30.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/21

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 145. pantā ir noteikts, ka, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstis un Savienība izstrādā koordinētu stratēģiju nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spētu reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(2)

Komisijas ierosinātā stratēģija “Eiropa 2020” ļauj Savienībai vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsts nodarbinātības līmenis, darba ražīgums un sociālā kohēzija. 2010. gada 13. jūlijā Padome pieņēma Ieteikumu par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (3). Turklāt 2010. gada 21. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (4) (“nodarbinātības pamatnostādnes”). Šīs pamatnostādnes kopā veido integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Pieci galvenie integrētajās pamatnostādnēs uzskaitītie mērķi ir kopēji mērķi, kuri ir dalībvalstu rīcības pamatā, ņemot vērā to attiecīgās sākuma pozīcijas un valstu apstākļus, kā arī Savienības pozīcijas un apstākļus. Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir vadošā loma stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un darba tirgus mērķu īstenošanā.

(3)

Integrētās pamatnostādnes saskan ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem. Dalībvalstīm tajās ir doti precīzi norādījumi, kā izstrādāt valsts reformu programmas un īstenot reformas. Nodarbinātības pamatnostādnēm vajadzētu būt pamatā visiem konkrētām valstīm paredzētiem ieteikumiem, kurus Padome saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu var adresēt dalībvalstīm līdztekus konkrētiem dalībvalstīm domātiem ieteikumiem saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu. Nodarbinātības pamatnostādnes būtu jāievēro arī, izstrādājot Vienoto nodarbinātības ziņojumu, kas Padomei un Komisijai ik gadu jāiesniedz Eiropadomei.

(4)

Pārbaudot dalībvalstu sagatavotos valstu reformu programmu projektus, kas iekļauti Vienotajā nodarbinātības ziņojumā, kuru Padome pieņēma 2013. gada 28. februārī, kļūst skaidrs, ka dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāpievēršas šādām prioritātēm: dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana, kvalificēta darbaspēka izveide, kas spēj reaģēt uz darba tirgus vajadzībām, un nodarbinātības kvalitātes un mūžizglītības veicināšana, izglītības un apmācības sistēmu snieguma uzlabošana visos līmeņos un līdzdalības palielināšana terciārajā izglītībā, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības apkarošana.

(5)

2010. gadā pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām līdz 2014. gadam, lai nodrošinātu koncentrēšanos uz to īstenošanu. Līdz 2014. gada beigām nodarbinātības pamatnostādņu atjaunināšanas iespējām būtu jābūt stingi ierobežotām. 2011. un 2012. gadā nodarbinātības pamatnostādnes palika spēkā. Tām būtu jāpaliek spēkā 2013. gadā.

(6)

Īstenojot nodarbinātības pamatnostādnes, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izmantot Eiropas Sociālo fondu,