20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/32

(1)

Visās dalībvalstīs 890–915 un 935–960 MHz frekvenču josla bija rezervēta un paredzēta publisko Eiropas šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumu darbībai saskaņā ar vienotu standartu, kurš noteikts Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (2), un papildināts ar Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikumu par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā (3) un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūciju par publisku Eiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotas ieviešanas Kopienā beidzamo posmu (GSM) (4).

(2)

Direktīva 87/372/EEK ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/114/EK (5), darot pieejamu 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslu (900 MHz joslu) arī universālajai mobilo telesakaru sistēmai (UMTS) un citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus līdztekus globālajai mobilo sakaru sistēmai (GSM), saskaņā ar tehniskajiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Lēmumam Nr. 676/2002/EK (turpmāk – “Radiofrekvenču spektra lēmums”). Tāpēc jāpieņem tehniski pasākumi, lai nodrošinātu GSM un citu sistēmu līdzāspastāvēšanu 900 MHz joslā.

(3)

1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla (1 800 MHz josla) jau ir pieejama GSM sistēmu darbībai, un to šobrīd izmanto GSM sistēmas visā Eiropā. Piekļuve 1 800 MHz joslai, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 900 MHz joslai, būtu jāattiecina arī uz citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus līdztekus GSM sistēmām.

(4)

Pašreizējais GSM izmantojums 1 800 MHz frekvenču joslā ir aizsargājams visā Kopienā, kamēr vien pēc šī pakalpojuma ir vērā ņemams pieprasījums, – atbilstīgi Direktīvā 87/372/EEK piemērotajam principam par GSM lietojuma aizsardzību 900 MHz joslā.

(5)

Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu Komisija 2006. gada 5. jūlijā pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru pārvalžu konferenci (turpmāk – “CEPT”) izstrādāt pēc iespējas mazāk ierobežojošus tehniskos nosacījumus attiecībā uz frekvenču joslām, ko aplūko WAPECS (bezvadu piekļuves politika elektronisko sakaru pakalpojumiem) kontekstā un kas ietver arī 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu.

(6)

Tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojuma neitralitāte ir politikas mērķi, ko Radiofrekvenču spektra politikas grupas (turpmāk – RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā par WAPECS dalībvalstis atbalstījušas, lai nodrošinātu elastīgāku spektra izmantojumu. RSPG atzinumā par WAPECS teikts, ka minētie politikas mērķi jāievieš pakāpeniski, nevis pēkšņi, lai tādējādi izvairītos no tirgus traucējumiem. Komisija tās uzskatus par elastīgāku radiofrekvenču spektra izmantojumu izklāstījusi Komisijas paziņojumā “Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību” (6), kurā cita starpā uzsver, ka līdz ar spektra elastīga izmantojuma ieviešanu elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām nepieciešams saskaņots un samērīgs risinājums attiecībā uz otrās un trešās paaudzes mobilo sakaru frekvenču joslām.

(7)

Atbilstīgi Direktīvā 87/372/EEC piemērotajam principam par 900 MHz joslas pieejamības paplašināšanu, arī līdz šim GSM izmantotajai 1 800 MHz joslai jābūt paredzētai GSM un citām sauszemes sistēmām, kas līdztekus GSM sistēmām spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus; turklāt dalībvalstu pienākums ir īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai GSM sistēmu nepārtrauktu darbību aizsargātu no kaitīgiem traucējumiem.

(8)

Jānodrošina jebkuras citas 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā ieviestās sistēmas tehniskā savietojamība gan ar blakustīkliem, ko minētajās joslās apsaimnieko citi tiesību turētāji, gan tehniskā savietojamība ar 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas blakusjoslu izmantojumu.

(9)

Runājot par harmonizācijas pasākumiem saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, tehnisko savietojamību uzskatāmi parāda savietojamības pētījumi, ko CEPT veikusi Komisijas uzdevumā. Minētie pētījumi varētu palīdzēt definēt tehniskos nosacījumus, lai tādējādi nodrošinātu, ka līdztekus varētu darboties arvien vairāk sauszemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus. Ir jāizveido minēto tehniski savietojamo sistēmu saraksts, kurā Komisijai ar Radiofrekvenču spektra komitejas palīdzību un saskaņā ar WAPECS principiem pēc vajadzības jāizdara grozījumi, lai to sistēmu skaits, kam būtu harmonizēta piekļuve 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslai, laika gaitā arvien pieaugtu.

(10)

Pamatojoties uz tehniskiem pētījumiem, jo īpaši uz CEPT Elektronisko sakaru komitejas (ESK) 82. un 96. ziņojumu, un rīkojoties saskaņā ar 2006. gada 5. jūlijāCEPT 19. ziņojumā piešķirto pilnvarojumu, CEPT secināja, ka UMTS/900/1 800 tīklus pilsētās, priekšpilsētās un lauku apvidos var ieviest līdztekus GSM900/1 800 tīkliem, ja starp blakustīklu operatoru raidjoslām ir pietiekama distance.

(11)

Ņemot vērā tirgus pieprasījumu minētajās joslās ieviest UMTS, CEPT pilnvarojuma rezultātā gūtie secinājumi būtu piemērojami Kopienā un jāīsteno dalībvalstīs nekavējoties. Turklāt dalībvalstu pienākums ir gādāt, lai UMTS būtu pietiekami droša attiecībā uz blakusjoslu sistēmām.

(12)

Lai palielinātu elastību, vienlaikus harmonizētās joslās saglabājot elektronisko sakaru pakalpojumu nepieciešamo Eiropas mēroga pārklājumu, būtu arī jādod iespēja dalībvalstīm atļaut 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā (līdztekus GSM un citām noteiktām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus) ieviest arī citas sistēmas, ja vien tās nodrošina šādu sauszemes sistēmu līdzāspastāvēšanu.

(13)

Radiofrekvenču spektra tehniskajā pārvaldībā ietilpst radiofrekvenču spektra harmonizācija un piešķiršana. Minētajai harmonizācijai jāatspoguļo Kopienas līmenī noteiktu vispārējo politikas principu prasības. Tomēr radiofrekvenču spektra tehniskā pārvaldība neattiecas nedz uz piešķiršanas un licencēšanas procedūrām (tostarp uz darbības ilgumu), nedz arī uz lēmuma pieņemšanu par to, vai radiofrekvenču piešķiršanas procesā izmantojamas konkursu procedūras.

(14)

Valstu pašreizējās situācijas atšķirības var radīt konkurences traucējumus. Spēkā esošie reglamentējošie noteikumi ir instrumenti, kurus izmantojot, dalībvalstis šīs problēmas var risināt samērīgi, nediskriminējoši, objektīvi, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 87/372/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (8).

(15)

Uz radiofrekvenču spektra izmantošanu attiecas Kopienas tiesību aktu prasības sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9) un Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai (10). Radioiekārtu atbilstību veselības aizsardzības prasībām nodrošina šo iekārtu atbilstība pamatprasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (11).

(16)

Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu 900 MHz un 1 800 MHz joslas efektīvu izmantojumu, pārvaldēm jāturpina pētījumi, lai uzlabotu efektivitāti un inovatīvu izmantojumu. Ar nolūku pārskatīt šo lēmumu tā, lai tas attiektos arī uz papildu tehnoloģijām, minētie pētījumi, kā arī turpmākus uzdevumus īstenojot veiktie CEPT pētījumi varētu uzskatāmi parādīt, ka līdztekus GSM un UMTS arī citas sistēmas spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru sauszemes pakalpojumus un (īstenojot piemērotus pasākumus) tehnisko savietojamību ar GSM un UMTS.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

a)

“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētajiem GSM standartiem, jo īpaši EN 301 502 un EN 301 511;

b)

“900 MHz josla” ir 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču josla;

c)

“1 800 MHz josla” ir 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla.

a)

šādas sistēmas iespējams izmantot līdztekus GSM sistēmām;

b)

šādas sistēmas iespējams izmantot līdztekus citām pielikumā uzskaitītajām sistēmām gan to apraides dalībvalstī, gan kaimiņdalībvalstu teritorijā.