I PIELIKUMS

EK detaļas tipa apstiprinājuma nosacījumi

1.   DEFINĪCIJA

1.1.	“Apgāšanās aizsargkonstrukcija” (drošības kabīne vai karkass), še turpmāk “aizsardzības konstrukcija”, ir tāda konstrukcija uz traktora, kuras galvenais mērķis ir novērst vai ierobežot vadītājam apdraudējumu, ko izraisa traktora apgāšanās, to parasti lietojot.

1.2.	Konstrukcijām, kas minētas 1.1. punktā, ir raksturīgi, ka II un III pielikumā noteiktajos testos to iekšienē ir nodrošināta brīva telpa, kas ir pietiekami liela, lai aizsargātu vadītāju.

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1.	Visām aizsardzības konstrukcijām un to stiprinājumiem pie traktora jābūt projektētām un veidotām tā, lai tās atbilstu 1. punktā noteiktajam galvenajam mērķim.

2.2.	Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildītas II un III pielikuma prasības.

3.   EK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.	EK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz aizsardzības konstrukcijas izturību un tās stiprinājuma pie traktora izturību iesniedz traktora ražotājs vai aizsardzības konstrukcijas ražotājs, vai arī viņa pilnvarotie pārstāvji.

3.2.

EK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentos trīs eksemplāros un šo: — vispārīgu konstrukcijas rasējumu, kas atbilst rasējumā atzīmētajam mērogam vai kur norādīti aizsardzības konstrukcijas galvenie izmēri. Šajā rasējumā jo īpaši attēlo stiprinājuma detaļas, — fotogrāfijas sānskatā un skatā no aizmugures, parādot stiprinājuma detaļas, — īsu aizsardzības konstrukcijas aprakstu, ieskaitot uzbūves tipu, precīzas ziņas par stiprinājumu pie traktora un, ja vajadzīgs, precīzas ziņas par apšuvumu, piekļuves un evakuācijas veidus, precīzas ziņas par iekšējo apšuvumu un ierīcēm ilgstošas velšanās novēršanai, kā arī precīzas ziņas par apsildīšanu un vēdināšanu, — precīzas ziņas par konstrukcijas elementos izmantotajiem materiāliem, ieskaitot stiprinājuma kronšteinus un stiprinājuma skrūves (sk. V pielikumu).

3.3.	Traktoru, kas pieder pie to traktoru tipa, kuriem paredzēta aizsardzības konstrukcija, kas jāapstiprina, nodod tehniskajā dienestā, kurš atbildīgs par detaļas tipa apstiprinājuma testu veikšanu. Šādu traktoru aprīko ar aizsardzības konstrukciju.

3.4.

EK detaļas tipa apstiprinājuma turētājs var lūgt to attiecināt arī uz citiem traktoru tipiem. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi EK detaļas tipa sākotnējo apstiprinājumu, piešķir minēto attiecinājumu, ja apstiprinātā aizsardzības konstrukcija un traktora tips(-i), kam lūdz minēto attiecinājumu, atbilst šādiem nosacījumiem: — nenoslogota traktora masa, kā noteikts II pielikuma 1.3. punktā, nepārsniedz testēto atsauces masu vairāk kā par 5 %, — stiprinājuma metode un traktora detaļas, pie kurām veic piestiprināšanu, ir vienādas, — visas detaļas, piemēram, dubļusargi un motora pārsegi, kas varētu balstīt aizsardzības konstrukciju, ir vienādas, — sēdekļa novietojums un kritiskie izmēri aizsardzības konstrukcijā, kā arī aizsardzības konstrukcijas un traktora relatīvais novietojums ir tāds, ka visos testos būtu jāpaliek klīrensa zonai novirzītās konstrukcijas aizsardzībai.

4.   MARĶĒJUMI

4.1.

Katrai aizsardzības konstrukcijai, kas atbilst apstiprinātajam tipam, ir šāds marķējums: 4.1.1. preču zīme vai tirdzniecības nosaukums; 4.1.2. detaļas tipa apstiprinājuma zīme, kas atbilst paraugam VI pielikumā; 4.1.3. aizsardzības konstrukcijas sērijas numurs; 4.1.4. traktora(-u) marka un tips(-i), kam paredzēta aizsardzības konstrukcija.

4.2.	Visiem šiem datiem jābūt uz neliela izmēra plāksnītes.

4.3.	Šiem marķējumiem jābūt labi saskatāmiem, skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem.

II PIELIKUMS

Aizsardzības konstrukciju un to stiprinājuma pie traktora izturības testēšanas nosacījumi

1.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1.   Testa mērķi

Testi, ko veic, izmantojot īpašas ierīces, ir paredzēti, lai imitētu slodzi, kādai pakļauj aizsardzības konstrukciju, ja traktors apgāžas. Šie testi, kas aprakstīti III pielikumā, ļauj novērot aizsardzības konstrukcijas izturību un visu to kronšteinu izturību, ar kuriem tā piestiprināta pie traktora, kā arī visas traktora detaļas, kas pārnes testa spēku.

1.2.   Sagatavošanās testam

1.2.1.   Aizsardzības konstrukcijām jāatbilst ražojumu sērijas specifikācijai. To piestiprina saskaņā ar ražotāja noteikto piestiprināšanas metodi vienam no traktoriem, kam tā ir projektēta. Lai veiktu testu, nav vajadzīgs viss traktors, tomēr aizsardzības konstrukcija un traktora detaļas, pie kurām to piestiprina testa vajadzībām, ir no iekārtas darba kārtībā, še turpmāk “ierīce”.

1.2.2.   Ierīci nostiprina pie atbalsta plātnes, lai detaļas, kas savieno ierīci un atbalsta plātni, ievērojami nenovirzītos attiecībā pret noslogoto aizsardzības konstrukciju. Pati ierīces stiprinājuma metode pie atbalsta plātnes nedrīkst būt tāda, ka tiek pārveidota ierīces izturība.

1.2.3.   Ierīce jānostiprina vai jāpārveido tā, lai visu enerģiju absorbētu aizsardzības konstrukcija un tās stiprinājums pie traktora nekustīgajām detaļām.

1.2.3.1.   Lai izpildītu 1.2.3. punkta prasības, modifikācija bloķē visu traktora ritošo balstiekārtas sistēmu tā, lai nodrošinātu, ka tā neabsorbē testa enerģiju.

1.2.4.   Testu vajadzībām traktors jāaprīko ar visām ražojumu sērijas konstrukcijas detaļām, kas varētu ietekmēt aizsardzības konstrukcijas izturību vai kas varētu būt vajadzīgas izturības testam.

Jāpiemontē arī detaļas, kas varētu radīt apdraudējumu klīrensa zonā, tā, lai tās varētu pārbaudīt nolūkā noskaidrot, vai ir izpildītas 4. punkta prasības.

Pirms testa jānoņem visas aprīkojuma detaļas, ko vadītājs pats var noņemt. Ja, lietojot traktoru, pastāv iespēja atvērt durvis un logus vai tos noņemt, tie testa laikā jāatstāj vaļā vai jānoņem, lai tie nepalielinātu apgāšanās aizsargkonstrukcijas izturību. Ja, traktoram apgāžoties, tie šādā stāvoklī rada draudus vadītājam, šis fakts jāpiemin testa ziņojumā.

1.3.   Traktora masa

Atsauces masa mt, ko izmanto formulā (sk. III pielikumu), lai aprēķinātu enerģijas un saspiešanas spēku, ir vismaz Direktīvas 2003/37/EK I pielikuma 2.1.1. punktā noteiktā masa (t. i., izņemot neobligātās palīgierīces, taču ieskaitot dzesētāju, eļļas, degvielu, instrumentus un vadītāju), kam pieskaita arī aizsardzības konstrukcijas masu, un tā nepārsniedz 75 kg.

Nav iekļauta neobligātā priekšējā un aizmugurējā masa, riepu balasts, montētie instrumenti vai jebkuras specifiskas detaļas.

2.   APARATŪRA UN APRĪKOJUMS

2.1.   Horizontālās slogošanas testi (sānu un gareniskie)

2.1.1.   Materiāls, aprīkojums un piesaistes līdzekļi, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka ierīce ir stingri nostiprināta uz atbalsta plātnes neatkarīgi no riepām, ja tādas ir piemontētas.

2.1.2.   Horizontālā spēka pielikšanas veids aizsardzības konstrukcijai ar nelokāmu sviru, kā parādīts IV pielikuma 1. un 2. attēlā.

2.1.2.1.   Nelokāmās sviras vertikālās virsmas izmērs ir 150 mm.

2.1.2.2.   Jāparedz, ka slodzi var vienmērīgi sadalīt parastajā slogojuma virzienā un gar sviru, kuras garumu izsaka kāds no skaitļa 50 precīziem daudzkārtņiem starp 250 un 700 mm.

2.1.2.3.   Sviras šķautņu, kas saskaras ar aizsardzības konstrukciju, maksimālais liekuma rādiuss ir 50 mm.

2.1.2.4.   Universālos savienojumus vai to ekvivalentus pievieno, lai nodrošinātu, ka slogošanas iekārta neierobežo konstrukcijas griešanos vai liekšanos nevienā virzienā, izņemot slodzes virzienu.

2.1.2.5.   Ja aizsardzības konstrukcijas horizontālais garums, kam jāpieliek slodze, nav taisna līnija, kas ir perpendikulāra slodzes pielikšanas virzienam, telpu piepilda tā, lai slodzi sadalītu visā tās garumā.

2.1.3.   Iekārtas aizsardzības konstrukcijas un traktora nekustīgo daļu, pie kurām tā piestiprināta, absorbētās enerģijas mērīšanai, cik vien tas tehniski iespējams, piemēram, mērot pielikšanas virzienā pielikto spēku un atbilstošās novirzes attiecībā pret punktu uz traktora šasijas.

2.1.4.   Līdzekļi, lai pārbaudītu, vai klīrensa zona testa laikā palikusi neskarta. Var izmantot kādu ierīci saskaņā ar IV pielikuma 6.a, 6.b un 6.c attēlu.

2.2.   Saspiešanas testi (aizmugurējie un frontālie)

2.2.1.   Materiāls, aprīkojums un piesaistes līdzekļi, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka traktors neatkarīgi no riepām ir stingri nostiprināts uz atbalsta plātnes.

2.2.2.   Vertikāla spēka pielikšanas līdzekļi aizsardzības konstrukcijai, kā parādīts IV pielikuma 3. attēlā, ieskaitot nekustīgu trieciena siju, kas ir 250 mm plata.

2.2.3.   Aprīkojums kopējā vertikāli pieliktā spēka mērīšanai.

2.2.4.   Līdzekļi, lai pārbaudītu, vai klīrensa zona testa laikā ir palikusi neskarta. Var izmantot kādu ierīci saskaņā ar IV pielikuma 6.a, 6.b un 6.c attēlu.

2.3.   Pieļaujamās pielaides mērījumos

2.3.1.   Izmēri: ± 3 mm.

2.3.2.   Novirze: ± 3 mm.

2.3.3.   Traktora masa: ± 20 kg.

2.3.4.   Slodzes un spēki: ± 2 %.

2.3.5.   Slodzes virziens: III pielikumā norādītā atkāpe no horizontālā un vertikālā virziena:

—	testa sākumā nulles slodze: ± 2°,

—	testa laikā pakļauts slodzei: 10° virs un 20° zem horizontāles. Šīm novirzēm vajadzētu būt pēc iespējas mazām.

3.   TESTI

3.1.   Vispārīgas prasības

3.1.1.   Testu secība

3.1.1.1.   Testu secība ir šāda:

3.1.1.1.1.

Gareniskā slogošana (III pielikuma 1.2. punkts) Traktoriem, kam masa uz aizmugurējiem riteņiem ir vismaz 50 % no 1.3. punktā noteiktās masas, garenisko slogošanu veic no aizmugures (1. gadījums). Pārējiem traktoriem garenisko slogošanu veic no priekšas (2. gadījums).

3.1.1.1.2.

Pirmais saspiešanas tests Pirmo saspiešanas testu veic tajā pašā aizsardzības ierīces galā, kurā garenisko slogošanu, t. i., — aizmugurē 1. gadījumā (III pielikuma 1.5. punkts) vai — priekšā 2. gadījumā (III pielikuma 1.6. punkts).

3.1.1.1.3.

Sānu slogošana (III pielikuma 1.3. punkts)

3.1.1.1.4.

Otrais saspiešanas tests Otro saspiešanas testu veic gareniskajai slogošanai pretējā aizsardzības konstrukcijas galā, t. i., — priekšā 1. gadījumā (III pielikuma 1.6. punkts) vai — aizmugurē 2. gadījumā (III pielikuma 1.5. punkts).

3.1.1.1.5.

Otrā gareniskā slogošana (III pielikuma 1.7. punkts) Otro garenisko slogošanu veic traktoriem, kas aprīkoti ar aizsardzības konstrukciju, kuru paredzēts sašķiebt, ja gareniskās slogošanas virziens (sk. 3.1.1.1.1. punktu) nebūtu sašķiebis aizsardzības konstrukciju.

3.1.1.2.   Ja testa laikā kāda atturošā aprīkojuma daļa salūst vai pārvietojas, testu sāk no sākuma.

3.1.1.3.   Testu laikā traktoru vai aizsardzības konstrukciju nedrīkst labot vai mainīt.

3.1.2.   Šķērsbāze

Riteņus nomontē vai šķērsbāzi iestata tā, lai nodrošinātu, ka testu laikā nenotiek nekāda mijiedarbība ar aizsardzības konstrukciju.

3.1.3.   Apdraudējumu neradošu detaļu noņemšana

Visas traktora un aizsardzības konstrukcijas detaļas, kas pilnā komplektācijā aizsargā vadītāju, ieskaitot aizsardzību pret laika apstākļiem, pārbaudei piegādā komplektācijā ar traktoru.

Aizsardzības konstrukcija, kas jātestē, nav jāaprīko ar priekšējo stiklu vai sānu stikliem vai aizmugures stikliem, kas izgatavoti no aizsargstikla vai līdzīga materiāla, nedz ar kādiem atdalāmiem paneļiem, veidgabaliem un armatūru, kas nestiprina konstrukciju un kas nevar radīt apdraudējumu apgāšanās gadījumā.

3.1.4.   Mēraparatūra

Aizsardzības konstrukcijā uzstāda vajadzīgo aprīkojumu, lai iegūtu datus, kas vajadzīgi, lai uzzīmētu spēka un novirzes diagrammu (sk. IV pielikuma 4. attēlu). Kopējo un pastāvīgo aizsardzības konstrukcijas novirzi mēra un atzīmē katrā testa stadijā (sk. IV pielikuma 5. attēlu).

3.1.5.   Slogošanas virziens

Traktoram, kura sēdeklis neatrodas uz traktora vidus plaknes un/vai ierīces nesimetriskas izturības gadījumā sānu slogošanu veiks tajā pusē, kurā testu laikā visdrīzāk varētu notikt klīrensa zonas ierobežošana (sk. arī III pielikuma 1.3. punktu).

4.   APSTIPRINĀJUMA NOSACĪJUMI

4.1.   EK detaļas tipa apstiprinājumam pieteiktu aizsardzības konstrukciju uzskata par atbilstīgu izturības prasībām, ja pēc testiem tā atbilst šādiem nosacījumiem:

4.1.1.

Neviena klīrensa zonas daļa, kā aprakstīts III pielikuma 3.2. punktā, neietilpst aizsargkonstrukcijā vai nepaliek bez aizsardzības III pielikuma 1.2., 1.3., 1.5., 1.6. un vajadzības gadījumā 1.7. punktā norādītajos testos. Ja ir veikts pārslodzes tests, spēks, ko pieliek, ja norādīto enerģiju absorbē, pārsniedz 0,8 Fmax, kas rodas gan galvenajā testā, gan attiecīgajā pārslodzes testā (sk. IV pielikuma 4.b un 4.c zīmējumu).

4.1.2.

Testu laikā aizsardzības konstrukcija nedrīkst ierobežot sēdekļa konstrukciju.

4.1.3.

Brīdī, kad katrā norādītajā horizontālās slogošanas testā ir sasniegts vajadzīgais enerģijas līmenis, spēks pārsniedz 0,8 Fmax.

4.2.   Turklāt nav citu pazīmju, kas radītu īpašu apdraudējumu vadītājam, piemēram, nepietiekams polsterējums jumta iekšpusē vai citur, kur varētu atsisties vadītāja galva.

5.   TESTA ZIŅOJUMS

5.1.   Testa ziņojumu pievieno VII pielikumā minētajam EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātam. Ziņojuma noformējums ir tāds, kā parādīts V pielikumā. Tajā iekļauj šo:

5.1.1.

Vispārīgu aizsardzības konstrukcijas formas un uzbūves aprakstu (sk. V pielikumu par obligātajiem izmēriem), ieskaitot noteikumus par parastu ieeju, izeju un avārijas izeju; noteikumus par sildīšanas un vēdināšanas sistēmām un pārējām iekārtām, ja tās ir pieejamas un ja tās varētu ietekmēt klīrensa zonu vai radīt apdraudējumu.

5.1.2.

Sīkas ziņas par īpašu aprīkojumu, piemēram, ierīcēm, kas novērš traktora ilgstošu velšanos.

5.1.3.

Visa iekšējā polsterējuma īsu aprakstu.

5.1.4.

Pārskatu par izmantotā priekšējā stikla un stiklojuma tipu, kā arī pievienoto EK vai citu apstiprinājuma marķējumu.

5.2.   Ja EK detaļas tipa apstiprinājumu attiecina uz citiem traktoru tipiem, ziņojumā iekļauj precīzas atsauces uz sākotnējo EK detaļas tipa apstiprinājuma ziņojumu, kā arī precīzas norādes attiecībā uz I pielikuma 3.4. punktā noteiktajām prasībām.

5.3.   Ziņojumā skaidri jānorāda testēšanai izmantotā traktora tips (marka, tips un komercapraksts utt.) un tipi, kam ir paredzētas aizsardzības konstrukcijas.

6.   SIMBOLI

mt	=	traktora atsauces masa (kg), kā noteikts 1.3. punktā
D	=	ierīces novirze (mm) slodzes pielikšanas punktā un saistībā ar slodzes pielikšanu
D'	=	ierīces novirze (mm) aprēķinātajai vajadzīgajai enerģijai
F	=	statiskās slodzes spēks (N) (ņūtonos)
Fmax	=	maksimālais statiskās slodzes spēks slogošanas laikā (N), izņemot pārslogošanu
F'	=	spēks vajadzīgajai aprēķinātajai enerģijai
F-D	=	spēka un novirzes līkne
Eis	=	tās enerģijas pievade, kura jāabsorbē sānu slogošanas laikā (J) (džoulos)
Eil 1	=	tās enerģijas pievade, kura jāabsorbē gareniskās slogošanas laikā (J)
Eil2	=	tās enerģijas pievade, kura jāabsorbē, veicot otro garenisko slogošanu (J)
Fr	=	saspiešanas testā pieliktais spēks (N)
Ff	=	priekšā pieliktais spēks saspiešanas testā (N)

III PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA

1.   HORIZONTĀLĀS SLOGOŠANAS TESTI UN SASPIEŠANAS TESTI

1.1.   Vispārīgi noteikumi horizontālās slogošanas testiem

1.1.1.   Aizsardzības konstrukcijai pieliktās slodzes sadala ar nelokāmu sviru, kas atbilst II pielikuma 2.1.2. punktā noteiktajai specifikācijai un ko novieto parastajā slodzes pielikšanas virzienā, nelokāmo sviru var aprīkot tā, lai novērstu tās novirzes uz sāniem. Novirzes koeficients slogošanas laikā nedrīkst pārsniegt 5 mm/s. Pieliekot slodzi, F un D reģistrē vienlaicīgi pēc 15 mm vai mazākas novirzes intervāliem, lai nodrošinātu precizitāti. Pēc sākotnējās slodzes pielikšanas slodzi nesamazina līdz testa beigām, taču, ja vēlas, ir atļauts pārtraukt slodzes palielināšanu, piemēram, lai reģistrētu mērījumus.

1.1.2.   Ja konstrukcijas elements, kam jāpieliek slodze, saliecas, jāievēro II pielikuma 2.1.2.5. punktā noteiktā specifikācija. Slodzes pielikšanai tomēr jāatbilst iepriekšējā 1.1.1. punkta un II pielikuma 2.1.2. punkta prasībām.

1.1.3.   Ja slodzes pielikšanas punktā nav nevienas šķērssijas, testam var izmantot aizstājēju testa siju, kas nepalielina konstrukcijas izturību.

1.1.4.   Konstrukciju pārbauda vizuāli pēc slodzes noņemšanas pēc katra slogošanas testa beigām. Ja slogošanas laikā parādījušās plaisas vai plīsumi, pirms uzsāk nākamo slogošanu II pielikuma 3.1.1.1. punktā minētajā secībā, veic turpmāk 1.4. punktā precizēto pārslodzes testu.

1.2.   Gareniskā slogošana (sk. IV pielikuma 2. attēlu)

Slodzi pieliek horizontāli un paralēli traktora vertikālajai vidus plaknei.

Traktoriem, uz kuru aizmugurējiem riteņiem ir vismaz 50 % masas, kā noteikts II pielikuma 1.3. punktā, garenisko aizmugurējo slodzi un šķērsslodzi pieliek aizsargkonstrukcijas gareniskās vidusplaknes dažādās pusēs. Traktoriem, uz kuru priekšējiem riteņiem ir vismaz 50 % masas, gareniskā priekšējā slodze ir tajā pašā aizsargkonstrukcijas gareniskās vidusplaknes pusē, kur sānu slodze.

To pieliek visaugstāk esošajai aizsargkonstrukcijas uzbūves šķērssijai (t. i., tai daļai, kura apgāšanās gadījumā pirmā saskartos ar zemi).

Slodzes pielikšanas punkts atrodas vienu sestdaļu no aizsargkonstrukcijas virsas izmēra uz iekšpusi no ārējā stūra. Par aizsargkonstrukcijas platumu uzskata attālumu starp divām līnijām, kas paralēlas traktora vertikālajai vidus plaknei, kas pieskaras visvairāk uz āru izvirzītajām aizsargkonstrukcijas daļām horizontālajā plaknē, kura pieskaras visaugstākajai šķērssijai.

Sijas garums nav mazāks par vienu trešdaļu no aizsargkonstrukcijas platuma (kā iepriekš aprakstīts) un nepārsniedz šo lielumu vairāk kā par 49 mm.

Garenisko slogošanu veic no aizmugures vai priekšas, kā noteikts II pielikuma 3.1.1.1. punktā.

Testu pārtrauc, kad:

a)	deformācijas potenciālā enerģija, ko absorbē aizsargkonstrukcija, ir vienāda vai lielāka nekā vajadzīgā enerģijas pievade Eil l (ja Eil l = 1,4 mt);

b)	konstrukcija ierobežo klīrensa zonu vai atstāj neaizsargātu klīrensa zonu.

1.3.   Sānu slogošana (sk. IV pielikuma 1. attēlu)

Slodzi pieliek horizontāli 90° grādu leņķī pret traktora vertikālo vidus plakni. To pieliek aizsardzības konstrukcijas augšējai malai 300 mm uz priekšu no sēdekļa atskaites punkta, sēdeklim atrodoties galējā aizmugurējā stāvoklī, kā noteikts turpmāk 2.3.1. punktā. Ja aizsardzības konstrukcijai ir kāds sānu izvirzījums, kas noteikti pirmais saskartos ar zemi, traktoram apgāžoties uz sāniem, slodzi pieliek tajā vietā. Ja traktors ir aprīkots ar grozāmu vadītāja vietu, slodzi pielieto apgāšanās aizsargkonstrukcijas augšējam galam pusceļā starp diviem sēdekļa atskaites punktiem.

Sija ir cik iespējams gara, taču ne vairāk kā 700 mm gara.

Testu pārtrauc, ja:

a)	spriedzes enerģija, ko absorbē aizsardzības konstrukcija, ir vienāda vai lielāka nekā vajadzīgā enerģijas pievade Eis (ja Eis = 1,75 mt); vai

b)	konstrukcija pārkāpj klīrensa zonu vai atstāj neaizsargātu klīrensa zonu.

1.4.   Pārslodzes tests (sk. IV pielikuma 4.a, 4.b un 4.c attēlu)

1.4.1.   Pārslodzes tests jāveic, ja spēks samazinās vairāk nekā par 3 % pēdējos 5 % iegūto noviržu, ja konstrukcija absorbē vajadzīgo enerģiju (sk. 4.b attēlu).

1.4.2.   Pārslodzes testā ietilpst pakāpeniska sākotnēji vajadzīgās enerģijas horizontālās slodzes palielināšana ar 5 % pieaugumu līdz ne vairāk kā 20 % pievienotas enerģijas (sk. 4.c attēlu).

1.4.2.1.   Pārslodzes tests ir apmierinošs, ja ikreiz pēc vajadzīgās enerģijas palielināšanas par 5 %, 10 % vai 15 %, spēks samazinās mazāk nekā par 3 % attiecībā uz 5 % pieaugumu un saglabājas vairāk nekā 0,8 Fmax.

1.4.2.2.   Pārslodzes tests ir apmierinošs, ja pēc tam, kad ierīce ir absorbējusi 20 % no pievienotās enerģijas, spēks pārsniedz 0,8 Fmax.

1.4.2.3.   Pārslodzes testa laikā ir pieļaujamas papildu plaisas vai plīsumi un/vai iekļuve klīrensa aizsardzības zonā vai klīrensa aizsardzības zonas trūkums elastīgas deformācijas dēļ. Pēc slodzes noņemšanas konstrukcija tomēr neieiet klīrensa zonā, kurai jābūt pilnīgi aizsargātai.

1.5.   Saspiešana aizmugurē

Siju novieto virs aizmugurējā augstākā konstrukcijas elementa, un rezultējošos saspiešanas spēkus novieto vertikālajā gareniskajā atskaites plaknē. Pieliek spēku Fr = 20 mt.

Ja aizsardzības konstrukcijas jumta aizmugurējā daļa neiztur pilnu saspiešanas spēku, spēku piemēro, līdz jumts ir novirzīts līdz saskarei ar plakni, kas savieno aizsardzības ierīces augšējo daļu ar to traktora aizmugurējo daļu, kura spēj balstīt transportlīdzekļa masu apgāšanās gadījumā. Tad spēku noņem un traktoru vai slogošanas spēku novieto atpakaļ tā, lai sija atrastos virs tā aizsardzības konstrukcijas punkta, kurš atbalstītu traktoru pilnīgas apgāšanās gadījumā. Tad pieliek spēku Fr.

Spēku Fr pieliek vismaz piecas sekundes pēc vizuāli nosakāmas novirzīšanās pārtraukšanas.

Testu pārtrauc, ja konstrukcija pārkāpj klīrensa zonu vai atstāj neaizsargātu klīrensa zonu.

1.6.   Saspiešana priekšā

Siju novieto pār priekšējā augstāko konstrukcijas elementu, un rezultējošos saspiešanas spēkus novieto vertikālajā gareniskajā atskaites plaknē. Pieliek spēku Fr = 20 mt.

Ja aizsardzības konstrukcijas jumta priekšējā daļa neiztur pilnu saspiešanas spēku, spēku piemēro, līdz jumts ir novirzīts līdz saskarei ar plakni, kas savieno aizsardzības konstrukcijas augšējo daļu ar traktora priekšējo daļu, kura spēj atbalstīt transportlīdzekļa masu apgāšanās gadījumā. Tad spēku noņem un traktoru vai slogošanas spēku novieto atpakaļ tā, lai sija atrastos virs aizsardzības konstrukcijas punkta, kas atbalstītu traktoru pilnīgas apgāšanās gadījumā. Tad pieliek spēku Ff.

Spēku Ff pieliek vismaz piecas sekundes pēc vizuāli nosakāmas novirzīšanās pārtraukšanas.

Testu pārtrauc, ja konstrukcija pārkāpj klīrensa zonu vai atstāj neaizsargātu klīrensa zonu.

1.7.   Otrā gareniskā slogošana

Slodzi pieliek horizontāli paralēli traktora vertikālajai vidus plaknei.

Otru garenisko slogošanu veic no aizmugures vai priekšas, kā noteikts II pielikuma 3.1.1.1. punktā.

Attiecībā pret 1.2. punktā minēto garenisko slogošanu to veic pretējā virzienā un vistālākajā stūrī.

Slodzi pieliek visaugstāk esošajai aizsardzības konstrukcijas uzbūves šķērssijai (t. i., tai daļai, kura apgāšanās gadījumā saskartos ar zemi).

Slodzes pielikšanas punkts atrodas vienu sestdaļu no aizsardzības konstrukcijas virsas izmēra uz iekšpusi no ārējā stūra. Par aizsardzības konstrukcijas platumu uzskata attālumu starp divām līnijām, kas ir paralēlas traktora vidus plaknei un kas pieskaras visvairāk uz āru izvirzītajām aizsardzības konstrukcijās daļām horizontālajā plaknē, kura pieskaras visaugstākajai šķērssijai.

Sijas garums nav mazāks par vienu trešdaļu aizsardzības konstrukcijas platuma (kā iepriekš aprakstīts) un nepārsniedz šo lielumu vairāk kā par 49 mm.

Testu pārtrauc, ja:

a)	spriedzes enerģija, ko absorbē konstrukcija, ir vienāda vai lielāka nekā vajadzīgā enerģijas pievade Eil2 (ja Eil2 = 0,35 mt);

b)	konstrukcija pārkāpj klīrensa zonu vai atstāj neaizsargātu klīrensa zonu.

2.   KLĪRENSA ZONA

2.1.   Klīrensa zona ir attēlota IV pielikuma 6. attēlā, un to nosaka saistībā ar vertikālo atskaites plakni, kas parasti ir gareniska attiecībā pret traktoru un iet cauri 2.3. punktā aprakstītajam sēdekļa atskaites punktam un stūres rata centram. Uzskata, ka slodzes pielikšanas laikā atskaites plakne pārvietojas horizontāli ar sēdekli un stūres ratu, tomēr paliek perpendikulāra traktora vai aizsardzības konstrukcijas grīdai, ja tā ir elastīgi montēta.

Ja stūres rats ir regulējams, tas būtu jānovieto parastā braukšanas stāvoklī.

2.2.   Par zonas robežām uzskata šīs:

2.2.1.   tās vertikālās plaknes 250 mm katrā atskaites plaknes pusē, kuras iet 300 mm uz augšu no sēdekļa atskaites punkta;

2.2.2.   paralēlās plaknes, kas iet no 2.2.1. punktā minētās plaknes augšējās malas vismaz 900 mm uz augšu virs sēdekļa atskaites punkta un kas ir vērstas tā, ka augšējā mala plaknei tajā pusē, no kuras pieliek slodzi, ir vismaz 100 mm no atskaites plaknes;

2.2.3.   horizontālu plakni 900 mm virs sēdekļa atskaites punkta;

2.2.4.   noliektu plakni, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei un pie kā pieder punkts 900 mm tieši virs sēdekļa atskaites punkta un sēdekļa atzveltnes galējā aizmugurējā punkta;

2.2.5.   virsmu, kas vajadzības gadījumā ir liekta, ar vairākām atskaites plaknei perpendikulārām taisnām līnijām, kuras iet uz leju no sēdekļa galējā aizmugurējā punkta, kas saskaras ar sēdekļa atzveltni garuma dēļ;

2.2.6.   līklīniju virsmu, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei, ar 120 mm rādiusu, kurš ir tangenciāls 2.2.3. un 2.2.4. punktā minētajām plaknēm;

2.2.7.   līklīniju virsmu, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei, ar 900 mm rādiusu, kurš iet 400 mm tangenciāli uz priekšu no 2.2.3. punktā minētās plaknes punktā, kas ir 150 mm uz priekšu no sēdekļa atskaites punkta;

2.2.8.   noliektu plakni, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei un pieskaras 2.2.7. punktā minētās virsmas priekšējai malai un atrodas 40 mm no stūres rata. Ja stūres rats atrodas augstu, šo plakni aizstāj 2.2.7. punktā minētās virsmas tangentes plakne;

2.2.9.   vertikālu plakni, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei, 40 mm uz priekšu no stūres rata;

2.2.10.   horizontālu plakni, kas iet caur sēdekļa atskaites punktu;

2.2.11.   ja traktors ir aprīkots ar grozāmu vadītāja vietu, brīvo telpu veido divu brīvu telpu kopums, ko nosaka stūres rata un sēdekļa divi stāvokļi;

2.2.12.   ja traktoru var aprīkot ar papildu sēdekļiem, testi balstās uz sēdekļu atskaites punktu summāro brīvo telpu visiem iespējamiem sēdekļu variantiem. Apgāšanās aizsargkonstrukcija nedrīkst kaut daļēji aizņemt summāro brīvo telpu ap dažādiem sēdekļa atskaites punktiem;

2.2.13.   ja pēc testa veikšanas piedāvā jaunu sēdekļa izvietojumu, izdara aprēķinus, lai noskaidrotu, vai brīvā telpa ap jauno sēdekļa balsta punktu pilnībā iekļaujas iepriekš noteiktajā brīvajā telpā. Ja tas tā nav, jāveic jauns tests.

2.3.   Sēdekļa atrašanās vieta un sēdekļa atskaites punkts

2.3.1.   Lai noteiktu klīrensa zonu, kas minēta 2.1. punktā, sēdeklis atrodas galējā aizmugurējā punktā visā horizontālās regulēšanas diapazonā. To iestata augstākajā vertikālās regulēšanas diapazona punktā, ja to regulē neatkarīgi no horizontālā stāvokļa.

Atskaites punktu nosaka, lietojot IV pielikuma 7. un 8. attēlā parādīto aparatūru, lai imitētu cilvēka radītu slodzi. Aparatūra sastāv no sēdekļa iedobuma plāksnes un atzveltnes plāksnes. Apakšējo atzveltnes plāksni pievieno iegurņa kaula pauguru (A) un krustu (B) apvidū, (B) savienojuma augstumu var regulēt.

2.3.2.   Atskaites punktu nosaka kā punktu sēdekļa gareniskajā vidus plaknē, ja apakšējās atzveltnes tangenciālā plakne un horizontālā plakne krustojas. Šī horizontālā plakne sadala sēdekļa iedobuma plāksnes apakšējo virsmu 150 mm pirms iepriekšminētās tangentes.

2.3.3.   Ja sēdeklim ir brīvs atsperes piekares gājiens neatkarīgi no tā, vai to var regulēt atbilstīgi vadītāja svaram, sēdekli iestata šā gājiena vidū.

Aparatūru novieto uz sēdekļa. Pēc tam to slogo ar 550 N spēku 50 mm pirms savienojuma (A), un atzveltnes plāksnes divas daļas viegli piespiež tangenciāli atzveltnei.

2.3.4.   Ja nav iespējams noteikt tangentes katram atzveltnes laukumam (zem un virs jostas vietas), būtu jārīkojas šādi:

2.3.4.1.

ja nav iespējams iegūt apakšējā laukuma noteiktu tangenti, atzveltnes plāksnes apakšējo daļu piespiež vertikāli pie atzveltnes;

2.3.4.2.

ja nav iespējams iegūt augšējā laukuma noteiktu tangenti, savienojumu (B) nostiprina 230 mm augstumā virs sēdekļa atskaites punkta, ja atzveltnes plāksnes apakšējā daļa atrodas vertikāli. Tad abas atzveltnes plāksnes daļas viegli piespiež pie atzveltnes.

3.   PĀRBAUDES UN MĒRĪJUMI, KAS JĀVEIC

3.1.   Klīrensa zona

Katra testa laikā aizsardzības konstrukciju pārbauda, lai noteiktu, vai kāda aizsardzības konstrukcijas daļa nav iekļuvusi klīrensa zonā ap vadītāja sēdekli, kā noteikts 2.1. punktā. Turklāt pārbauda aizsardzības konstrukciju, lai noteiktu vai kāda klīrensa zonas daļa nav palikusi aizsardzības konstrukcijas neaizsargāta. Šajā nolūkā uzskata, ka kāda klīrensa zonas daļa ir palikusi aizsardzības konstrukcijas neaizsargāta, ja kāda tās daļa ir saskārusies ar līdzenu zemi gadījumā, ja traktors ir apgāzies uz to pusi, no kuras pielika slodzi. Šajā nolūkā riepu un šķērsbāzes izmēri atbilst ražotāja norādītajam mazākajam platumam.

3.2.   Galīgā pastāvīgā novirze

Pēc testiem reģistrē aizsardzības konstrukcijas galīgo pastāvīgo novirzi. Šajā nolūkā pirms testa sākuma reģistrē galveno aizsardzības konstrukcijas elementu atrašanās vietu attiecībā pret sēdekļa atskaites punktu.

IV PIELIKUMS

ATTĒLI

1. attēls	:	Sānu slodzes pielikšanas vieta
2. attēls	:	Gareniskās aizmugurējās slodzes pielikšanas vieta
3. attēls	:	Izvietojuma paraugs saspiešanas testam
4a. attēls	:	Spēka/novirzes līkne – pārslodzes tests nav vajadzīgs
4.b attēls	:	Spēka/novirzes līkne – pārslodzes tests ir vajadzīgs
4.c attēls	:	Spēka/novirzes līkne – pārslodzes tests jāturpina
5. attēls	:	Terminu “pastāvīga novirze”, “elastīga novirze” un “kopējā novirze” attēlojums
6.a attēls	:	Klīrensa zonas sānskats
6.b attēls	:	Klīrensa zonas priekšējais/aizmugurējais skats
6.c attēls	:	Izometriskais skats
7. attēls	:	Sēdekļa atskaites punkta noteikšanas aparatūra
8. attēls	:	Sēdekļa atskaites punkta noteikšanas metode

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

ZĪMES

EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme sastāv no taisnstūra, kas ietver mazo burtu “e”, kam seko tās dalībvalsts atšķirības numurs, kura piešķīrusi detaļu tipa apstiprinājumu:

1 Vācijai,

2 Francijai,

3 Itālijai,

4 Nīderlandei,

5 Zviedrijai,

6 Beļģijai,

7 Ungārijai,

8 Čehijas Republikai,

9 Spānijai,

11 Apvienotajai Karalistei,

12 Austrijai,

13 Luksemburgai,

17 Somijai,

18 Dānijai,

19 Rumānijai,

20 Polijai,

21 Portugālei,

23 Grieķijai,

24 Īrijai,

26 Slovēnijai,

27 Slovākijai,

29 Igaunijai,

32 Latvijai,

34 Bulgārijai,

36 Lietuvai,

49 Kiprai,

50 Maltai.

Netālu no taisnstūra iekļauj arī EK detaļas tipa apstiprinājuma numuru, kas atbilst EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāta numuram, ko izdod attiecībā uz aizsargkonstrukcijas tipa izturību un tās stiprinājuma pie traktora izturību.

EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes paraugs

EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi papildina ar papildu simbolu “S”.

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

EK Tipa apstiprinājuma nosacījumi

1.	Pieteikumu EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz aizsargkonstrukcijas izturību un tās stiprinājuma pie traktora izturību iesniedz traktora ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

2.	Traktoru, kas pārstāv traktora tipu, kam piemontēta pienācīgi apstiprināta aizsargkonstrukcija un tās stiprinājumi, nodod tehniskajā dienestā, kas ir atbildīgs par tipa apstiprinājuma testiem.

3.

Tehniskais dienests, kas atbildīgs par tipa apstiprinājumu testu veikšanu, pārbauda, vai apstiprinātais aizsargkonstrukcijas tips paredzēts montēšanai uz tā tipa traktora, kam ir pieprasīts tipa apstiprinājums. Jo īpaši tas pārliecinās, ka aizsargkonstrukcijas stiprinājums atbilst stiprinājumam, ko testēja, piešķirot EK detaļas tipa apstiprinājumu.

4.	EK tipa apstiprinājuma īpašnieks var lūgt to attiecināt uz citiem aizsargkonstrukciju tipiem.

5.

Kompetentās iestādes piešķir šādu attiecinājumu ar šādiem nosacījumiem: 5.1. jaunajam aizsargkonstrukcijas un tās stiprinājuma tipam ir piešķirts EK detaļas tipa apstiprinājums; 5.2. tas ir paredzēts montēšanai pie tāda tipa traktora, kuram ir pieprasīts EK tipa apstiprinājuma attiecinājums; 5.3. aizsargkonstrukcijas stiprinājums pie traktora atbilst stiprinājumam, ko testēja, piešķirot EK detaļas tipa apstiprinājumu.

6.	EK tipa apstiprinājuma sertifikātam attiecībā uz katru tipa apstiprinājumu vai tipa apstiprinājuma attiecinājumu, kas ir piešķirts vai atteikts, pievieno sertifikātu, kura paraugs redzams IX pielikumā.

7.

Ja pieteikumu EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz kādu traktoru tipu iesniedz vienlaicīgi ar pieprasījumu EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz kādu aizsargkonstrukcijas tipu, kas paredzēts montēšanai pie tā tipa traktora, kuram pieprasa EK tipa apstiprinājumu, 2. un 3. punktā noteiktās pārbaudes neveiks.

IX PIELIKUMS

X PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēta 13. pantā)

Padomes Direktīva 79/622/EEK (OV L 179, 17.7.1979., 1. lpp.)
Komisijas Direktīva 82/953/EEK (OV L 386, 31.12.1982., 31. lpp.)
1985. gada Pievienošanās akta I pielikuma IX.A.15.h) punkts (OV L 302, 15.11.1985., 213. lpp.)
Padomes Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.)	tikai attiecībā uz atsauci 1. pantā un pielikuma 9. panta h) apakšpunktā Direktīvā 79/622/EEK
Komisijas Direktīva 88/413/EEK (OV L 200, 26.7.1988., 32. lpp.)
1994. gada Pievienošanās akta I pielikuma XI.C.II.4. punkts (OV C 241, 29.8.1994., 206. lpp.)
Komisijas Direktīva 1999/40/EK (OV L 124, 18.5.1999., 11. lpp.)
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma I.A.29. punkts (OV L 236, 23.9.2003., 61. lpp.)
Padomes Direktīva 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.)	tikai attiecībā uz atsauci 1. pantā un pielikuma A.28. punktā Direktīvā 79/622/EEK

B   DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 13. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
79/622/EEK	1980. gada 27. decembris
82/953/EEK	1983. gada 30. septembris (1)
87/354/EEK	1987. gada 31. decembris
88/413/EEK	1988. gada 30. septembris (2)
1999/40/EK	2000. gada 30. jūnijs (3)
2006/96/EK	2006. gada 31. decembris

---

(1)  Saskaņā ar Direktīvas 82/953/EEK 2. pantu:

(2)  Saskaņā ar Direktīvas 88/413/EEK 2. pantu:

(3)  Saskaņā ar Direktīvas 1999/40/EK 2. pantu:

XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 79/622/EEK	Direktīva 1999/40/EK	Šī direktīva
1. un 2. pants		2. un 3. pants
3. panta 1. punkts		4. panta pirmā daļa
3. panta 2. punkts		4. panta otrā un trešā daļa
4. un 5. pants		5. un 6. pants
6. panta pirmais teikums		7. panta pirmā daļa
6. panta otrais teikums		7. panta otrā daļa
	2. pants	8. pants
8. pants		9. pants
9. panta ievadvārdi		1. panta ievadvārdi
9. panta pirmais ievilkums		1. panta a) apakšpunkts
9. panta otrais ievilkums		1. panta b) apakšpunkts
9. panta trešais ievilkums		1. panta c) apakšpunkts
9. panta ceturtais ievilkums		1. panta d) apakšpunkts
10. līdz 11. pants		10. līdz 11. pants
12. panta 1. punkts		—
12. panta 2. punkts		12. pants
—		13. un 14. pants
13. pants		15. pants
I līdz IX pielikums		I līdz IX pielikums
—		X pielikums
—		XI pielikums