu jāatjaunina.

(23)

Pārliecību par kredītreitingu aģentūru neatkarību jo īpaši ietekmētu situācijas, ja tie paši akcionāri vai locekļi veiktu ieguldījumus dažādās kredītreitingu aģentūrās, kas nepieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai, vismaz tad, ja šādi ieguldījumi sasniegtu noteiktu apjomu, kas ļautu minētajiem akcionāriem vai locekļiem zināmā veidā ietekmēt kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību. Tādēļ, lai nodrošinātu kredītreitingu aģentūru neatkarību (un pārliecību par to neatkarību), ir lietderīgi paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz kredītreitingu aģentūru un to akcionāru vai locekļu attiecībām. Minētā iemesla dēļ nevienai personai nevajadzētu būt 5 % un lielāka līdzdalība vienlaicīgi vairāk nekā vienā kredītreitingu aģentūrā, ja vien attiecīgās kredītreitingu aģentūras nepieder tai pašai grupai.

(24)

Mērķis nodrošināt pietiekamu kredītreitingu aģentūru neatkarību prasa, ka ieguldītājiem nevajadzētu būt 5 % un lielāki ieguldījumi vienlaicīgi vairāk kā vienā kredītreitingu aģentūrā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (10), paredz, ka tās personas, kuras kontrolē vismaz 5 % no biržas sarakstā iekļautas sabiedrības balsstiesībām, dara minēto faktu zināmu atklātībā, ņemot vērā, inter alia, ieguldītāju ieinteresētību zināt par izmaiņām šādas sabiedrības balsošanas struktūrā. Tādēļ 5 % slieksnis ir uzskatāmas par lielāko līdzdalību, kas var ietekmēt sabiedrības balsošanas struktūru. Tāpēc ir lietderīgi izmantot 5 % līmeni, lai ierobežotu vienlaicīgus ieguldījumus vairāk nekā vienā kredītreitingu aģentūrā. Šo pasākumu nevar uzskatīt par nesamērīgu, ņemot vērā to, ka visas Savienībā reģistrētās kredītreitingu aģentūras ir biržas sarakstos neiekļautas sabiedrības un tāpēc uz tām neattiecas pārredzamības un procedūru noteikumi, ko piemēro Savienības biržas sarakstos iekļautām sabiedrībām saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Biržas sarakstos neiekļautas sabiedrības bieži tiek reglamentētas, izmantojot akcionāru protokolus vai vienošanās, un akcionāru vai locekļu skaits parasti ir neliels. Tādējādi pat mazākumdaļas turētājs biržas sarakstā nereģistrētā kredītreitingu aģentūrā varētu būt ietekmīgs. Tomēr, lai nodrošinātu iespēju turpināt tīri ekonomisku ieguldījumu veikšanu kredītreitingu aģentūrās, šis ierobežojums attiecībā uz vienlaicīgiem ieguldījumiem vairāk nekā vienā kredītreitingu aģentūrā nebūtu jāattiecina arī uz ieguldījumiem, ko veic, izmantojot kolektīvo ieguldījumu shēmas, kuras pārvalda no ieguldītāja neatkarīgas un ieguldītāja ietekmei nepakļautas trešās personas.

(25)

Šīs regulas noteikumiem par interešu konfliktu saistībā ar akcionāra struktūru būtu jāattiecas ne tikai uz tiešajiem, bet arī uz netiešajiem akcionāriem, jo pretējā gadījumā minētos noteikumus būs viegli apiet. Lai kredītreitingu aģentūras varētu izvairīties no jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem šajā jomā, tām būtu jādara viss iespējamais, lai uzzinātu, kas ir to netiešie akcionāri.

(26)

Noteikumi par neatkarību un interešu konfliktu novēršanu, kas paredz, ka kredītreitingu aģentūras ilgstoši nesniedz kredītreitingu pakalpojumus vienam un tam pašam emitentam, varētu zaudēt efektivitāti, ja kredītreitingu aģentūrām būtu ļauts kļūt par citu kredītreitingu aģentūru nozīmīgiem akcionāriem vai locekļiem.

(27)

Svarīgi nodrošināt, lai reitingu metodikas grozījumi neietekmētu metodikas precizitāti. Šim nolūkam jānodrošina iespēja emitentiem, ieguldītājiem un citām iesaistītajām personām sniegt komentārus par iecerētām izmaiņām reitingu metodikā. Tas sekmēs šo personu izpratni par jaunās metodikas un attiecīgo izmaiņu iemesliem. Emitentu un ieguldītāju sniegtie komentāri par metodikas projektu var sniegt vērtīgu ieguldījumu kredītreitingu aģentūrām, nosakot jaunu metodiku. EVTI arī būtu jāinformē par iecerētām izmaiņām. Lai gan Regula (EK) Nr. 1060/2009 piešķir EVTI pilnvaras pārbaudīt, vai kredītreitingu aģentūru izmantotā metodika ir precīza, sistemātiska, ilgstoša un vai tai piemēro uz vēsturisku pieredzi balstītu apstiprināšanu, tostarp atpakaļejošu pārbaudi, minētajā pārbaudes procesā nebūtu jāpiešķir EVTI nekādas pilnvaras spriest par to, cik piemērota ir ierosinātā metodika vai kredītreitingi, kas izsniegti, piemērojot metodiku. Attiecīgā gadījumā vērtēšanas metodēs būtu jāņem vērā finanšu riski, ko rada vides apdraudējumi.

(28)

Strukturēto finanšu instrumentu sarežģītības dēļ kredītreitingu aģentūras ne vienmēr ir nodrošinājušas pietiekami augstu kvalitāti kredītreitingiem, kas izsniegti par šādiem instrumentiem. Tas izraisījis tirgus uzticēšanās zaudēšanu attiecībā uz šāda veida kredītreitingiem. Lai atgūtu uzticēšanos, būtu lietderīgi pieprasīt emitentiem vai saistītām trešām personām norīkot vismaz divas dažādas kredītreitingu aģentūras strukturēto finanšu instrumentu kredītreitingu noteikšanas pakalpojumu sniegšanai, kas ļautu iegūt atšķirīgus un konkurējošus vērtējumus. Tas arī varētu mazināt pārmērīgu paļaušanos uz vienu kredītreitingu.

(29)

Priekšlikums direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un priekšlikums regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību regulējumu un uzraudzības prasībām, kas aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (12), ievieš prasību kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām izvērtēt to juridisko personu un finanšu instrumentu kredītrisku, kurās tās veic ieguldījumus, un šajā ziņā nepaļauties tikai uz kredītreitingiem. Minētā prasība būtu jāattiecina arī uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, ko regulē Savienības tiesību akti, tostarp uz ieguldījumu pārvaldītājiem. Tomēr attiecībā uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem minēto prasību vajadzētu piemērot samērīgā veidā, ņemot vērā attiecīgā dalībnieka raksturu, apmēru un sarežģītību. Dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām paredzēt vai atstāt spēkā noteikumus, kas ļauj minētajiem ieguldītājiem vairāk paļauties uz kredītreitingiem.

(30)

Bez tam ieguldītāju iespējas kompetenti novērtēt strukturēto finanšu instrumentu kredītspēju tiktu uzlabotas, ja ieguldītājiem tiktu sniegta pietiekama informācija par minētajiem instrumentiem. Piemēram, tā kā risks saistībā ar strukturētajiem finanšu instrumentiem lielā mērā ir atkarīgs no pamatā esošo aktīvu kvalitātes un snieguma, būtu jāsniedz ieguldītājiem vairāk informācijas par pamatā esošajiem aktīviem. Tādējādi tiktu mazināta ieguldītāju atkarība no kredītreitingiem. Turklāt būtiskas informācijas atklāšana par strukturētiem finanšu instrumentiem varētu pastiprināt konkurenci starp kredītreitingu aģentūrām, jo tas sekmētu nepasūtītu kredītreitingu skaita pieaugumu. Komisijai būtu līdz 2016. gada janvārim jāpārskata, vai ir būtiski attiecināt minētās atklāšanas prasības darbības jomu arī uz citiem finanšu produktiem, un jāsniedz ziņojums par to. Piemēram, ir citi finanšu produkti, tādi kā nodrošinātās obligācijas un citi nodrošināti parādi, kuru risks lielā mērā ir atkarīgs no jebkāda to pamatā esoša nodrošinājuma un attiecībā uz kuriem būtu svarīgi sniegt ieguldītājiem vairāk informācijas par nodrošinājumu.

(31)

Ieguldītājiem, emitentiem un citām ieinteresētajām personām būtu jāvar centrālā tīmekļa vietnē piekļūt aktuālai reitingu informācijai. EVTI būtu jāizveido Eiropas reitingu platforma, un tai būtu jāsniedz ieguldītājiem iespēja vienkārši salīdzināt visus pieejamos kredītreitingus par konkrētu vērtējamo juridisko personu. Svarīgi, lai Eiropas reitingu platformas tīmekļa vietnē varētu redzēt visus pieejamos kredītreitingus par katru instrumentu, kas ļautu ieguldītājiem izskatīt visu dažādo atzinumu klāstu pirms pieņemt pašiem savu lēmumu par ieguldījumu. Tomēr, lai neapdraudētu kredītreitingu aģentūru spēju veikt darbību saskaņā ar modeli “ieguldītājs maksā”, šādus kredītreitingus nevajadzētu iekļaut Eiropas reitingu platformā. Eiropas reitingu platformai būtu jāsekmē mazāko un jauno kredītreitingu aģentūru pamanāmība. Eiropas reitingu platformā būtu jāiekļauj EVTI centrālais repozitorijs, lai izveidotu vienotu platformu, kurā būtu iekļauta visi pieejamie kredītreitingi katram instrumentam un centrālajā repozitorijā publicētie dati un informācija par iepriekšējo darbību. Eiropas Parlaments atbalstīja šādas kredītreitingu publicēšanas kārtības izveidi 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par kredītreitingu aģentūrām.

(32)

Neatkarīgi no tā, vai kredītreitingi ir izsniegti regulatīvos nolūkos vai ne, tie būtiski ietekmē ieguldījumu lēmumus un emitentu tēlu un finansiālo pievilcību. Tādējādi kredītreitingu aģentūrām attiecībā uz ieguldītājiem un emitentiem ir svarīgs pienākums nodrošināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 1060/2009, lai to kredītreitingi būtu neatkarīgi, objektīvi un ar pienācīgu kvalitāti. Tomēr ieguldītāji un emitenti ne vienmēr spēj panākt, ka kredītreitingu aģentūra pilda savu pienākumu pret tiem. Īpaši grūti var būt konstatēt kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību, ja nav līgumisku attiecību starp kredītreitingu aģentūru un, piemēram, ieguldītāju vai emitentu, kas tiek vērtēts bez pasūtījuma. Emitentiem var arī būt grūtības prasīt kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību pret tiem pat tad, ja tiem ar attiecīgo kredītreitingu aģentūru ir līgumattiecības, – piemēram, kredītreitinga pazemināšana, par ko lēmums pieņemts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpumu, kas izdarīts tīši vai aiz rupjas nolaidības, var negatīvi ietekmēt emitenta reputāciju un finansējuma izmaksas, tādējādi šim emitentam radot kaitējumu pat tad, ja par to nav paredzēta līgumiska atbildība. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt atbilstošas tiesības uz tiesisko aizsardzību ieguldītājiem, kuri ir saprātīgi paļāvušies uz kredītreitingu, kas izsniegts, pārkāpjot Regulu (EK) Nr. 1060/2009, kā arī emitentiem, kam radīti zaudējumi tāda kredītreitinga dēļ, kas izsniegts, pārkāpjot Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Ieguldītājam un emitentam būtu jāvar saukt pie atbildības kredītreitingu aģentūru par zaudējumiem, kuri nodarīti tāda minētās regulas pārkāpuma dēļ, kas ietekmējis reitinga iznākumu. Kaut arī ieguldītāji un emitenti, kuriem ir līgumattiecības ar kredītreitingu aģentūru, var nolemt celt prasību pret minēto kredītreitingu aģentūru par līguma pārkāpumu, būtu jāparedz iespēja visiem ieguldītājiem un emitentiem prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpuma dēļ, neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir līgumattiecības.

(33)

Vajadzētu būt iespējai saukt pie atbildības kredītreitingu aģentūras, ja tās tīši vai aiz rupjas nolaidības pārkāpj pienākumus, kas tām noteikti Regulā (EK) Nr. 1060/2009. Šāds pamats vainas noteikšanai ir piemērots, jo kredītreitingu noteikšanas darbība ietver sarežģītu ekonomisko faktoru izvērtēšanu noteiktā mērā un, piemērojot atšķirīgas metodes, var iegūt atšķirīgus reitinga rezultātus, no kuriem nevienu nevar uzskatīt par nepareizu. Tāpat ir lietderīgi pakļaut kredītreitingu aģentūras potenciāli neierobežotai civiltiesiskajai atbildībai tikai, ja tās tīši vai aiz rupjas nolaidības pārkāpj Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

(34)

Ieguldītājam vai emitentam, kurš prasa atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka ir pārkāpta Regula (EK) Nr. 1060/2009, būtu jāiesniedz precīza un sīka informācija, kurā norādīts, ka kredītreitingu aģentūra ir veikusi šādu minētās regulas pārkāpumu. Tas būtu jāvērtē kompetentai tiesai, ņemot vērā to, ka ieguldītājam vai emitentam var nebūt pieejama informācija, kas ietilpst tikai un vienīgi kredītreitingu aģentūras darbības jomā.

(35)

Jautājumi, kas saistīti ar kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību un nav šīs regulas darbības jomā vai nav definēti šajā regulā, tostarp cēloņsakarības un rupjas nolaidības jēdzieni, būtu jāreglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ko nosaka atbilstīgi attiecīgiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāspēj saglabāt savus civiltiesiskās atbildības režīmus, kuri ir labvēlīgāki attiecībā pret ieguldītājiem vai emitentiem, vai kuru pamatā nav Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpums. Tas, kura tiesa ir kompetenta izskatīt ieguldītāja vai emitenta iesniegtu prasību par civiltiesisko atbildību, būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgiem starptautisko privāttiesību noteikumiem.

(36)

Faktam, ka institucionālajiem ieguldītājiem, tostarp ieguldījumu pārvaldītājiem, ir pienākums pašiem novērtēt aktīvu kredītspēju, nebūtu jāliedz tiesai secināt, ka kredītreitingu aģentūras izdarīts Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpums ir nodarījis ieguldītajam zaudējumus, par kuriem kredītreitingu aģentūra ir atbildīga. Lai gan šī regula uzlabos ieguldītāju iespējas pašiem veikt riska novērtējumu, tiem joprojām būs ierobežotāka piekļuve informācijai nekā pašām kredītreitingu aģentūrām. Turklāt jo īpaši mazākie ieguldītāji var nespēt kritiski pārskatīt kredītreitingu aģentūras sniegtu kredītreitingu.

(37)

Dalībvalstīm un EVTI būtu jānodrošina, ka jebkuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009 noteiktās sankcijas tiek publiskotas tikai tad, ja šāda publiskošana ir samērīga.

(38)

Lai vēl vairāk samazinātu interešu konfliktus un sekmētu godīgu konkurenci kredītreitingu tirgū, ir svarīgi nodrošināt, lai maksa, ko kredītreitingu aģentūras iekasē no klientiem, nav diskriminējoša. Atšķirīgas maksas iekasēšana par vienu un to pašu pakalpojuma veidu būtu pamatojama tikai ar atšķirīgām faktiskajām izmaksām, sniedzot šo pakalpojumu atšķirīgiem klientiem. Turklāt no konkrētā emitenta iekasētā maksa par kredītreitinga noteikšanas pakalpojumiem nedrīkstētu būt atkarīga no veiktā darba rezultātiem vai iznākuma vai no saistītu (papildu) pakalpojumu sniegšanas. Bez tam, lai nodrošinātu šo noteikumu efektīvu uzraudzību, kredītreitingu aģentūrām būtu jāatklāj EVTI no katra klienta saņemtā maksa un sava vispārējā cenu politika.

(39)

Lai sekmētu aktuālu un ticamu valsts kredītreitingu izsniegšanu un sekmētu lietotāju izpratni, ir svarīgi regulāri pārskatīt minētos reitingus. Tāpat ir svarīgi palielināt pārredzamību attiecībā uz veikto izpēti, valsts kredītreitingu sagatavošanā norīkoto personālu un to kredītreitingu pamatā esošajiem pieņēmumiem, ko kredītreitingu aģentūras sagatavojušas saistībā ar valsts parādu.

(40)

Ir būtiski svarīgi, lai ieguldītājiem būtu pienācīga informācija dalībvalstu kredītspējas novērtēšanai. Saistībā ar dalībvalstu ekonomikas un fiskālās politikas uzraudzību Komisija ievāc un apstrādā datus par visu dalībvalstu ekonomisko, finansiālo un fiskālo situāciju un sniegumu, no kuriem lielāko daļu publicē Komisija un ko tādējādi ieguldītāji var izmantot, lai novērtētu dalībvalstu potenciālo kredītspēju. Attiecīgā gadījumā un ja šāda informācija ir pieejama, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami saistībā ar dalībvalstu ekonomiskās un fiskālās politikas uzraudzību, Komisijai būtu jāpapildina esošie ziņojumi par dalībvalstu ekonomikas sniegumu ar iespējamiem papildu elementiem vai rādītājiem, kas varētu palīdzēt ieguldītājiem izvērtēt dalībvalstu kredītspēju. Minētie elementi būtu jādara publiski pieejami, papildinot esošās publikācijas un citu publiski izpaustu informāciju, lai sniegtu ieguldītājiem papildu datus, kas tiem palīdzētu izvērtēt valstu kredītspēju un informāciju par to parādu. Paturot to prātā, Komisijai būtu jāizskata iespēja izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu, lai ļautu ieguldītājiem veikt neatkarīgu un objektīvu izvērtējumu par dalībvalstu kredītspēju, ņemot vērā to ekonomikas un sociālās attīstības īpatnības. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(41)

Esošie noteikumi paredz, ka kredītreitingi jāpaziņo vērtējamai juridiskai personai 12 stundas pirms to publicēšanas. Lai novērstu šādu paziņošanu ārpus darba laika, kā arī, lai dotu vērtējamai juridiskai personai pietiekami daudz laika pārbaudīt kredītreitinga pamatā esošo datu pareizību, vērtējamā juridiskā persona būtu jāinformē vienu pilnu darbdienu pirms kredītreitinga vai reitinga prognozes publicēšanas. To personu sarakstam, kuras ir tiesīgas saņemt šādu paziņojumu, vajadzētu būt ierobežotam, un vērtējamai juridiskajai personai tās būtu precīzi jāidentificē.

(42)

Ņemot vērā valsts kredītreitingu īpatnības un lai samazinātu svārstību risku, ir lietderīgi un samērīgi paredzēt prasību kredītreitingu aģentūrām publicēt minētos reitingus tikai pēc Savienībā reģistrēto tirdzniecības vietu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas. Tāpat ir arī lietderīgi un samērīgi, ka kredītreitingu aģentūrām decembra beigās būtu jāpublicē kalendārs turpmākajiem 12 mēnešiem, nosakot datumus, kad tiks publicēti valsts kredītreitingi, un atbilstoši tiem – attiecīgā gadījumā datumus, kad tiks publicētas ar tiem saistītās reitingu prognozes. Šādi datumi būtu jānosaka piektdienās. Tikai nepasūtītajiem valsts kredītreitingiem publikāciju skaitam vajadzētu būt ierobežotam, paredzot, ka publicē divus vai trīs reitingus gadā. Ja tas nepieciešams, lai izpildītu to juridiskās saistības, kredītreitingu aģentūrām būtu jāļauj atkāpties no izziņotā kalendāra, sīki izskaidrojot šādas atkāpšanās iemeslus. Tomēr šādām atkāpēm nevajadzētu kļūt regulārām.

(43)

Pamatojoties uz notikumu attīstību tirgos, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izpētīts, vai būtu piemēroti izveidot publisku Eiropas kredītreitingu aģentūru dalībvalstu valsts parāda kredītspējas izvērtēšanai un/vai Eiropas Kredītreitingu fondu visiem pārējiem kredītreitingiem, kā arī veidi, kā tos atbalstīt. Ja vajadzīgs, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(44)

Ņemot vērā valsts kredītreitingu īpatnības, un lai izvairītos no kaitīgas ietekmes Savienībā, būtu jāaizliedz paziņojumi par noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu, ja šiem paziņojumiem nav pievienoti ziņojumi par konkrētām valstīm. Turklāt, lai palielinātu to informācijas avotu uzticamību un pieejamību, ko kredītreitingu aģentūras izmanto publiskajos paziņojumos par iespējamām izmaiņām valstu kredītreitingos, kas nav kredītreitingi, reitingu prognozes un ar tiem saistīti paziņojumi presei, šādos publiskajos paziņojumos vienmēr būtu jāizmanto informācija, kas saistīta ar vērtējamās juridiskās personas darbības jomu un kas tiek publiskota ar vērtējamās juridiskās personas piekrišanu, ja vien minētā informācija nav pieejama publiskos avotos. Ja vērtējamās juridiskās personas tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka vērtējamā juridiskā persona nedrīkst izpaust šādu informāciju, piemēram, gadījumā, ja tā ir iekšēja informācija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (13) 1. panta 1. punktā, vērtējamā juridiskā persona nedrīkst dot piekrišanu informācijas publiskošanai.

(45)

Kredītreitingu aģentūrām, publicējot valstu kredītreitingus, pārredzamības nolūkā būtu paziņojumā presei vai ziņojumos jāizskaidro galvenie faktori, kas ir minēto valsts kredītreitingu pamatā. Tomēr kredītreitingu pārredzamība neattiecas tikai uz valstu politiku (ekonomika, darbaspēks u. c.). Tādēļ, lai gan minēto jomu politika var kļūt par faktoru, uz kuru kredītreitingu aģentūra balstās, izvērtējot valsts sektora juridisko personu vai to finanšu instrumentu kredītspēju, un to var izmantot, skaidrojot, kādi ir galvenie valsts kredītreitinga iemesli, tiešas vai nepārprotamas kredītreitingu aģentūru prasības vai ieteikumi valsts sektora juridiskām personām attiecībā uz to politiku nebūtu pieļaujamas. Kredītreitingu aģentūrām būtu jāatturas no jebkādiem tiešiem vai nepārprotamiem ieteikumiem attiecībā uz valsts sektora juridisko personu politiku.

(46)

Finanšu pakalpojumu nozares tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina atbilstīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu lietderīgi un piemēroti uzticēt EVTI kā iestādei ar ļoti specializētām zināšanām izstrādāt tādu regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas nav saistīts ar politikas izvēli, lai iesniegtu to Komisijai.

(47)

Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz tās informācijas saturu, biežumu un izklāstu, kas emitentiem jāsniedz par strukturētiem finanšu instrumentiem; tās informācijas izklāstu, tostarp ziņojumu struktūru, formātu, metodes un laikposmu, kas kredītreitingu aģentūrām jāpaziņo EVTI saistībā ar Eiropas reitingu platformu un periodisko ziņojumu saturu un formu attiecībā uz maksām, ko kredītreitingu aģentūras iekasē EVTI īstenotās pastāvīgās uzraudzības nolūkiem. Komisijai būtu jāpieņem minētie standarti ar deleģētiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(48)

Regula (EK) Nr. 1060/2009 atļauj izmantot trešās valstīs izsniegtos kredītreitingus regulatīvos nolūkos, ja tos ir izsniegušas saskaņā ar minēto regulu sertificētas kredītreitingu aģentūras, vai ja tos ir apstiprinājušas saskaņā ar minēto regulu Savienībā izveidotas kredītreitingu aģentūras. Sertificēšanas nolūkos nepieciešams, lai Komisija būtu pieņēmusi lēmumu par līdzvērtīgumu attiecībā uz trešās valsts regulatīvo režīmu, ko piemēro kredītreitingu aģentūrām, un apstiprināšanas nolūkos nepieciešams, lai trešās valsts kredītreitingu aģentūra savā darbībā izpilda prasības, kuras ir vismaz tikpat stingras kā attiecīgie Savienības noteikumi. Daži no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem nebūtu jāattiecina uz līdzvērtīguma un apstiprināšanas novērtējumiem. Tas attiecas uz noteikumiem, ar kuriem paredz tikai emitentu, nevis kredītreitingu aģentūru pienākumus. Turklāt šajā saistībā nav jāņem vērā tie noteikumi, kas attiecas uz Savienības kredītreitingu tirgus struktūru, nevis paredz kredītreitingu aģentūru darbības noteikumus. Lai dotu trešām valstīm pietiekami daudz laika pārskatīt to reglamentējošos noteikumus attiecībā uz pārējiem jaunajiem būtiskajiem noteikumiem, tie līdzvērtīguma un apstiprināšanas novērtējumu nolūkos būtu jāpiemēro tikai no 2018. gada 1. jūnija. Šajā saistībā ir būtiski atgādināt, ka trešās valsts regulatīvajam režīmam nav jāparedz identiski noteikumi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Kā jau paredzēts Regulā (EK) Nr. 1060/2009, lai regulatīvo režīmu uzskatītu par līdzvērtīgu vai tikpat stingru kā Savienības regulatīvo režīmu, būtu pietiekami, ja trešās valsts regulatīvais režīms praktiski panāktu tādus pašus mērķus un rezultātus.

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, sekmēt kredītreitingu aģentūru neatkarību, sekmēt pareizus kredītreitingu noteikšanas procesus un metodiku, mazināt ar valsts kredītreitingiem saistītos riskus, mazināt risku saistībā ar tirgus dalībnieku pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem un nodrošināt ieguldītāju tiesības uz tiesisko aizsardzību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka uzraugāmo kredītreitinga noteikšanas darbību struktūra un ietekme aptver visu Savienību, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Komisijai līdz 2013. gada beigām būtu jāiesniedz ziņojums par mazāko kredītreitingu aģentūru tīkla izveides iespējamību, lai palielinātu konkurenci tirgū. Minētajā ziņojumā būtu jānovērtē Savienības finansiālais un nefinansiālais atbalsts un stimuli šāda tīkla izveidei, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties, ja tiktu piešķirts šāds publisks finansējums.

(51)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar 28. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (14), un tas ir pieņēmis atzinumu (15).

(52)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šī regula ievieš kopēju regulatīvu pieeju, lai palielinātu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu, pārredzamību, atbildīgumu, labu pārvaldību un neatkarību, sekmējot Savienībā izsniegto kredītreitingu kvalitāti un netraucētu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni. Tā paredz nosacījumus kredītreitingu izsniegšanai un noteikumus par kredītreitingu aģentūru, tostarp to akcionāru un locekļu, struktūru un darbību, lai veicinātu kredītreitingu aģentūru neatkarību, interešu konfliktu novēršanu un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu.

Šī regula arī paredz pienākumus emitentiem, iniciatoriem un sponsoriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem.”;

2)

regulas 2. panta 1. punktā, 3. panta 1. punkta m) apakšpunktā, 4. panta 2. punktā, 4. panta 3. punkta ievaddaļā, 4. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā, 5. panta 1. punkta ievaddaļā, 14. panta 1. punktā un II pielikuma 1. punktā vārdu “Kopiena” aizstāj ar “Savienība”;

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

4)

regulas 4. pantu groza šādi:

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

6)

I sadaļā iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Finanšu iestāžu pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem

1.   Juridiskās personas, kas minētas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, veic pašas savu kredītriska novērtējumu un, izvērtējot juridiskās personas vai finanšu instrumenta kredītspēju, nepaļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem.

2.   Nozares kompetentās iestādes, kas atbild par 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto juridisko personu uzraudzību, ņemot vērā to darbības raksturu, apmēru un sarežģītību, pārrauga to kredītriska novērtēšanas procesu atbilstību, novērtē, cik lielā mērā tās līgumos izmanto atsauces uz kredītreitingiem, un attiecīgā gadījumā mudina tās mazināt šādas atsaukšanās ietekmi, lai saskaņā ar īpašiem nozares tiesību aktiem mazinātu paļaušanos tikai un mehāniski uz kredītreitingiem.

5.b pants

Eiropas Uzraudzības iestāžu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas paļaušanās uz kredītreitingiem

1.   Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (22), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (23), un EVTI neatsaucas uz kredītreitingiem savās pamatnostādnēs, ieteikumos un tehnisko standartu projektos, ja šādas atsauces varētu sekmēt kompetento iestāžu, nozaru kompetento iestāžu, 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto juridisko personu vai citu finanšu tirgus dalībnieku paļaušanos tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem. Attiecīgi EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 31. decembrim pārskata un attiecīgā gadījumā svītro visas šādas atsauces uz kredītreitingiem pamatnostādnēs un ieteikumos.

2.   Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (24) neatsaucas uz kredītreitingiem savos brīdinājumos un ieteikumos, ja šādas atsauces varētu sekmēt paļaušanos tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem.

5.c pants

Pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos

Neskarot tās tiesības uz iniciatīvu, Komisija turpina pārskatīt, vai atsauces uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos sekmē vai var sekmēt to, ka kompetentās iestādes, nozaru kompetentās iestādes, 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās juridiskās personas vai citi finanšu tirgus dalībnieki paļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem, lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, ar noteikumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas kredītriska novērtēšanai.

7)

regulas 6. pantu groza šādi:

8)

iekļauj šādus pantus:

“6.a pants

Interešu konflikti saistībā ar ieguldījumiem kredītreitingu aģentūrās

1.   Kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram minētajā kredītreitingu aģentūrā vai uzņēmumā, kam ir kontrole vai dominējoša ietekme pār minēto kredītreitingu aģentūru, ir vismaz 5 % no kapitāla līdzdalības vai balsstiesībām, ir aizliegts:

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto aizliegumu nepiemēro īpašumu daļām dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, ar noteikumu, ka īpašumu daļas šādās shēmās nedod to akcionāram vai kredītreitingu aģentūras loceklim iespēju būtiski ietekmēt minēto shēmu uzņēmējdarbību.

2.   Šis pants neattiecas uz ieguldījumiem citās kredītreitingu aģentūrās, kas pieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai.

6.b pants

Maksimālais ilgums līgumattiecībām ar kredītreitingu aģentūru

1.   Ja kredītreitingu aģentūra noslēdz līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, tā laikposmā, kas nav īsāks par četriem gadiem, neizsniedz kredītreitingus par jaunu atkārtotu vērtspapirizāciju, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

2.   Ja kredītreitinga aģentūra noslēdz līgumu par reitingu noteikšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, tā prasa, lai emitents:

Ja vismaz četras kredītreitingu aģentūras katra vērtē vairāk kā 10 % no kopējā neatmaksātā vērtēto atkārtotas vērtspapirizācijas darījumu apjoma, 1. punktā noteiktos ierobežojumus nepiemēro.

Otrajā daļā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot vismaz tik ilgi, kamēr kredītreitingu aģentūra nenoslēdz jaunu līgumu par reitingu noteikšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi. Ja, slēdzot šādu līgumu, netiek izpildīti otrajā daļā izklāstītie kritēriji, 1. punktā minēto laikposmu aprēķina no dienas, kad noslēgts jaunais līgums.

3.   Pēc līguma darbības beigām saskaņā ar 1. punktu kredītreitingu aģentūra uz laikposmu, kas ir līdzvērtīgs darbību beigušā līguma ilgumam, bet ne ilgāk kā četrus gadus, neslēdz jaunu līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

Pirmo daļu piemēro arī:

4.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitings ir izsniegts pirms 1. punktā minētā maksimālā līgumattiecību ilguma beigām, kredītreitingu aģentūra var turpināt uzraudzīt un atjaunināt minētos kredītreitingus uz pieprasījuma pamata atkārtotās vērtspapirizācijas laikā.

5.   Šo pantu nepiemēro kredītreitingu aģentūrām, kurām grupas līmenī ir mazāk par 50 darbiniekiem, kas iesaistīti kredītreitingu darbību nodrošināšanā, vai kuru gada apgrozījums saistībā ar kredītreitingu darbībām grupas līmenī nepārsniedz EUR 10 miljonus.

6.   Ja kredītreitingu aģentūra noslēdz līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai pirms 2013. gada 20. jūnija, 1. punktā minēto laikposmu rēķina no minētās dienas.”;

9)

regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   To darbinieku, kas nodarbojas ar kredītreitingiem vai reitinga prognozēm, kā arī personu, kas apstiprina kredītreitingus vai reitinga prognozes, atalgojumu un veikuma novērtējumu nenosaka ieņēmumu apjoms, kuru kredītreitingu aģentūra gūst no vērtējamām juridiskām personām vai ar tām saistītām trešām personām.”;

10)

regulas 8. pantu groza šādi:

11)

pievieno šādus pantus:

“8.a pants

Valsts kredītreitingi

1.   Valsts kredītreitingus izsniedz tādā veidā, kas nodrošina, ka ir analizētas konkrētas dalībvalsts individuālās īpatnības. Paziņojums, ar kuru dara zināmu noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu, ir aizliegts, ja šim paziņojumam nav pievienoti ziņojumi par konkrētām valstīm. Šādus ziņojumus dara publiski pieejamus.

2.   Publisku paziņojumu, kas nav I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktā minētie kredītreitingi, reitingu prognozes vai tām pievienotie paziņojumi presei vai ziņojumi un kuri attiecas uz iespējamām izmaiņām valsts kredītreitingos, pamatā nav informācija, kas ir vērtējamās juridiskās personas darbības jomā un kas ir publiskota bez vērtējamās juridiskās personas piekrišanas, ja vien tā nav pieejama vispārēji pieejamos avotos vai ja vērtējamai juridiskajai personai nav leģitīma iemesla nedot piekrišanu informācijas publiskošanai.

3.   Kredītreitingu aģentūra, ievērojot 8. panta 5. punkta otro daļu, reizi gadā decembra beigās saskaņā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu publicē savā tīmekļa vietnē un iesniedz EVTI kalendāru turpmākajiem 12 mēnešiem, kurā norāda ne vairāk kā trīs datumus nepasūtītu valstu kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanai un norāda datumus pasūtītu valsts kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanai. Šādi datumi ir noteikti piektdienās.

4.   Valstu kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanā no kalendāra var atkāpties tikai, ja tas nepieciešams, lai kredītreitingu aģentūra varētu izpildīt 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minētos pienākumus, un sniedzot sīku paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc jāatkāpjas no izziņotā kalendāra.

8.b pants

Informācija par strukturētiem finanšu instrumentiem

1.   Strukturēta finanšu instrumenta emitents, iniciators un sponsors, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstīgi 4. punktam EVTI izveidotajā tīmekļa vietnē kopīgi publisko informāciju par strukturētā finanšu instrumenta pamatā esošo aktīvu kredīta kvalitāti un sniegumu, par vērtspapirizācijas darījuma struktūru, naudas plūsmām un par jebkādu nodrošinājumu, kas atbalsta vērtspapirizācijas darījuma risku, kā arī jebkādu informāciju, kas nepieciešama visaptverošu un labi informētu stresa testu veikšanai attiecībā uz naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām, kas atbalsta pamatā esošo darījumu risku.

2.   Pienākumu publiskot informāciju saskaņā ar 1. punktu nepaplašina, ja šāda publicēšana pārkāptu valstu vai Savienības tiesību aktus, kuri reglamentē informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

4.   EVTI izveido tīmekļa vietni informācijas publicēšanai par strukturētiem finanšu instrumentiem, kā minēts 1. punktā.

8.c pants

Strukturēto finanšu instrumentu dubults kredītreitings

1.   Ja emitents vai saistīta trešā persona plāno pasūtīt kredītreitingu strukturētam finanšu instrumentam, tas nozīmē vismaz divas kredītreitingu aģentūras sniegt kredītreitingu neatkarīgi vienai no otras.

2.   Emitents vai saistīta trešā persona, kas minēta 1. punktā, nodrošina, ka nozīmētās kredītreitingu aģentūras ievēro šādus nosacījumus:

8.d pants

Vairāku kredītreitingu aģentūru izmantošana

1.   Ja emitents vai saistīta trešā persona plāno nozīmēt vismaz divas kredītreitingu aģentūras izsniegt kredītreitingu par vienu un to pašu emisiju vai juridisko personu, emitents vai saistīta trešā persona apsver iespēju attiecībā uz vismaz vienu no reitingiem nozīmēt kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 % un kuru emitents vai saistīta trešā persona var novērtēt kā spējīgu piešķirt reitingu attiecīgajai emisijai vai juridiskajai personai, ar noteikumu, ka, pamatojoties uz 2. punktā minēto EVTI sarakstu, ir pieejama kredītreitingu aģentūra konkrētās emisijas vai juridiskās personas vērtēšanai. Ja emitents vai saistīta trešā persona nenozīmē vismaz vienu kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 %, to reģistrē.

2.   Lai emitentam vai saistītai trešai personai būtu vieglāk veikt novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, EVTI katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē reģistrētu kredītreitingu aģentūru sarakstu, norādot to kopējo tirgus daļu un izsniegto kredītreitingu veidus, ko emitents var izmantot kā sākumpunktu savam vērtējumam.

3.   Šā panta nolūkos kopējo tirgus daļu nosaka, atsaucoties uz gada apgrozījumu, kas grupas līmenī gūts no kredītreitingu darbībām un papildu pakalpojumiem.”;

12)

regulas 10. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Kredītreitingu aģentūra neselektīvi un savlaicīgi publisko jebkuru kredītreitingu vai reitinga prognozi, kā arī jebkādus lēmumus pārtraukt kredītreitingu noteikšanu. Ja tiek pieņemts lēmums pārtraukt kredītreitingu noteikšanu, publiskotā informācija ietver pilnīgus šā lēmuma iemeslus.

Pirmo daļu piemēro arī kredītreitingiem, ko izplata pēc pasūtījuma.

2.   Kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka kredītreitingus un reitinga prognozes izklāsta un ar tiem rīkojas saskaņā ar I pielikuma D iedaļā noteiktajām prasībām un tajos neiekļauj faktorus, kas nav saistīti ar kredītreitingiem.

2.a   Kamēr kredītreitingi, reitinga prognozes un informācija, kas ar tiem saistīta, nav publiski izpausta, to uzskata par iekšēju informāciju kā noteikts Direktīvā 2003/6/EK un saskaņā ar to.

Uz kredītreitingu aģentūrām mutatis mutandis attiecas minētās direktīvas 6. panta 3. punkts attiecībā uz šo aģentūru pienākumu ievērot konfidencialitāti un izveidot to personu sarakstu, kuriem pirms informācijas publiskošanas ir pieejami viņu kredītreitingi, reitinga prognozes vai ar tiem saistīta informācija.

To personu sarakstā, kurām kredītreitingi, reitingu prognozes un ar tiem saistīta informācija tiek paziņota pirms publiskošanas, ietilpst tikai personas, kuras šim nolūkam norādījusi katra vērtējamā juridiskā persona.”;

13)

regulas 10. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz nepasūtītu kredītreitingu, tā kredītreitingā skaidri norāda – reitingu kategorijai izmantojot skaidri atšķiramu krāsu –, vai vērtējamā juridiskā persona vai saistīta trešā persona piedalījās vai nepiedalījās kredītreitingu noteikšanas procesā un vai kredītreitingu aģentūrai bija pieeja vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas kontiem, vadības un citiem būtiskiem iekšējiem dokumentiem.”;

14)

regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Reģistrēta vai sertificēta kredītreitingu aģentūra EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem, tostarp informāciju par to, cik bieži reitingi ir mainīti, un informāciju par iepriekš izsniegtiem kredītreitingiem un to izmaiņām. Šāda kredītreitingu aģentūra sniedz informāciju minētajam repozitorijam standarta veidlapā, ko izveidojusi EVTI. EVTI dara minēto informāciju publiski pieejamu un katru gadu publicē kopsavilkumu par būtiskākajām novērotajām tendencēm.”;

15)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Eiropas reitingu platforma

1.   Reģistrēta vai sertificēta kredītreitingu aģentūra, izsniedzot kredītreitingu vai reitinga prognozi, sniedz EVTI informāciju par reitingu, tostarp par vērtējamā instrumenta kredītreitingu un reitinga prognozi, informāciju par kredītreitinga veidu, reitinga darbības veidu un publicēšanas datumu un laiku.

2.   EVTI tīmekļa vietnē (“Eiropas reitingu platforma”) publicē atsevišķus kredītreitingus, kuri tai iesniegti saskaņā ar 1. punktu.

Centrālo repozitoriju, kas minēts 11. panta 2. punktā, iekļauj Eiropas reitingu platformā.

3.   Šo pantu nepiemēro kredītreitingiem vai reitingu prognozēm, ko īpaši izstrādā un atklāj ieguldītājiem par samaksu”;

16)

regulas 14. pantu 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Neskarot otro daļu, kredītreitingu aģentūra paziņo EVTI par paredzētajām būtiskām izmaiņām reitinga metodikā, modeļos vai galvenajos reitingu pieņēmumos vai ierosināto jauno reitinga metodiku, modeļus vai galvenos reitingu pieņēmumus, kad kredītreitingu aģentūra publicē paredzētās izmaiņas vai ierosināto jauno reitinga metodiku savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 8. panta 5.a punktu. Pēc apspriešanās laikposma beigām kredītreitingu aģentūra paziņo EVTI par jebkādām izmaiņām, kas radušās apspriešanās rezultātā.”;

17)

regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   EVTI paziņo Komisijai, EBI, EAFPI, kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm par jebkādu pieņemto lēmumu saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu.”;

18)

regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   EVTI nosaka kredītreitingu aģentūrām maksas saskaņā ar šo regulu un 2. punktā minēto Komisijas regulu. Minētās maksas pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi kredītreitingu aģentūru reģistrācijai, sertificēšanai un uzraudzībai, un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 30. pantu.”;

19)

regulas 21. pantu groza šādi:

20)

regulas 22.a panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Metodikas prasību ievērošanas pārbaude”;

21)

regulas 25.a pantu aizstāj ar šādu:

“25.a pants

Nozares kompetentās iestādes, kas atbild par 4. panta 1. punkta un 5.a, 8.b, 8.c un 8.d panta uzraudzību un izpildi

Nozares kompetentās iestādes ir atbildīgas par 4. panta 1. punkta un 5.a, 8.b, 8.c un 8.d panta uzraudzību un izpildi saskaņā ar attiecīgās nozares tiesību aktiem.”;

22)

iekļauj šādu sadaļu:

“IIIA   SADAĻA

KREDĪTREITINGU AĢENTŪRU CIVILTIESISKĀ ATBILDĪBA

35.a pants

Civiltiesiskā atbildība

1.   Ja kredītreitingu aģentūra tīši vai aiz rupjas nolaidības izdarījusi kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, kas ietekmē kredītreitingu, ieguldītājs vai emitents var prasīt no minētās kredītreitingu aģentūras zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas tam radies minētā pārkāpuma dēļ.

Ieguldītājs var prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo pantu, ja tas konstatē, ka tas saskaņā ar 5.a panta 1. punktu pamatoti vai kā citādi ar pienācīgu rūpību paļāvies uz kredītreitingu, lai pieņemtu lēmumu par ieguldījuma veikšanu, saglabāšanu vai pārtraukšanu finanšu instrumentā, uz kuru attiecas minētais kredītreitings.

Emitents var prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo pantu, ja tas konstatē, ka uz to vai tā finanšu instrumentiem attiecas minētais kredītreitings un pārkāpums nav noticis tādēļ, ka emitents tieši vai publiski pieejamas informācijas veidā kredītreitingu aģentūrai sniedzis maldinošu un neprecīzu informāciju.

2.   Ieguldītāja vai emitenta atbildība ir sniegt precīzu un sīku informāciju, kurā norādīts, ka kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi šīs regulas pārkāpumu un ka minētais pārkāpums ir ietekmējis izsniegto kredītreitingu.

To, kas uzskatāms par precīzu un sīku informāciju, novērtē kompetentā valsts tiesa, ņemot vērā to, ka ieguldītājam vai emitentam var nebūt pieejama informācija, kas ir pilnībā kredītreitingu aģentūras darbības jomā.

3.   Panta 1. punktā minēto kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību iepriekš ierobežo tikai tad, ja minētais ierobežojums ir:

Civiltiesiskās atbildības ierobežojumiem, kas neatbilst pirmajai daļai, vai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai nav juridiska spēka.

4.   Tādus terminus kā “kaitējums”, “nodoms”, “rupja nolaidība”, “pamatota paļāvība”, “pienācīga rūpība”, “ietekme”, “pamatotība” un “samērīgums”, kas minēti šajā pantā, bet nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas noteikti ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Jautājumus, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību un uz ko neattiecas šī regula, reglamentē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas noteikti ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Tiesu, kas ir kompetenta lem par ieguldītāja vai emitenta iesniegtu prasību par civiltiesisko atbildību, nosaka saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem.

5.   Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.   Šajā pantā noteiktās tiesības uz tiesisko aizsardzību neliedz EVTI pilnībā īstenot savas pilnvaras, kā noteikts 36.a pantā.”;

23)

regulas 36.a panta 2. punkta pirmo daļu groza šādi:

24)

regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

25)

regulas 39.a pantu aizstāj ar šādu:

“39.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI līdz 2014. gada 21. jūnijam izvērtē tā personāla un resursu vajadzības, kas rodas, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

26)

iekļauj šādu pantu:

“39.b pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par:

lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, ar noteikumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas. Saistībā ar šo punktu EVTI sniedz tehniskas konsultācijas Komisijai.

2.   Ņemot vērā situāciju tirgū, Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai būtu piemēroti izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu valsts parādam.

Ņemot vērā pirmajā daļā minētajā ziņojumā konstatēto un situāciju tirgū, Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir piemēroti un iespējams atbalstīt Eiropas kredītreitingu aģentūru dalībvalstu valsts parāda kredītspējas vērtēšanai un/vai Eiropas kredītreitingu fondu visiem pārējiem kredītreitingiem.

3.   Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par mazāko kredītreitingu aģentūru tīkla iespējamību, lai palielinātu konkurenci tirgū. Minētajā ziņojumā novērtē finansiālo un nefinansiālo atbalstu šāda tīkla izveidei, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, ko varētu radīt šāds publisks finansējums. Ņemot vērā minētajā ziņojumā konstatēto un pēc tehniskām konsultācijām ar EVTI, Komisija var atkārtoti vērtēt 8.d panta noteikumus un ierosināt tā grozīšanu.”;

27)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

28)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

1)

šīs regulas 1. panta 7. punkta a) apakšpunktu, 9. un 10. punktu, 11. punktu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 8.d pantu, un šīs regulas 1. panta 12. un 27. punktu piemēro no 2018. gada 1. jūnija, lai varētu veikt vērtējumu, kas minēts:

2)

šīs regulas 1. panta 8. punktu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 6.a panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2014. gada 21. jūnija attiecībā uz jebkuru kredītreitingu aģentūras akcionāru vai locekli, kuram 2011. gada 15. novembrī piederēja 5 % vai vairāk no vairāk nekā vienas kredītreitingu aģentūras kapitāla;

3)

šīs regulas 1. panta 15. punktu piemēro no 2015. gada 21. jūnija.