14.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1042/2010 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes krītotā papīra importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Krītotā papīra ražotāju asociācija (CEPIFINE) (“sūdzības iesniedzējs”), kas to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no krītotā papīra kopējā ražošanas apjoma Savienībā, 2010. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, kas no tā izriet un uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Pēc tam, kad tika atklāti būtiski fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam par pagaidu antidempinga pasākumu (“pagaidu informācijas izpaušana”) noteikšanu, vairākas ieinteresētās personas informāciju sniedza rakstiski, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

(5)

Viena Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa (“ražotājs eksportētājs”), kas sadarbojās, apgalvoja, ka tā bija jāuzklausa pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, jo, pēc grupas teiktā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (3) 41. panta nozīmē pagaidu regula ir individuāls pasākums.

(6)

Par iepriekš pausto apgalvojumu jāuzsver šādi punkti. Pamatregulā izklāstītas antidempinga procedūrās iesaistīto personu tiesības, un par konkrēto jautājumu 7. pantā paredzēta pagaidu pasākumu noteikšanas kārtība. Pamatregulas 7. pants cita starpā nosaka, ka pagaidu pasākumus, ja tie nepieciešami, var noteikt 9 mēnešu laikā no lietas izskatīšanas sākuma. Šajā procedūrā Komisija veica izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 6. panta noteikumiem un noteica pagaidu pasākumus saskaņā ar pamatregulas 7. panta noteikumiem, turklāt visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja, tika uzklausītas, un viņām bija iespēja iesniegt informāciju un piezīmes. Tiesa ir pastāvīgi atzinusi, ka: “pat tad, ja […] princips par tiesībām tikt uzklausītam uzliek eksportētājam pienākumu būt informētam par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plāno noteikt pagaidu maksājumus, šo tiesību neievērošana nevar būt par iemeslu tās regulas atcelšanai, ar kuru nosaka galīgos maksājumus, pieminētās regulas pieņemšanas procedūrā, ja attiecīgās regulas, ar kuru nosaka pagaidu maksājumus, pieņemšanas procedūrā ir novērsta attiecīgās regulas pieņemšanā pieļautā procesuālā kļūda (4).” Šajā lietā Komisija atbilstīgi pamatregulai ir izpildījusi ar informācijas izpaušanu saistītos pienākumus, un tika ievērotas ražotāja eksportētāja tiesības uz taisnīgu uzklausīšanu procedūrā, kuras rezultāts ir šīs regulas pieņemšana.

(7)

Atbilstoši pamatregulas 7. pantam tika pieņemti pagaidu pasākumi, proti, cita starpā tos var noteikt ilgākais uz sešiem mēnešiem, un ikvienu pagaidu maksājumu nodrošina tikai ar garantijām. Turklāt Komisija nekad neliedza iesniegt pieprasījumus rīkot papildu uzklausīšanu līdz 9 mēnešu termiņa beigām, kas paredzēts tiesību aktos pagaidu pasākumu noteikšanai, ja tie uzskata, ka minētajā posmā tie būtu vēlreiz jāuzklausa.

(8)

Ražotājs eksportētājs pieprasīja piekļuvi datiem, kurus ieguva no vienīgā uzņēmuma Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kurš sniedza informāciju normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem. Tika apgalvots ka, citādi šai personai tiktu liegta piekļuve pierādījumiem, uz kuriem balstās noteiktie pagaidu pasākumi un tas ne tikai pārkāptu šīs personas tiesības uz aizstāvību, bet būtu arī pretrunā labas pārvaldības principam. Šī pati persona apgalvoja, ja tiktu izpausti konfidenciāli dati attiecībā uz konkrētajām personām, tos varētu darīt pieejamus arī juridiskajiem pārstāvjiem, kas pārstāv ražotāja eksportētāja grupu. Juridiskie pārstāvji uzņemtos saistības garantēt uzņēmuma komercnoslēpumu. Apgalvojums tika pamatots ar norādi uz ASV un Kanādas sistēmām un Eiropas Savienības Tiesas lietu G.J. Dokter and Others v Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit.

(9)

Šīs prasības bija jānoraida. Ražotāja eksportētāja pieprasījums bija saistīts ar pieeju konfidenciāliem datiem par cenām, kurus sniedza minētais ASV uzņēmums. Komisija nevarēja piešķirt piekļuvi šādai detalizētai un konfidenciālai komercinformācijai. Ja piekļuve tiktu sniegta, tiktu pārkāpti Savienības tiesību akti, sevišķi pamatregulas 19. pants, jo šādi tiktu neatļauti atklāti ierobežotas pieejas un konfidenciāli dati par ASV uzņēmuma darbību. Attiecībā uz ierosināto metodiku, kā atklāt citu ieinteresēto personu juridiskajiem pārstāvjiem komercnoslēpumus, pamatregula, pretēji ASV un Kanādas sistēmām, šādu kārtību neparedz. Tādēļ ES tiesiskā sistēma antidempinga procedūru jomā šādu metodiku neparedz. Arī iepriekš minētā Tiesas lieta nesniedz pamatojumu pieprasījumam par piekļuvi konfidenciālai informācijai. Turklāt spriedums atsaucas uz atsevišķiem raksturīgiem ierobežojumiem, kuri skar principu par tiesībām uz aizstāvību.

(10)

Ražotājs eksportētājs arī pieprasīja piekļuvi pierādījumiem par ruļļiem, ko izmanto ruļļpadeves iespiedmašīnās, ko ražojuši Savienības ražotāji, detalizētu informāciju par kāda reprezentatīva Savienības ražotāja juridisko statusu, atlasīto fabriku darbību un finanšu datiem, sīkiem datiem par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un reprezentatīvo Savienības ražotāju ražojuma kontroles numuriem. Daļa pieprasītās informācijas neietilpa izmeklēšanas darbības jomā, jo attiecās uz ražojumiem, par kuriem izmeklēšana nenotika, vai uz Savienības ražotāju darbību, kuri krītoto papīru neražo. Komisija nevarēja piešķirt piekļuvi citai pieprasītajai informācijai, jo atbilstīgi pamatregulas 19. pantam tā būtu neatļauta konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas atklāšana.

(11)

Ražotājs eksportētājs arī pieprasīja atklāt tos uzņēmumus, kuri iebilda pret izmeklēšanu un nepieprasīja ievērot konfidencialitāti. Ja šī informācija tiktu atklāta, būtu zināma to ražotāju identitāte un nostāja, kuri pieprasīja ievērot konfidencialitāti; tādēļ šo informāciju nebija iespējams atklāt.

(12)

Tika izpausta pēc iespējas detalizēta pagaidu informācija, neatklājot konfidenciālus datus un nepārkāpjot ražotāja eksportētāja pamattiesības, tiesības uz aizstāvību un labas pārvaldības principu.

(13)

Šajā antidempinga un paralēli veiktajā antisubsidēšanas izmeklēšanā notikušie kaitējuma izvērtējumi ir identiski, jo abās izmeklēšanās Savienības ražošanas nozares definīcija, reprezentatīvie Savienības ražotāji un izmeklēšanas periods sakrīt. Tādēļ, ja piezīmes par kaitējuma aspektiem sniedza kādā no minētajām procedūrām, tie tika ņemti vērā abās procedūrās.

(14)

Jāatgādina, ka atbilstīgi pagaidu regulas 13. apsvērumam, dempinga un kaitējuma izmeklēšana bija par periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz tendencēm, kuras bija svarīgas kaitējuma novērtēšanai, attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas ražotājs eksportētājs un sūdzības iesniedzējs iesniedza papildu piezīmes par ražojuma definīciju. Dažās no šīm piezīmēm tika atkārtoti pagaidu regulā jau apskatītie apsvērumi.

(16)

Ražotājs eksportētājs atkārtoti norādīja, ka nav būtisku atšķirību starp krītotā papīra pamatīpašībām loksnēs un ruļļos, kas piemēroti lokšņpadeves iespiedmašīnām (“attiecīgais ražojums”), un ruļļos, kurus izmanto ruļļpadeves presēs, un tādēļ krītotais papīrs, ko izmanto ruļļpadeves iespiedmašīnās, nav jāizslēdz no ražojuma definīcijas. Šī persona turklāt apgalvoja, ka Komisijas konstatējums, ka minētie ražojumi nav savstarpēji aizstājami, nav pamatots.

(17)

Tiek atgādināts, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka krītotais papīrs, ko izmanto ruļļpadeves un lokšņpadeves iespiedmašīnās, ir divas dažādas ražojumu grupas un tās nav savstarpēji aizstājamas, kā izklāstīts pagaidu regulas 18. un 20. apsvērumā. Arī pats ražotājs eksportētājs atzina, ka minētie ražojumi nav pilnībā savstarpēji aizstājami.

(18)

Tāpat būtu jānorāda, ka attiecīgajā periodā no ĶTR neimportēja ruļļus, kas izmantojami ruļļpadeves presēs. Maz ticams ir arī tas, ka minētos ražojumus importēs nākotnē, jo pagaidu regulas 20. apsvērumā minēto iemeslu dēļ to sagāde no attālām valstīm nav ekonomiski dzīvotspējīga.

(19)

Ražotājs eksportētājs turklāt apgalvoja, ka pagaidu regulas 16. apsvērumā noteiktie kritēriji, proti, virsmas noturības tehniskās īpašības, nebija piemēroti, lai nošķirtu krītoto papīru, kas piemērots ruļļpadeves iespiedmašīnām, no vienas puses, un krītoto papīru lokšņpadeves iespiedmašīnām, no otras puses. Bez tam ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto ruļļu izslēgšana no ražojuma apjoma bija patvaļīga, apgalvojot, ka Savienības ražotāju ražotie ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi neatbilst pagaidu regulas 16. apsvēruma kritērijiem par virsmas noturības īpašībām.

(20)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija neizpildīja savas saistības objektīvi pārbaudīt pierādījumus, ko šajā jautājumā ražotājs eksportētājs iesniedza Komisijas dienestiem pirms pagaidu regulas, proti, tās laboratorijā veikto testu rezultātus, kas gūti, mērot Savienības ražotāju ražotu ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētu ruļļu virsmas noturību.

(21)

Ražotājs eksportētājs sniedza tā laboratorijā veiktā testa rezultātu apkopojumu. Būtiski, ka inspekcijai rezultāti nebija pieejami un citas ieinteresētās personas, konkrēti, Savienības ražošanas nozare, par tiem nevarēja izteikt piezīmes, un ražotājs eksportētājs arī pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem neiesniedza svarīgu nekonfidenciālu testa rezultātu kopsavilkumu.

(22)

Jāatgādina, ka pagaidu posmā Komisija secināja, ka testu objektivitāte un ticamība nebija pietiekama, lai uz tiem balstītu secinājumus. Ražotājs eksportētājs nesniedza sīku papildu informāciju, kas varētu palīdzēt vairāk novērtēt testa uzticamību. Tā kā netika sniegta šā testa nekonfidenciāla versija, uzņēmumi, kuru ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētie ruļļi, iespējams, tikuši testēti, nevarēja atbildēt uz testa secinājumiem. Tādēļ Komisija nevarēja objektīvi pārbaudīt, vai iesniegtie testa rezultāti bija ticami un pareizi un tos varētu izmantot izmeklēšanā. Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, nevarēja pārskatīt pagaidu posmā pieņemtos secinājumus par testa objektivitāti un ticamību, jo informāciju, kas iesniegta kā konfidenciāla, nevarēja pārbaudīt, izmantojot ticamus avotus.

(23)

Pēc tam, kad tika noteikti pagaidu pasākumi, ražotājs eksportētājs iesniedza vēl cita testa rezultātus, ko tā uzdevumā veikusi ārējā testēšanas laboratorija, un atkārtoti norādīja, ka krītotais papīrs, ko izmanto ruļļpadeves iespiedmašīnās, patvaļīgi izslēgts no izmeklēšanas darbības jomas. Testa ziņojumos apgalvots, ka mērīta virsmas noturība 25 ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu paraugiem, kurus ražotājs eksportētājs piegādāja laboratorijai un identificēja kā Savienības ražotāju ražota papīra paraugus. Atbilstoši šim ziņojumam neviens no papīra paraugiem neatbilda abiem pagaidu regulas 16. apsvēruma kritērijiem.

(24)

Izvērtējot testa ziņojumu, pirmām kārtām atklāja, ka ārējās laboratorijas testa ziņojums attiecās galvenokārt uz ražojumiem, kuriem minētie rezultāti nebija svarīgi, jo lielākā daļa no testēto paraugu patiesībā nebija ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi; otrkārt, testa ziņojums attiecās uz ražojumiem, kas nebija pietiekami identificēti, jo testa ziņojumā nebija norādīts, vai testētais papīrs bija lokšņpadeves vai ruļļpadeves iespiedmašīnām, jo ziņojumā aprakstītais papīra zīmols pieejams abos formātos. Turklāt no testa ziņojuma skaidri neizrietēja, ka minētie atlasītie ruļļi patiešām izmantoti testos.

(25)

Atbildot uz ārējās laboratorijas testa ziņojumu, sūdzības iesniedzējs sniedza kāda cita Savienības ražotāja veiktā testa rezultātus par tādiem pašiem ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu paraugiem, kurus, kā apgalvots, testējusi ārējā laboratorija. Šajā testā guva atšķirīgus rezultātus. Sūdzības iesniedzējs atšķirības skaidroja ar to, ka, iespējams, bijuši citādi testēšanas apstākļi un tādēļ, iespējams, bijusi nesaderība ar standartu ISO 3783:2006, saskaņā ar kuru jāmēra pagaidu regulas 16. apsvērumā noteiktā virsmas noturība.

(26)

Kad tika izpausti galīgie konstatējumi, ražotājs eksportētājs apšaubīja Komisijas objektivitāti, kad tā noraidīja ārējās laboratorijas testa rezultātus. Tas apgalvoja, ka neatkarīgs speciālists saskaņā ar attiecīgo ISO standartu veicis “aklo” testēšanu. Ražotājs eksportētājs iesniedza sava rīkotājdirektora ar zvērestu apliecinātu rakstisku liecību, kurā paskaidrots, kā ņemti testēšanā izmantotie paraugi, lai pierādītu testēšanas neatkarību, pareizību un reprezentativitāti.

(27)

Pirmkārt, Komisija nekad nav apšaubījusi ārējās laboratorijas testa ziņojuma objektivitāti, un šajā ziņā nav svarīgi, vai veikta “aklā” testēšana. Otrkārt, radās šaubas nevis par testu, bet gan par apgalvoto paraugu atlasi un izcelsmi. Šaubas nekliedēja arī ražotāja eksportētāja apgalvotais, jo vairākos aspektos tas nebija saprotams un skaidrs, piemēram, tika apgalvots, ka administratīvas vai piegādātāju kļūmes dēļ — piegādājot nepareizos paraugus — tika testēti ražojumi, kas nebija ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi.

(28)

Nebija skaidrības nedz par avotu, nedz par ražojumu paraugiem, kurus, kā apgalvots, izmantoja testēšanā, un citu personu veikto testu rezultāti bija pretrunīgi, tāpēc uzskatīja, ka ārējās laboratorijas sniegtais testa ziņojums, kura rīkojās ražotāja eksportētāja vārdā, pārliecinoši nepierādīja, ka virsmas noturības tests nebija piemērots, lai nošķirtu ruļļpadeves un lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētu krītoto papīru. Tādēļ testa ziņojums nav pierādījis, ka no izmeklēšanas darbības jomas tika patvaļīgi izslēgts ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantotais krītotais papīrs.

(29)

Attiecībā uz to, ka virsmas noturība ir svarīgs kritērijs, lai atšķirtu ruļļus, kas piemēroti ruļļpadeves iespiedmašīnām, tiek atgādināts, ka ražojuma definīcijā tiek nošķirtas abas ražojuma grupas, tostarp, pamatojoties uz šo produktu galapielietojumu, proti, vai ražojumi ir piemēroti ruļļpadeves vai lokšņpadeves iespiedmašīnām, ko nosaka pēc iespiedmašīnu prasībām, kurās papīru izmanto, un, cita starpā, svarīgas ir virsmas noturības īpašības. Turklāt tiek norādīts, ka virsmas noturība ir tikai viena no īpašībām, kas nošķir ruļļpadeves un lokšņpadeves iespiedmašīnām piemērotu krītoto papīru. Pagaidu regulas 16. un 18. apsvērumā tika noteikti papildu kritēriji, kurus ražotājs eksportētājs neapstrīdēja. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pagaidu regulas 18. apsvērumā minētais papīra mitrums nav pamatīpašība, kas ļautu nošķirt ražojumus. Tomēr izmeklēšanā citas personas pauda atšķirīgus apgalvojumus. Katrā gadījumā tika konstatēts, ka cietība un virsmas noturība ir svarīgākie rādītāji.

(30)

Savukārt sūdzības iesniedzējs iesniegtajos dokumentos atzina, ka, iespējams, ir ruļļi, kas varētu pilnībā neatbilst visiem pamatregulā noteiktajiem virsmas noturības kritērijiem, un tos tomēr varētu izmantot ruļļpadeves iespiedmašīnām. Tomēr tas nepiekāpās, apgalvojot, ka virsmas noturības tests ir vienīgais veids, kā pārliecinoši identificēt ruļļpadeves iespiedmašīnām piemērotu rulli, proti, ja rullis atbilst pamatregulas 16. apsvērumā noteiktajiem virsmas noturības kritērijiem, tad tas pavisam noteikti ir ruļļpadeves iespiedmašīnas rullis.

(31)

Lai pamatotu iepriekšējos apgalvojumus par virsmas noturību, ražotājs eksportētājs atsaucās uz argumentiem, ko izvirzīja kāds Savienības ražotājs, kurš iesniedza sūdzību antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās ASV, kurās Savienības ražotājs esot atzinis, ka ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļus nevar nošķirt, balstoties uz virsmas noturības testu vai izdarot citu mērījumu.

(32)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja minētos ražotāja eksportētāja apgalvojumus un apgalvoja, ka pretēji apgalvotajam no ASV notikušajām procedūrām izriet, ka starp ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļiem un krītoto papīru ir skaidra atšķirība.

(33)

Pirmkārt, jānorāda, ka ražotājs eksportētājs atsaucies uz apgalvojumiem, kas iesniegti izmeklēšanā citā jurisdikcijā, un tos iesniegušas citas personas, nevis tās, kas piedalās pašreizējā procedūrā, un tādēļ tie nav svarīgi. Otrkārt, minētajās izmeklēšanās ASV iestādes secināja, ka nav iespējams skaidri nošķirt, no vienas puses, krītoto papīru, ko izmanto lokšņpadeves iespiedmašīnās, un, no otras puses, ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļus. Tika uzskatīts, ka griešanai paredzētie ruļļi ir pusfabrikāti, turpretī ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi nav attiecīgais ražojumus. ASV iestādes, definējot ražojumu, skaidri nenoteica, kas ir ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi. Tāpēc iepriekš minētajās izmeklēšanās, definējot ražojumu, virsmas noturības kritēriju neņēma vērā.

(34)

Balstoties uz iepriekšminētajām piezīmēm, apstiprināja, ka tehniskā īpašība “virsmas noturība” ir īpašība, pēc kuras var uzticami raksturot krītoto papīru, kas piemērots ruļļpadeves iespiedmašīnām.

(35)

Tomēr izteiktās piezīmes arī atklāja, ka ir ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi, kurus var izmantot ruļļpadeves iespiedmašīnās pat tad, ja tie pilnībā neatbilst virsmas noturības kritērijiem. Tādēļ uzskatīja, ka nepieciešams precizēt to ruļļu definīciju, kas piemēroti ruļļpadeves iespiedmašīnām.

(36)

Lai paredzētu papildu kritērijus to ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu nošķiršanai, kas pilnībā neatbilst visiem virsmas noturības kritērijiem, sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka rullis, kas neatbilst virsmas noturības kritērijiem, bet kā iekšējais pamatizmērs nepārsniedz 80 mm, uzskatāms par ruļļpadeves iespiedmašīnas rulli.

(37)

ĶTR valdība un ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu (līdz ar to arī attiecīgo ražojumu) definīciju pārskatīja, kā jaunu aspektu ražojuma definīcijā iekļaujot pamatizmēru. Tas arī apgalvoja, ka pamatizmērs nav derīgs kritērijs, jo ir ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi, kuru pamatizmērs pārsniedz 80 mm, un griešanai paredzēti ruļļi ar pamatizmēru, kas ir mazāks par 80 mm.

(38)

Komisija centās precizēt ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu definīciju un papildu skaidrojumu, lai vēl labāk nošķirtu attiecīgo ražojumu un pārējos ražojumus arīdzan nolūkā līdz minimumam samazināt pasākumu apiešanas iespējamību. Par pamatizmēra kā alternatīva definēšanas kritērija derīgumu tika iesniegti pierādījumi, kuri tomēr atklāja, ka minētais kritērijs no pasākumu piemērošanas jomas varētu izslēgt attiecīgo ražojumu, t. i. griešanai paredzētus ruļļus, kuru pamatizmērs nepārsniedz 80 mm. Tādēļ ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu definēšanai šo kritēriju neņēma vērā.

(39)

Iepriekš teiktais neskar tās metodes ticamību, pēc kuras no izmeklēšanas darbības jomas tika izslēgti ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi, kā apgalvoja Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa.

(40)

Par daudzslāņu papīra izslēgšanu no izmeklēšanas ražojumu apjoma papildu piezīmes netika saņemtas.

(41)

Balstoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 26. apsvērumu.

(42)

Par pagaidu regulas 27. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem piezīmes netika saņemtas, tādēļ ar šo apstiprina pagaidu secinājumus par līdzīgo ražojumu.

(43)

Piezīmju par atlasi nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 28. līdz 30. apsvērumu.

(44)

Pagaidu regulas 29. apsvērumā minētos četrus ražotājus, ko atbilstoši pagaidu regulas definīcijai 77. apsvērumā uzskatīja par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, turpmāk sauc par “reprezentatīviem Savienības ražotājiem”.

(45)

Piezīmes par dempingu iesniedza tikai viena Ķīnas ražotāju grupa, kas sadarbojās (APP, ražotājs eksportētājs), kā nākamo pasākumu pēc pagaidu pasākumu noteikšanas.

(46)

APP par 1. kritēriju apgalvoja, ka Komisijas argumenti tika balstīti tikai uz pieņēmumu, ka maksājumu nebija iespējams pārbaudīt. Tāpēc tika apgalvots, ieinteresētās personas metodes atbilda Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”).

(47)

Šo apgalvojumu noraidīja. Attiecībā uz šo tiek norādīts, ka izmeklēšanā atklāja, ka nebija iespējams noteikt galveno izejmateriālu izmaksas un to, vai par uzņēmuma akciju nodošanu tika veikti maksājumi. Par grāmatvedības metodēm tiek norādīts, ka tās neatbilda SGS (ieskaits un informācijas atklāšana par saistītām pusēm).

(48)

Par 1. un 2. kritēriju APP iesniedza informāciju, ka Komisija nav ņēmusi vērā pazīstama grāmatvedības konsultāciju uzņēmuma atzinuma kopsavilkumu, jo tas nebija svarīgs. Ja informāciju noraidītu, rastos situācija, kad nepieļaujamā kārtā tiek noraidīts neatkarīga liecinieka apgalvojums, pārkāpjot APP tiesības uz taisnīgu procesu. APP apgalvoja, ka tā grāmatvedības konsultanti konstatējuši, ka Komisijas izvērtējums par grāmatvedības procedūrām un principiem bijis kļūdains, bet atsevišķi punkti, uz kuriem Komisija norādījusi, pēc konsultantu teiktā, nav bijuši būtiski.

(49)

APP apgalvojumi nebija pamatoti ar pierādījumiem, tāpēc tos noraidīja. Šai saistībā tiek norādīts, ka iepriekšējā apsvērumā minētie grāmatvedības konsultanti neapstrīd šajā izmeklēšanā konstatētos faktus, bet gan drīzāk cenšas izvērtēt dažus no grāmatvedības pamatprincipiem, sevišķi piesardzības principu, uzkrāto maksājumu principu, patiesas darījumu attēlošanas principu un būtiskuma principu. Jānorāda, ka minētie grāmatvedības konsultanti nepiedalījās Komisijas veiktajā pārbaudes apmeklējumā ĶTR, kurā Komisija nepastarpināti saņēma informāciju par APP patieso praksi saistībā ar TER novērtējumu. Komisija ieinteresētajai personai rakstveidā sīki izskaidroja konstatētās nepilnības un to saistību ar SGS grāmatvedības principiem. Tika uzskatīts, ka grāmatvedības konsultāciju uzņēmuma sniegtie skaidrojumi par minētajiem principiem nav pietiekami pamatoti vai pierādīti, un tie neatbilst konstatētajiem faktiem. Pierādījumi par dokumentāciju patiešām apstiprināja, ka iepriekš minētie grāmatvedības principi nebija ņemti vērā.

(50)

APP iesniedza informāciju, ka pārkāptas tā pamattiesības. APP apgalvoja, ka Komisija, veicot izmeklēšanu par TER, ieinteresētajai personai uzlikusi pārmērīgu pierādīšanas pienākumu.

(51)

Šo apgalvojumu noraidīja. Tādēļ Komisija norādīja, ka tā sniedza APP visu informāciju par to, kāda veida informācija tiek prasīta attiecībā uz TER, un katrā procedūras posmā centās pārbaudīt visu personas sniegto informāciju. Tas, ka personas sniegtā informāciju neapstiprina personas grāmatvedības metožu atbilstību SGS, nenozīmē, ka pastāv pārmērīgs pierādīšanas pienākums. Parastā režīma uzņēmumiem, kas atrodas valstīs, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, TER ir izņēmums, un šādos gadījumos ieinteresētās personas tiek vienkārši lūgtas apliecināt, ka tās pilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta noteikumus, un, ja nav izpildīts viens kritērijs, to uzskata par pietiekamu, lai pamatotu atteikumu piešķirt TER. Konkrētajā procedūrā izmeklēšanā konstatēja, ka APP nevarēja apliecināt, ka tas izpildījis 2. kritērija prasības.

(52)

APP turklāt apgalvoja, ka TER vērtēšanā trūkst objektivitātes. Tas iesniedza informāciju, ka lēmumu par TER piešķiršanu, iespējams, ietekmējis tas, ka Komisija bija informēta par TER noraidījuma ietekmi uz grupas dempinga starpību.

(53)

Turklāt minētie apgalvojumi nav pamatoti, un tādēļ tos noraidīja. Nav norādījumu, ka lēmumu par TER būtu ietekmējusi Komisijas informētība par TER noraidījuma ietekmi uz grupas dempinga starpību. TER izvērtē, tehniski vērtējot, vai izpildīti pieci skaidri pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriji, un Komisija nāca klajā ar TER izvērtējumu, kas tika veikts, pamatojoties uz TER kritērijiem un neievērojot to, kā minētā izvērtējuma rezultāti ietekmētu ražotāja eksportētājaiespējamo dempinga starpību. Šajā saistībā tiek atgādināts, ka pārbaudes apmeklējumu grafiks dažādās jomās un atšķirīgie kalendāri (TER pieprasījuma veidlapas, antidempinga aptaujas anketas, analogās valsts dati, eksporta pārdevumi caur saistītajām Savienības personām) un periodi, kad ieinteresētās personas sniedza atbildes, un to sniegtās informācijas grozījumi pierāda, ka Komisija nevarēja noteikt, kā lēmums par TER ietekmētu ieinteresētās personas, iespējams, veikto dempingu, kad tika atklāta informācija par TER. APP turklāt novilcināja jaunas informācijas sniegšanu un dokumentācijā iekļautās informācijas aizstāšanu, tādēļ nevar apgalvot, ka Komisija būtu varējusi aprēķināt dempinga starpības, pamatojoties uz informāciju, kas nebija tās rīcībā.

(54)

APP arī apgalvoja, ka Komisijai nebija pilnībā jāpārbauda personas sniegtās atbildes, lai gūtu detalizētu priekšstatu par datiem, kas iekļauti personas atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem, un ka pastāv aizdomas, ka Komisijai tomēr bijusi visa nepieciešamā informācija dempinga starpības aprēķinam.

(55)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Šajā saistībā ir jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 16. panta noteikumiem Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, lai konstatējums būtu reprezentatīvs. Izmeklēšanas konstatējumi tika balstīti uz pārbaudītiem faktiem par četru mēnešu periodu, nevis uz vienkāršām aizdomām vai tamlīdzīgiem nepārbaudītiem paziņojumiem vai apgalvojumiem.

(56)

APP iesniedza informāciju, ka TER kritēriji skaidrojami, ievērojot to mērķi — nodrošināt, ka cenas nosaka parasta tirgus konjunktūra. Šai saistībā tiek norādīts, ka TER kritēriju nolūks ir skaidri noteikts pamatregulas 2. panta 7. punktā, un, kad Komisija analizēja APP iesniegto TER pieprasījumu, tā piemēroja šos skaidri izklāstītos noteikumus.

(57)

APP turklāt apgalvoja, ka TER novērtējums bijis nepilnīgs, jo, pārbaudot atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, tika noteiktas “ticamas” ražošanas izmaksas, turpretī TER novērtējumā norādīts, ka nav iespējams noteikt maksājumus par izejmateriāliem.

(58)

Šo konstatējumu skaidrojumu noraidīja kā kļūdainu. Tiek atgādināts, ka pamatregulas skaidri nosaka TER piešķiršanas nosacījumus un tādējādi ražotāja eksportētāja cenu un izmaksu datu ticamību un izmantošanu, lai noteiktu normālo vērtību par uzņēmumu, kas veiksmīgi pierādījis, ka ir izpildījis 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta prasības. Ja iepriekš minētā APP sūdzība tiktu pieņemta, tādējādi tiktu apieti konstatējumi par TER novērtējumu un 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, izmantojot cita veida informāciju, kas savākta šai nolūkā. Tas neatbilst pamatregulas noteikumiem.

(59)

Tiek atgādināts, ka saistībā ar APP divi no četriem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja, ka tie ražo tikai daudzslāņu kartonu. Ņemot vērā, ka daudzslāņu kartons ir izslēgts no ražojuma definīcijas, ko apstiprina 40. un 41. apsvērums iepriekš, tiek secināts, ka šajā procedūrā konstatējumi par TER attiecībā uz diviem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas ražo tikai daudzslāņu kartonu APP grupā, nav svarīgi.

(60)

Tā kā netika saņemtas nekādas citas piezīmes par TER, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 31. līdz 51. apsvērums.

(61)

Piezīmju par AR nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 52. līdz 55. apsvērums.

(62)

Neviena no personām neiebilda pret to, ka pasākumu galīgai noteikšanai par analogo valsti tiek izvēlētas ASV.

(63)

Piezīmju par analogās valsts izvēli nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 56. līdz 63. apsvērums.

(64)

Jāatgādina, ka normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza vienīgais analogās valsts (t. i., ASV) ražotājs, kas sadarbojās. Tādējādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz kāda ASV ražotāja iekšzemes pārdevumu cenām līdzīgajiem ražojumiem, kas ražoti ASV. IP laikā šis ražotājs saražoja un pārdeva ASV tirgū lielāko daļu līdzīgā ražojuma veidu.

(65)

APP sniedza informāciju, ka Komisija nav sniegusi nepieciešamo informāciju saistībā ar normālo vērtību analogajā valstī, piemēram, ražojumu salīdzināmību, reprezentativitāti, izmaksu struktūru, taisnīgiem salīdzinājumu mehānismiem un korekcijām.

(66)

Šie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā saistībā tiek norādīts, kā paskaidrots iepriekš 9. apsvērumā, Komisija ieinteresētajai personai sniedza visu būtisko informāciju par datiem, kas izmantoti, lai aprēķinātu normālo vērtību, kuru varēja atklāt, nepārkāpjot pamatregulas 19. panta noteikumus, proti, vienlaikus nodrošinot, lai ar visiem konfidenciāliem datiem, ko sniedz vienīgais ražotājs ASV, apietos kā ar konfidenciāliem un tos neatklātu pārējām ieinteresētajām personām. Informācija, ko sniedza ražotājam eksportētājam, bija svarīga un ļāva tai izprast metodiku, kas izmantota saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(67)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 64. līdz 67. apsvērums.

(68)

APP apgalvoja, ka eksporta pārdevumi vienā no tā uzņēmumiem, kas izmeklēšanā sadarbojās, dempinga starpības aprēķinos bija jāņem vērā pat tad, ja to ražojumi atšķīrās. Tas arī apgalvoja, ka šā uzņēmuma eksporta daudzumi nebija mazi, drīzāk gan ievērojami.

(69)

Attiecībā uz minētajiem apgalvojumiem tiek norādīts, ka eksporta cenu noteikšanai tika ņemtas vērā attiecīgo darījumu pārdošanas vērtības, tomēr minēto darījumu normālo vērtību nebija iespējams noteikt, jo analogajā valstī nebija salīdzināmu ražojuma veidu, tādēļ salīdzinājums nebija iespējams. Attiecībā uz šā konkrētā uzņēmuma eksporta daudzumiem tiek norādīts, ka tie bija tikai neliela kopējo APP eksporta pārdevumu daļa un to cenu līmeņi, šķiet, atbilda vispārējiem APP eksporta pārdevumu cenu līmeņiem. Visbeidzot jānorāda, ka, lai noteiktu, vai eksports bija vai nebija par dempinga cenām, t. i., noteikt to darījumus, kas pilnībā sakristu ar normālo vērtību, kas noteikta analogā valstī, izmantoja lielāko daļu eksporta darījumu. Tāpēc APP apgalvojumus par eksporta cenu noraidīja, jo tie nevarēja apšaubīt konstatējumus par dempingu, kas rada kaitējumu tāpēc, ka aprēķina pamats ir reprezentatīvs. No šāda konstatējuma izriet, ka analogā valstī katram eksporta darījumam var arī nebūt atbilstoša normālā vērtība.

(70)

APP turklāt apgalvoja, ka iepriekš minētie eksporta pārdevumi bija jāizmanto dempinga starpības aprēķiniem, jo izmeklēšanas iestādei bija iespēja identificēt līdzīgus ražojuma veidus, kurus izmantoja normālās vērtības aprēķiniem, pielāgot eksporta cenu normālajai vērtībai vai salikt normālo vērtību, lai salīdzinātu ar iepriekšminētajiem eksporta pārdevumiem.

(71)

Minētos apgalvojumus noraidīja, jo analogajā valstī nebija eksportētajiem ražojumiem pietiekami līdzīgu ražojumu veidu, lai ņemtu vērā atšķirības, koriģējot fizisko īpašību atšķirības. Nebija arīdzan iespējams salikt šādu ražojumu veidu normālo vērtību. Citos normālās vērtības darījumos nebija iespējams identificēt līdzīgu ražojumu veidus, un nebija nekāda pamata, lai izdarītu korekcijas vai citādi saliktu normālo vērtību, izmantojot pārdošanas, vispārējās administratīvās izmaksas un peļņas pieņēmumus.

(72)

APP pieprasīja skaidrojumus par pamatotu peļņas normu, kas izmantota eksporta cenas salikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(73)

Šajā saistībā tiek norādīts, ka Komisija šo punktu pārskatīja, ņemot vērā jaunākās izmaiņas. Tiek atgādināts, ka atbilstoši pagaidu regulas 71. apsvērumā skaidrotajam izmantoja peļņas normu, kas noteikta pēc pamatotas likmes, kura ir daudz zemāka par Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu. Komisija vēlreiz pārskatīja pieejamos datus un samazināja peļņa normu, kas izmantota eksporta cenas salikšanai, līdz tādai likmei, kas līdzvērtīga vidējai svērtajai likmei, par ko ziņojuši vairāki nesaistītie attiecīgā ražojuma importētāji Savienībā, t.i. 4,5 %.

(74)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 68. līdz 71. apsvērums ar iepriekšminētajiem grozījumiem.

(75)

APP apgalvoja, ka nav varējis izprast konkrētu kompensāciju aprēķinu attiecībā uz normālo vērtību (proti, korekciju veidu un to ietekmi uz normālo vērtību) un eksporta cenu (proti, izmantoto metodiku un aprēķiniem, lai iegūtu vairākas likmes).

(76)

Attiecībā uz normālās vērtības korekcijām, kas skaidrots 9. un 66. apsvērumā iepriekš, Komisija sniedza APP visus būtiskos datus, kurus varēja sniegt, ievērojot pamatregulas konfidencialitātes noteikumus. Turklāt Komisija vērsās pie ieinteresētās personas analogajā valstī, kura sadarbojās, noskaidrojot, vai var atklāt informāciju par korekcijām, lai uzlabotu pārredzamību. Kad tika saņemta ražotāja analogajā valstī piekrišana, APP tika patiešām sniegta detalizētāka informācija attiecībā uz normālās vērtības korekcijām pēc pagaidu informācijas atklāšanas.

(77)

Attiecībā uz eksporta cenas korekcijām tiek norādīts, ka APP saņēma pilnīgi visu informāciju. Tad pēc APP pieprasījuma ieinteresētajai personai sniedza skaidrojumus pēc pagaidu informācijas izpaušanas, papildus skaidrojot eksporta cenas korekcijas.

(78)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. un 73. apsvērums.

(79)

Par dempinga starpību būtiskas piezīmes netika saņemtas. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 74. apsvērums.

(80)

Ņemot vērā pārskatīto peļņas normas likmi, ko izmantoja APP eksporta cenas salikšanai, un pamatojoties uz pagaidu regulas 31. līdz 73. apsvērumā noteikto metodiku, šādas ir galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas:

(81)

Balstoties uz pagaidu regulas 76. apsvērumā izklāstītajiem faktiem, Ķīnas Tautas Republikai tika noteikta valsts mēroga galīgā dempinga starpība, izmantojot galīgo dempinga starpību, ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās un kam bija visaugstākā individuālā maksājuma likme (t. i., 63 %). Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 76. apsvērums.

(82)

ĶTR valdība norādīja, ka viens no reprezentatīvajiem ražotājiem, iespējams, bija saistīts ar Ķīnas uzņēmumu un tādēļ izslēdzams no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Izmeklēšanā tomēr atklāja, ka minētā Ķīnas uzņēmuma ražotie ražojumi nav attiecīgais ražojums. Tādēļ šī saistība neietekmē nedz kaitējuma analīzi, nedz šā Savienības ražotāja iekļaušanu Savienības ražošanas nozares definīcijā.

(83)

Citu piezīmju par Savienības produkciju nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 77. līdz 79. apsvērumu.

(84)

Piezīmju par patēriņu Savienībā nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 80. līdz 82. apsvērumu.

(85)

Piezīmju par importa apjomu Savienībā no ĶTR nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 83. līdz 84. apsvērumu.

(86)

Lai nodrošinātu, ka dempinga, cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu aprēķini notiktu saskaņoti, un 68. līdz 71. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ cenu samazinājuma aplēses tika pārskatītas, izslēdzot eksporta pārdevumus, kurus veica kādas ražotāju eksportētāju apvienības uzņēmums, kura sadarbojās.

(87)

Pamatojoties uz mainīto datu kopu, kas izmantota aprēķiniem, un arī aprēķinu minimālajām korekcijām, tika nedaudz pārskatīta cenu samazinājuma likme 87. apsvērumā. Imports par dempinga cenām samazināja Savienības ražotāju pārdošanas cenas IP laikā vidēji par 7,6 %.

(88)

Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās (APP) apgalvoja, ka kaitējuma analīze veicama pienācīgi definētas Savienības ražošanas nozares līmenī, kas jāierobežo līdz Savienības ražotājiem, kas atbalsta sūdzību un sadarbojas ar izmeklēšanu. Minētais ražotājs ierosina, ka secinājumi par būtisku kaitējumu atšķirtos, ja dažus rādītājus, piemēram, tirgus daļa, noteiktu šādas “pareizi definētas” Savienības ražošanas nozares līmenī. ĶTR valdība norādīja, ka kaitējuma analīzē netika saskaņoti un vispusīgi izvērtēti visi kaitējuma rādītāji par sūdzības iesniedzējiem un Savienības ražošanas nozari kopumā.

(89)

Pirmkārt, tiek norādīts, ka minētā ražotāja apgalvojumi tika izdarīti, pamatojoties uz rādītājiem, kas aprēķināti ar atšķirīgām datu kopām un informāciju, kas nav tā, kas iegūta izmeklēšanā un izklāstītas turpmāk tekstā un pagaidu regulā. Tādējādi minētie konstatējumi faktiski ir kļūdaini un tādēļ nav svarīgi.

(90)

Otrkārt, Komisijas prakse vērtēt makroekonomikas rādītājus, lai norādītu uz kaitējumu, kas nodarīts visas Savienības ražošanas nozares līmenī, kas paskaidrots pagaidu regulas 89. apsvērumā. Šajā izmeklēšanā Savienības ražošanas nozare tika definēta Savienības ražotāju līmenī, kuri saražo visu Savienības produkciju (pagaidu regulas 77. apsvērums) neatkarīgi no tā, vai ražotāji atbalstīja sūdzību vai sadarbojās izmeklēšanā. Ņemot vērā šo plašo definīciju, ražotāja eksportētāja apgalvojumi, ka Savienības ražošanas nozare nav “pareizi” definēta, tiek noraidīts.

(91)

Mikroekonomikas rādītāji tika analizēti reprezentatīvo Savienības ražotāju līmenī neatkarīgi no tā, vai viņi atbalsta vai neatbalsta sūdzību. Reprezentatīvie ražotāji saražo 58 % Savienības produkcijas. Neviens no pārējiem Savienības ražotājiem neapgalvoja, ka Komisijas secinājumi par mikroekonomikas rādītājiem nav uzticami vai pamatoti. Tādēļ nav iemeslu apšaubīt konstatējumus, kas gūti, pamatojoties uz informāciju, ko snieguši tikai reprezentatīvie Savienības ražotāji.

(92)

Tika saņemtas citas piezīmes par kāda reprezentatīva Savienības ražotāja sadarbības līmeni.

(93)

Tika apgalvots, ka viens no reprezentatīvajiem Savienības ražotajiem sadarbojās tikai daļēji, jo tas, kā apgalvots, bija saistīts ar citu ražotāju, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Par uzņēmumiem tika apgalvots, ka tie bija saistīti, jo laikā, kad tos pārņēma krītotā papīra uzņēmējdarbības segmenta Savienības ražotājs, kas sadarbojās, tika noslēgti pārejas nolīgumi. Tika apgalvots, ka ar šo pārejas nolīgumu palīdzību Savienības ražotājs, kas sadarbojās, kontrolē dažas fabrikas, kuras palika daļēji pārpirktā ražotāja īpašumā. Lai šo apgalvojumu pamatotu, ražotājs eksportētājs atsaucās uz Komisijas Lēmumu (5), kurā pārbaudīts, vai iegūšanas brīdī darījums būtu jāuzskata par iegūšanu nozīmē, kas lietota Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (6).

(94)

Šis apgalvojums jau aplūkots pagaidu regulas 91. apsvērumā. Tiek atgādināts, ka minētie pārejas nolīgumi neliecināja par attiecībām starp uzņēmumiem, kas būtu citādas nekā parastas uzņēmējdarbības attiecības, kādas ir starp pircēju un pārdevēju. Konkrēti pārejas nolīgumu noteikumu mērķis ir pārvaldīt krītotā papīra pārdevumus pārejas periodā, un saskaņā ar minētajiem noteikumiem Savienības ražotāja vienīgais uzdevums ir salīdzināms ar pārdošanas aģenta uzdevumu pārejas periodā. Turklāt ražotāja konsolidētajā uzskaitē, kas tika revidēta, un viņa atbildēs uz anketas jautājumiem tika uzrādīti ienākumi no komisijas naudas, kas iegūta, darbojoties kā attiecīgo fabriku starpniekam, tāpēc Savienības ražotājs neuzrādīja īpašumtiesības uz minētajām fabrikām un līdz ar to arī izmaksas.

(95)

Saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas lēmumu darījums starp uzņēmumiem tika uzskatīts par Savienības ražotāja veiktu cita uzņēmumu darbības daļas iegūšanu, nevis par paša uzņēmuma iegūšanu. No lēmuma neizriet, ka uzņēmumi uzskatāmi par vienu uzņēmumu pēc iegūšanas; konkrēti starp uzņēmumiem nav izveidots kopuzņēmums. Tiek arīdzan norādīts, ka ģeogrāfiskais tvērums, kas pārbaudīts iepriekš minētajā lēmumā, ir EEZ, nevis ES. Turklāt Komisija lēmumā neizvērtēja attiecīgo uzņēmumu attiecības IPCCC  (7) 143. panta nozīmē.

(96)

Tāpēc nav iemesla pārskatīt pagaidu secinājumus, proti, ka abi uzņēmumi nav saistīti IPCCC 143. panta nozīmē un attiecīgais Savienības ražotājs pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu.

(97)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka katram uzņēmumam, kas saistīts ar Savienības ražotājiem, bija jāatbild uz atsevišķas anketas jautājumiem, jo tie bija atsevišķas juridiskas personas. Ražotājs eksportētājs sūdzējās par diskrimināciju, jo tai TER pieprasījums bija jāsniedz par katru grupas uzņēmumu atsevišķi.

(98)

Tiek norādīts, ka pieprasot TER, uzņēmumu grupai ir pienākums pierādīt, ka visi grupas uzņēmumi izpildījuši TER kritērijus, jo lēmums par TER piešķiršanu jāpieņem par visu grupu. Attiecībā uz Savienības ražotāju aptaujas anketām mērķis ir noteikt, vai IP laikā visai Savienības ražošanas nozarei kopumā nodarīts būtisks kaitējums. Apgalvojumā par diskrimināciju nav ņemts vērā tas, ka kaitējuma izmeklēšanai un TER noteikšanai ir pilnīgi atšķirīgi mērķi.

(99)

Katrā ziņā saistībā ar attiecīgo Savienības ražotāju tika uzskatīts, ka pietiktu ar atbildēm uz vienas anketas jautājumiem, lai saņemtu jēgpilnu atbildi un izvērtētu kaitējuma aspektus. Atbildē konkrēti bija detalizēts informācijas sadalījums atsevišķas papīra fabrikas līmenī, un pārbaudes apmeklējumos varēja pārbaudīt visus nepieciešamos datus par visiem saistītajiem attiecīgā ražojuma ražotājiem/pārdevējiem.

(100)

Vēlāk iesniegtajos dokumentos ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka šis pats uzņēmumam pilnībā nav sadarbojies, kā tas bija norādījis atbildēs uz anketas jautājumiem uzņēmuma vārdā, kurš nemaz neeksistē, un pārbaudītajā uzņēmuma uzskaitē nav datu, kas norādīti anketā. Iepriekšējā apsvēruma secinājumi attiecas arī uz šo aspektu.

(101)

Tādēļ 88. līdz 91. apsvēruma secinājumi paliek nemainīti.

(102)

ĶTR valdība apgalvoja, ka makroekonomikas dati, kas izmantoti analīzei, ir nepilnīgi un neprecīzi, tādēļ tos nevarēja izmantot kā apstiprinošus pierādījumus par būtisku kaitējumu.

(103)

Pārbaudes apmeklējumā pie sūdzības iesniedzēja, apstiprinājās, ka dati, kas izmantoti makroekonomikas rādītāju noteikšanai, savākti tieši no Savienības ražotājiem, kas saražo aptuveni 98 % no kopējās Savienības produkcijas, un ir pietiekami detalizēti, lai apzinātu informāciju par attiecīgo ražojumu. Izdarīja samērīgus un pamatojamus pieņēmumus un/vai aplēses, t. i. neņēma vērā griešanai paredzētus ruļļus, jo tos daudzumi bija ļoti mazi, par ko liecina to daļa kopējos reprezentatīvo Savienības ražotāju pārdevumos. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(104)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju tirgus daļā jāiekļauj imports no Šveices, jo tas ir no fabrikas, kas pieder vienam no reprezentatīvajiem Savienības ražotājiem.

(105)

Antidempinga izmeklēšanu ģeogrāfiskais tvērums ir Eiropas Savienība. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(106)

Tika arīdzan apgalvots, ka sūdzības iesniedzēju tirgus daļa aplūkotajā periodā ievērojami palielinājusies.

(107)

Tirgus daļa ir makroekonomikas rādītājs, ko izvērtēja visas Savienības ražošanas nozares, nevis sūdzības iesniedzēja līmenī. Otrkārt, apgalvojumā par sūdzības iesniedzēja tirgus daļu ir faktu kļūdas.

(108)

Šajā saistībā citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 92. līdz 98. apsvērumā.

(109)

Ražotājs eksportētājs norādīja, ka kaitējuma analīzē ir trūkumi, jo informācija par papīra fabrikām, kuras iegādājās Savienības ražotājs, kas minēts 93. apsvērumā, nebija ņemtas vērā mikroekonomikas rādītāju analīzē (2006–2008).

(110)

Ievērojot šīs personas iesniegtos apsvērumus, mikroekonomikas rādītājus koriģēja, lai atspoguļotu pilnībā salīdzināmu vairāku gadu tendenci, kas bija novērojama, neņemot vērā informāciju par fabrikām, kuras iegādājās visos gados, par kuriem notiek pārbaude.

(111)

Kad mainīja to datu tvērumu, kurus izmantoja, lai analizētu reprezentatīvo Savienības ražotāju saimniecisko stāvokli, kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, noteica turpmāk izklāstītos galīgos mikroekonomikas rādītājus.

(112)

Lai gan skaitļi ir nedaudz mainīti, tiek apstiprinātas pagaidu regulas 99. apsvērumā izklāstītās pamattendences un konstatējumi, no kā izriet, ka krītotā papīra cenas pēdējos gados bijušas stabilas.

5.   tabula

Savienības ražotāju cenas

(113)

Krājumi IP bija apmēram 10 % no ražošanas apjoma. Attiecīgajā periodā, konkrēti no 2006. līdz 2007. gadam un vēlāk no 2008. gada līdz IP, reprezentatīvie Savienības ražotāji palielināja savus krājumus par 10 %. Tas konkrēti sakrita ar importa apjoma pieaugumu no ĶTR par zemām dempinga cenām.

6.   tabula

Krājumi

(114)

Sakarā ar reprezentatīvo Savienības ražotāju papīra fabriku slēgšanu un konsolidāciju darbinieku skaits attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās — par 20 % (gandrīz par 1 600 darbavietām). Augstāka darbinieku darba efektivitāte tika sasniegta un saglabāta pat tad, kad notika ievērojamas atlaišanas no darba. Darbaspēka izmaksas nepārtraukti pieauga, attiecīgajā periodā kopumā par 8 %.

(115)

Tādējādi pagaidu regulas 102. apsvēruma secinājumus pamato nedaudz grozīti skaitļi.

(116)

Rentabilitātes līmenis attiecīgajā periodā tika koriģēts, lai precīzāk atspoguļotu rentabilitātes līmeni. Tomēr izmaiņas neskāra rentabilitātes pamattendences. No 2006. līdz 2008. gadam reprezentatīvajiem Savienības ražotājiem radās zaudējumi, un finanšu stāvoklis uzlabojās tikai 2009. gadā, kad ekonomikas lejupslīdes dēļ pasaulē izņēmuma kārtā ievērojami samazinājās galvenā izejmateriāla, celulozes, cena. Uzskatīja, ka celulozes cenas kritums (-19 %) ir pārmērīgi liels un tas tiešā veidā palīdzēja uzlabot finanšu stāvokli IP. Jānorāda, ka kopš IP celulozes cenas ir atkal tādā līmenī, kāds bija pirms IP.

(117)

Ievērojot to, ka tikai nedaudz grozīti skaitļi, pagaidu regulas 104. un 105. apsvēruma konstatējumi par naudas plūsmu, ieguldījumiem un peļņu no ieguldījumiem ar šo tiek apstiprināti.

(118)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka rentabilitātes uzlabojumi nav skaidrojami kā izņēmuma gadījums, kas, kā paskaidrots pagaidu regulas 107. apsvērumā, esot noticis negaidītā izejmateriālu cenas krituma dēļ. Izmaksu kritums nāca par labu gan visiem vietējiem, gan Ķīnas ražotājiem, nevis tikai sūdzības iesniedzējiem, tādēļ tādi rentabilitātes apmēri netika panākti tikai izmaksu krituma dēļ, bet gan drīzāk sūdzības iesniedzēju cenu veidošanas prakses dēļ.

(119)

Bez tam ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka rentabilitāti drīzāk sekmēja krītotā papīra cenas, nevis celulozes cena. Konstatēja, ka celulozes cenas tomēr strauji samazinājās 2009. gadā, tādēļ krītotā papīra cenas nesvārstījās un peļņa palielinājās. Tādēļ, cenām paliekot stabilām, šajā konkrētajā periodā nav cenu un rentabilitātes kopsakarības.

(120)

Rentabilitātes līmenis ir rādītājs, ko analizē reprezentatīvo Savienības ražotāju, nevis sūdzības iesniedzēja līmenī, kā ierosināja ieinteresētā persona. Izvērtējot savākto informāciju, atklāja tiešu saikni starp izņēmuma kārtā notikušo celulozes, svarīgākā izejmateriāla, cenu kritumu un pieaugušo rentabilitāti, turklāt rentabilitātes uzlabošanai liela nozīme bija stabilām gatavo ražojumu cenām. Pat ja tas attiecināms arī uz pārējiem ražotājiem tirgū, spēkā paliek secinājums, ka rentabilitāte īslaicīgi uzlabojās, jo IP laikā izņēmuma kārtā samazinājās izejmateriālu cenas.

(121)

Konstatējumi par reprezentatīvo ražotāju spēju palielināt kapitālu pagaidu regulas 106. apsvērumā ar šo tiek apstiprināti.

(122)

Kāds ražotājs eksportētājs un ĶTR valdība apgalvoja, ka nav apstiprinošu pierādījumu, ka Savienības ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, nodarīts būtisks kaitējums. Tieši otrādi — sūdzības iesniedzēji IP uzrādījuši kopumā stabilus saimnieciskās darbības rezultātus un rentabilitātes kāpumu.

(123)

Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares stāvokli analizē reprezentatīvo Savienības ražotāju, nevis sūdzības iesniedzēju līmenī, kā ierosināja ieinteresētās personas.

(124)

Otrkārt, iepriekš 89. un 107. apsvērumā jau tika uzsvērts, ka minēto personu secinājumi, šķiet, izdarīti, pamatojoties uz rādītājiem, kas aprēķināti ar datu kopām un informāciju, kas atšķiras no tām, kas iegūtas izmeklēšanā un izklāstītas iepriekš šajā regulā un pagaidu regulā. Tādēļ minētie konstatējumi faktu ziņā ir kļūdaini. Turklāt personu veiktajos izvērtējumos netika saskanīgi izmantotas divas atšķirīgās datu kopas par makroekonomikas un mikroekonomikas rādītājiem.

(125)

Turklāt tas apgalvoja, ka rentabilitāte uzlabojusies, pateicoties ražošanas nozares pārstrukturēšanas centieniem, tostarp ražošanas un štatu samazināšanu un lielākam ražīgumam. Šai gadījumā nevar uzskatīt, ka šie rādītāji ir vienīgie, kas liecina par kaitējumu, tādēļ visi kaitējuma rādītāji jāaplūko kopumā.

(126)

Pamatregulas 3. panta 5. punktā uzskaitīti ekonomiskie faktori un indeksi, kas jāvērtē, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Pamatregulas 3. panta 5. punktā skaidri noteikts, ka šis saraksts nav pilnīgs un vairāki faktori vai tikai viens no tiem nevar būt izšķirīgi. Tāpēc secinājumi jāpieņem, analizējot visus faktorus, bet rādītāji aplūkojami atsevišķi.

(127)

Kopumā ražotāja eksportētāja un Ķīnas valdības sūdzības, kas izklāstītas iepriekš, neietekmē pagaidu posmā izdarīto secinājumu, kas tādēļ ar šo tiek apstiprināts, proti, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(128)

Ieinteresētās personas vēlreiz izteica piezīmes par iespējamiem būtiska turpmāka kaitējuma draudiem, ņemot vērā vērienīgo Ķīnas ražotāju jaudas palielināšanu ar valsts politikas un subsīdiju atbalstu. Izmeklēšanas jomā bija atklāt būtisku kaitējumu, nevis būtiska turpmāka kaitējuma draudus. Tādēļ minētās piezīmes konstatējumus neietekmēja, un tās noraidīja.

(129)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 107. līdz 111. apsvērumā.

(130)

Komisija saņēma vairākas piezīmes par pagaidu konstatējumiem saistībā ar cēloņsakarību starp dempingu un kaitējumu.

(131)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu konstatējumus saistība ar importa par dempinga cenām ietekmi. Galvenais arguments bija, ka Ķīnas imports nav būtiski ietekmējis apjomu un cenas. Tika apgalvots, ka Ķīnas importa pieplūduma nebija, tā apjoms drīzāk pakāpeniski palielinājās no gada uz gadu, un tāpēc tā ietekme bija diezgan ierobežota, kas nebūtu jāpārvērtē kaitējuma noteikšanai. Bez tam tika apgalvots, ka Ķīnas cenas, kaut arī zemākas par Savienības cenām, tomēr neietekmēja salīdzinoši stabilās Savienības ražošanas nozares cenas. Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, apšaubīja Komisijas konstatējumu, ka Ķīnas cenu dēļ cenas netika paaugstinātas. Tas uzsvēra, ka 2009. gadā, kad Ķīnas cenas samazinājās vēl vairāk, Savienības ražošanas nozares ne tikai paaugstinājās, bet tai pat nesa peļņu.

(132)

Pagaidu regulas 84. un 114. apsvērumā tika detalizēti analizēta Ķīnas importa attīstība. Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā imports gandrīz trīskāršojies, īpaši 2006.–2007. gadā (+118 %) un no 2008. gadam līdz IP (+81 %). Tādēļ nevar uzskatīt, ka apjoma pieaugums bija niecīgs.

(133)

Cenu ziņā Ķīnas imports par 7,6 % samazināja reprezentatīvo Savienības ražotāju cenas, tirgū, kurā cenu pārredzamība ir liela, tas uzskatāms par būtisku samazinājumu. Kā skaidrots iepriekš 112. apsvērumā, attiecīgajā periodā reprezentatīvo Savienības ražotāju cenas patiešām bija stabilas, bet 2007. gadā (kad Ķīnas eksporta pieauguma nebija) tās izņēmuma kārtā palielinājās. 2009. gadā Savienības ražotāji spēja saglabāt stabilas cenas, zaudējot papildu tirgus daļu, un rentabilitāti, pateicoties šīm stabilajām cenām un zemākām izejmateriālu izmaksām.

(134)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka krītotā papīra imports no ĶTR neietekmēja Savienības ražošanas nozares cenas, jo tas nav salīdzināms ar krītoto papīru, ko ražo un pārdod reprezentatīvie Savienības ražotāji, jo, lai noteiktu cenu samazinājumu un kaitējumu neradošu cenu līmeni, salīdzināti tikai 10 % no reprezentatīvo Savienības ražotāju pārdevumiem. Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā izmantoti absolūti salīdzināmi ražojumi, kas tieši atbilst visām īpašībām, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Tomēr krītotais papīrs, ko ražo Ķīnas ražotāji un krītotais papīrs, ko ražo Savienības ražotāji, būtībā ir salīdzināmi ražojumi, kā secināts 42. apsvērumā, un tādēļ tie savā starpā konkurē tieši Savienības tirgū.

(135)

Turklāt tika apgalvots, ka konstatētais fakts, ka krītotā papīra tirgus ir preču tirgus, kas ir ļoti pārredzams, nav patiess, jo Savienības ražotāji apmēram pusi no savas produkcijas pārdod tieši galalietotājiem. Pretēji šim apgalvojumam reprezentatīvie Savienības ražotāji pārdeva lielāko daļu savu ražojumu ar tirgotāju starpniecību tieši vai pastarpināti (tā dēvētie pārdevumi, izmantojot starpnieka pakalpojumus, kad ražojumus piegādā tieši klientam, bet pasūtīšana un rēķina izsniegšana notiek ar tirgotāju starpniecību). Tirgotājiem patiešām ir svarīga nozīme gan ražojumu krājumu veidošanā, gan cenas pārredzamībai tirgū.

(136)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 113. līdz 117. apsvērumā.

(137)

Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un ĶTR valdība apgalvoja, ka Savienības produkcija samazinājās globālās finanšu krīzes un patēriņa krituma dēļ Savienības tirgū, par ko liecina negatīvās Savienības ražotāju iekšzemes pārdevumu, jaudas izmantojuma, nodarbinātības un krājumu līmeņa tendences.

(138)

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ĶTR valdība citēja papīra un celulozes rūpniecības 2009. gada jūnijā publiskoto paziņojumu par konkurētspēju un nodarbinātību (“paziņojums”). Šīs vispārīgās stratēģijas dokuments aplūko visas papīra un celulozes ražošanas nozares jomas. Pamatojoties uz minētajā dokumentā sniegto informāciju, par produkciju un attiecīgā ražojuma pārdevumiem nevar izdarīt atsevišķus secinājumus. Tādēļ nav iespējams secināt, vai paziņojumā apgalvotais vai konstatētais patiešām precīzi attiecas uz attiecīgo ražojumu. Izmeklēšana turklāt neatklāja izteiktu saikni starp finanšu krīzi un būtisku kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(139)

Nav jaunu argumentu, kas liktu pārskatīt pagaidu regulas 120. līdz 122. apsvēruma un šīs regulas 118. apsvēruma secinājumus.

(140)

Kā skaidrots 110. apsvērumā, mikroekonomikas rādītāja pārskatīšana ietekmēja reprezentatīvo Savienības ražotāju eksporta darbības analīzi tādā mērā, ka to eksporta pārdevumi attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Minēto uzņēmumu eksporta pārdevumi nesaistītām personām bija 26 % no kopējiem pārdevumiem.

(141)

Pretēji kāda ražotāja eksportētāja apgalvotajam reprezentatīvo Savienības ražotāju attiecīgā ražojuma eksporta attīstība tika aplūkota pagaidu regulas 123. līdz 124. apsvērumā. Iepriekšminētā pārskatīšana neskar minētos secinājumus, kas pieņemti pagaidu posmā.

(142)

Iesniegtie apgalvojumi un pierādījumi par Savienības ražošanas nozares eksporta darbības ietekmi nedeva pamatu grozīt pagaidu posmā izdarītos secinājumus.

(143)

Pagaidu regulas 125. līdz 127. apsvērumā jau aplūkoti argumenti par importa no citām trešām valstīm ietekmi.

(144)

Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu bija izraisījis strukturālais jaudas pārpalikums. Šis faktors jau tika analizēts pagaidu regulas 128. apsvērumā.

(145)

Par šo jautājumu galvenais izvirzītais arguments bija, ka 2009. gadā Savienības ražošanas nozare pabeidza pārstrukturēšanu, apvienojot divus lielākos ražotājus, un Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzreiz uzlabojās. Kā skaidrots pagaidu regulas 93. apsvērumā, kopš 2000. gada līdz IP Savienības ražotāji bija veikuši restrukturizācijas pasākumus. Veicot minēto apvienošanu, gaidīja, ka uzlabosies jaudas izmantojums un pārdevumi vismaz stabilizēsies, tomēr šie abi rādītāji IP laikā pasliktinājās. No otras puses, tika noskaidrots, ka IP laikā Savienības ražošanas nozares kļuva rentablāka galvenokārt un tieši tāpēc, ka vienu reizi izņēmuma kārtā bija samazinājušās celulozes cenas. Tādēļ saglabā pagaidu regulas 128. apsvēruma secinājumus par to, ka nozares restrukturizācijas pasākumus apdraudēja imports par dempinga cenām.

(146)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, saglabā pagaidu regulas 129. līdz 132. apsvēruma pagaidu konstatējumus par to, ka ĶRT imports par dempinga cenām izraisīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarē pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Apstiprina arī pagaidu konstatējumus par citu faktoru ietekmi, kas bija zināmi un varēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei: minētie faktori neizjauc cēloņsakarību, ko noteica starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(147)

Par Savienības ražotājiem, importētājiem un tirgotājiem papildu piezīmes vai ziņas netika saņemtas. Tādēļ ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par minēto grupu interesi pagaidu regulas 134. līdz 138. apsvērumos.

(148)

Par importētājiem un tirgotājiem papildu piezīmes vai ziņas netika saņemtas. Tādēļ ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 139. līdz 143. apsvēruma pagaidu secinājumi par minēto grupu interesēm.

(149)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas pieteicās vēl trīs iespiedēji un kāda Eiropas iespiedēju un izdevēju apvienība. Tie apgalvoja, ka pasākumi nelabvēlīgi ietekmētu pakārtotās nozares, jo cenu pieauguma dēļ, iespējams, būtu jāpārceļ uzņēmumi un pakārtotajās nozarēs palielinātos iespieddarbu imports. Apgalvojums tika pamatots ar faktu, ka iespieddarbu imports no ĶTR pēdējos gados strauji palielinājās un acīmredzot ieņēma būtisku no visa iespieddarbu patēriņa tirgus Eiropā.

(150)

Tie turklāt apgalvoja, ka pasākumu dēļ tirgū rastos piegādes trūkums un būtu garāki piegādes termiņi lietotājiem.

(151)

Lielākā daļa no šiem apgalvojumiem nebija par konkrētiem uzņēmumiem, un tie līdzinās apgalvojumiem, kuri tika izvirzīti izmeklēšanas pagaidu posmā un aplūkoti pagaidu regulas 146. un 150. apsvērumā. Tiek atgādināts, ka iespiedēju sadarbība bija ierobežota, un, pamatojoties uz ierobežoti pieejamo informāciju, kas tika saņemta, secināja, ka to rentabilitātes līmeņa dēļ un krītotā papīra daļas dēļ to izmaksās, iespiedējus patiešām ļoti ietekmē cenu pieaugums. Tomēr lielākā daļa iespiedēju Ķīnas papīru IP laikā tieši neiegādājās vai iegādājās tikai ļoti nelielā daudzumā, un kopumā iespiedēji izmantoja nelielu Ķīnas papīra daudzumu, tādēļ maksājuma tiešā ietekme būtu niecīga. Lielākā daļa iespiedēju arī apgalvoja, ka importa daļa tieši no trešām valstīm paliktu neliela, jo šajā nozarē nepieciešama piegāde īsā laikā.

(152)

Par apgalvojumiem saistībā ar pakārtoto nozaru ražotajiem iespieddarbiem no ĶTR jānorāda, ka importa statistika par iespieddarbiem aptver plašu ražojumu klāstu, kuru skaitā ir gatavie iespieddarbi, kurus neiespiež uz krītotā papīra. Pēc pieejamās informācijas nevarēja novērtēt, kuras no ĶTR importēto ražojumu daļām tiek iespiestas uz attiecīgā ražojuma un kuras — uz cita veida papīra. Tomēr pēc iesniegtās informācijas zināms, ka ĶTR izcelsmes iespieddarbi pārsvarā aptver atsevišķas specifiskas grāmatu, bērnu grāmatu, kalendāru, ietinamā papīra un apsveikuma kartīšu kategorijas. Transportēšanai nepieciešamā laika dēļ maz iespējams, ka no ĶTR importēs ražojumus, kas atkarīgi no termiņiem, piemēram, nedēļas/mēneša žurnālu un citāda avīžpapīra. Lai gan ir lielāka iespējamība, ka dažu drukāto ražojumu iespiešana tiek pārvietota, tomēr ir ražojumu veidi, kuriem izšķirīgs ir ģeogrāfiskais tuvums un apkalpošana, tādēļ tos ārvalstu konkurence neskartu. Turklāt poligrāfijas nozarē papīrs ir svarīgs izmaksu faktors, tā ir arī darbietilpīga ražošanas nozare, tādēļ, lemjot par pārvietošanu, darbaspēka izmaksas var būt svarīgāks apsvērums. Rezumējot nevar izslēgt, ka uz krītotā papīra iespiesto ražojumu imports palielināsies, bet nav iespējams precīzi aplēst, nedz cik liels tas būs un kā ietekmēs iespieddarbu ražotāju konkurētspēju, nedz arī to, vai cenu kāpumam būs tieša ietekme uz pakārtoto Savienības poligrāfijas nozari.

(153)

No iesniegtās informācijas arī kļuva zināms, ka poligrāfijas nozari apgrūtina strukturālās jaudas pārpalikums, kā dēļ joprojām notiek nozares restrukturizācija. Viens no restrukturizācijas iemesliem bija papīra ražotāju apvienošanās vērtības ķēdē. Uzskata, ka poligrāfijas nozarei ir grūti paaugstināt cenas galvenokārt tādēļ, ka pašā poligrāfijas nozarē ir strukturālās jaudas pārpalikums.

(154)

Ieinteresētās personas, kas apgalvoja, ka, iespējams, samazinātos piedāvājums, neapstiprinājās vai neļāva aplēst iespējamo samazinājumu. Katrā ziņā apgalvojumus nepamato Savienības ražotāju jaudas izmatojuma rādītājs, kas IP laikā bija apmēram 83 %, un neizmantotā jauda bija apmēram miljons tonnu. Tādēļ maz ticams, ka radīsies iztrūkums.

(155)

Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu konstatējumus par Savienības interesi, proti, nav pārliecinošu iemeslu pret galīgos pasākumus piemērošanu ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam.

(156)

Viena Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa pieprasīja papildus ziņas par metodi, pēc kuras aprēķināts 8 % mērķa peļņa, kura izmantota, lai aprēķinātu kaitējumu neradošo cenu. Tā norādīja, ka sūdzībā ierosinātā mērķa peļņa bijusi mazāka.

(157)

No otras puses, sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt mērķa peļņu vismaz 10 %, pamatojoties uz viņa apgalvojumiem par gaidāmo peļņas normu, ko neatkarīgas reitinga aģentūras izmanto klasifikācijas metodikā, un par rentabilitāti, ko sasniedzis ražotājs citā papīra ražošanas segmentā, kuru Ķīnas imports nav skāris.

(158)

Jāpaskaidro, ka sūdzībā norādīto mērķa peļņu pārbaudīja, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem reprezentatīvo Savienības ražotāju telpās. Proti, ņēma vērā izmaksas par ieguldījumiem iekārtās. Konstatēja, ka, ja nav subsidēta importa un/vai importa par dempinga cenām, uz šā pamata noteiktā mērķa peļņa atklāja risku, kas saistīts ar šo kapitālietilpīgo nozari, un to, ka tajā nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi. Tādēļ uzskatīja, ka mērķa peļņa 8 % ir līmenis, ko ražošanas nozare var sasniegt, ja nav importa par dempinga cenām. Kā noteikts 86. apsvērumā, lai nodrošinātu, ka dempinga, cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu aprēķini notiktu saskaņoti, un 68. līdz 71. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ cenu samazinājuma aprēķini tika pārskatīti, lai izslēgtu tā uzņēmuma eksporta pārdevumus, kurš bija grupā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(159)

Par visiem pārējiem aspektiem ar šo apstiprina pagaidu regulas 153. līdz 161. apsvērumu.

(160)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesi un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums zemākajā dempinga un konstatētā kaitējuma līmeņa apmērā saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(161)

Jānorāda, ka ĶTR izcelsmes krītotā papīra importa antidempinga izmeklēšana tika veikta vienlaicīgi ar antisubsidēšanas izmeklēšanu. Tā kā atbilstoši pamatregulas 14. panta 1. punktam un 24. panta 1. punkta otrajai daļai Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (8), (“antisubsidēšanas pamatregula”) nevienam ražojumam nepiemēro gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumus, kas attiecas uz vienu un to pašu situāciju, kura izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas, uzskatīja, ka nepieciešams noteikt, vai un kādā mērā vienā un tajā pašā situācijā notiek subsidēšana un rodas dempinga starpības.

(162)

Attiecībā uz subsīdijas shēmām, kas veidoja eksporta subsīdijas antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteica galīgo dempinga starpību (t. i., 0,05 %) daļēji tādēļ, ka pastāvēja kompensējamas eksporta subsīdijas. Attiecībā uz pārējam subsīdijas shēmām, lai šajā gadījumā izmantotu mazāka maksājuma noteikumu un, tā kā vienlaicīgi veiktajā antisubsidēšanas izmeklēšanā konstatēja subsidēšanas apjomu, uzskatīja, ka nav jāturpina pārbaudīt, vai un kādā mērā tās pašas subsīdijas ietekme tika divas reizes mazināta, kad tam pašam importētajam ražojumam vienlaicīgi noteica antidempinga un kompensācijas maksājumus.

(163)

Attiecībā uz valsts mēroga galīgo dempinga un subsīdiju līmeni tiek atgādināts, ka tos noteica pēc galīgās dempinga starpības un galīgās subsīdiju starpības, kuras noskaidroja par Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam bija noteiktas augstākās atsevišķās maksājuma likmes, t. i., 63 % par galīgo dempinga starpību un 16 % par galīgo subsīdiju starpību.

(164)

Tādu pašu kaitējuma novēršanas līmeni piemēro gan antidempinga, gan antisubsidēšanas izmeklēšanās. Šeit tiek norādīts, ka kaitējuma novēršanas līmenis nepārsniedz galīgo dempinga starpību, bet pārsniedz galīgo subsīdijas starpību. Tādēļ ir lietderīgi noteikt galīgo kompensācijas maksājumu noteiktās galīgās subsīdijas starpības līmenī un tad noteikt galīgo antidempinga maksājumu līdz attiecīgā kaitējuma novēršanas līmenim.

(165)

Pamatojoties uz iepriekšminēto un ņemot vērā konstatējumus, kas izklāstīti Padomes Regulā (ES) Nr. 452/2011 (2011. gada 6. maijs), ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam nosaka galīgo kompensācijas maksājumu (9), un ņemot vērā pamatregulas 14. panta 1. punkta pēdējo teikumu, minēto maksājumu nenoteiks tādā mērā, kāds nepieciešams, lai izpildītu minētajā teikumā paredzēto noteikumu, galīgā antidempinga maksājuma likme ĶTR un likme, ar kuru tiek noteikti šādi maksājumi ir šāda:

(166)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu, Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pakāpi un to, ka paralēli veiktajā antisubsidēšanas izmeklēšanā pagaidu pasākumi netika noteikti, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, ciktāl tās vienādas ar piemērotā pagaidu maksājuma lielumu.

(167)

Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pagaidu maksājumu, kura likmes noteiktas Regulas (ES) Nr. 1042/2010 1. panta 2. punktā, galīga iekasēšana būtu pretrunā pamatregulas 10. panta 3. punkta otrajam teikumam. Tomēr, kā paskaidrots šajā regulā, sevišķi tās 1. panta 2. punktā, ar šo regulu noteiktais galīgais maksājums faktiski ir augstāks par pagaidu maksājumu, kas tika noteikts. Tādēļ galīgi jāiekasē pagaidu maksājums, kura likmes noteiktas Regulas (ES) Nr. 1042/2010 1. panta 2. punktā,