3.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/14

(1)

Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme cita starpā ir Indijā. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums no 0 % līdz 62,6 % apmērā, ko piemēroja importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 53,3 % apmērā.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (3) grozīja ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 noteiktos pasākumus. Piemērotais antidempinga maksājums bija no 0 % līdz 18 %, ņemot vērā galīgo kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanā konstatētos faktus, kas sīkāk izklāstīti Regulā (EK) Nr. 367/2006 (4).

(3)

Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (5) pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 piemēroja šim ražotājam.

(4)

Pēc jauna ražotāja eksportētāja lūguma Padome 2006. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (6) grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecībā uz vienu PET plēves ražotāju Indijā. Ar grozīto regulu attiecīgajam uzņēmumam noteica dempinga starpību 15,5 % apmērā un antidempinga maksājuma likmi 3,5 % apmērā, ņemot vērā uzņēmuma eksporta subsīdiju starpību, kas noskaidrota antisubsidēšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 367/2006. Uzņēmumam nebija noteikts individuāls kompensācijas maksājums, tāpēc tam piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma likmi.

(5)

Padome 2007. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (7) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu. Ar to pašu regulu izbeidza daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu, ko attiecināja uz vienu Indijas ražotāju eksportētāju.

(6)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija pēc savas iniciatīvas sāka attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (8) grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 piemēroja šiem uzņēmumiem, un galīgos kompensācijas maksājumus, ko piemēroja ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 šie pasākumi tika attiecināti arī uz Brazīliju un Izraēlu, taču uz dažiem uzņēmumiem tie neattiecās. Saistībā ar šo jaunākie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1292/2007 tika izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 806/2010 (2010. gada 13. septembris), ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 1292/2007 un (EK) Nr. 367/2006 attiecībā uz viena Izraēlas Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves eksportētāja atbrīvošanu no pasākumiem saskaņā ar šīm regulām un pārtrauc minētā eksportētāja veiktā importa reģistrāciju (9).

(8)

Jānorāda, ka uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro atlikušo dempinga maksājumus 17,3 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1292/2007.

(9)

Turklāt jānorāda, ka uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro kompensācijas maksājumu 19,1 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(10)

Komisija 2009. gada 7. augustā saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Vacmet India Limited, ražotājs eksportētājs no Indijas (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza pieprasījumu, kas attiecās tikai uz dempinga pārbaudi. Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(11)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2010. gada 14. janvārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (10) (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu paziņoja par daļēju starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā tikai uz pieprasījuma iesniedzēja veiktā dempinga pārbaudi.

(12)

Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā tika arī novērtēts, vai jāgroza maksājuma likme, ko patlaban piemēro attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi norādīti Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punktā, t. i., antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

(13)

Turklāt 2010. gada 14. janvārī Komisija, publicējot paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (11), paziņoja par kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā tikai uz pieprasījuma iesniedzēja subsidēšanas pārbaudi.

(14)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga apjomu aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(15)

Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(16)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi.

(17)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās.

(18)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, kas noteikts regulā, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus (Regula (EK) Nr. 1292/2007), proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(19)

Šajā izmeklēšanā, tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, tika noskaidrots, ka Indijā ražotajai PET plēvei, kas tiek eksportēta uz Savienību, PET plēvei, kas tiek ražota un pārdota Indijas iekšzemes tirgū, kā arī PET plēvei, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums.

(20)

Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(21)

Lai noteiktu normālo vērtību, sākumā noteica, vai kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai šī pārdošana bija 5 % no attiecīgā uz ES eksportētā ražojuma pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzēja iekšzemes tirgū veiktā līdzīgā ražojuma pārdošana ir kopumā reprezentatīvā apmērā. Šo reprezentativitātes testu veica katram veidam. Konstatēja, ka divus veidus nepārdeva iekšzemes tirgū.

(22)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot Indijas tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konstatēja, ka vairāk nekā 90 % no pārdošanas iekšzemes tirgū deva peļņu.

(23)

Attiecībā uz tiem ražojumiem, kurus pārdeva iekšzemes tirgū un kuri izturēja reprezentativitātes pārbaudi, kas minēta iepriekš 21. apsvērumā, konstatēja, ka vienam ražojuma veidam neviens no iekšzemes darījumiem nedeva peļņu un tādēļ tie nav veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(24)

Ražojuma veidiem, kuri tika pārdoti pietiekamā daudzumā un parastajā tirdzniecības apritē Indijā, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz nesaistītu pircēju samaksātajām vai maksājamajām cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Citiem veidiem, proti, iepriekš 23. apsvērumā minētajam veidam un veidiem, kas netiek pārdoti iekšzemes tirgū, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas pieprasījuma iesniedzējam radās par attiecīgo eksportēto modeli, pieskaitot saprātīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu summu (“PV un A”) un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(25)

Ņemot vērā to rentablo iekšzemes pārdevumu augsto līmeni, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē, PV un A izmaksas un peļņa tika pamatota uz visiem līdzīgā ražojuma pārdevumiem iekšzemes tirgū.

(26)

Visos gadījumos, kad PET plēvi eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem ES, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām.

(27)

To eksporta pārdevumu uz ES, ko veica, izmantojot saistītu uzņēmumu, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām importētos ražojumus pirmoreiz tālākpārdeva neatkarīgajam pircējam.

(28)

Tādēļ koriģējumi tika veikti visām izmaksām, kas radās starp importu un tālākpārdošanu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū. No šiem pārdevumiem atskaitīja arī saprātīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Procenti, ko izmantoja, lai aprēķinātu peļņu un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, bija atbilstoši tiem, kas norādīti saistītā uzņēmuma peļņas un zaudējumu pārskatā.

(29)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenām un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos veica atbilstošus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, komisijas maksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, ko bija samaksājis pieprasījuma iesniedzējs.

(30)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. No šā salīdzinājuma redzams, ka dempinga nebija.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvotā apstākļu maiņa ir ilglaicīga.

(32)

Izmeklēšanā konstatēja, ka negatīva bija arī indikatīvā dempinga starpība, kas aprēķināta attiecībā uz pārdošanas apjomiem, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz trešām valstīm bija eksportējis pieprasījuma iesniedzējs. Šie pārdošanas apjomi bija vairākas reizes lielāki nekā eksportam uz ES pārdotie apjomi.

(33)

Turklāt konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs kopš 2007. gada ir veicis ievērojamus ieguldījumus, lai uzlabotu savu ražošanas procesu un lai ražotu galveno izejvielu, kas vajadzīga attiecīgā ražojuma ražošanai. Šīs pārmaiņas jo īpaši samazināja izmaksas un tādējādi izskaidroja tiešo ietekmi uz uzņēmuma dempinga starpību. Šo apstākļu maiņu var uzskatīt par ilglaicīgu.

(34)

Tāpēc uzskatīja, ka diez vai apstākļi, kas izraisīja šīs starpposma pārskatīšanas sākšanu, tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, ka tas ietekmētu šīs starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi tika secināts, ka apstākļu maiņa uzskatāma par ilglaicīgu un antidempinga pasākuma piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav pamatota.

(35)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, ir lietderīgi grozīt antidempinga maksājumu, kas piemērojams pieprasījuma iesniedzēja veiktajam attiecīgā ražojuma importam, un noteikt to 0 % apmērā.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (12), 24. panta 1. punkta otro daļu nevienu ražojumu nepakļauj abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumiem, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga veikšanas vai eksporta subsidēšanas. Kā minēts iepriekš 9. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējam piemēro kompensācijas maksājumu. Tā kā antidempinga maksājums, kas pieprasījuma iesniedzējam noteikts saistībā ar attiecīgo ražojumu, ir 0 %, tad šajā gadījumā šāda situācija nepastāv.

(37)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ierosināt grozīt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(38)

Pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes ir ņemtas vērā, un, kur tas bija nepieciešams, galīgie konstatējumi ir attiecīgi grozīti,