8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/1

(1)

Nepieciešams nodrošināt, lai patērētāji un citi tirgus dalībnieki varētu būt pārliecināti par elektroenerģijas un gāzes tirgu integritāti un lai enerģijas vairumtirgos noteiktās cenas atspoguļotu patiesu un konkurētspējīgu piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, kā arī lai nevarētu gūt ienākumus no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas.

(2)

Enerģijas vairumtirgu integritātes un pārredzamības palielināšanas mērķim vajadzētu būt atklātas un godīgas konkurences stiprināšanai enerģijas vairumtirgos enerģijas galapatērētāju labā.

(3)

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa konsultācijās apstiprināja, ka esošo tiesību aktu darbības joma varētu pienācīgi nerisināt tirgus integritātes jautājumus elektroenerģijas un gāzes tirgos, un ieteica apsvērt tieši enerģētikas nozarei paredzēta atbilstīga tiesiskā pamata izstrādāšanu, kurš novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un kurā būtu ņemti vērā nozares īpašie apstākļi, kas nav minēti citās direktīvās un regulās.

(4)

Enerģijas vairumtirgi visā Savienībā kļūst aizvien ciešāk saistīti. Tirgus ļaunprātīga izmantošana vienā dalībvalstī nereti ietekmē ne vien elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas aiz šīs valsts robežām, bet arī mazumtirdzniecības cenas patērētājiem un mikrouzņēmumiem. Tāpēc rūpes par tirgu integritātes nodrošināšanu nevar būt tikai atsevišķu dalībvalstu ziņā. Stingrai uzraudzībai pārrobežu mērogā ir svarīga nozīme, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu, savstarpēji saistītu un integrētu iekšējo enerģijas tirgu.

(5)

Enerģijas vairumtirgu veido gan preču tirgi, gan atvasināto instrumentu tirgi, kas ārkārtīgi ietekmē enerģijas un finanšu tirgus, un cenu veidošana abu veidu tirgos ir savstarpēji saistīta. Tas inter alia attiecas arī uz regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un tiešiem vai brokeru veiktiem ārpusbiržas darījumiem un divpusējiem līgumiem.

(6)

Līdz šim enerģijas tirgu uzraudzība dalībvalstīs un nozarē bija atšķirīga. Atkarībā no vispārējās tirgus struktūras un regulējuma tā rezultātā var izveidoties situācija, kad tirdzniecības darbības ir pakļautas vairākām jurisdikcijām un uzraudzību veic vairākas atšķirīgas iestādes, kuras, iespējams, atrodas dažādās dalībvalstīs. Šādā gadījumā nav skaidrs, kas ir atbildīgā iestāde, un ir iespējama pat tāda situācija, kad uzraudzība nemaz netiek veikta.

(7)

Pašlaik dažos vissvarīgākajos enerģijas tirgos nav noteikts skaidrs aizliegums darbībai, kas mazina enerģijas tirgus integritāti. Lai aizsargātu galapatērētājus un Eiropas iedzīvotājiem garantētu pieņemamas enerģijas cenas, ir svarīgi aizliegt šādu darbību.

(8)

Enerģijas vairumtirgos notiek gan preču tirdzniecība, gan atvasināto instrumentu tirdzniecība, saistībā ar kuru var veikt vai nu preču, vai finanšu norēķinus. Tāpēc ir svarīgi, lai definīcijas iekšējās informācijas izmantošanai un tirgus manipulācijām, kas veido tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, būtu saderīgas atvasināto instrumentu un preču tirgos. Šī regula principā būtu jāpiemēro visiem noslēgtajiem darījumiem, taču vienlaikus būtu jāņem vērā enerģijas vairumtirgu specifiskās īpašības.

(9)

Attiecībā uz mazumtirdzniecības līgumiem par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi galapatērētājiem nav tik viegli veikt tirgus manipulācijas, un tādējādi tie atšķiras no vairumtirdzniecības līgumiem, kurus ir viegli iegādāties un pārdot. Tomēr arī lielāko enerģijas lietotāju lēmumi par patēriņu var ietekmēt cenas enerģijas vairumtirgos, un to sekas jūtamas pāri valstu robežām. Tādēļ, gādājot par enerģijas vairumtirgu integritāti, ir lietderīgi apsvērt arī šādu lielu lietotāju piegādes līgumus.

(10)

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 21. decembra paziņojumā “Virzībā uz plašāku tirgus uzraudzības regulējumu ES emisiju tirdzniecības sistēmā”, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai pienācīgā laikā novērstu konstatētos trūkumus Eiropas oglekļa tirgus pārredzamībā, integritātē un uzraudzībā.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (4) noteikts, ka nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko situāciju un efektivitāti, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un konstatēt vairumtirdzniecības cenu svārstību iemeslus.

(12)

Būtu skaidri jāaizliedz izmantot vai mēģināt izmantot iekšējo informāciju tirdzniecībā gan par saviem līdzekļiem, gan par trešās personas līdzekļiem. Iekšējās informācijas izmantošana var būt arī energoproduktu vairumtirdzniecība, ko veic personas, kuras zina vai kurām būtu bijis jāzina, ka viņu rīcībā esošā informācija ir iekšēja informācija. Informācija par tirgus dalībnieku tirdzniecības plāniem un stratēģijām nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju. Informācija, kas jādara zināma atklātībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 vai Regulu (EK) Nr. 715/2009, tostarp pamatnostādnes un tīklu kodeksi atbilstīgi minētajām regulām, var būt (ja šī informācija var ietekmēt cenas) par pamatu tirgus dalībnieku lēmumiem iesaistīties darījumos ar vairumtirdzniecības energoproduktiem un līdz ar to var būt iekšējā informācija, iekams tā nav darīta zināma atklātībai.

(13)

Manipulācijas enerģijas vairumtirgū ietver personu veiktas darbības, ar ko mākslīgi rada tāda līmeņa cenas, kas nav pamatotas ar tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp darbības attiecībā uz ražošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas faktiskās pieejamības jaudu, kā arī pieprasījumu. Tirgus manipulāciju veidi ietver viltotu tirdzniecības rīkojumu iesniegšanu un atsaukšanu; nepatiesas vai maldinošas informācijas vai baumu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp internetā vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem; apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu uzņēmumiem, kuri veic cenu novērtējumus vai sniedz tirgus pārskatus, lai maldinātu tirgus dalībniekus, kuri tad rīkojas, pamatojoties uz šādiem cenu novērtējumiem vai tirgus pārskatiem; un apzinātu iespaida radīšanu par tādu elektroenerģijas ražošanas jaudu vai dabasgāzes vai pārvades jaudu pieejamību, kas atšķiras no faktiskās tehniskās pieejamības, ja šāda informācija ietekmē vai var ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenu. Manipulācijas un to ietekme var notikt pāri valstu robežām, attiekties uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem un finanšu un preču tirgiem, tostarp emisiju kvotu tirgiem.

(14)

Tirgus manipulācijas un mēģinājumi manipulēt ar tirgiem ir, piemēram, personas vai personu grupas, kas darbojas saskaņoti, rīcība, lai nodrošinātu izšķirošu ietekmi pār vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu vai pieprasījumu, kura rezultātā tieši vai netieši var vai varētu tikt noteiktas cenas vai radīti citi negodīgas tirdzniecības nosacījumi; un vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvāšana, pirkšana vai pārdošana ar mērķi vai nolūku maldināt tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz salīdzināmām cenām, kā arī minētās darbības, ja tām ir šāda ietekme. Tomēr pieņemta tirgus prakse, piemēram, tāda, kuru piemēro finanšu pakalpojumu jomā un kuru pašlaik nosaka 1. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (5), un kuru var pielāgot, ja groza šo direktīvu, var būt likumīgs veids, kā tirgus dalībniekiem nodrošināt labvēlīgu cenu par vairumtirdzniecības energoproduktu.

(15)

Iekšējās informācijas izpaušana attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu, ko veic žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, būtu jānovērtē, ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē viņu profesiju, un noteikumus, kas reglamentē preses brīvību, ja vien minētās personas negūst tiešu vai netiešu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas vai ja izpaušana nav veikta ar nodomu maldināt tirgu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

(16)

Finanšu tirgiem attīstoties, šo tirgu ļaunprātīgas izmantošanas jēdzieni tiks pielāgoti. Tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību un varētu ātri reaģēt uz šīm norisēm, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam attiecībā uz iekšējās informācijas un tirgus manipulāciju definīciju tehnisko atjaunināšanu, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotību ar pārējiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)

Efektīva tirgus uzraudzība Savienības līmenī ir ļoti svarīga, lai atklātu un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu enerģijas vairumtirgos. Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (6), (“Aģentūra”) ir vislabāk piemērota šādas uzraudzības veikšanai, jo tai ir gan Savienības mēroga skatījums uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem, gan vajadzīgās zināšanas par elektroenerģijas un gāzes tirgu un sistēmu darbību Savienībā. Valsts regulatīvajām iestādēm, kas izprot enerģijas tirgu attīstību savās dalībvalstīs, vajadzētu būt svarīgai lomai efektīvas tirgus uzraudzības nodrošināšanā valstu līmenī. Lai nodrošinātu enerģijas tirgu pienācīgu uzraudzību un pārredzamību, ir vajadzīga Aģentūras un valsts iestāžu cieša sadarbība un saskaņota rīcība. Aģentūra ievāc datus, neskarot valsts iestāžu tiesības ievākt papildu datus valsts vajadzībām.

(18)

Efektīvai tirgus uzraudzībai nepieciešama regulāra un savlaicīga piekļuve darījumu uzskaitei, kā arī piekļuve pamatdatiem par elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, uzglabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un to izmantošanu. Tādēļ būtu jānosaka prasība, lai tirgus dalībnieki, kuri nodarbojas ar energoproduktu vairumtirdzniecību, tostarp pārvades sistēmu operatori, piegādātāji, tirgotāji, ražotāji, brokeri un lielie lietotāji, nodrošinātu Aģentūru ar minēto informāciju. Arī pati Aģentūra var izveidot spēcīgas saites ar galvenajām organizēta tirgus vietām.

(19)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus datu apkopošanas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7). Ziņošanas pienākumi būtu jāsamazina līdz minimumam, un tiem nevajadzētu radīt nevajadzīgas izmaksas vai administratīvo slogu tirgus dalībniekiem. Attiecībā uz vienotiem noteikumiem par informācijas ziņošanu tāpēc būtu jāveic ex ante izmaksu un ieguvumu analīze, būtu jāizvairās no divkāršas ziņošanas un būtu jāņem vērā ziņošanas kārtība, kāda noteikta saskaņā ar citiem saistītiem tiesību aktiem. Turklāt nepieciešamā informācija vai tās daļas būtu jāiegūst no citām personām un jau esošiem avotiem, ja tas iespējams. Ja tirgus dalībnieks vai trešā persona, kas rīkojas tirgus dalībnieka uzdevumā, tirdzniecības paziņojumu sniegšanas sistēma, organizēts tirgus, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēma vai cita persona, kas profesionāli veic darījumus, ir izpildījusi savus pienākumus iesniegt ziņojumus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (8) vai piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, tās ziņošanas pienākums būtu uzskatāms par izpildītu arī saskaņā ar šo regulu, taču tikai tādā apjomā, ka visa informācija, kas prasīta saskaņā ar šo regulu, ir paziņota.

(20)

Ir svarīgi, lai Komisija un Aģentūra cieši sadarbotos šīs regulas īstenošanā un pienācīgi apspriestos ar elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkliem un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (9), ar valsts regulatīvajām iestādēm, kompetentajām finanšu iestādēm un citām dalībvalstu iestādēm, piemēram, valsts konkurences iestādēm, kā arī ar ieinteresētajām personām, piemēram, organizēta tirgus vietām (piemēram, enerģijas biržām) un tirgus dalībniekiem.

(21)

Būtu jāizveido uz valstu reģistriem balstīts tirgus dalībnieku Eiropas reģistrs, lai uzlabotu enerģijas vairumtirgu vispārējo pārredzamību un integritāti. Vienu gadu pēc šā reģistra izveides Komisijai sadarbībā ar Aģentūru un valsts regulatīvajām iestādēm un atbilstīgi ziņojumiem, kurus Aģentūra iesniegusi Komisijai, būtu jānovērtē tirgus dalībnieku Eiropas reģistra darbība un lietderība. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisijai nepieciešamības gadījumā būtu jāapsver iespēja piedāvāt papildu instrumentus, lai uzlabotu enerģijas vairumtirgu vispārējo pārredzamību un integritāti un nodrošinātu Savienības mērogā līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem.

(22)

Lai sekmētu efektīvu uzraudzību attiecībā uz visiem vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecības aspektiem, Aģentūrai būtu jāizveido mehānismi, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai, ko tā saņem par darījumiem enerģijas vairumtirgos, citām attiecīgām iestādēm, jo īpaši EVTI, valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm, valsts konkurences iestādēm un citām attiecīgām iestādēm.

(23)

Aģentūrai būtu jānodrošina saņemto datu drošība un aizsardzība, jānovērš neatļauta piekļūšana Aģentūras rīcībā esošajai informācijai un jānosaka procedūras, lai nodrošinātu, ka Aģentūras saņemtos datus ļaunprātīgi neizmanto personas, kuras ir pilnvarotas piekļūt šiem datiem. Aģentūrai arī būtu jāpārliecinās, vai tās iestādes, kurām ir piekļuve Aģentūras rīcībā esošajiem datiem, spēj uzturēt vienlīdz augstu drošības līmeni un ka tām ir saistoši atbilstīgi konfidencialitātes pasākumi. Tāpēc ir jānodrošina arī to IT sistēmu darbības drošums, ar kurām apstrādā un pārraida datus. Lai izveidotu IT sistēmu, kura garantē pēc iespējas lielāku datu konfidencialitāti, Aģentūra būtu jāmudina cieši sadarboties ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). Šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz citām iestādēm, kurām ir tiesības piekļūt datiem, piemērojot šo regulu.

(24)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā minētajā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kas izriet no dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām, un regula būtu jāpiemēro saskaņā ar tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, kas atzītas Pamattiesību hartas 11. pantā.

(25)

Ja informācija nav vai vairs nav svarīga no komerciālā vai drošības viedokļa, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai darīt šo informāciju pieejamu tirgus dalībniekiem un plašākai sabiedrībai, lai sekmētu plašākas zināšanas par tirgu. Šāda pārredzamība palīdzēs veidot uzticēšanos tirgum un vairos zināšanas par enerģijas vairumtirgu darbību. Aģentūrai būtu jāievieš un jādara zināmi atklātībai noteikumi par to, kā tā darīs minēto informāciju pieejamu godīgā un pārredzamā veidā.

(26)

Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs. Tādēļ to rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām, kas ļautu tām efektīvi īstenot minēto uzdevumu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tām var tikt piemērota atbilstīga pārraudzība.

(27)

Aģentūrai būtu jānodrošina, ka šo regulu koordinēti piemēro visā Savienībā un saskaņoti ar Direktīvas 2003/6/EK piemērošanu. Tādēļ Aģentūrai būtu jāpublicē nesaistošas pamatnostādnes par to, kā attiecīgā gadījumā piemērot šajā regulā noteiktās definīcijas. Minētajām pamatnostādnēm inter alia būtu jāattiecas uz jautājumu par pieņemtu tirgus praksi. Turklāt, tā kā tirgus ļaunprātīga izmantošana enerģijas vairumtirgos bieži vien ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti, Aģentūrai būtu jāuzņemas nozīmīga loma, nodrošinot izmeklēšanu efektīvā un saskaņotā veidā. Lai to panāktu, Aģentūrai būtu jāspēj koordinēt darbību, ko veic izmeklēšanas grupas, kuras veido attiecīgo valsts regulatīvo iestāžu pārstāvji un vajadzības gadījumā citu iestāžu pārstāvji, tostarp valstu konkurences iestādes, un pieprasīt minēto struktūru sadarbību.

(28)

Aģentūra būtu jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu un personāla resursiem, lai tā varētu pienācīgi pildīt šajā regulā paredzētos papildu uzdevumus. Šim nolūkam procedūrā, kas attiecas uz tās budžeta izveidi, izpildi un kontroli, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 713/2009 23. un 24. pantā, būtu pienācīgi jāņem vērā šie uzdevumi. Budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie efektivitātes standarti.

(29)

Valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm un attiecīgā gadījumā arī valsts konkurences iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, risinot jautājumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu enerģijas vairumtirgū, kas ietver gan preču, gan atvasināto instrumentu tirgu. Minētajai sadarbībai būtu jāattiecas uz savstarpēju apmaiņu ar informāciju par aizdomām, ka enerģijas vairumtirgū notiek vai ir notikušas darbības, kas varētu būt pretrunā šai regulai, Direktīvai 2003/6/EK vai konkurences tiesībām. Turklāt minētajai sadarbībai vajadzētu veicināt saskaņotu un atbilstīgu pieeju izmeklēšanas un tiesvedības jomā.

(30)

Svarīgi nodrošināt, ka personām, kas iegūst konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu, piemēro dienesta noslēpuma prasību. Aģentūrai, valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm un valsts konkurences iestādēm būtu jānodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāte, integritāte un aizsardzība.

(31)

Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai piemērojamās sankcijas par šīs regulas pārkāpšanu ir samērīgas, iedarbīgas un atturošas un atspoguļo pārkāpuma smagumu, patērētājiem nodarīto kaitējumu un iespējamos ieguvumus no iekšējās informācijas un tirgus manipulāciju izmantošanas tirdzniecībā. Šo sankciju piemērošana būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Atzīstot mijiedarbību starp tirdzniecību ar elektroenerģijas un dabasgāzes atvasinātajiem produktiem un tirdzniecību ar faktisko elektroenerģiju un gāzi, sankcijām par šīs regulas pārkāpumiem būtu jāatbilst tām sankcijām, ko dalībvalstis noteikušas, ieviešot Direktīvu 2003/6/EK. Ņemot vērā apspriešanos par Komisijas 2010. gada 12. decembra paziņojumu “Par sankciju režīma pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt priekšlikumus par pienācīgā laikā veicamu minimālo standartu saskaņošanu attiecībā uz dalībvalstu sankciju sistēmām. Šī regula neietekmē ne valstu noteikumus par pierādījumu apjomu, ne dalībvalstu regulatīvo iestāžu un tiesu pienākumu noskaidrot lietas faktus, ja šādi noteikumi un pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt saskaņotu regulējumu enerģijas vairumtirgus pārredzamības un integritātes nodrošināšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

1)

“iekšējā informācija” ir precīza informācija, kas nav darīta zināma atklātībai, kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem un kas varētu ievērojami ietekmēt minēto vairumtirdzniecības energoproduktu cenas, ja tā tiktu darīta zināma atklātībai.

Lai piemērotu minēto definīciju, “informācija” ir:

Uzskata, ka informācija ir precīza, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz vairumtirdzniecības energoproduktu cenām;

2)

“tirgus manipulācijas” ir:

3)

“mēģinājums veikt tirgus manipulācijas” ir:

4)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir šādi līgumi un atvasinātie instrumenti neatkarīgi no to tirdzniecības vietas un veida:

Līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi un sadali izmantošanai galapatērētājiem nav vairumtirdzniecības energoprodukti. Tomēr līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi un sadali izmantošanai tādiem galapatērētājiem, kuru spēja patērēt ir lielāka nekā 5. punkta otrajā daļā noteiktais apjoms, tiek uzskatīti par vairumtirdzniecības energoproduktiem;

5)

“spēja patērēt” ir galapatērētāja elektroenerģijas vai dabasgāzes patēriņš, pilnībā izmantojot minētā patērētāja ražošanas jaudu. Tas ir minētā patērētāja kopējais patēriņš kā vienotai ekonomiskai vienībai, ja patēriņš notiek tirgos ar savstarpēji saistītām vairumtirdzniecības cenām.

Piemērojot šo definīciju, atsevišķas iekārtas, kura ir vienas ekonomiskās vienības kontrolē, spēju patērēt neņem vērā, ja patēriņš notiek dažādās iekārtās, kuru spēja patērēt ir mazāka nekā 600 GWh gadā, ja šīs iekārtas kopīgi neietekmē enerģijas vairumtirdzniecības tirgu cenas, jo tās atrodas dažādos attiecīgos ģeogrāfiskos tirgos;

6)

“enerģijas vairumtirgus” ir jebkurš Savienības tirgus, kur tirgo vairumtirdzniecības energoproduktus;

7)

“tirgus dalībnieks” ir ikviena persona – tostarp pārvades sistēmu operatori –, kas veic darījumus, tostarp izdod tirdzniecības rīkojumus, vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos;

8)

“persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;

9)

“kompetentā finanšu iestāde” ir kompetentā iestāde, kas norīkota atbilstīgi Direktīvas 2003/6/EK 11. pantā noteiktajai procedūrai;

10)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota atbilstīgi 35. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (10) un 39. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (11);

11)

“pārvades sistēmas operators” lietots nozīmē, kas noteikta Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā un Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā;

12)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums Padomes Septītās direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (12), 1. un 2. panta nozīmē;

13)

“saistīts uzņēmums” ir vai nu meitasuzņēmums, vai cits uzņēmums, kurā ir līdzdalība, vai arī uzņēmums, kas ar citu uzņēmumu ir saistīts tādām attiecībām, kuras minētas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

14)

“dabasgāzes sadale” ir sadale Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 5. punkta izpratnē;

15)

“elektroenerģijas sadale” ir sadale Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 5. punkta izpratnē.

a)

izmantot šo informāciju, tieši vai netieši, par saviem vai trešās personas līdzekļiem iegādājoties vai realizējot tos vairumtirdzniecības energoproduktus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai mēģinot tos iegādāties vai realizēt;

b)

izpaust iekšējo informāciju kādai citai personai, ja vien šāda izpaušana nenotiek, veicot savam darbam, profesijai vai pienākumiem atbilstīgas parastas darbības;

c)

balstoties uz iekšēju informāciju, ieteikt citai personai vai to pamudināt iegādāties vai realizēt tādus vairumtirdzniecības energoproduktus, uz kuriem attiecas minētā informācija.

a)

uzņēmuma administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem;

b)

personām, kurām pieder kapitāldaļas uzņēmumā;

c)

personām, kurām ir pieeja informācijai saistībā ar darbu, profesiju vai pienākumiem;

d)

personām, kas ieguvušas šādu informāciju, veicot noziedzīgu darbību;

e)

personām, kuras zina vai kurām būtu bijis jāzina, ka tā ir iekšēja informācija.

a)

darījumiem, kas veikti, pildot saistības iegādāties vai realizēt vairumtirdzniecības energoproduktus, ja minētās saistības izriet no nolīguma vai tirdzniecības rīkojuma, kas attiecīgi noslēgts vai iesniegts, pirms attiecīgā persona ieguvusi iekšējo informāciju;

b)

darījumiem, kurus veikuši elektroenerģijas un dabasgāzes ražotāji, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtu operatori un sašķidrinātas dabasgāzes importēšanas iekārtu operatori, lai sasniegtu vienu konkrētu mērķi, proti, aizsargātos pret padeves neplānotas pārtraukšanas radītiem tūlītējiem materiāliem zaudējumiem, ja, šādi neaizsargājoties, tirgus dalībnieks nebūtu spējīgs izpildīt esošās līgumsaistības vai arī ja šāda darbība tiek veikta, saskaņojot to ar attiecīgo(-ajiem) pārvades sistēmas operatoru(-iem), lai nodrošinātu drošu un uzticamu sistēmas darbību. Šādā situācijā attiecīgo informāciju par darījumiem paziņo Aģentūrai un valsts regulatīvajai iestādei. Šis paziņošanas pienākums neskar pienākumu, kas noteikts 4. panta 1. punktā;

c)

tirgus dalībniekiem, kas rīkojas saskaņā ar valsts noteikumiem ārkārtas situācijās, ja valsts iestādes ir iejaukušās, lai nodrošinātu elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes un tirgus mehānismi ir bijuši apturēti visā dalībvalstī vai tās daļās. Šādā gadījumā iestāde, kura atbild par rīcības plānošanu ārkārtas situācijās, nodrošina publiskošanu saskaņā ar 4. pantu.

a)

minētās personas tieši vai netieši negūst kādu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas; vai

b)

ja izpaušana vai izplatīšana netiek veikta ar nodomu maldināt tirgu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

a)

saskaņotu 2. panta 1., 2., 3. un 5. punkta minētās definīcijas un nodrošinātu saskaņotību ar citiem saistītiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomās; un

b)

atjauninātu minētās definīcijas ar vienu mērķi, proti, ņemt vērā turpmāko attīstību enerģijas vairumtirgū.

a)

enerģijas vairumtirgiem raksturīgo darbību, tostarp elektroenerģijas un gāzes tirgu īpatnības, un preču tirgu un atvasināto instrumentu tirgu mijiedarbību;

b)

iespēju veikt manipulācijas pāri valstu robežām, starp elektroenerģijas un gāzes tirgiem un preču un atvasināto instrumentu tirgiem;

c)

faktiskās vai plānotās ražošanas, patēriņa, pārvades izmantošanas vai uzglabāšanas jaudas izmantošanas iespējamo ietekmi uz enerģijas vairumtirgu cenām; un

d)

tīkla kodeksus un pamatnostādnes, kas pieņemtas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 714/2009 un Regulai (EK) Nr. 715/2009.

a)

sastāda līgumu un atvasināto instrumentu, tostarp tirdzniecības rīkojumu, sarakstu, par kuriem jāziņo saskaņā ar 1. punktu, un nosaka atbilstīgās minimālās robežvērtības ziņošanai par darījumiem attiecīgos gadījumos;

b)

pieņem vienotus noteikumus par tās informācijas ziņošanu, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu;

c)

nosaka laiku un veidu, kādā minētā informācija jāpaziņo.

a)

tirgus dalībnieks;

b)

trešā persona, kas rīkojas tirgus dalībnieka uzdevumā;

c)

tirdzniecības paziņojumu sniegšanas sistēma;

d)

organizēts tirgus, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēma vai cita persona, kas profesionāli veic darījumus;

e)

darījumu reģistri, kas reģistrēti vai atzīti saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem; vai

f)

kompetentā iestāde, kas ir saņēmusi minēto informāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktu, vai EVTI, ja tā ir saņēmusi šo informāciju saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem.

a)

pieņem vienotus noteikumus par tās informācijas ziņošanu, kas jāsniedz saskaņā ar 5. punktu, un attiecīgos gadījumos par atbilstīgām minimālajām robežvērtībām ziņošanai par darījumiem;

b)

nosaka laiku un veidu, kādā minētā informācija jāpaziņo.

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm; vai

c)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

a)

piekļūt jebkuram atbilstīgam dokumentam jebkādā formā un saņemt tā kopiju;

b)

pieprasīt informāciju no visām attiecīgajām personām, tostarp arī no tām, kuras secīgi iesaistās rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to vadītājiem un vajadzības gadījumā izsaukt kādu personu vai vadītāju un uzklausīt;

c)

veikt pārbaudes uz vietas;

d)

pieprasīt esošus telefonsarunu ierakstus un esošus datu plūsmas ierakstus;

e)

pieprasīt izbeigt jebkuru praksi, kas ir pretrunā šai regulai vai deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz to;

f)

lūgt tiesai aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

g)

lūgt tiesai vai jebkurai kompetentajai iestādei noteikt profesionālās darbības pagaidu aizliegumu.

a)

valsts regulatīvās iestādes informē savas dalībvalsts kompetento finanšu iestādi un Aģentūru, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka enerģijas vairumtirgos tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, kas uzskatāmas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 2003/6/EK izpratnē un kas ietekmē finanšu instrumentus, ievērojot minētās direktīvas 9. pantu; šādā nolūkā valsts regulatīvās iestādes var izveidot atbilstīgus sadarbības veidus ar kompetento finanšu iestādi savā dalībvalstī;

b)

Aģentūra informē EVTI un kompetento finanšu iestādi, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka enerģijas vairumtirgos tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, kas uzskatāmas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 2003/6/EK izpratnē un kas ietekmē finanšu instrumentus, ievērojot minētās direktīvas 9. pantu;

c)

dalībvalsts kompetentā finanšu iestāde informē EVTI un Aģentūru, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka citas dalībvalsts enerģijas vairumtirgos tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, pārkāpjot 3. un 5. pantu;

d)

valsts regulatīvās iestādes informē savas dalībvalsts konkurences iestādi, Komisiju un Aģentūru, ja minētajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka enerģijas vairumtirgū tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, ko var uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu.

a)

pieprasīt vienai vai vairākām valsts regulatīvajām iestādēm sniegt informāciju, kas attiecas uz iespējamo pārkāpumu;

b)

pieprasīt vienai vai vairākām valsts regulatīvajām iestādēm sākt iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu un attiecīgi rīkoties, lai labotu ikvienu konstatēto pārkāpumu. Par ikvienu lēmumu attiecībā uz atbilstīgiem pasākumiem jebkāda konstatētā pārkāpuma labošanai ir atbildīga attiecīgā valsts regulatīvā iestāde;

c)

ja tā uzskata, ka iespējamam pārkāpumam ir vai ir bijusi pārrobežu ietekme, izveidot un koordinēt izmeklēšanas grupu, ko veido attiecīgo valsts regulatīvo iestāžu pārstāvji, lai izmeklētu, vai ir tikusi pārkāpta šī regula un kurā dalībvalstī ir noticis pārkāpums. Vajadzības gadījumā Aģentūra var pieprasīt arī vienas vai vairāku dalībvalstu kompetento finanšu iestāžu vai citas attiecīgas iestādes pārstāvju piedalīšanos izmeklēšanas grupā.

a)

izpilde var nelabvēlīgi ietekmēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts suverenitāti vai drošību;

b)

dalībvalsts iestādes ir uzsākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām pirms pieprasījuma saņemšanas; vai

c)

pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

a)

personām, kas strādā vai ir strādājušas Aģentūrā;

b)

revidentiem un ekspertiem, kas strādā Aģentūras uzdevumā;

c)

personām, kas strādā vai ir strādājušas valsts regulatīvajās iestādēs vai citās attiecīgajās iestādēs;

d)

revidentiem un ekspertiem, kas strādā valsts regulatīvo iestāžu vai citu attiecīgo iestāžu uzdevumā un saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu.