EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011D0190

2011/190/ES: Padomes Lēmums ( 2011. gada 25. februāris ) par kārtību atkārtotām sarunām par Monetāro nolīgumu starp Francijas Republikas valdību Eiropas Kopienas vārdā un Viņa Augstības Monako prinča valdību

OJ L 81, 29.3.2011, p. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/190/oj

29.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/3


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 25. februāris)

par kārtību atkārtotām sarunām par Monetāro nolīgumu starp Francijas Republikas valdību Eiropas Kopienas vārdā un Viņa Augstības Monako prinča valdību

(2011/190/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 219. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu,

tā kā:

(1)

No euro ieviešanas dienas monetārie un valūtas kursa jautājumi ir Savienības kompetencē.

(2)

Padomei ir jānosaka kārtība sarunām uz tādu nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kas skar monetārā vai ārvalstu valūtas kursa režīma jautājumus.

(3)

Monetārais nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Viņa Augstības Monako prinča valdību (1) (turpmāk “nolīgums”) tika noslēgts 2001. gada 26. decembrī.

(4)

Francijai ar Monako Firstisti (turpmāk “Monako”) ir ilglaicīga monetārā saikne, kas atspoguļota dažādos juridiskos instrumentos. Finanšu iestādēm, kas atrodas Monako, ir tiesības izmantot Banque de France refinansēšanas sistēmu, un tās piedalās dažās Francijas maksājumu sistēmās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Francijas bankas.

(5)

Padome 2009. gada 10. februāra secinājumā aicināja Komisiju pārskatīt esošo monetāro nolīgumu darbību un apsvērt monētu emisijas maksimālā apjoma varbūtēju palielinājumu.

(6)

Paziņojumā par monetāro nolīgumu ar Monako, Sanmarīno un Vatikānu darbību Komisija secināja, ka nolīgums pašreizējā formā ir jāgroza, lai nodrošinātu konsekventāku pieeju attiecībās starp Savienību un valstīm, kuras parakstījušas monetāro nolīgumu.

(7)

Tādēļ būtu jārisina atkārtotas sarunas par nolīgumu, lai pielāgotu monētu emisijas maksimālo apjomu, noteiktu tiesas piekritību iespējamai strīdu izšķiršanai un pielāgotu nolīguma formātu, lai to tuvinātu jaunajam kopējam monetāro nolīgumu modelim. Nolīgumam būtu jāpaliek spēkā līdz pārskatītā nolīguma noslēgšanai starp līgumslēdzējām pusēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Francija paziņo Monako par vajadzību pēc iespējas drīzāk grozīt nolīgumu un piedāvā risināt atkārtotas sarunas par attiecīgajiem nolīguma noteikumiem.

2. pants

Atkārtotajās sarunās par nolīgumu Savienība tiecas panākt šādas izmaiņas:

a)

pārskatīto nolīgumu noslēdz starp Savienību, ko pārstāv Francijas Republikas valdība un Komisija, un Viņa Augstības Monako prinča valdību;

b)

pārskata Monako euro monētu emisijas maksimālā apjoma noteikšanas metodi. Jauno maksimālo apjomu aprēķina pēc metodes, kurā apvienota fiksēta daļa, kuras mērķis ir novērst numismātu pārmērīgu spekulāciju ar Monako monētām, apmierinot kolekcionāru monētu tirgus pieprasījumu, un mainīga daļa, ko aprēķina, vidējo Francijas monētu emisijas apjomu uz vienu iedzīvotāju n-1 gadā reizinot ar Monako iedzīvotāju skaitu. Neskarot kolekcionāriem domāto monētu emisiju, pārskatītajā nolīgumā nosaka, ka Monako euro monētu minimālā daļa, ko ievieš apritē ar nominālvērtību, ir 80 % no katru gadu emitēto euro monētu skaita;

c)

Eiropas Savienības Tiesu (“Tiesa”) izrauga par iestādi, kas risina strīdus, kuri var rasties nolīguma piemērošanas gaitā. Ja Savienība vai Monako uzskata, ka otra līgumslēdzēja puse nav izpildījusi kādu no pārskatītā nolīguma uzliktajiem pienākumiem, tā var celt prasību Tiesā. Tiesas spriedums pusēm ir saistošs, un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas sprieduma prasības spriedumā noliktajā laikposmā. Ja Savienība vai Monako neveic nepieciešamos pasākumus, lai noliktajā laikposmā izpildītu sprieduma prasības, otra līgumslēdzēja puse var pārskatīto nolīgumu nekavējoties izbeigt;

d)

pielāgo pārskatītā nolīguma formātu.

3. pants

Sarunas ar Monako risina Francija un Komisija Savienības vārdā. Eiropas Centrālā banka (ECB) pilnībā iesaistās sarunās, un tās piekrišanu lūdz jautājumos, kas ir tās kompetences jomā. Francija un Komisija iesniedz pārskatītā nolīguma projektu Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK), lai tā sniegtu atzinumu.

4. pants

Francija un Komisija ir pilnvarotas noslēgt pārskatīto nolīgumu Savienības vārdā, ja vien EFK vai ECB neuzskata, ka pārskatītais nolīgums būtu jāiesniedz Padomei.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.

Briselē, 2011. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

PINTÉR S.


(1)  OV L 142, 31.5.2002., 59. lpp.


Top