EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22009D0497

2009/497/EK: ĀKK–EK Ministru Padomes Lēmums Nr. 1/2009 ( 2009. gada 29. maijs ) pieņemt grozījumus Partnerattiecību nolīguma II pielikumā

OJ L 168, 30.6.2009, p. 48–49 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2009/497/oj

30.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/48


ĀKK–EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2009

(2009. gada 29. maijs)

pieņemt grozījumus Partnerattiecību nolīguma II pielikumā

(2009/497/EK)

ĀKK–EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu (turpmāk “ĀKK”), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Benina) un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (turpmāk “ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgums”) (1), un jo īpaši tā 15. panta 3. punktu un 100. pantu,

ņemot vērā ĀKK–EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Lai atbilstīgi Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīvai un citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem atvieglotu pašu resursu aizdošanu nabadzīgākajām ĀKK valstīm, Eiropas Investīciju banka (EIB) ierosina grozīt ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma II pielikumu.

(2)

EIB pašu resursu aizdošana un HIPC iniciatīvas politikas saskaņošanai ir vajadzīga lielāka elastība, lai izpildītu starptautiski atzītus vai tamlīdzīgus HIPC nosacījumus par parādu ilgtspējību un jo īpaši attiecībā uz procentu likmju subsīdijām.

(3)

Saskaņā ar ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma II pielikuma 2. pantu šāds noteikums jau pastāv attiecībā uz EIB pārvaldītajiem līdzekļiem saistībā ar ieguldījumu mehānismu.

(4)

ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma II pielikuma 1. pantā iekļauto jauno punktu mērķis ir piemērot vienādus nosacījumus gan attiecībā uz EIB pašu resursiem, gan ieguldījumu mehānismu.

(5)

ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma II pielikuma 1., 2. un 4. panta jaunā teksta mērķis ir noteikumus par EIB pašu resursiem saskaņot ar noteikumiem par ieguldījumu mehānismu atbilstīgi HIPC.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma II pielikumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma II pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1. panta pirmo daļu numurē kā 1. punktu un iekļauj šādu 2., 3. un 4. punktu:

“2.   Līdzekļi procentu likmju subsīdijām saskaņā ar šo pielikumu būs pieejami no 1.b pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā minēto procentu subsīdiju piešķīruma.

3.   Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā aizdevumus. Procentu likmes subsīdijas summu, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts 1.b pielikuma 2. panta c) apakšpunktā, un maksā tieši EIB. Līdz 10 % no piešķīruma procentu likmju subsīdijām var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.

4.   Šie noteikumi neskar noteikumus, ko var piemērot ĀKK valstīm, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīvu vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem. Attiecīgi, ja saskaņā ar šādiem principiem vajadzīga aizdevuma procentu likmes samazināšana vairāk nekā par 3 %, kā atļauts saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 4. pantu, banka ar piemērotu līdzfinansējumu kopā ar citiem līdzekļu devējiem mēģina samazināt līdzekļu vidējās izmaksas. Ja tiks uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim, kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jebkuriem citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem.”;

2)

pielikuma 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Parastie aizdevumi valstīs, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem, var pagarināt ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem šādos gadījumos:

a)

infrastruktūras projektiem, kas ir priekšnosacījums privātā sektora attīstībai vismazāk attīstītās valstīs, pēckonflikta valstīs un valstīs, kuras pārcietušas dabas katastrofu. Šādos gadījumos aizdevuma procentu likmi samazina ne vairāk kā par 3 %;

b)

projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem sociāliem vai ar vidi saistītiem ieguvumiem. Šādos gadījumos aizdevumiem var piemērot procentu likmes subsīdiju, kuras apjomu un veidu nosaka, ņemot vērā konkrētas projekta iezīmes. Tomēr procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %.

Aizdevuma galīgā procentu likme, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes.”;

3)

pielikuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Aizdevumus no bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

atsauces procentu likme ir likme, ko banka piemēro aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem valūtas ziņā un atmaksas perioda sākumu līguma noslēgšanas dienā vai izmaksas dienā;

b)

tomēr valstīm, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma noteikumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem:

i)

principā valsts sektora projektiem var piešķirt procentu likmes subsīdiju līdz pat 3 % apjomā;

ii)

privātā sektora projektiem, kas ietilpst 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteiktajās kategorijās, var piešķirt procentu likmes subsīdijas ar tādiem pašiem noteikumiem, kā noteikts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā.

Visos šādos gadījumos galīgā procentu likme nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes;

c)

banka no pašu resursiem piešķirto aizdevumu atmaksas periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomisko un finansiālo raksturojumu. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko nosaka, pamatojoties uz projekta izveides periodu.”

Briselē, 2009. gada 29. maijā

ĀKK–EK Ministru padomes vārdā

priekšsēdētājs

William HAOMAE


(1)  OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.


Top