28.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/47

(1)

Padomes Direktīva 94/57/EK (1994. gada 22. novembris) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (4), ir vairākas reizes būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir veicami turpmāki grozījumi.

(2)

Ņemot vērā noteikumu būtību Direktīvā 94/57/EK, šķiet, ir piemēroti tās noteikumus pārstrādāt divos Kopienas tiesību aktos, proti, direktīvā un regulā.

(3)

Padome 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku ir noteikusi mērķi: no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus, un tā piešķīra prioritāti Kopienas darbībai, kas paredzēta, lai nodrošinātu efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām.

(4)

Drošību un piesārņojuma novēršanu jūrā var efektīvi pastiprināt, stingri piemērojot starptautiskas konvencijas, kodeksus un rezolūcijas, sekmējot arī pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi.

(5)

Kontrolēt, vai kuģis atbilst vienotiem starptautiskiem jūras drošības un piesārņojuma novēršanas standartiem, ir karoga un ostas valstu pienākums.

(6)

Dalībvalstis atbild par starptautisku apliecību izdošanu drošībai un piesārņojuma novēršanai, kas paredzēti, piemēram, 1974. gada 1. novembra Starptautiskajā Konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskajā konvencijā par kravas zīmi un 1973. gada 2. novembra Starptautiskajā Konvencijā par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL), kā arī par šo konvenciju īstenošanu.

(7)

Atbilstīgi šādām konvencijām visas dalībvalstis var apstiprināt dažādās pakāpēs atzītās organizācijas, lai tās sertificētu šādu atbilstību, un var deleģēt tām attiecīgu apliecību izdošanu drošībai un piesārņojuma novēršanai.

(8)

Daudzās pasaulē pastāvošās organizācijas, kuras ir atzītas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) līgumslēdzējas puses, nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī pietiekamu drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav drošas un atbilstīgas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī.

(9)

Saskaņā ar SOLAS 74 II-1. nodaļas A-1. daļas 3.-1. noteikumu dalībvalstu atbildībā ir nodrošināt, lai kuģi, kas kuģo ar to karogu, būtu projektēti, konstruēti un uzturēti saskaņā ar administrāciju atzītu organizāciju paredzētajām prasībām konstrukcijai, mehānismiem un elektroiekārtām. Tādēļ šīs organizācijas izstrādā un īsteno kuģu konstrukcijai, būvēšanai, apkopei un inspekcijām piemērojamos noteikumus un tās ir atbildīgas par kuģu inspekcijām karoga valsts vārdā un par šo kuģu sertificēšanu, apliecinot, ka tie atbilst starptautisko konvenciju prasībām par attiecīgo apliecību izdošanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.

(10)

Kuģu inspekcijas un apskates organizācijām ir būtiska loma Kopienas tiesību aktos, kuri attiecas uz kuģošanas drošību.

(11)

Organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, būtu jāspēj piedāvāt savus pakalpojumus visā Kopienā un konkurēt citai ar citu, uzturot vienādus drošības un vides aizsardzības līmeņus. Tādēļ vajadzīgie to darbību profesionālie standarti būtu vienādi jānosaka un jāpiemēro visā Kopienā.

(12)

Kravas kuģu radiosakaru drošības apliecības izdošanu var uzticēt privātām iestādēm, kam ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls.

(13)

Dalībvalsts var ierobežot tās apstiprinātu atzīto organizāciju skaitu, atbilstīgi savām vajadzībām, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem apsvērumiem, ko kontrolē Komisija saskaņā ar komitejas procedūru.

(14)

Ar šo direktīvu būtu jānodrošina pakalpojumu sniegšanas brīvība Kopienā; attiecīgi, Kopienai būtu jāvienojas ar trešām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret tādām atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

(15)

Valstu administrāciju cieša iesaistīšana kuģu inspekcijās un attiecīgu apliecību izdošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības noteikumiem pat tad, ja dalībvalstis uztic veikt ar likumu noteiktos pienākumus tām atzītajām organizācijām, kas nav to pārvaldē. Tādēļ ir lietderīgi izveidot ciešus darba sakarus starp administrācijām un to pilnvarotajām atzītajām organizācijām, un var prasīt, lai atzītajām organizācijām būtu vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda savus pienākumus.

(16)

Kad atzītā organizācija, tās inspektori vai tehniskais personāls administrācijas vārdā izsniedz atbilstīgās apliecības, dalībvalstīm attiecībā uz šīm nodotajām pilnvarām būtu jāapsver iespēja attiecināt tādas pašas juridiskās garantijas un tiesisko aizsardzību, tostarp arī attiecīgu aizsardzības darbību īstenošanu, izņemot imunitāti, kas ir prerogatīva, kuru var ierosināt tikai dalībvalstis kā neatņemamu suverenitātes sastāvdaļu, un kuru tādēļ nevar nodot ar pilnvaru.

(17)

Atšķirības finansiālās atbildības režīmu ziņā starp atzītajām organizācijām, kas darbojas dalībvalstu vārdā, kavētu šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, ir piemēroti panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas jebkāda jūras nelaimes gadījumā, ir izraisījusi atzītā organizācija, kā tas atzīts saskaņā ar tiesas nolēmumu, ietverot strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.

(18)

Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(19)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šo direktīvu, lai iestrādātu turpmākus grozījumus ar to saistītās starptautiskās konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(20)

Tomēr būtu jāatstāj dalībvalstīm iespēja apturēt vai atsaukt atzītās organizācijas pilnvarojumu, informējot Komisiju un citas dalībvalstis par saviem lēmumiem un to attiecīgi pamatojot.

(21)

Dalībvalstīm būtu periodiski jāizvērtē tādu atzīto organizāciju darbība, kuras darbojas to vārdā, un jāsniedz Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm precīza informācija par šādu darbību.

(22)

Dalībvalstīm kā ostu pārvaldītājām ir jāpastiprina drošība un piesārņojuma novēršana Kopienas ūdeņos, pirmām kārtām veicot inspekcijas uz kuģiem, kuriem ir apliecības, ko izdevušas organizācijas, kuras neatbilst kopīgajiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu, vairs nav labvēlīgākos apstākļos.

(23)

Pašlaik nav vienotu starptautisku standartu, kam visiem kuģiem būtu jāatbilst to būvēšanas laikā vai visā turpmākajā mūžā, attiecībā uz korpusu, mehānismiem, elektriskajām un vadības iekārtām. Šādus standartus var noteikt saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem vai līdzvērtīgiem standartiem, ko pieņem valstu administrācijas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6).

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt pasākumus, kas dalībvalstīm jāievēro to attiecībās ar organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates un kas darbojas Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Pienākumam transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāatbilst tikai minētajiem noteikumiem, kas salīdzinājumā ar Direktīvu 94/57/EK ir būtiski atšķirīgi. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no minētās direktīvas.

(26)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu saistības attiecībā uz I pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

(27)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās publiski pieejamas.

(28)

Pasākumi, kas ir saistoši organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādāta versija) (8),

a)

“kuģis” ir kuģis, uz ko attiecas starptautiskās konvencijas;

b)

“kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu” ir kuģis, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuģo ar tās karogu saskaņā ar tās tiesību aktiem. Kuģus, kas neatbilst šai definīcijai, pielīdzina kuģiem, kam ir trešās valsts karogs;

c)

“inspekcijas un apskates” ir inspekcijas un apskates, kas ir obligātas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

d)

“starptautiskās konvencijas” ir 1974. gada 1. novembra Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), izņemot tās pielikuma XI-2. nodaļu un, 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas marku un 1973. gada 2. novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL) kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem visās dalībvalstīs juridiski saistošiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā;

e)

“organizācija” ir juridiska persona, tās meitasuzņēmumi vai citas tās kontrolē esošas juridiskas personas, kuras kopīgi vai atsevišķi veic uzdevumus, uz ko attiecas šīs direktīva;

f)

“kontrole” e) punkta nozīmē ir tiesības, līgumi vai citi faktiski vai tiesiski līdzekļi, kas vai nu atsevišķi, vai kombinācijā dod iespēju realizēt izšķirošu ietekmi uz juridisku personu vai dod iespēju šai personai veikt uzdevumus, uz kuriem attiecas šīs direktīva;

g)

“atzītā organizācija” ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr 391/2009;

h)

“pilnvarojums” ir akts, ar ko dalībvalsts pilnvaro vai deleģē pilnvaras atzītajai organizācijai;

i)

“konvencionālā apliecība” ir apliecība, ko izdevusi karoga valsts vai kas izdots tās vārdā saskaņā ar starptautiskām konvencijām;

j)

“noteikumi un procedūras” ir atzītās organizācijas prasības attiecībā uz kuģu konstrukciju, būvniecību, iekārtām, apkopi un apskatēm;

k)

“klasifikācijas apliecība” ir atzītās organizācijas izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs atzītās organizācijas publiski pieejamiem noteikumiem un procedūrām;

l)

“kravas kuģa radiosakaru drošības apliecība” ir apliecība, kas ieviests ar 1988. gada Protokolu, ar kuru groza SOLAS, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO).

i)

pilnvarot organizācijas veikt pilnīgas vai daļējas inspekcijas vai apskates attiecībā uz konvencionālajām apliecībām, ietverot apliecības par atbilstību 11. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, un vajadzības gadījumā izdot vai pagarināt attiecīgās apliecības; vai

ii)

pilnīgi vai daļēji nodot organizāciju ziņā inspekcijas un apskates, kas minētas i) apakšpunktā;

a)

noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot pilnvarojumu organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots SJO MSC/Apkārtrakstam 710 un MEPC/Apkārtrakstam 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzīto organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā;

b)

šādus finansiālas atbildības noteikumus:

c)

noteikumus, ka administrācija vai tās izraudzīta neieinteresēta neatkarīga iestāde regulāri revidē pienākumus, ko organizācijas apņemas veikt tās vārdā, kā tas minēts 9. panta 1. punktā;

d)

iespēju veikt izlases veida un detalizētas kuģu inspekcijas;

e)

noteikumus par obligātu būtiskas informācijas sniegšanu par saviem klasificētajiem kuģiem un klasifikācijas izmaiņām, tās apturēšanu un atsaukšanu.

a)

iestrādātu turpmākos grozījumus, kas izdarīti 2. panta d) punktā, 3. panta 1. punktā un 5. panta 2. punktā minētajās starptautiskajās konvencijās un ar tām saistītajos protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kuri stājušies spēkā;

b)

grozītu 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā norādītās summas.